Jesajas
51 Uzklausiet mani, jūs visi, kas tiecaties pēc taisnīguma
un meklējat Jehovu!
Raugieties uz klinti, no kuras esat izcirsti,
un uz akmeņlauztuvi, no kuras esat ņemti!
Cionā valdīs gaviles un līksmība,
skanēs pateicība un dziesmas.+
4 Ieklausieties, mani ļaudis!
Mana tauta,+ uzklausi mani!
6 Palūkojieties uz debesīm
un paskatieties uz zemi!
Debesis izgaisīs kā dūmi,
zeme sadils kā drānas,
un tās iedzīvotāji aizies bojā kā knišļi.
Nebaidieties no cilvēku izsmiekla
un no viņu nievām!
Bet mans taisnīgums paliks mūžīgi,
un manis dāvātā glābšana — paaudžu paaudzēs.”+
9 Mosties! Mosties!
Tērpies spēkā, Jehovas roka!+
Mosties tāpat kā senajās dienās, kā agrāko paaudžu laikā!
Vai tad tu nesadragāji Rahabu*?+
Vai tu nenodūri jūras nezvēru?+
10 Vai tad tu nenosusināji jūru, dzelmes ūdeņus?+
Vai tu nepašķīri jūras dzīli, lai rastos ceļš izpirktajiem?+
12 ”Es esmu tas, kas jūs mierina.+
Kāpēc jums jābaidās no mirstīgajiem,+
no cilvēku dēliem, kas nokalst kā zāle?
Augu dienu jūs drebējāt bailēs no apspiedēja dusmām,
it kā tas spētu jūs pazudināt.
Kur nu ir apspiedēja niknums?
15 Bet es esmu Jehova, jūsu Dievs,
kas sabango jūru, tā ka viļņi trako,+ —
mani sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.+
16 Es jums likšu pavēstīt manus vārdus
un jūs pasargāšu savas rokas pavēnī,+
lai izveidotu debesis un ieliktu pamatus zemei+
un lai varētu sacīt Cionai: ”Tu esi mana tauta!”+
17 Mosties, Jeruzāleme, mosties! Celies augšā!+
Tu no Jehovas rokas esi saņēmusi viņa dusmu kausu.
Tu esi dzērusi no šī kausa,
esi to iztukšojusi un tāpēc streipuļo.+
18 Neviens no dēliem, ko esi laidusi pasaulē, tevi nevada,
neviens no dēliem, ko esi izaudzinājusi, tevi netur pie rokas.
19 Tev ir uzbrukušas divas nelaimes.
Kas gan tevi žēlos?
Tevi skāris posts un iznīcība, bads un zobens.+
Kas gan tevi mierinās?+
Tie līdz mielēm ir izjutuši Jehovas dusmas, tava Dieva nosodījumu.”
21 Tad nu klausies, apspiestā,
tu, kas esi piedzērusies, bet ne no vīna!
22 Tavs Kungs Jehova, tavs Dievs, kas aizstāv savu tautu, saka:
”Es izņemšu no tavas rokas kausu, kura dēļ tu streipuļo,+ —
manu dusmu kausu.
Tev vairs nebūs no tā jādzer.+
Tu gulēji, pieplakusi pie zemes,
tava mugura viņiem bija kā iela.”