Daniēla
2 Savā otrajā valdīšanas gadā Nebukadnecars redzēja sapni*, kas viņu tā satrauca,+ ka viņš vairs nespēja aizmigt. 2 Tāpēc viņš lika sasaukt burvjus, zintniekus, gaišreģus un haldiešus*, lai tie izstāstītu, ko viņš ir sapņojis. Kad tie sanāca un nostājās ķēniņa priekšā,+ 3 ķēniņš tos uzrunāja: ”Es redzēju sapni, un tas man nedod mieru — es gribu zināt, ko esmu nosapņojis.” 4 Haldieši viņam atbildēja aramiešu valodā:*+ ”Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Izstāsti saviem kalpiem savu sapni, un mēs to izskaidrosim.”
5 Bet ķēniņš atteica: ”Mans lēmums ir galīgs: ja jūs man neizstāstīsiet, ko es redzēju sapnī un ko tas nozīmē, jūs sacirtīs gabalos un jūsu namus pārvērtīs par atejām*. 6 Turpretī, ja jūs izstāstīsiet manu sapni un to izskaidrosiet, es jūs bagātīgi apdāvināšu un atalgošu un iecelšu lielā godā.+ Tagad stāstiet, ko es sapņoju un ko mans sapnis nozīmē!”
7 Tad haldieši atkārtoja: ”Lai ķēniņš izstāsta saviem kalpiem savu sapni, un mēs to izskaidrosim.”
8 ”Kā redzu, jūs mēģināt novilcināt laiku,” atbildēja ķēniņš, ”jo zināt, kāds ir mans gala lēmums. 9 Bet, ja jūs nevarēsiet pateikt, ko es sapņoju, jūs visus gaida viens un tas pats sods. Jūs taču esat norunājuši sastāstīt man melus un mani maldināt cerībā, ka es vēl pārdomāšu*. Tagad stāstiet, kāds bija mans sapnis, tad es zināšu, ka jūs spējat to izskaidrot!”
10 Haldieši ķēniņam atbildēja: ”Uz zemes nav tāda cilvēka, kas spētu izpildīt ķēniņa prasību. Neviens ķēniņš, ne cits kāds valdnieks, lai cik varens tas būtu, ne no viena burvja, zintnieka vai haldieša neko tādu nav prasījis. 11 Tas, ko ķēniņš grib, ir par grūtu. Neviens nevar ķēniņam darīt zināmu to, ko viņš vēlas, — vienīgi dievi, bet tie nemājo starp mirstīgajiem.”
12 To dzirdot, ķēniņš tā saniknojās, ka pavēlēja sodīt ar nāvi visus Babilonas gudros.+ 13 Kad šī pavēle par gudrajiem bija izdota, arī Daniēlu un viņa biedrus meklēja, lai nogalinātu.
14 Tad Daniēls gudri un apdomīgi vērsās pie ķēniņa miesassardzes priekšnieka Arjoha, kas bija devies izpildīt nāvessodu Babilonas gudrajiem. 15 Viņš šim galminiekam vaicāja: ”Kāpēc ķēniņš ir izsludinājis tik bargu pavēli?” Kad Arjohs viņam to izstāstīja,+ 16 Daniēls gāja pie ķēniņa un lūdza dot viņam laiku sapņa izskaidrošanai.
17 Atgriezies mājās, Daniēls visu izstāstīja saviem biedriem Hananjam, Mišaēlam un Azarjam. 18 Viņš tos mudināja lūgt debesu Dievu iežēloties un atklāt sapņa noslēpumu, lai Daniēlam un viņa biedriem nebūtu jāmirst kopā ar pārējiem Babilonas gudrajiem.
19 Tad Daniēlam nakts parādībā noslēpums tika atklāts,+ tāpēc viņš cildināja debesu Dievu. 20 Daniēls sacīja:
”Mūžīgi mūžam lai slavēts Dieva vārds —
viņam vien ir gudrība un spēks!+
21 Viņš liek mainīties laikiem un laikmetiem,+
atceļ un ieceļ valdniekus,+
piešķir gudrajiem gudrību un saprātīgajiem zināšanas.+
Pie viņa mājo gaisma.+
23 Es tev pateicos, manu tēvu Dievs, es tevi slavēju,
jo tu man esi dāvājis gudrību un spēku,
tu esi atklājis to, ko mēs tev lūdzām,
un darījis mums zināmu, kas uztrauc ķēniņu.”+
24 Pēc tam Daniēls devās pie Arjoha, kuram ķēniņš bija uzdevis nonāvēt Babilonas gudros,+ un teica: ”Nenogalini gudros! Aizved mani pie ķēniņa, un es izskaidrošu, ko viņa sapnis nozīmē.”
25 Arjohs nekavējoties aizveda Daniēlu pie ķēniņa un tam sacīja: ”Starp jūdu trimdiniekiem+ es esmu atradis kādu vīru, kas spēj izskaidrot ķēniņa sapni.” 26 Ķēniņš jautāja Daniēlam, kas bija nosaukts par Beltsacaru:+ ”Tu tiešām vari man izstāstīt, kādu sapni es redzēju un ko tas nozīmē?”+ 27 Daniēls atbildēja: ”Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne zintnieki, ne burvji, nedz arī astrologi.+ 28 Bet debesīs ir Dievs, kas atklāj noslēpumus,+ un viņš ķēniņam Nebukadnecaram ir darījis zināmu, kas notiks pēdējās dienās*. Lūk, kāds bija tavs sapnis un tās parādības, ko tu redzēji miegā!
29 Tev guļot, ak, ķēniņ, tavas domas pievērsās nākotnei, un Dievs, kas atklāj noslēpumus, tev darīja zināmu, kas ir gaidāms. 30 Man šis noslēpums tika atklāts nevis tāpēc, ka es būtu gudrāks par visiem citiem, bet gan tādēļ, lai ķēniņš uzzinātu, ko nozīmē viņa sapnis un kādas domas rosījās viņa prātā.+
31 Tu, ķēniņ, redzēji milzīgu tēlu. Ārkārtīgi liels un spožs, tas stāvēja tavā priekšā un izskatījās baismīgs. 32 Tēla galva bija no tīra zelta,+ krūtis un rokas no sudraba,+ vēders un gurni no vara,+ 33 kājas no dzelzs,+ bet pēdas daļēji no dzelzs un daļēji no māla.+ 34 Kamēr tu to vēroji, no kalna bez cilvēka roku palīdzības atšķēlās akmens, triecās pret tēla dzelzs un māla pēdām un tās sadragāja.+ 35 Tad viss — gan dzelzs un māls, gan varš, sudrabs un zelts — sašķīda un izputēja kā pelavas vasarā uz kuļamklona, un vējš to visu aizpūta, tā ka nepalika ne miņas. Bet akmens, kas sadragāja tēlu, kļuva par milzīgu kalnu, kas piepildīja visu zemi.
36 Tāds bija sapnis, un tagad mēs ķēniņam to izskaidrosim. 37 Tu, ķēniņ, ak, ķēniņu ķēniņ, kuram debesu Dievs ir piešķīris valsti+ un varu, spēku un godu, 38 kura rokās viņš ir nodevis cilvēkus, lai kur tie dzīvotu, kā arī zvērus un putnus un kuru viņš tiem visiem ir iecēlis par valdnieku,+ — tu esi tā zelta galva!+
39 Pēc tevis nāks cita valsts,+ vājāka par tavējo, un pēc tam vēl trešā valsts, no vara, kas valdīs pār visu zemi.+
40 Ceturtā valsts būs stipra kā dzelzs.+ Tāpat kā dzelzs visu sašķaida un sadragā, šī valsts sadauzīs un sadragās visas iepriekšējās.+
41 Tu redzēji, ka pēdas un pirksti bija daļēji no māla un daļēji no dzelzs — tas nozīmē, ka valsts nebūs vienota, tomēr tajā būs kaut kas no dzelzs stipruma, jo tu redzēji dzelzi, kas sajaukta ar mīkstu mālu. 42 Tāpat kā kāju pirksti bija daļēji no dzelzs un daļēji no māla, šī valsts kaut kādā ziņā būs stipra, bet kaut kādā ziņā — vāja. 43 Tāpat kā dzelzs, ko tu redzēji sajauktu ar mīkstu mālu, stiprā daļa* sajauksies ar cilvēkiem*, bet dažādās daļas neturēsies kopā, gluži kā dzelzs nesavienojas ar mālu.
44 Šo ķēniņu laikā debesu Dievs nodibinās valsti*,+ kas nekad netiks iznīcināta+ un netiks nodota citai tautai.+ Tā sagraus un iznīcinās visas šīs valstis,+ bet pati pastāvēs mūžīgi.+ 45 Tāpēc tu redzēji, ka no kalna bez cilvēka roku palīdzības atšķēlās akmens un sadragāja dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu.+ Diženais Dievs ķēniņam ir atklājis, kas notiks nākotnē.+ Šis sapnis vēsta patiesību, un uz tā skaidrojumu var paļauties.”
46 Tad ķēniņš Nebukadnecars nometās ar seju pie zemes, pagodinot Daniēlu, un pavēlēja pasniegt viņam dāvanu un viņam par godu dedzināt kvēpināmo. 47 Ķēniņš Daniēlam teica: ”Patiesi, jūsu Dievs ir dievu Dievs un ķēniņu Kungs, viņš atklāj noslēpumus, tāpēc tu spēji šo noslēpumu atklāt!”+ 48 Pēc tam ķēniņš paaugstināja Daniēlu, bagātīgi viņu apdāvināja un iecēla par Babilonas provinces pārvaldnieku+ un visu Babilonas gudro augstāko priekšnieku. 49 Pēc Daniēla lūguma ķēniņš Sadraham, Mesaham un Abed-Nego+ uzdeva pārvaldīt Babilonas provinci, bet Daniēls kalpoja ķēniņa galmā.