Amosa
Jūs apkrāpjat grūtdieņus+ un apspiežat nabagus,
jūs saucat saviem vīriem: ”Atnes kaut ko iedzert!”
2 Visaugstais Kungs Jehova ir zvērējis pie sava svētuma:
””Tuvojas laiks, kad jūs uzkārs uz miesnieka āķiem
un tās, kas no jums vēl būs atlikušas, — uz zvejas āķiem.
3 Jūs aiziesiet pa mūrī izlauztajiem caurumiem, ikviena no jums taisnā ceļā dosies prom.
Jūs aizdzīs uz Harmonu*,” saka Jehova.”
5 Dedziniet vien raudzēto maizi, ko nesat par pateicības upuri,+
un izbazūnējiet, ka nesat labprātīgos upurus!
Jums taču patīk to darīt, izraēlieši!” saka Visaugstais Kungs Jehova.
6 ”Es visām jūsu pilsētām uzsūtīju badu,
un nevienā mājā nebija maizes,+
bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
7 ”Es jums pārstāju dot lietu trīs mēnešus pirms pļaujas.+
Es liku lietum līt vienā pilsētā, bet cita palika bez lietus.
Pār vienu lauku lietus lija,
bet pār citu ne, un tas izkalta.
8 Ļaudis no divām trim pilsētām devās uz kādu citu pilsētu padzerties ūdeni,+
taču nevarēja remdēt slāpes.
Bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
9 ”Es jums uzsūtīju kveldējošu vēju un labības rūsu.+
Jūs iekopāt arvien vairāk augļu dārzu un vīna dārzu,
taču jūsu vīģu un olīvu kokus aprija siseņi.+
Bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
10 ”Es jums uzsūtīju tādas pašas sērgas, kādas piemeklēja Ēģipti.+
Jūsu jaunekļus es nonāvēju ar zobenu,+ un es aizvedu jūsu zirgus;+
no jūsu nometnēm cēlās līķu smaka.+
Bet jūs pie manis neatgriezāties,” saka Jehova.
11 ”Es pārvērtu jūsu zemi par postažu,
tāpat kā Sodomu un Gomoru.+
Vēl dzīvi palikušie bija kā no uguns izrautas pagales.
Bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
12 ”Tāpēc, izraēlieši, es jūs sodīšu.
Es to patiešām darīšu —
esiet gatavi sastapties ar savu Dievu!”
13 Viņš ir veidojis kalnus+ un radījis vēju,+
viņš atklāj cilvēkiem savas domas,
viņš rīta blāzmu padara par tumsu+
un soļo pār kalniem.+
Viņu sauc Jehova, karapulku Dievs.”