2. Ķēniņu
2 Neilgi pirms tam, kad Jehova vētrā pacēla Eliju+ debesīs,+ Elija un Elīsa+ nāca no Gilgālas.+ 2 Elija sacīja Elīsam: ”Paliec šeit, jo Jehova mani sūta uz Bēteli.” Bet Elīsa atteica: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, un pie tavas dzīvības, es tevi neatstāšu!” Un viņi devās uz Bēteli.+ 3 Praviešu dēli,* kas bija Bētelē, atnāca pie Elīsas un viņam vaicāja: ”Vai tu zini, ka šodien Jehova paņems tavu kungu un viņš vairs nebūs tavs skolotājs?”+ Viņš atbildēja: ”Zinu! Cietiet klusu!”
4 Tad Elija viņam sacīja: ”Paliec šeit, Elīsa, jo Jehova mani sūta uz Jēriku.”+ Bet viņš atteica: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, un pie tavas dzīvības, es tevi neatstāšu!” Un viņi aizgāja uz Jēriku. 5 Praviešu dēli, kas bija Jērikā, piegāja pie Elīsas un viņam vaicāja: ”Vai tu zini, ka šodien Jehova paņems tavu kungu un viņš vairs nebūs tavs skolotājs?” Viņš atbildēja: ”Zinu gan. Cietiet klusu!”
6 Tad Elija viņam sacīja: ”Paliec šeit, jo Jehova mani sūta uz Jordānu.” Bet Elīsa atteica: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, un pie tavas dzīvības, es tevi neatstāšu!” Viņi abi devās tālāk, 7 un piecdesmit no praviešu dēliem viņiem sekoja. Viņi abi nostājās pie Jordānas, bet praviešu dēli stāvēja pa gabalu un skatījās. 8 Tad Elija paņēma savu apmetni*,+ to satina un sita ar to pa ūdeni, tā ka ūdens pašķīrās uz abām pusēm, un viņi abi pārgāja pāri pa sausu zemi.+
9 Kad viņi bija pārgājuši pāri, Elija teica Elīsam: ”Saki, ko lai es tavā labā izdaru, pirms tieku paņemts projām no tevis!” ”Kaut es varētu dabūt divkāršu daļu+ no tava gara!”+ Elīsa lūdza. 10 ”Tavs lūgums ir grūti izpildāms,” sacīja Elija. ”Ja tu mani redzēsi, kad es tikšu paņemts projām no tevis, tad tā notiks, bet, ja neredzēsi — tad nenotiks.”
11 Kamēr viņi iedami sarunājās, pēkšņi parādījās ugunīgi kaujas rati ar ugunīgiem zirgiem,+ kas viņus izšķīra, un Elija vētrā pacēlās debesīs.+ 12 Elīsa, to redzēdams, sauca: ”Mans tēvs, mans tēvs! Izraēla kaujas rati un jātnieki!”+ Kad viņš vairs nevarēja Eliju saskatīt, viņš saplēsa savas drēbes.+ 13 Pēc tam viņš pacēla apmetni,+ kas bija nokritis Elijam, devās atpakaļ un nostājās Jordānas krastā. 14 Tur viņš paņēma Elijas apmetni, sita ar to pa ūdeni un teica: ”Kur ir Jehova, Elijas Dievs?” Kad Elīsa sita ar apmetni pa ūdeni, ūdens pašķīrās uz abām pusēm, un viņš pārgāja pāri upei.+
15 Viņu pa gabalu ieraudzīja praviešu dēli no Jērikas, un tie sacīja: ”Elijas gars ir pārgājis uz Elīsu.”+ Tie devās viņam pretī, nometās zemē viņa priekšā 16 un teica: ”Tavu kalpu vidū ir piecdesmit braši vīri. Lai viņi iet un uzmeklē tavu kungu! Varbūt Jehovas gars* viņu ir pacēlis un nometis uz kāda kalna vai kādā ielejā.”+ Bet viņš atbildēja: ”Nesūtiet nevienu!” 17 Tomēr tie uzstāja tik ilgi, līdz viņam kļuva neērti un viņš piekāpās: ”Sūtiet arī.” Praviešu dēli aizsūtīja piecdesmit vīrus meklēt Eliju. Tie meklēja trīs dienas, bet neatrada. 18 Kad tie atgriezās Jērikā,+ kur Elīsa bija apmeties, viņš tiem sacīja: ”Vai es jums neteicu, lai neejat?”
19 Vēlāk pilsētas iedzīvotāji vērsās pie Elīsas: ”Kungs, kā tu redzi, pilsēta atrodas labā vietā,+ taču ūdens tajā ir slikts un zeme ir neauglīga*.” 20 ”Atnesiet man jaunu bļodu un ielieciet tajā sāli!” viņš palūdza. Tie viņam to atnesa. 21 Tad viņš aizgāja pie avota, iesvieda tajā sāli+ un paziņoja: ”Jehova saka tā: ”Es esmu padarījis šo ūdeni veselīgu, un tas vairs neizraisīs nāvi un neauglību*.”” 22 Un ūdens tur kļuva veselīgs, kā jau Elīsa bija teicis, un tāds tas ir līdz pat šai dienai.
23 No turienes Elīsa devās uz Bēteli. Kamēr viņš gāja pa ceļu, no pilsētas iznāca puikas un sāka par viņu ņirgāties,+ klaigādami: ”Kāp vien augšā, plikgalvi! Kāp vien augšā, plikgalvi!” 24 Beidzot viņš pagriezās, paskatījās uz tiem un tos nolādēja Jehovas vārdā. Tad no meža iznāca divas lācenes+ un saplosīja četrdesmit divus bērnus.+ 25 Bet viņš devās tālāk uz Karmela kalnu+ un pēc tam atgriezās Samarijā.