Jesajas
Tautai, kas nepiesauca manu vārdu, es teicu: ”Es esmu te! Esmu te!”+
2 Augu dienu manas rokas bija pastieptas pretī stūrgalvīgai tautai,+
ļaudīm, kuri iet sliktu ceļu,+
kuri rīkojas pēc sava prāta,+
Viņi ir kā dūmi man degunā, kā uguns, kas deg cauru dienu.
6 Tas viss ir rakstīts manā priekšā.
Es necietīšu klusu,
es viņiem atmaksāšu,+
atmaksāšu pilnā mērā
7 gan par viņu pašu, gan par viņu tēvu pārkāpumiem,”+ saka Jehova.
”Viņi kalnos ir dedzinājuši upurus
un zaimojuši mani uz pakalniem,+
tāpēc es sākšu ar to, ka atmaksāšu viņiem pēc nopelniem.”
Tāpat es izturēšos pret saviem kalpiem —
es neatmetīšu viņus visus.+
9 Es gādāšu, lai Jēkabam būtu pēcnācēji
un Jūdam — ļaudis, kas iemantos manus kalnus;+
šo kalnu zemi iegūs mani izredzētie,
tur apmetīsies mani kalpi.+
10 Maniem ļaudīm, kas mani meklē,
Šārona+ kļūs par aitu ganībām
un Āhoras ieleja+ — par vietu, kur atgulsies liellopi.
11 Bet jūs esat atstājuši Jehovu,+
aizmirsuši manu svēto kalnu,+
jūs klājat galdu laimes dievam
un lejat kausos vīnu likteņa dievam.
un, noliektus pie zemes, jūs nogalinās,+
jo es saucu, bet jūs neatsaucāties,
es runāju, bet jūs neklausījāties.+
Jūs darījāt to, kas manās acīs ir ļauns,
pieķērāties tam, kas man nepatīk.”+
13 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova paziņo:
”Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsiet izsalkuši,+
mani kalpi dzers,+ bet jūs būsiet izslāpuši,
15 No jums pāri paliks tikai vārds, ko mani izredzētie lietos lāstam.
Visaugstais Kungs Jehova jūs nonāvēs,
bet savus kalpus viņš sauks jaunā vārdā.+
16 Ikvienu, kas šajā zemē tieksies pēc svētībām,
svētīs patiesības Dievs*,
un ikviens, kas šajā zemē zvērēs,
zvērēs pie patiesības Dieva.+
17 Lūk! Es radu jaunas debesis un jaunu zemi.+
To, kas bijis, vairs nepieminēs,
un tas vairs nenospiedīs sirdi.+
18 Tāpēc priecājieties un līksmojiet mūžīgi par to, ko es radu!
Es pārradu Jeruzālemi priekam
un tās ļaudis līksmībai.+
19 Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu.+
Tur vairs nedzirdēs ne raudas, ne vaimanas.”+
20 ”Vairs nebūs zīdaiņu, kas nodzīvo vien dažas dienas,
ne sirmgalvju, kas mūžu neizdzīvo.
Par kādu, kas mirs simt gadu vecumā, teiks, ka tas vēl jauneklis,
un grēcinieku skars lāsts, kaut viņš būtu simt gadu vecs*.
22 Viņi necels namus, lai citi tur dzīvotu,
un nedēstīs vīnadārzus, lai citi ēstu to augļus.
24 Pirms viņi sauks, es jau atbildēšu,
viņi vēl lūgsies, bet es jau atsaukšos.
Visā manā svētajā kalnā tie nedarīs nekā ļauna un neko nepostīs,”+ saka Jehova.