Marka
14 Bija atlikušas divas dienas+ līdz Pashai+ un Neraudzētās maizes svētkiem.+ Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju ar viltu sagrābt Jēzu un nogalināt,+ 2 taču viņi teica: ”Tikai ne svētkos, lai tautā neizceltos nemiers.”
3 Kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa* namā, un sēdēja pie galda, pienāca kāda sieviete ar alabastra trauciņu, kurā bija smaržīga eļļa — īsta nardu eļļa, ļoti dārga. Atlauzusi trauciņu vaļā, tā izlēja eļļu viņam uz galvas.+ 4 Tad daži sašutumā teica cits citam: ”Kādēļ šī smaržīgā eļļa tiek izšķērdēta? 5 To taču varēja pārdot vairāk nekā par trīssimt denārijiem* un naudu izdalīt nabagiem!” Un tie viņai izteica asus pārmetumus. 6 Bet Jēzus teica: ”Lieciet viņu mierā! Kāpēc jūs viņai uzbrūkat? Viņa man ir izdarījusi labu darbu.+ 7 Nabagi ir pie jums vienmēr,+ un jūs varat darīt tiem labu, kad vien vēlaties, bet es gan nebūšu pie jums vienmēr.+ 8 Viņa ir izdarījusi visu, ko varējusi: viņa ir izlējusi uz manis smaržīgu eļļu, jau iepriekš sagatavojot mani apbedīšanai.+ 9 Patiesi, es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās labo vēsti,+ tur viņas piemiņai stāstīs arī par to, ko viņa ir darījusi.”+
10 Tad Jūda Iskariots, viens no divpadsmit, aizgāja pie virspriesteriem, lai nodotu tiem Jēzu.+ 11 Uzklausījuši Jūdu, virspriesteri nopriecājās un piesolīja viņam sudraba naudu,+ un viņš sāka meklēt izdevīgu brīdi, kad Jēzu nodot.
12 Pirmajā Neraudzētās maizes svētku+ dienā,* kad bija pieņemts kaut Pashas upuri,+ mācekļi jautāja Jēzum: ”Kur tu vēlies, lai mēs tev sagatavojam Pashas mielastu?”+ 13 Tad viņš sūtīja divus mācekļus, tiem teikdams: ”Ejiet uz pilsētu, un jūs sastapsiet cilvēku, kas nesīs māla krūku ar ūdeni. Sekojiet viņam+ 14 un, kur viņš ieies, tur sakiet nama saimniekam: ”Skolotājs vaicā: ”Kur ir tā viesistaba, kur es ar saviem mācekļiem varu baudīt Pashas mielastu?”” 15 Saimnieks jums parādīs lielu augšistabu, kurā būs viss nepieciešamais. Tur tad arī sagatavojiet mums mielastu.” 16 Mācekļi aizgāja uz pilsētu, un viss notika tieši tā, kā Jēzus bija teicis. Tad viņi sagatavoja visu Pashai.
17 Vakarā viņš tur ieradās ar tiem divpadsmit.+ 18 Kad viņi sēdēja pie galda un ēda, Jēzus teica: ”Patiesi, es jums saku: viens no jums, kas kopā ar mani ēd, mani nodos.”+ 19 Tie noskuma un cits pēc cita sāka jautāt: ”Tas taču nebūšu es?” 20 Viņš tiem atbildēja: ”Tas ir viens no divpadsmit, kas līdz ar mani mērc bļodā maizes gabalu.+ 21 Cilvēka dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet bēdas tam, kurš Cilvēka dēlu nodod!+ Tam būtu bijis labāk, ja tas vispār nebūtu dzimis.”+
22 Kamēr viņi ēda, Jēzus paņēma maizi. Pateicis lūgšanu, viņš pārlauza maizi, deva to mācekļiem un teica: ”Ņemiet to, tā ir* mana miesa.”+ 23 Pēc tam, paņēmis kausu, viņš pateicās Dievam un padeva to mācekļiem, un tie visi dzēra no tā.+ 24 Viņš tiem sacīja: ”Tās ir manas asinis,+ kas apstiprina līgumu+ un kas tiks izlietas par daudziem.+ 25 Patiesi, es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnogulāju ražas līdz tai dienai, kad dzeršu jaunu vīnu Dieva valstībā.” 26 Pēc tam, nodziedājuši slavas dziesmas*, viņi devās uz Olīvkalnu.+
27 Tad Jēzus viņiem teica: ”Jūs visi no manis novērsīsieties, jo ir rakstīts: ”Es cirtīšu ganam,+ un avis izklīdīs.”+ 28 Bet, kad es būšu celts augšā, es aiziešu uz Galileju un gaidīšu jūs tur.”+ 29 Pēteris sacīja: ”Pat ja visi pārējie tevi pamestu, es gan ne!”+ 30 Taču Jēzus viņam atteica: ”Patiesi, es tev saku: jau šodien, šonakt pat, pirms divreiz dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.”+ 31 Bet Pēteris ar lielu pārliecību apgalvoja: ”Pat ja man būs jāmirst līdz ar tevi, es no tevis neparko neatteikšos.” To pašu teica arī visi pārējie mācekļi.+
32 Tad viņi aizgāja uz vietu, ko sauc par Ģetzemani, un Jēzus teica mācekļiem: ”Pasēdiet tepat, kamēr es lūgšu Dievu.”+ 33 Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni,+ un viņu sagrāba stiprs uztraukums un nemiers. 34 Jēzus tiem sacīja: ”Es esmu noskumis līdz nāvei.+ Palieciet šeit un esiet nomodā.”+ 35 Un, pagājis nedaudz tālāk, viņš nokrita ceļos, noliecās pie zemes un lūdza Dievu, lai smagā stunda, ja iespējams, paietu viņam garām. 36 Pēc tam viņš sacīja: ”Aba*, Tēvs,+ tev viss ir iespējams. Paņem šo kausu prom no manis! Tomēr lai notiek, nevis kā es gribu, bet kā tu gribi.”+ 37 Atgriezies pie mācekļiem, Jēzus atrada tos guļam un teica Pēterim: ”Sīmani, vai tu guli? Vai tu nespēj pat vienu stundu palikt nomodā?+ 38 Esiet modri un pastāvīgi lūdziet Dievu, lai nepadotos kārdinājumam!+ Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.”+ 39 Viņš atkal aizgāja un lūdza Dievu, sacīdams tos pašus vārdus.+ 40 No jauna atgriezies, viņš atrada tos guļam, jo tiem ļoti nāca miegs, un tie nezināja, ko viņam atbildēt. 41 Tad viņš atnāca trešo reizi un teica: ”Kā jūs tādā brīdī varat gulēt un atpūsties! Pietiek! Tā stunda ir pienākusi.+ Cilvēka dēls tiek nodots grēcinieku rokās. 42 Celieties, iesim! Mans nodevējs jau ir klāt.”+
43 Tūlīt pat, kamēr viņš vēl runāja, ieradās Jūda, viens no divpadsmit, un kopā ar viņu virspriesteru, rakstu mācītāju un vecāko sūtīti ļaudis ar zobeniem un rungām.+ 44 Nodevējs ar tiem bija vienojies par zīmi, sacīdams: ”Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš. Ņemiet viņu ciet un sargu uzraudzībā vediet prom!” 45 Jūda uzreiz piegāja pie Jēzus un, pateicis: ”Rabi!”, to noskūpstīja. 46 Tad Jēzu satvēra un apcietināja. 47 Bet kāds no tiem, kas stāvēja blakus, izvilka zobenu un cirta augstā priestera kalpam, nocirzdams tam ausi.+ 48 Jēzus uzrunāja ļaudis: ”Vai tad es esmu laupītājs, ka jūs ar zobeniem un rungām esat atnākuši mani gūstīt?+ 49 Dienu no dienas es esmu bijis ar jums templī un mācījis,+ bet jūs mani neesat apcietinājuši. Taču tas notiek, lai piepildītos Raksti.”+
50 Tad visi mācekļi viņu pameta un aizbēga.+ 51 Bet kāds jauneklis, kam mugurā bija tikai linu apģērbs, viņam sekoja. Jaunekli centās saņemt ciet, 52 taču viņš, pametis linu apģērbu, aizbēga kails*.
53 Jēzu aizveda pie augstā priestera,+ kur bija sapulcējušies visi virspriesteri, vecākie un rakstu mācītāji.+ 54 Bet Pēteris pa gabalu viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam, kur viņš apsēdās kopā ar kalpotājiem un sildījās pie ugunskura.+ 55 Tikmēr virspriesteri un viss sinedrijs centās atrast cilvēkus, kas dotu liecību pret Jēzu, lai varētu viņu notiesāt uz nāvi, bet tiem nekas neizdevās.+ 56 Daudzi nepatiesi liecināja pret Jēzu,+ bet viņu liecības nesakrita. 57 Nāca arī citi, kas, nepatiesi liecinādami pret viņu, teica: 58 ”Mēs esam dzirdējuši viņu sakām: ”Es nojaukšu šo rokām celto templi un trijās dienās uzcelšu citu, pie kura cilvēku rokas nebūs strādājušas.””+ 59 Bet arī šajā ziņā viņu liecības nesakrita.
60 Visbeidzot piecēlās augstais priesteris un prasīja Jēzum: ”Vai tu neko neatbildēsi? Vai tu nedzirdi, ko viņi liecina pret tevi?”+ 61 Bet viņš klusēja un neko neatbildēja.+ Augstais priesteris no jauna vērsās pie viņa un jautāja: ”Vai tu esi Kristus, Augsti cildinātā Dēls?” 62 Jēzus teica: ”Jā, esmu, un jūs redzēsiet Cilvēka dēlu+ sēžam pie Varenā* labās rokas+ un nākam ar debesu mākoņiem.”+ 63 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un izsaucās: ”Kamdēļ mums vēl vajadzīgi liecinieki?+ 64 Jūs esat dzirdējuši viņa zaimus. Kāds ir jūsu lēmums?” Tie visi nosprieda, ka viņš ir pelnījis nāvi.+ 65 Daži sāka spļaut uz viņu,+ aizsedza viņam seju un sita viņu ar dūrēm, saukdami: ”Pravieto nu!” Tiesas kalpotāji viņu pļaukāja un pēc tam aizveda.+
66 Kamēr Pēteris bija lejā pagalmā, atnāca viena no augstā priestera kalponēm.+ 67 Ieraudzījusi Pēteri sildāmies, tā vērīgi paskatījās uz viņu un iesaucās: ”Arī tu biji kopā ar šo nācarieti Jēzu!” 68 Bet viņš to noliedza: ”Es viņu nepazīstu un nesaprotu, par ko tu runā!” un izgāja priekštelpā. 69 Tur kalpone, viņu redzēdama, atkal teica tiem, kas stāvēja tuvumā: ”Tas ir viens no viņiem.” 70 Viņš vēlreiz to noliedza. Vēl pēc brīža tie, kas stāvēja līdzās, atkal sacīja Pēterim: ”Tu noteikti esi viens no viņiem, jo tu taču esi galilejietis.” 71 Bet viņš sāka zvērēt, piesaukdams sev lāstus: ”Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat!” 72 Tūlīt pat otru reizi dziedāja gailis,+ un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus: ”Pirms divreiz dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.”+ Tad Pēteris satriekts ļāva vaļu asarām.