Ecehiēla

37 Pār mani nāca Jehovas spēks, un Jehova ar savu garu mani pacēla un aiznesa uz kādu ieleju,+ kas bija pilna ar kauliem. 2 Viņš mani vadāja starp šiem kauliem, un es redzēju, ka ielejā to ir ļoti daudz un tie ir pavisam izkaltuši.+ 3 Viņš man vaicāja: ”Cilvēka dēls, vai šie kauli var atkal kļūt dzīvi?”, un es atbildēju: ”Visaugstais Kungs Jehova, tu to zini.”+ 4 Tad viņš teica: ”Pravieto šiem kauliem, saki tiem: ”Izkaltušie kauli, klausieties Jehovas vēsti!

5 Visaugstais Kungs Jehova jums, kauli, saka tā: ”Es jums iedvesīšu elpu*, un jūs atkal kļūsiet dzīvi.+ 6 Es jūs apaudzēšu ar cīpslām un miesu, pārklāšu ar ādu un iedvesīšu jums elpu, un jūs atdzīvosieties un atzīsiet, ka es esmu Jehova.”””

7 Tad es pravietoju, kā man bija pavēlēts, un pravietodams izdzirdēju troksni — atskanēja graboņa, un kauli sāka kustēties un savienoties cits ar citu. 8 Es redzēju, kā uz tiem parādās cīpslas un miesa un tie pārklājas ar ādu, tomēr elpas tajos joprojām nebija.

9 Tad viņš man teica: ”Pravieto vējam*, pravieto, cilvēka dēls, un saki vējam: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Nāc, vējš, no četrām debespusēm* un pūt uz šiem nonāvētajiem, lai tie atdzīvojas!”””

10 Es pravietoju, kā viņš man bija pavēlējis, un tajos ieplūda elpa, tie atdzīvojās un nostājās kājās+ — ārkārtīgi liels karaspēks.

11 Tad viņš man teica: ”Cilvēka dēls, šie kauli ir visa Izraēla tauta,+ kas saka: ”Mūsu kauli ir izkaltuši, mūsu cerība zudusi.+ Mēs esam pagalam!” 12 Tādēļ pravieto un pasludini tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es atvēršu jūsu kapus,+ mana tauta, izvedīšu jūs no tiem ārā un pārvedīšu atpakaļ Izraēla zemē.+ 13 Un, kad es būšu atvēris jūsu kapus un izvedis jūs ārā, mana tauta, jūs atzīsiet, ka es esmu Jehova.+ 14 Es likšu jūsos savu garu, un jūs atdzīvosieties.+ Es ļaušu jums atkal dzīvot jūsu zemē, un jūs atzīsiet, ka es, Jehova, to esmu sacījis un es to esmu paveicis. Tā paziņo Jehova.””

15 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 16 ”Cilvēka dēls, paņem nūju un uzraksti uz tās: ”Jūdam un Izraēla ļaudīm, kas ir ar viņu.”+ Pēc tam paņem otru nūju un uz tās uzraksti: ”Efraima nūja Jāzepam un visai Izraēla tautai, kas ir ar viņu.”+ 17 Tad saliec tās abas kopā, lai tās būtu kā viena nūja tev rokā.+ 18 Kad tautieši tev jautās: ”Vai nepaskaidrosi, ko tas nozīmē?”, 19 atbildi: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es paņemšu Jāzepa nūju, kas ir Efraima rokā, un Izraēla ciltis, kas ir ar viņu, un pievienošu tās Jūdas nūjai. Es tās padarīšu par vienu nūju+ — manā rokā tās kļūs par vienu.”” 20 Nūjas ar uzrakstiem turi tā, lai viņi redzētu.

21 Saki viņiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es aizvedīšu izraēliešus no tautām, pie kurām viņi ir nonākuši, sapulcēšu viņus no malu malām un pārvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē.+ 22 Tajā zemē, Izraēla kalnos, es viņus padarīšu par vienu tautu.+ Pār viņiem valdīs viens ķēniņš,+ un viņi vairs nebūs sadalīti divās tautās un divās valstīs.+ 23 Viņi vairs neaptraipīsies ar saviem pretīgajiem elkiem, riebīgajiem darbiem un visiem saviem pārkāpumiem.+ Es viņus atbrīvošu no visiem grēkiem, ko viņi ir darījuši savā neuzticībā, un viņus attīrīšu. Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs.+

24 Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš,+ un viņiem visiem būs viens gans.+ Viņi pildīs manus spriedumus, rūpīgi ievēros manus likumus+ 25 un dzīvos zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam un kur dzīvoja jūsu tēvi.+ Viņi, viņu bērni un bērnu bērni tur dzīvos mūžīgi,+ un mans kalps Dāvids mūžīgi būs viņu valdnieks.+

26 Es slēgšu ar viņiem miera līgumu,+ kas būs mūžīgs līgums, došu viņiem mājvietu un vairošu viņu skaitu,+ un mana svētnīca mūžam būs viņu vidū. 27 Mans mājoklis būs pie* viņiem, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.+ 28 Un citām tautām būs jāatzīst, ka es, Jehova, daru izraēliešus svētus, jo mana svētnīca būs viņu vidū mūžīgi.””+