Jeremijas

36 Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā Jehova Jeremijam teica: 2 ”Ņem rakstu rulli un raksti tajā visu, ko esmu tev teicis par Izraēla un Jūdas tautu+ un citām tautām,+ uzraksti visu, ko tev esmu pavēstījis kopš tās dienas, kad Josijas laikā sāku ar tevi runāt, līdz pat šim laikam.+ 3 Varbūt Jūdas ļaudis, izdzirdējuši par nelaimi, ko gribu tiem uzsūtīt, atstās savu ļauno ceļu, un es varēšu piedot to pārkāpumus un grēkus.”+

4 Tad Jeremija pasauca Baruhu,+ Nērijas dēlu, un tam diktēja visu, ko Jehova viņam bija teicis, un Baruhs to pierakstīja rakstu rullī.+ 5 Jeremija teica Baruham: ”Man ir aizliegts ieiet Jehovas namā. 6 Tāpēc tev būs jāiet uz turieni un jānolasa rakstu rullī rakstītie Jehovas vārdi, ko tev esmu nodiktējis. Gavēņa dienā lasi tos priekšā ļaudīm, kas būs Jehovas namā. Lasi tos priekšā visiem, kas būs atnākuši no Jūdas pilsētām. 7 Varbūt viņu lūgumi pēc žēlastības sasniegs Jehovu un viņi atstās savu ļauno ceļu, un tad Jehova neizlies pār šo tautu savas lielās dusmas un niknumu, kā ir piedraudējis.”

8 Baruhs, Nērijas dēls, darīja, kā pravietis Jeremija viņam bija licis, — viņš Jehovas namā ļaudīm lasīja rakstu rullī uzrakstītos Jehovas vārdus.+

9 Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, piektā valdīšanas gada devītajā mēnesī tika izsludināts, ka visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem, kas no Jūdas pilsētām bija atnākuši uz Jeruzālemi, ir jāgavē Jehovas priekšā.+ 10 Tad, visiem dzirdot, Baruhs Jehovas namā lasīja rakstu rullī uzrakstītos vārdus, ko bija teicis Jeremija. Tas notika Gemarjas,+ rakstveža Šafana+ dēla, telpā, kas atrodas augšējā pagalmā pie Jehovas nama jaunajiem vārtiem.+

11 Kad Miha, Šafana dēla Gemarjas dēls, bija dzirdējis visus rakstu rullī pierakstītos Jehovas vārdus, 12 viņš devās uz ķēniņa pili, uz rakstveža telpu, kur sēdēja visi augstākie ierēdņi*: rakstvedis Elišāma,+ Delāja, Šemajas dēls, Elnātāns,+ Ahbora dēls,+ Gemarja, Šafana dēls, Cedekija, Hananjas dēls, un citi ierēdņi. 13 Miha tiem atstāstīja visu, ko bija dzirdējis, kad Baruhs no rakstu ruļļa lasīja ļaudīm.

14 Tad augstākie ierēdņi lika Jehudijam, Kušija dēla Šelemjas dēla Netanjas dēlam, doties pie Baruha un tam teikt: ”Nāc šurp un paņem līdzi rakstu rulli, no kura tu lasīji ļaudīm!” Baruhs, Nērijas dēls, paņēma rakstu rulli un atnāca pie viņiem. 15 Viņi to aicināja apsēsties un teica: ”Lasi mums priekšā!”, un Baruhs tā darīja.

16 Noklausījušies visu, viņi pārbijušies saskatījās un sacīja Baruham: ”Mums tas jāpastāsta ķēniņam!” 17 Viņi vaicāja: ”Kā tu to visu uzrakstīji? Vai tu vārds vārdā rakstīji, ko tev teica Jeremija?” 18 Baruhs atbildēja: ”Viņš man diktēja, un es visu vārds vārdā uzrakstīju ar tinti šajā rakstu rullī.” 19 Augstākie ierēdņi sacīja Baruham: ”Steidzies prom! Paslēpieties abi ar Jeremiju, lai neviens nezinātu, kur jūs esat!”+

20 Tad viņi nolika rakstu rulli rakstveža Elišāmas telpā, aizgāja pie ķēniņa uz viņa pagalmu un viņam visu izstāstīja.

21 Ķēniņš lika Jehudijam+ atnest rakstu rulli, un viņš to atnesa no rakstveža Elišāmas telpas. Jehudijs sāka to lasīt ķēniņam un visiem augstākajiem ierēdņiem, kas stāvēja līdzās ķēniņam. 22 Bija devītais mēnesis*, un ķēniņš sēdēja savā ziemas mājoklī, un viņa priekšā ogļu pannā kurējās uguns. 23 Kad Jehudijs bija nolasījis trīs vai četras slejas, ķēniņš ar rakstveža nazi nogrieza šo ruļļa daļu un iesvieda ugunī, kas dega ogļu pannā, un tā pamazām viss rakstu rullis tika sadedzināts. 24 Nedz ķēniņš, nedz viņa kalpi, to visu klausoties, neizjuta ne mazāko baiļu, un neviens no viņiem nesaplēsa savas drēbes. 25 Elnātāns,+ Delāja+ un Gemarja+ lūdza ķēniņu nesadedzināt rakstu rulli, taču viņš neklausījās. 26 Ķēniņš pavēlēja ķēniņa dēlam* Jerahmeēlam, kā arī Serājam, Azriēla dēlam, un Šelemjam, Abdeēla dēlam, saņemt ciet rakstvedi Baruhu un pravieti Jeremiju, bet Jehova tos bija paslēpis.+

27 Pēc tam kad ķēniņš bija sadedzinājis rakstu rulli, kurā Baruhs bija pierakstījis Jeremijas teikto, Jehova atkal uzrunāja Jeremiju:+ 28 ”Ņem citu rakstu rulli un raksti tajā visu to pašu, kas bija pirmajā, kuru Jūdas ķēniņš Jojakīms sadedzināja.+ 29 Paziņo Jūdas ķēniņam Jojakīmam, ka Jehova saka: ”Tu sadedzināji rakstu rulli un teici: ”Kāpēc tu rakstīji, ka Babilonas valdnieks uzbruks šai zemei un to izpostīs un zemē vairs nepaliks ne cilvēki, ne zvēri?”+ 30 Tāpēc par Jūdas ķēniņu Jojakīmu Jehova pavēstī: ”Neviens no viņa pēcnācējiem nesēdēs Dāvida tronī,+ un viņa līķi atstās guļam zemē dienas karstumā un nakts aukstumā.+ 31 Viņu pašu, viņa pēcnācējus un viņa kalpus es saukšu pie atbildības par viņu grēkiem, un gan viņiem, gan Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas ļaudīm es uzsūtīšu nelaimi, ar ko biju piedraudējis,+ jo viņi neņem vērā manus brīdinājumus.”””+

32 Jeremija paņēma citu rakstu rulli un iedeva rakstvedim Baruham, Nērijas dēlam.+ Jeremija diktēja, un Baruhs šajā rakstu rullī uzrakstīja visu to pašu, kas bija rakstīts rullī, kuru Jūdas ķēniņš Jojakīms bija sadedzinājis,+ un vēl daudz ko tamlīdzīgu.