Apustuļu darbi

2 Kad bija pienākusi Vasarsvētku diena*,+ viņi visi bija sapulcējušies vienuviet. 2 Pēkšņi no debesīm atskanēja troksnis kā no stipras vēja brāzmas, un tas bija dzirdams visā namā, kur viņi sēdēja.+ 3 Viņiem parādījās it kā liesmu mēles, kas sadalījās un nolaidās uz katru no tiem, 4 un tos visus piepildīja svētais gars.+ Tad viņi sāka runāt dažādās valodās, kādās gars viņiem deva spēju runāt.+

5 Tajā laikā Jeruzālemē bija apmetušies dievbijīgi jūdi no visām pasaules malām.+ 6 Kad atskanēja šī skaņa, sanāca daudz ļaužu, un visi bija neizpratnē, jo ikviens dzirdēja mācekļus runājam savā valodā. 7 Ārkārtīgi pārsteigti, ļaudis teica: ”Skatieties, vai tad visi, kas runā, nav galilejieši?+ 8 Kā tad mēs dzirdam katrs savu dzimto valodu? 9 Partieši, mēdieši,+ elamieši,+ tie, kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā, Kapadokijā, Pontā, Āzijā*,+ 10 Frīģijā, Pamfīlijā, Ēģiptē, Lībijas apgabalos pie Kirēnes, tie, kas ieradušies no Romas, gan jūdi, gan prozelīti*,+ 11 krētieši un arābi — mēs visi dzirdam, ka tie mūsu valodās pauž Dieva izcilos darbus.” 12 Izbrīnā un apmulsumā tie cits citam jautāja: ”Ko gan tas nozīmē?” 13 Taču citi tos izsmēja, teikdami: ”Tie ir piedzērušies!”

14 Tad Pēteris, nostājies kopā ar pārējiem vienpadsmit apustuļiem,+ skaļā balsī sacīja: ”Jūdejas vīri un visi Jeruzālemes iedzīvotāji! Uzmanīgi ieklausieties manos vārdos! 15 Šie cilvēki nebūt nav piedzērušies, kā jūs domājat, jo ir tikai dienas trešā stunda*, 16 bet tā piepildās pravieša Joēla teiktais: 17 ””Pēdējās dienās,” saka Dievs, ”es izliešu savu garu pār visdažādākajiem cilvēkiem, un jūsu dēli un meitas pravietos, jūsu jaunekļi skatīs parādības, un jūsu vecie vīri redzēs sapņus.+ 18 Pat pār saviem kalpiem un kalponēm es tajās dienās izliešu savu garu, un tie pravietos.+ 19 Es rādīšu brīnumus augšā debesīs un zīmes apakšā uz zemes: asinis, uguni un dūmu mākoņus. 20 Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms pienāks Jehovas* lielā un spožā diena. 21 Un ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, tiks izglābts.””+

22 Izraēlieši, klausieties! Nācarietis Jēzus bija tas vīrs, uz kuru Dievs jums atklāti norādīja ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs ar viņa starpniecību paveica jūsu vidū,+ kā jūs paši to zināt. 23 Šo vīru, kurš tika nodots jums, kā Dievs bija nolēmis un iepriekš paredzējis,+ jūs ar noziedzīgu ļaužu rokām piesitāt pie staba un nonāvējāt.+ 24 Taču Dievs viņu cēla augšā,+ atbrīvodams no nāves*, jo nebija iespējams, ka viņš paliktu tās varā.+ 25 Dāvids par viņu saka: ”Jehova arvien ir manu acu priekšā, viņš ir pie manas labās rokas, lai es nekad nesvārstītos. 26 Tāpēc mana sirds kļuva līksma un mana mēle gavilēja. Es* dzīvošu cerībā, 27 jo tu neatstāsi mani* kapā* un neļausi savam uzticīgajam kalpam pieredzēt satrūdēšanu.+ 28 Tu man esi rādījis dzīvības ceļu, tu mani pildīsi ar prieku savā tuvumā.”+

29 Brāļi, es runāšu ar jums atklāti par ciltstēvu Dāvidu: viņš ir nomiris un apglabāts,+ un viņa kaps līdz šai dienai ir tepat pie mums. 30 Būdams pravietis un zinādams, ka Dievs viņam ar zvērestu ir apsolījis vienu no viņa pēcnācējiem celt viņa tronī,+ 31 Dāvids paredzēja Kristus augšāmcelšanu un runāja par to, ka Kristus netiks atstāts kapā* un nepieredzēs* satrūdēšanu.+ 32 Šo Jēzu Dievs ir cēlis augšā, un tam mēs visi esam liecinieki.+ 33 Tāpēc, paaugstināts pie Dieva labās rokas+ un saņēmis no Tēva apsolīto svēto garu,+ viņš to ir izlējis, kā jūs tagad redzat un dzirdat. 34 Dāvids nav uzkāpis debesīs, bet viņš pats ir sacījis: ”Jehova teica manam Kungam: ”Sēdi pie manas labās rokas, 35 kamēr es nolikšu tavus ienaidniekus tev zem kājām.””+ 36 Tāpēc lai viss Izraēls skaidri zina, ka šo Jēzu, ko jūs esat piesituši pie staba,+ Dievs ir iecēlis par Kungu+ un Kristu.”

37 To dzirdējuši, ļaudis bija satriekti līdz sirds dziļumiem un prasīja Pēterim un pārējiem apustuļiem: ”Brāļi, ko lai mēs darām?” 38 Pēteris atbildēja: ”Nožēlojiet grēkus,+ un lai ikviens no jums kristījas+ Jēzus Kristus vārdā, tad jūsu grēki tiks piedoti+ un jūs saņemsiet dāvanu — svēto garu. 39 Jo šis solījums+ ir dots jums, jūsu bērniem un visiem, kas ir tālu, — visiem tiem, ko Jehova, mūsu Dievs, aicinās pie sevis.”+ 40 Viņš turpināja runāt, visu sīki izskaidrodams, un tos skubināja: ”Glābieties no šīs nelietīgās paaudzes!”+ 41 Tad tie, kas labprāt uzklausīja viņa vārdus, kristījās,+ un tajā dienā viņiem pievienojās ap trīs tūkstošiem cilvēku.+ 42 Tie iedziļinājās tajā, ko mācīja apustuļi, savā starpā dalījās it visā,* kopīgi ēda+ un nodevās lūgšanām.+

43 Ikvienu pārņēma bijība, jo apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.+ 44 Visi, kas kļuva ticīgi, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. 45 Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu+ un izdalīja saņemto naudu visiem, cik kuram vajadzēja.+ 46 Dienu no dienas viņi vienprātībā pulcējās templī, lauza maizi un baudīja ēdienu cits pie cita mājās, dalīdamies tajā ar lielu prieku un tīru sirdi 47 un slavēdami Dievu. Mācekļi iemantoja visu ļaužu labvēlību, un Jehova ik dienas viņiem piepulcēja tos, kas nostājās uz glābšanas ceļa.+