Jāņa
12 Sešas dienas pirms Pashas Jēzus ieradās Betānijā, kur dzīvoja Lācars,+ ko viņš bija piecēlis no mirušajiem, 2 un tur Jēzum tika sagatavotas vakariņas. Marta apkalpoja,+ bet Lācars bija starp tiem, kas ēda kopā ar Jēzu. 3 Tad Marija paņēma mārciņu* smaržīgas eļļas, kas bija īsta nardu eļļa, ļoti dārga, izlēja to Jēzum uz kājām un nosusināja tās ar saviem matiem, un eļļas smarža piepildīja visu māju.+ 4 Bet viens no Jēzus mācekļiem, Jūda Iskariots,+ kas grasījās viņu nodot, prasīja: 5 ”Kāpēc šī smaržīgā eļļa nav pārdota par trīssimt denārijiem* un nauda izdalīta nabagiem?” 6 Taču to viņš teica nevis tāpēc, ka rūpētos par nabagiem, bet gan tāpēc, ka bija zaglis — pie viņa atradās naudas lādīte, un viņš zaga tajā ielikto naudu. 7 Bet Jēzus teica: ”Liec viņu mierā! Lai viņa izpilda šo ieražu, sagatavojot mani apbedīšanas dienai.+ 8 Nabagi ir pie jums vienmēr,+ bet es gan nebūšu vienmēr.”+
9 Tikmēr liels pulks jūdu uzzināja, kur ir Jēzus, un devās uz turieni. Viņi gribēja ne tikai satikt Jēzu, bet arī redzēt Lācaru, ko viņš bija piecēlis no mirušajiem.+ 10 Tad virspriesteri nosprieda nogalināt arī Lācaru, 11 jo viņa dēļ daudzi jūdi gāja turp un sāka ticēt Jēzum.+
12 Nākamajā dienā daudz ļaužu, kas bija atnākuši uz svētkiem, dzirdēja, ka Jēzus ir ceļā uz Jeruzālemi. 13 Tie paņēma palmu zarus, izgāja viņam pretī un sauca: ”Glāb jel!* Svētīts ir tas, kas nāk Jehovas* vārdā,+ Izraēla ķēniņš!”+ 14 Tad Jēzus sameklēja jaunu ēzeli un uzsēdās tam mugurā,+ kā rakstīts: 15 ”Nebīsties, Cionas meita! Lūk, pie tevis nāk tavs ķēniņš, viņš jāj uz ēzeļmātes kumeļa!”+ 16 Mācekļi to visu sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija celts godā,+ viņi atcerējās, ka par viņu šādi bija rakstīts un ka tieši tā arī bija noticis.+
17 Bet ļaudis, kas bija bijuši ar Jēzu, kad viņš lika Lācaram iznākt no kapa+ un piecēla to no mirušajiem, nebeidza stāstīt citiem par redzēto.+ 18 Tāpēc arī pulks ļaužu, kas bija dzirdējuši, ka viņš ir izdarījis tādu brīnumu, izgāja viņam pretī. 19 Bet farizeji runāja savā starpā: ”Vai redzat? Mēs neko nespējam padarīt. Visa pasaule viņam seko!”+
20 Starp tiem, kas bija atnākuši uz svētkiem, lai pielūgtu Dievu, bija arī grieķi. 21 Tie piegāja pie Filipa,+ kas bija no Betsaidas Galilejā, un tam lūdza: ”Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!” 22 Filips aizgāja un pateica to Andrejam, bet pēc tam Andrejs un Filips aizgāja pie Jēzus un pateica to viņam.
23 Jēzus tiem atbildēja: ”Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka dēlam jātiek celtam godā.+ 24 Patiesi, patiesi, es jums saku: ja kviešu grauds nenokrīt zemē un nemirst, tas paliek viens, bet, ja mirst,+ tas nes lielu ražu. 25 Tas, kam viņa dzīvība ir dārga, to zaudēs, bet tas, kas savu dzīvību šajā pasaulē ir gatavs zaudēt*,+ to pasargās mūžīgai dzīvei.+ 26 Kas grib man kalpot, lai seko man, un tur, kur būšu es, būs arī mans kalps.+ Kas kalpos man, to mans Tēvs godās. 27 Tagad es esmu dziļi satraukts.+ Ko lai es saku? Tēvs, izglāb mani no šīs stundas.+ Tomēr tieši tāpēc es esmu atnācis, lai pieredzētu šo stundu. 28 Tēvs, pagodini savu vārdu!” Tad no debesīm atskanēja balss:+ ”Es to esmu pagodinājis un pagodināšu atkal.”+
29 Ļaudis, kas stāvēja tuvumā un to dzirdēja, sprieda, ka esot nograndis pērkons, bet citi teica: ”Ar viņu ir runājis eņģelis.” 30 Jēzus sacīja: ”Šī balss ir atskanējusi nevis manis, bet jūsu dēļ. 31 Tagad šī pasaule tiek tiesāta, un tagad šīs pasaules valdnieks+ tiks padzīts.+ 32 Bet, kad es būšu pacelts augšup no zemes,+ es vilkšu pie sevis visdažādākos cilvēkus.” 33 To viņš teica, norādīdams, kā viņam būs jāmirst.+ 34 Tad ļaudis viņam jautāja: ”Mēs no bauslības zinām, ka Kristus paliek mūžīgi.+ Kāpēc tu saki, ka Cilvēka dēlam jātiek paceltam augšup?+ Kas ir šis Cilvēka dēls?” 35 Jēzus tiem sacīja: ”Vēl neilgu laiku gaisma būs starp jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai jūs neuzvarētu tumsa. Tas, kas staigā tumsā, nezina, kurp viņš iet.+ 36 Kamēr jums ir gaisma, ticiet tai, lai jūs kļūtu par gaismas dēliem.”+
To pateicis, Jēzus aizgāja un paslēpās no tiem. 37 Lai gan viņš ļaužu acu priekšā bija darījis tik daudz brīnumu, tie viņam neticēja, 38 un tā piepildījās vārdi, ko teicis pravietis Jesaja: ”Jehova, kas ir ticējis tam, ko dzirdējis no mums*?+ Kam ir atklājies Jehovas spēks*?”+ 39 Tie nespēja ticēt tāpēc, ka, tā paša Jesajas vārdiem runājot: 40 ”To acis viņš ir padarījis aklas un to sirdis — cietas, lai tie ar acīm neredzētu, ar sirdi nesaprastu, neatgrieztos pie manis un es tos nedziedinātu.”+ 41 Jesaja to teica tāpēc, ka bija redzējis viņa godu, un runāja par viņu.+ 42 Tomēr pat daudzi varasvīri sāka viņam ticēt,+ bet atklāti to neatzina, lai farizeji tos neizslēgtu no sinagogas,+ 43 jo cilvēku atzinība tiem bija dārgāka par Dieva atzinību.+
44 Bet Jēzus skaļi teica: ”Kas tic man, tas tic ne tikai man, bet arī tam, kurš mani ir sūtījis,+ 45 un, kas redz mani, tas redz arī to, kurš mani ir sūtījis.+ 46 Es esmu gaisma un esmu ieradies pasaulē,+ lai neviens, kas man tic, nepaliktu tumsā.+ 47 Ja kāds manus vārdus dzird, bet nepilda, es viņu netiesāju, jo esmu atnācis nevis tiesāt pasauli, bet to glābt.+ 48 Tam, kas mani atraida un nepieņem manus vārdus, jau ir savs tiesnesis: pēdējā dienā viņu tiesās vārdi, ko esmu runājis, 49 jo es neesmu runājis no sevis, bet Tēvs, kas mani ir sūtījis, pats man ir pavēlējis, ko teikt un ko runāt.+ 50 Un es zinu, ka tas, ko viņš pavēl, nozīmē mūžīgu dzīvi.+ Tāpēc to, ko es runāju, es runāju tā, kā Tēvs man ir teicis.”+