Zaharjas
10 ”Laikā, kad jālīst pavasara lietum, lūdziet lietu Jehovam,
jo Jehova liek savilkties tumšiem padebešiem
un dāvā ļaudīm lietu,+
dāvā visiem zemes ražu.
2 Mājas dievekļi runā melus*,
un zīlnieki parādībās redz māņus.
Viņi stāsta bezjēdzīgus sapņus,
viņi nespēj nevienu mierināt.
Tāpēc ļaudis aizklīdīs kā avis,
tie cietīs, jo tiem nav gana.
3 Manī kvēlo dusmas pret ganiem,
un es saukšu pie atbildības bargos vadoņus.
Karapulku Pavēlnieks Jehova ir pievērsies savam ganāmpulkam,+ Jūdas tautai,
un to padarījis diženu — līdzīgu savam kara zirgam.
4 No Jūdas nāk vadonis*,
no viņa nāk valdnieks un balsts*,
no viņa nāk karotāju loks,
no viņa nāk visi pārraugi, tie visi nāk no viņa.
Jātnieki tiks apkaunoti.+
6 Jūdas tautu es padarīšu varenāku par citām tautām,
un es izglābšu Jāzepa pēcnācējus.+
Es viņus pārvedīšu atpakaļ,
es apžēlošos par viņiem.+
Būs tā, it kā es viņus nekad nebūtu atstūmis,+ —
es taču esmu viņu Dievs Jehova, un es viņus uzklausīšu.
7 Efraimieši līdzināsies varonīgiem karotājiem,
tie līksmos kā no vīna.+
Efraimiešu dēli to redzēs un priecāsies.
Tie visi līksmos Jehovas dēļ.+
8 ”Es tiem uzsvilpšu un tos sapulcināšu,
es tos atbrīvošu*,+ un to skaits vairosies,
un to vienmēr būs daudz.
9 Kaut gan es tos izsēšu starp citām tautām,
tālajās zemēs tie mani atcerēsies
un, atguvuši spēkus, kopā ar saviem dēliem atgriezīsies.
10 Es tos pārvedīšu no Ēģiptes
un atsaukšu no Asīrijas,+
es tos aizvedīšu uz Gileādas zemi+ un Libānu,
bet arī tur tiem nepietiks vietas.+
11 Es pārsoļošu pāri jūrai un likšu tai iztrūkties,
es sitīšu jūras viļņus.+
Nīlas dziļie ūdeņi izžūs.
Asīrijas lepnībai pienāks gals,
un Ēģiptes scepteris būs zudis.+