JEREMIJAS GRĀMATA
1 Šie ir Jeremijas* vārdi. Jeremijas tēvs bija priesteris Hilkija, kas dzīvoja Benjamīna zemē, Anātotā.+ 2 Jūdas ķēniņa Josijas,+ Amona+ dēla, trīspadsmitajā valdīšanas gadā Jeremijam atklājās Jehovas vēsts. 3 Dievs viņu uzrunāja arī Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, laikā un to darīja līdz Jūdas ķēniņa Cedekijas,+ Josijas dēla, valdīšanas beidzamajam, vienpadsmitajam gadam — līdz pat laikam, kad tā gada piektajā mēnesī Jeruzālemes iedzīvotāji tika aizvesti trimdā.+
4 Jehova man teica:
Es tevi iecēlu par pravieti tautām.”
6 Es izsaucos: ”Ak nē, Visaugstais Kungs Jehova!
Es neprotu runāt+ — es esmu pārāk jauns*!”+
7 Bet Jehova man teica:
”Nesaki, ka esi pārāk jauns!
Tu iesi pie visiem, pie kā es tevi sūtīšu,
un teiksi visu, ko tev likšu.+
9 Tad Jehova pastiepa roku un aizskāra manu muti.+ Jehova teica: ”Es lieku tavā mutē savus vārdus.+ 10 Lūk, šodien es tevi ieceļu pār tautām un valstīm, lai tu izrautu un sagrautu, nopostītu un nojauktu, būvētu un stādītu.”+
11 Jehova mani atkal uzrunāja un vaicāja: ”Ko tu redzi, Jeremija?” ”Es redzu mandeļkoka zaru,” es atbildēju.
12 Jehova man teica: ”Pareizi. Tas nozīmē, ka es esmu nomodā* par to, lai īstenotos mani vārdi.”
13 Tad Jehova man vēlreiz vaicāja: ”Ko tu redzi?” ”Es redzu verdošu katlu*, kas sasvēries virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem,” es atbildēju. 14 Jehova sacīja:
”Pār visiem zemes iedzīvotājiem
no ziemeļiem gāzīsies nelaime,+
15 jo Jehova saka: ”Es pulcinu ziemeļu valstu ciltis.+
Tās visas ieradīsies, un to ķēniņi novietos troņus
pie Jeruzālemes vārtiem,+
visapkārt tās mūriem
un pie visām Jūdas pilsētām.+
16 Es pasludināšu savai tautai spriedumu par visām tās ļaundarībām:
viņi ir atstājuši mani,+
viņi dedzina upurus citiem dieviem+
un zemojas savu roku darbam.”+
17 Posies* un ej,
un saki tiem visu, ko es tev likšu!
Nebaidies no viņiem,+
citādi viņu acu priekšā es tev likšu izjust šausmas.
18 Es tevi padaru par nocietinātu pilsētu,
par dzelzs stabu, par vara mūri, lai tu varētu stāties pretī visai zemei+ —
pretī Jūdas ķēniņiem un augstmaņiem,
pretī priesteriem un vienkāršajiem ļaudīm.+
2 Jehova man teica: 2 ”Ej un sludini Jeruzālemei: ”Jehova saka:
”Es atceros, cik uzticīga tu biji* jaunībā,+
kā tu mani mīlēji, kad biji saderināta ar mani,+
kā man sekoji tuksnesī, neapsētā zemē.+
3 Izraēls Jehovam bija svēts+ — tas bija viņa ražas pirmais ievākums.””
”Ikviens, kas centās tam nodarīt ļaunu, tika sodīts,
un viņu piemeklēja nelaime,” saka Jehova.”+
4 Jēkaba pēcnācēji, visas izraēliešu dzimtas,
klausieties Jehovas vēsti!
5 Jehova saka:
”Vai jūsu tēvi man varēja ko pārmest?+
6 Tie nejautāja: ”Kur ir Jehova,
kas mūs izveda no Ēģiptes+
un vadīja cauri tuksnesim,
cauri gravu izvagotiem klajumiem,+
cauri izkaltušai zemei,+ ko klāj bieza tumsa,
zemei, kur neviens nestaigā
un neviens nedzīvo?”
7 Es jūs atvedu uz zemi, kur plešas dārzi,
lai jūs ēstu to augļus un baudītu zemes labumus,+
taču jūs, nonākuši manā zemē, to apgānījāt,
manu īpašumu jūs padarījāt par kaut ko pretīgu.+
8 Priesteri nejautāja: ”Kur ir Jehova?”,+
bauslības skolotāji mani nepazina,
gani sacēlās pret mani,+
pravieši pravietoja Baala vārdā+
un kalpoja dieviem, no kuriem nav nekāda labuma.
9 ”Tāpēc es atkal tiesāšos ar jums,”+ paziņo Jehova,
”un tiesāšos vēl ar jūsu dēlu dēliem.”
Noskaidrojiet, vai kaut kas tāds jebkad ir noticis!
11 Vai kāda tauta ir mainījusi savus dievus pret citiem, lai gan tie nemaz nav dievi?
Taču mana tauta mani, diženo Dievu, ir apmainījusi pret kaut ko bezvērtīgu.+
12 Šausminieties, debesis,
un izbailēs drebiet,” saka Jehova,
13 ”jo mana tauta ir vainojama divkāršā ļaundarībā:
tā ir atstājusi mani, dzīva ūdens avotu,+
un ir izcirtusi ūdenstvertnes*,
kas turklāt ir cauras — ūdens tajās neturas.”
14 ”Vai Izraēls ir kāds kalps? Vai Izraēls ir piedzimis par vergu?
Kāpēc tad to aplaupa?
15 Uz viņu rēc jauni lauvas,+
rēc jo vareni.
Tie padarījuši viņa zemi par biedu.
Pilsētas ir nodedzinātas, tur neviens vairs nedzīvo.
16 Nofas*+ un Tahpanhēsas+ ļaudis nogana tavu pakausi.
17 Vai tu* pati neesi pie tā vainīga?
Tu taču esi atstājusi Jehovu, savu Dievu,+
kas tev rādīja ceļu!
19 Lai tavs ļaunums tev dod mācību,
lai tava neuzticība tevi pārmāca!
Aptver un atzīsti, cik bēdīga un sūra dzīve ir tam,+
kas atmet Jehovu, savu Dievu!
Tev nav bijības pret mani,”+ saka Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks* Jehova.
20 ”Jau senlaikos es salauzu tavu jūgu+
un sarāvu tavas važas.
Bet tu ietiepies: ”Es tev nekalpošu!”
21 Kad es tevi iestādīju, tu biji izcils sarkano vīnogu stāds,+ tīra sēkla.
Kā tu tā panīki un pārvērties par meženi?”+
22 ”Lai kā tu mazgātos ar sārmu un lai kā tu berztos*,
tavi grēki joprojām būs kā traipi,”+ saka Visaugstais Kungs Jehova.
23 Kā gan tu vari teikt: ”Es neesmu aptraipījusies,
neesmu kalpojusi Baaliem!”
Paskaties, kā tu esi rīkojusies ielejā,
padomā, ko tu esi darījusi!
Tu esi kā strauja, jauna kamieļmāte,
kas skraida šurpu turpu,
24 kā pie klajumiem pieradusi savvaļas ēzeļmāte,
kas iekārē ošņā gaisu.
Kas to var savaldīt, kad tā meklējas?
Lai to atrastu, nevienam nav jāpiepūlas —
pārošanās laikā tā ir viegli atrodama.
25 Beidz skraidelēt — ka nepaliec ar basām kājām
un izkaltušu rīkli!
26 Tāpat kā krīt kaunā zaglis, kas pieķerts,
ir apkaunoti arī izraēlieši:
tauta, ķēniņi, augstmaņi,
priesteri un pravieši.+
27 Tie saka kokam: ”Tu esi mans tēvs,”+
un akmenim: ”Tu mani dzemdēji.”
Tie ir uzgriezuši man muguru, novērsuši seju no manis.+
Bet nelaimes brīdī tie sauks:
”Nāc palīgā, glāb mūs!”+
28 Kur tad ir tevis darinātie dievi?+
Lai tie nāk palīgā, ja tie spēj tevi izglābt no nelaimes!
Tev, Jūda, dievu ir tikpat, cik pilsētu.+
29 ”Kāpēc jūs runājat man pretī?
Kāpēc jūs visi esat sacēlušies pret mani?”+ vaicā Jehova.
Jūsu pašu zobens kā plēsīgs lauva
ir aprijis jūsu praviešus.+
31 Lai mana tauta apdomā, ko saka Jehova!
Vai es izraēliešiem esmu kļuvis par tuksnesi
vai par nomācošas tumsas zemi?
Kāpēc tad mana tauta saka: ”Mēs staigājam, kur pašiem tīk.
Mēs vairs nenāksim pie tevis!”+
32 Vai jaunava var aizmirst savas rotas
un līgava — savu jostu?
Bet mana tauta jau sen mani ir aizmirsusi.+
33 Cik veikli tu proti atrast mīlu!
Tu esi iemanījusies iet ļaunus ceļus.+
34 Tavas drēbes ir aptraipītas ar nabagu nevainīgajām asinīm.+
Es neesmu redzējis, ka viņi būtu lauzušies iekšā tavā mājā,
tomēr tavu drēbju apakšmala ir vienās asinīs.+
35 Bet tu saki: ”Es neesmu vainīga.
Viņa dusmas pret mani noteikti jau rimušās.”
Tā kā tu apgalvo: ”Es neesmu grēkojusi,” —
es tev izpildīšu spriedumu.
36 Kāpēc tu ar tādu vieglprātību raugies uz savu nepastāvīgumu?
37 Tu dosies prom, galvu saķērusi,+
jo Jehova ir atstūmis tos, uz kuriem tu paļāvies.
Tie nespēs tev palīdzēt.”
3 Mēdz teikt: ”Ja vīrs ir aizraidījis sievu un tā ir aizgājusi un kļuvusi par cita vīrieša sievu, vai tad viņš drīkst to ņemt atpakaļ?”
Vai gan šī zeme nav apgānīta?+
”Tu esi nodevusies netiklībai ar daudziem+ —
vai tev liekas, ka tu vari nākt atpakaļ pie manis?” vaicā Jehova.
2 ”Paveries uz pakalniem!
Vai ir kāda vieta, kur tu nebūtu piesmieta?
Kā klejotājs* sēž tuksnesī,
tā tu sēdēji ceļmalā, gaidīdama mīļākos.
Ar savu netiklību un ļaunumu
tu apgāni zemi.+
3 Tāpēc kavējas lietavas,+
nelīst arī pavasara lietus.
No tevis, netiklā sieva, dveš bezkaunība,
tu nemaz nejūti kaunu.+
4 Bet tagad tu sauc:
”Mans Tēvs, tu esi mans jaunības draugs!+
5 Vai nebūs gana dusmoties?
Vai tu mūžīgi paturēsi aizvainojumu?”
Tā tu saki,
tomēr rīkojies tik ļauni, cik vien spēj.”+
6 Ķēniņa Josijas laikā+ Jehova man teica: ””Vai esi ievērojis, ko ir darījusi dumpīgā Izraēla tauta? Tā ir nodevusies netiklībai uz katra augsta kalna un zem katra zaļojoša koka.+ 7 Pat pēc visa, ko tā bija darījusi, es to aicināju atgriezties pie manis,+ bet tā neatgriezās. Jūdas tauta tikai noskatījās uz savu neuzticīgo māsu.+ 8 Es to visu redzēju un aizraidīju dumpīgo Izraēla tautu prom, dodams tai šķiršanās apliecību,+ jo tā bija laulības pārkāpēja.+ Bet tās neuzticīgā māsa, Jūdas tauta, nemaz neiztrūkās — arī tā ieslīga netiklībā.+ 9 Tā* vieglprātīgi stājās netikumīgos sakaros — tā apgānīja zemi un pārkāpa laulību, pielūgdama akmeņus un kokus.+ 10 Un arī tad tās neuzticīgā māsa, Jūdas tauta, neatgriezās pie manis ar visu savu sirdi, tā tikai izlikās to darām,” saka Jehova.”
11 Tad Jehova man teica: ”Dumpīgā Izraēla tauta ir izrādījusies taisnīgāka par neuzticīgo Jūdas tautu.+ 12 Ej un sludini ziemeļiem+ šādu vēsti: ””Atgriezies pie manis, dumpīgā Izraēla tauta!” aicina Jehova.+ ”Es vairs neraudzīšos uz tevi ar dusmām,+ jo es esmu uzticīgs,” saka Jehova. ”Es nedusmošos mūžīgi. 13 Tikai atzīsti savu vainu, atzīsti, ka esi dumpojusies pret savu Dievu Jehovu! Tu piedāvājies svešiniekiem* zem katra zaļojoša koka un negribēji man klausīt,” saka Jehova.””
14 ”Atgriezieties, dumpinieki*,” aicina Jehova, ”jo es taču esmu jūsu kungs*! Es jūs savākšu — pa vienam no katras pilsētas un pa diviem no katras dzimtas — un atvedīšu uz Cionu.+ 15 Es jums došu ganus, kas pildīs manu gribu,+ un tie vairos jūsu zināšanas un izpratni*. 16 Tad jūs šajā zemē vairosieties un pieaugsiet skaitā,” saka Jehova,+ ”un neviens vairs neteiks: ”Lūk, Jehovas līguma šķirsts!” Tas nevienam pat nenāks prātā, neviens to nepieminēs, nevienam tā nepietrūks, un no jauna to nedarinās. 17 Tajā laikā Jeruzālemi dēvēs par Jehovas troni.+ Jeruzālemē tiks sapulcētas visas tautas, lai tās slavētu Jehovas vārdu,+ un neviens vairs nesekos savai spītīgajai un ļaunajai sirdij.”
18 ”Tad Jūdas tauta un Izraēla tauta būs vienotas,+ no ziemeļu zemes tās kopā nāks uz zemi, ko es devu īpašumā jūsu tēviem.+ 19 Es atcerējos, ar kādu prieku es tevi* pielīdzināju dēliem* un devu tev lielisku zemi, visskaistāko īpašumu tautu starpā.+ Es biju cerējis, ka tu mani sauksi par savu Tēvu un mani neatstāsi. 20 ”Bet tu, Izraēla tauta, esi izturējusies nodevīgi pret mani — kā sieva, kas pamet vīru,”+ saka Jehova.”
21 Pakalnos ir dzirdamas
izraēliešu raudas un saucieni pēc palīdzības.
Viņi ir aizgājuši greizus ceļus
un aizmirsuši savu Dievu Jehovu.+
22 ”Atgriezieties, dumpinieki!
Es jūs izdziedināšu no jūsu dumpīguma.”+
”Lūk! Mēs esam atnākuši pie tevis,
jo tu, Jehova, esi mūsu Dievs.+
23 Patiesi, mūsu trokšņošana kalnos un pakalnos ir bijusi tikai sevis maldināšana.+
Vienīgi mūsu Dievs Jehova ir Izraēla glābiņš.+
24 Turpretī apkaunojošais dieveklis jau kopš mūsu jaunības dienām ir rijis visu, kā labad pūlējās mūsu tēvi,+ —
viņu sīklopus un liellopus,
viņu dēlus un meitas.
25 Lai sagumstam kaunā,
lai mūs apklāj negods,
jo mēs un mūsu tēvi esam grēkojuši pret savu Dievu Jehovu+
no jaunības līdz pat šai dienai,+
mēs neesam klausījuši savam Dievam Jehovam.”
4 ”Izraēlieši, ja jūs atgriezīsieties,” saka Jehova,
”ja jūs atgriezīsieties pie manis
un aizvāksiet no manām acīm savus riebīgos elkus,
tad jums vairs nebūs jābēguļo.+
2 Ja, zvērēdami pie Jehovas, dzīvā Dieva,
jūs būsiet patiesi, rīkosieties pareizi un taisnīgi,
tad tautas gūs viņa* svētības
un tās ar viņu leposies.”+
4 Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji,
apgraizieties, lai būtu patīkami Jehovam,
apgraiziet savu sirdi,+
lai jūsu ļauno darbu dēļ
manas dusmas neuzliesmo kā uguns,
kā nenodzēšama liesma.”+
5 Pavēstiet Jūdas zemē, pasludiniet Jeruzālemē,
sauciet un pūtiet ragu visā zemē,+
skaļā balsī izziņojiet: ”Pulcējieties!
Bēgsim uz nocietinātām pilsētām!+
6 Paceliet karogu*, lai var redzēt, kur Ciona!
Meklējiet patvērumu, nekavējieties!”
Es lieku no ziemeļiem nākt nelaimei,+ lielam postam.
Tas ir devies ceļā, lai padarītu tavu zemi par briesmīgu postažu.
Tavas pilsētas tiks pārvērstas drupās, tajās neviens vairs nedzīvos.+
9 ”Tajā dienā ķēniņš zaudēs drosmi,”+ saka Jehova,
”drosme zudīs arī augstmaņiem,
priesteri būs apstulbuši un pravieši brīnīsies.”+
10 Tad es izsaucos: ”Ak vai, Visaugstais Kungs Jehova! Patiesi, tu esi smagi pievīlis Jeruzālemes iedzīvotājus un visu šo tautu,+ sacīdams: ”Jums būs miers!”,+ kaut zobens mums jau pie rīkles.”
11 Tajā laikā Jeruzālemes iedzīvotājiem un visai tautai tiks pavēstīts:
”No kailajiem pakalniem, no tuksneša,
pār manu tautu* brāzīsies svelmains vējš,
bet ne jau tādēļ, lai vētītu un attīrītu.
12 Es esmu tas, kas liek atbrāzties šim spēcīgajam vējam.
Nu es pasludināšu tiem spriedumu.
13 Lūk, ienaidnieks tuvojas kā negaisa mākonis,
viņa kaujas rati traucas kā viesulis!+
Viņa zirgi ir straujāki par ērgļiem.+
”Bēdas mums — mēs esam pagalam!”
14 Jeruzāleme, mazgā savu sirdi no ļaunuma, tad tu tiksi izglābta.+
Cik ilgi tu perināsi sevī ļaunas domas?
15 No Danas atskan balss,+
no Efraima kalniem tā vēstī par nelaimi.
16 Paziņojiet to tautām,
dariet to zināmu Jeruzālemei.”
”No tālas zemes sarodas izlūki*.
Ar kaujas saucieniem tie vērsīsies pret Jūdas pilsētām.
17 Tie ielenc Jeruzālemi no visām pusēm — kā vīri, kas sargā lauku —,+
jo tā pret mani ir sacēlusies,”+ saka Jehova.
18 ”Par savām gaitām, par saviem darbiem tu saņemsi, ko esi pelnījusi.+
Cik gan liels būs tavs posts,
jo dumpīgums ir dziļi tavā sirdī!”
19 Kādas ciešanas! Kādas mokas!
Manu sirdi plosa neciešamas sāpes,
un sirds krūtīs dauzās.
20 Pienāk ziņas par vienu nelaimi pēc otras,
visa zeme ir izpostīta.
Manas teltis pēkšņi ir nopostītas,
vienā mirklī telšu pārsegi ir norauti.+
21 Cik ilgi vēl man būs jāredz karogs
un jādzird raga skaņas?+
22 ”Mana tauta ir neprātīga,+
tā neliekas ne zinis par mani.
Šie ļaudis ir nelgas, tiem trūkst sajēgas.
Ļaunu darīt tiem prāta netrūkst,
bet labu darīt tie neprot.”
23 Es paraudzījos uz zemi — tā bija tukša un pamesta.+
Es pavēros debesīs — tās vairs nedeva gaismu.+
24 Es paskatījos uz kalniem — tie drebēja,
un pakalni trīcēja.+
25 Es palūkojos visapkārt — nebija neviena cilvēka,
arī putni bija aizlaidušies.+
26 Es redzēju, ka auglīgo dārzu zeme ir kļuvusi par tuksnesi
un tās pilsētas ir sagrautas.+
Tas ir noticis Jehovas karsto dusmu dēļ.
27 Jehova saka tā: ”Visa zeme būs pamesta,+
taču es to neiznīcināšu pilnībā.
29 Dzirdot tuvojamies jātniekus un loka šāvējus,
pilsētas ļaudis metas bēgt.+
Viņi tveras biezokņos,
rāpjas klintīs.+
Visas pilsētas ir tukšas,
tajās neviens vairs nemājo.”
30 Ko tu darīsi tagad, kad esi izpostīta?
Tev patika tērpties koši sarkanā,
greznoties ar zelta rotām
un ar melnām ēnām izcelt acis.
Bet veltīgi tu esi centusies sevi izdaiļot,+
jo tie, kas tevi iekāroja, tevi ir atraidījuši.
Nu tie tīko pēc tavas dzīvības.+
31 Izklausās, it kā sieviete vaimanātu sāpēs,
it kā mocītos sieviete, kas dzemdē pirmo bērnu, —
tur Cionas meita tver pēc elpas.
Pacēlusi rokas, tā izsaucas:+
”Bēdas man! Slepkavas man mācas virsū, esmu pavisam bez spēka.”
5 Izstaigājiet Jeruzālemes ielas,
vērīgi lūkodamies apkārt!
Pārmeklējiet pilsētas laukumus!
Vai tur atradīsies kāds, kas rīkojas taisnīgi+
un cenšas būt uzticīgs?
Ja atradīsiet kaut vienu, es šai pilsētai piedošu.
2 Pat ja tie izsauktos: ”Tik tiešām, ka Jehova ir dzīvs!”,
tie tik un tā zvērētu melīgi.+
3 Vai tad tavas acis, Jehova, nelūkojas pēc uzticības?+
Tu tos sodīji, bet tie nelikās ne zinis,
tu tos satrieci, bet tie liedzās laboties,+
4 Tad es nodomāju: ”Tādi jau ir tikai vienkāršie ļaudis.
Tie rīkojas muļķīgi, jo tiem ir svešs Jehovas ceļš,
tie nezina Dieva prasības.
5 Es iešu pie ietekmīgajiem un runāšu ar tiem.
Tiem noteikti nav svešs Jehovas ceļš,
tie gan zina Dieva prasības.+
Bet, ak vai, tie visi ir salauzuši savu jūgu*
un sarāvuši savas saites!”
6 Tāpēc no meža nāk lauvas un tiem uzklūp,
tiem uzbrūk klajumos mītošie vilki,
pilsētu tuvumā tiem uzglūn leopardi.
Kas vien iznāk no pilsētas, tiek saplosīts,
jo to pārkāpumiem nav skaita
un to neuzticība ir neizmērojama.+
7 Kā lai es tev* piedodu?
Tavi dēli mani ir atstājuši
un zvēr pie viltus dieviem.+
8 Tie ir kā iekarsuši, uzbudināti ērzeļi,
kas zviedz, tīkodami pēc cita vīra sievas.+
9 ”Kā lai es tos nesaucu pie atbildības par šādu rīcību?” vaicā Jehova.
”Kā lai es neatmaksāju šādai tautai?”+
10 ”Kāp pilsētas vīnadārzu nogāzēs,
posti tos, taču neiznīcini pilnībā.+
Nogriez jaunos dzinumus,
jo tie nepieder Jehovam.
11 Izraēla tauta un Jūdas tauta
ir izturējušās pret mani nodevīgi,” saka Jehova.+
12 ”Šie ļaudis ir nolieguši Jehovu.
13 Praviešu runas ir vien tukšs gaiss,
viņu mutē nav Dieva vārdu.
Lai tad pagaist viņi paši!”
14 Jehova, karapulku Dievs, saka:
”Tāpēc, ka šie vīri tā runā,
es likšu tavā mutē vārdus, kas būs kā uguns,+
bet tauta būs kā malka,
un uguns to aprīs.”+
15 ”Es jums, izraēlieši, uzsūtīšu tālumā mītošu tautu,”+ pavēstī Jehova.
”Tā ir tauta, kas pastāv jau ilgi,
sena tauta,
kuras valodu jūs nesaprotat
un kuras runu nespējat uztvert.+
16 Visi tās vīri ir karotāji,
viņu bultu maks ir kā vaļējs kaps.
17 Viņi aprīs jūsu ražu un jūsu maizi.+
Viņi aprīs jūsu dēlus un meitas.
Viņi aprīs jūsu sīklopus un liellopus.
Viņi aprīs jūsu vīnogulājus un vīģes kokus.
Viņi ar zobenu iznīcinās jūsu nocietinātās pilsētas, uz kurām jūs tā paļaujaties.”
18 ”Bet arī tad es jūs neiznīcināšu pilnībā,” saka Jehova.+ 19 ”Kad ļaudis vaicās: ”Kāpēc Jehova, mūsu Dievs, mums to visu ir nodarījis?”, tev viņiem jāatbild: ”Jūs esat atstājuši mani, lai kalpotu svešiem dieviem savā zemē. Tāpēc jums būs jākalpo svešiniekiem svešā zemē.””+
22 ”Vai mani jūs nebīstaties?” vaicā Jehova.
”Vai jums nebūtu jādreb manā priekšā?
Es esmu licis smiltis jūrai par robežu —
par mūžīgu likumu —, pāri tai netikt.
Lai gan viļņi trako, tie neko nespēj,
lai gan tie nāk rēkdami, tur tie stāj.+
23 Bet šī tauta ir stūrgalvīga un dumpīga,
viņi ir novērsušies no manis un aizgājuši paši savu ceļu.+
24 Viņiem nenāk prātā doma:
”Bīsimies Jehovu, mūsu Dievu,
kas īstajā laikā dod lietu,
gan rudens lietu, gan pavasara lietu,
kas gādā, lai raža ienāktos noteiktā laikā.”+
25 Jūs to visu esat zaudējuši savu pārkāpumu dēļ,
jūsu grēki jums liedz saņemt to, kas labs.+
26 Manā tautā ir ļaundari.
Tie glūn un pieplok pie zemes kā putnu ķērāji,
tie izliek nāvējošus slazdus.
Tie ķer cilvēkus!
27 To mājas ir pilnas ar izkrāptu mantu+
kā sprosts ar putniem.
Tāpēc tie ir vareni un bagāti.
28 Tie kļuvuši tukli, to āda spīd,
tie ir uzblīduši no ļaunuma.
Tie tikai vairo savu labklājību.
29 ”Kā lai es tos nesaucu pie atbildības par šādu rīcību?” vaicā Jehova.
”Kā lai es neatmaksāju šādai tautai?
30 Zemē notiek kaut kas drausmīgs, kaut kas šausmīgs:
31 pravieši pravieto melus,+
priesteri uzkundzējas ļaudīm,
un manai tautai tas patīk.+
Bet ko jūs iesāksiet, kad pienāks gals?”
6 Glābieties, Benjamīna pēcnācēji, bēdziet no Jeruzālemes!
iededziet Bēt-Keremā ugunskurus, lai dotu zīmi,
jo no ziemeļiem nāk nelaime, liels posts!+
2 Cionas meita ir skaista un izlutināta.+
3 Pie tās pulcēsies gani ar saviem ganāmpulkiem,
uzslies tai visapkārt teltis+
un ganīs savus ganāmpulkus.+
4 ”Gatavojieties kaujai!
Taisieties! Uzbruksim tai dienas vidū!”
”Bēdas mums, jo diena jau sliecas uz vakarpusi
un ēnas stiepjas garumā!”
5 ”Taisieties! Uzbruksim tai naktī
un sagrausim tās nocietinājumu torņus!”+
6 Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka:
”Cērtiet kokus, uzberiet valni, lai uzbruktu Jeruzālemei!+
Šī pilsēta jāsauc pie atbildības,
jo tā ir pilna ar apspiedējiem.+
7 Kā ūdenstvertnē turas vēss ūdens,
tā šajā pilsētā turas ļaunums.
Tajā zeļ varmācība, valda posts,+
un man jānoskatās tās sērgās un nelaimēs.
8 Uzklausi brīdinājumu, Jeruzāleme, citādi es riebumā no tevis novērsīšos!+
Es tevi izpostīšu, un tavā zemē neviens vairs nedzīvos.”+
9 Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka:
”Atlikušos izraēliešus uzmeklēs,
kā sameklē pēdējās ogas vīnogulājā.
Vēlreiz pārlaid roku zariem,
kā to dara vīnogu lasītājs!”
10 ”Ko lai es uzrunāju? Ko lai brīdinu?
Vai tad kāds klausīsies?
Viņu ausis ir aizdarītas*, un viņi neko nesadzird.+
Viņi nicina Jehovas vārdus,+
viņiem netīk tajos klausīties.
11 Manī kvēl Jehovas dusmas,
un es vairs nespēju valdīties.”+
”Liec tām izlīt pār bērniem ielās+
un pār jaunekļiem, kas tur pulcējas.
Sagūstīti tiks visi: gan vīri, gan viņu sievas,
gan tie, kas krietni gados, gan tie, kam mūžs gandrīz jau galā.+
12 Viņu nami, tīrumi un sievas tiks citiem,+
jo mana roka vērsīsies pret zemes iedzīvotājiem,” saka Jehova.
13 ”Visi, no zemākā līdz augstākajam, netaisnā ceļā rauš mantu,+
un visi, no pravieša līdz priesterim, nodarbojas ar krāpšanu.+
15 Vai viņiem ir kauns par preteklībām, ko viņi dara?
It nemaz!
Viņi nemaz neprot kaunēties!+
Tāpēc viņi kritīs un gulēs starp kritušajiem.
Viņi paklups, kad es viņus sodīšu,” saka Jehova.
16 Jehova saka:
”Nostājieties krustcelēs un lūkojieties apkārt,
vaicājiet, kur ir tie ceļi, pa kuriem gāja senlaikos,
jautājiet, kur ir tas labais ceļš, un tad ejiet pa to+
un rodiet mieru!”
Bet viņi atcērt: ”Mēs neiesim pa to!”+
Bet ļaudis atcirta: ”Mēs neklausīsimies!”+
18 ”Tāpēc klausieties, tautas!
Jūs, kas to dzirdat, apdomājiet,
kas ar viņiem notiks!
19 Klausies, zeme!
Es uzsūtīšu šai tautai nelaimi,+
jo šie ļaudis kaļ ļaunus plānus,
nepievērš uzmanību tam, ko es saku,
un ir atmetuši manus likumus.”
Man nav pieņemami jūsu dedzināmie upuri
un nav patīkami jūsu kaujamie upuri.”+
21 Tāpēc Jehova saka:
”Es lieku šiem ļaudīm ceļā šķēršļus,
un pār tiem klups
gan tēvi, gan dēli,
gan kaimiņi, gan to draugi.
Tie visi ies bojā.”+
22 Jehova saka:
”Lūk! No ziemeļu zemes nāk tauta,
no vistālākā zemes nostūra ir ataicināta liela tauta.+
23 Tie ir satvēruši lokus un šķēpus,
tie ir cietsirdīgi un nepazīst žēlastības,
to balsis grand kā jūra,
tie jāj ar zirgiem.+
Tie visi kā viens ir gatavi cīņai ar tevi, Cionas meita.”
24 Kad mēs par to dzirdējām,
mūsu rokas kļuva slābanas,+
mūs pārņēma izmisums
un mums uznāca tādas sāpes kā dzemdētājai.+
25 Neej uz tīrumu,
nestaigā pa ceļu,
jo ienaidnieks ir bruņojies ar zobenu.
Visi ir šausmās.
27 ”Es tevi* esmu iecēlis, lai tu pārbaudītu manu tautu, kā kausējot pārbauda metālu,
lai tu rūpīgi vērotu tās gaitas,
visu izpētītu un izvērtētu.
Viņu sirds ir kļuvusi tik cieta kā varš un kā dzelzs,
viņi visi ir samaitāti.
29 Kausētājs ir pūlējies, pat plēšas ir apdegušas,
bet viņa pūles ir veltas —
no uguns tiek izcelts vienīgi svins.+
Ļaunie nav atdalīti.+
30 Tos sauks par izmetamu sudrabu,
jo Jehova tos ir atmetis.”+
7 Jehova teica Jeremijam: 2 ”Nostājies Jehovas nama vārtos un sludini šādu vēsti: ”Jūdas ļaudis, klausieties Jehovas vēsti! Klausieties, jūs visi, kas nākat pa šiem vārtiem, lai pielūgtu Jehovu! 3 Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, saka tā: ”Mainiet savas gaitas, mainiet savu rīcību! Tad es jums ļaušu te dzīvot.+ 4 Neticiet meliem un neskandiniet: ”Šis ir Jehovas templis! Jehovas templis! Jehovas templis!”+ 5 Ja jūs patiešām mainīsiet savas gaitas un savu rīcību, spriedīsiet taisnu tiesu,+ 6 neapspiedīsiet ienācējus, bāreņus un atraitnes+ un neizliesiet nevainīgas asinis un ja jūs nekalposiet citiem dieviem un tā nenodarīsiet sev postu,+ 7 tad es jums ļaušu dzīvot šajā zemē, ko es devu jūsu tēviem uz mūžiem.”””
8 ”Jūs tomēr ticat meliem,+ bet tas jums it neko nedos. 9 Jūs zogat,+ nogalināt, pārkāpjat laulību, nepatiesi zvērat,+ upurējat Baalam+ un kalpojat citiem dieviem, ko agrāk nepazināt. 10 Un tad, kaut arī jūs darāt visas šīs preteklības, jūs nākat uz šo namu, kas nosaukts manā vārdā, nostājaties manā priekšā un sakāt: ”Mēs tiksim izglābti!” 11 Vai tad nams, kas nosaukts manā vārdā, jūsuprāt, ir kāds laupītāju midzenis?+ Es taču redzu, ko jūs darāt!” saka Jehova.
12 ””Aizejiet uz Šīlo,+ kur es agrāk liku mājot savam vārdam,+ un paskatieties, ko tur es esmu izdarījis savas tautas Izraēla ļaunuma dēļ!+ 13 Tomēr jūs neatmetāt savas ļaundarības,” saka Jehova, ”un, lai gan es daudzkārt pie jums vērsos, jūs neklausījāties.+ Es jūs saucu, bet jūs neatsaucāties.+ 14 Tāpēc ar šo namu, kas nosaukts manā vārdā+ un uz ko jūs paļaujaties,+ un ar šo vietu, ko es devu jums un jūsu tēviem, es darīšu to pašu, ko darīju ar Šīlo.+ 15 Es jūs aizraidīšu prom, tāpat kā aizraidīju jūsu brāļus — Efraima pēcnācējus.”+
16 Neaizlūdz par šo tautu un neprasi, lai es tai palīdzu! Nelūdzies un neiestājies par šiem ļaudīm,+ jo es tevi neuzklausīšu.+ 17 Vai tu neredzi, ko tie dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās? 18 Dēli salasa malku, tēvi iekur uguni un mātes iejauc mīklu, lai ceptu maizītes, ko ziedot debesu ķēniņienei*.+ Citiem dieviem viņi ziedo lejamos upurus, tā mani sadusmodami.+ 19 ”Bet vai viņi ko nodara man?” vaicā Jehova. ”Vai nav tā, ka viņi dara pāri paši sev, sev par kaunu?”+ 20 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Pār šo zemi — pār cilvēkiem un dzīvniekiem, pār kokiem un pār zemes ražu — gāzīsies manas dusmas un niknums.+ Manu dusmu uguns degs un nebūs apslāpējama.”+
21 Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, saka tā: ”Ziedojiet vien savus dedzināmos upurus un citus upurus un ēdiet upuru gaļu!+ 22 Kad es jūsu tēvus izvedu no Ēģiptes, es viņiem nedevu nekādus norādījumus par dedzināmajiem un citiem upuriem.+ 23 Es viņus aicināju: ”Paklausiet man, un es būšu jūsu Dievs, un jūs būsiet mana tauta.+ Staigājiet ceļus, ko esmu licis jums iet, lai jums labi klātos!””+ 24 Bet viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt+ — viņi staigāja ceļus, kuros viņus veda nekrietni nodomi un spītīga un ļauna sirds;+ viņi kāpās atpakaļ, nevis gāja uz priekšu. 25 Tā tas notiek kopš tās dienas, kad jūsu tēvi devās prom no Ēģiptes, līdz pat šim laikam.+ Es sūtīju pie jums savus kalpus praviešus, sūtīju tos ik dienas — neskaitāmas reizes.+ 26 Bet šie ļaudis negribēja mani uzklausīt, negribēja neko dzirdēt.+ Viņi iecirtās un rīkojās vēl ļaunāk nekā viņu tēvi.
27 Lai gan tu viņiem to visu teiksi,+ viņi tevi neuzklausīs. Lai gan tu sauksi, viņi neatsauksies. 28 Tad tu teiksi: ”Šī tauta neklausa Jehovam, savam Dievam, un neņem vērā pamācības. Uzticība ir izzudusi, tā viņu starpā netiek pat pieminēta.”+
29 Nogriez* un aizmet savus garos matus* un dziedi pakalnos raudu dziesmu, jo Jehova ir novērsies no šiem ļaudīm, kas viņā ir iesvēluši dusmas, un viņš tos atmetīs pavisam. 30 ”Jūdas ļaudis ir darījuši to, kas ļauns manās acīs,” saka Jehova. ”Namā, kas nosaukts manā vārdā, viņi ir uzstādījuši riebīgus elkus, un tā viņi šo namu ir apgānījuši.+ 31 Tofetā, Ben-Hinnomas ielejā,*+ viņi ir ierīkojuši upurvietas*, kurās sadedzinājuši savus dēlus un meitas.+ Neko tādu es viņiem neesmu licis darīt — tas man pat prātā nav nācis.”+
32 ”Tāpēc tuvojas laiks,” paziņo Jehova, ”kad šo vietu vairs nesauks ne par Tofetu, ne par Ben-Hinnomas ieleju — to sauks par Slaktiņa ieleju. Tofetā guldīs mirušos, līdz tur vairs nebūs vietas.+ 33 Ļaužu līķus ēdīs putni un zvēri, un nebūs neviena, kas tos aizbiedētu.+ 34 Es apklusināšu prieka un gaviļu saucienus Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, tur apklusīs līgavaiņa un līgavas balss,+ jo šī zeme būs pārvērsta postažā.””+
8 Jehova pavēstī: ”Tajā laikā Jūdas ķēniņu un augstmaņu kaulus, priesteru un praviešu kaulus, kā arī visu Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus izņems no kapiem 2 un izkaisīs, lai pār tiem spīdētu saule, mēness un viss debesu pulks, ko šie ļaudis mīlēja, kam viņi kalpoja, ko pielūdza, pie kā vērsās un kam zemojās.+ Tos nesavāks un neapglabās, tie būs kā mēsli tīrumā.”+
3 ”Visi, kas no šīs ļaunās tautas būs palikuši dzīvi, — visi, ko es būšu izklīdinājis, — vēlēsies labāk mirt nekā dzīvot, lai kur tie būtu nonākuši,” pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova.
4 ”Saki tiem: ”Lūk, ko saka Jehova:
”Vai tie, kas krīt, neceļas atkal augšā?
Ja viens griežas atpakaļ, vai otrs nedara tāpat?
5 Kāpēc šie ļaudis, Jeruzālemes iedzīvotāji, ir tik neuzticīgi?
Viņi ir pieķērušies maldiem
un negrib mainīties.+
6 Es vērīgi ieklausījos viņu runās — neviens nerunāja patiesību,
nenožēloja savas ļaundarības un neizsaucās: ”Ko es esmu izdarījis?!”+
Tie atkal un atkal rīkojas tāpat kā visi pārējie — tie ir kā zirgi, kas drāžas kaujā.
Bet mana tauta neaptver, ka tuvojas Jehovas sprieduma izpildes laiks.”+
8 Kā jūs varat teikt: ”Mēs esam gudri, un mums ir Jehovas likumi*”?
Rakstveži ķeras pie saviem irbuļiem,+ tikai lai rakstītu melus!
9 Gudrie ir apkaunoti,+
viņus ir pārņēmušas šausmas, viņi iekritīs slazdā.
Viņi taču ir atmetuši Jehovas vārdus!
Ko vairs vērta viņu gudrība?
10 Viņu sievas es došu citiem,
un viņu tīrumi nonāks citu īpašumā.+
Visi, no zemākā līdz augstākajam, netaisnā ceļā rauš mantu,+
un visi, no pravieša līdz priesterim, nodarbojas ar krāpšanu.+
12 Vai viņiem ir kauns par preteklībām, ko viņi dara?
It nemaz!
Viņi nemaz neprot kaunēties!+
Tāpēc viņi kritīs un gulēs starp kritušajiem.
Viņi paklups, kad es viņus sodīšu,”+ saka Jehova.
13 ”Es viņus savākšu un iznīcināšu,” pavēstī Jehova.
”Vīnogulājos vairs nebūs ogu, vīģes kokos nebūs augļu, un to lapas nokaltīs.
Visu, ko es viņiem esmu devis, viņi zaudēs.””
14 ”Ko mēs te vēl sēžam?
Sapulcēsimies un dosimies uz nocietinātajām pilsētām,+ lai tur mirtu!
Mūsu Dievs Jehova mūs iznīcinās.
Jehova mums dod dzert saindētu ūdeni,+
jo esam grēkojuši pret viņu.
15 Mēs cerējām uz mieru, bet neko labu nesagaidījām,
cerējām uz dziedināšanu, bet pieredzam šausmas!+
16 No Danas atskan zirgu sprauslāšana,
ērzeļu zviegšana liek drebēt visai zemei.
Ienaidnieki iebrūk zemē un noposta visu līdz pēdējam —
sagrauj pilsētu un nogalina iedzīvotājus.”
17 ”Es uzsūtu jums čūskas —
indīgas čūskas, ko nevar apvārdot —,
un tās jūs sadzels,” saka Jehova.
18 Manas bēdas ir neremdināmas,
mana sirds ir smaga.
Vai tās ķēniņa tur vairs nav?”
”Kāpēc viņi mani kaitina ar saviem izcirstajiem tēliem,
ar saviem bezvērtīgajiem svešajiem dieviem?”
20 ”Pļaujas laiks ir pagājis, vasara beigusies,
bet mēs neesam izglābti!”
Mani sagrābušas šausmas.
22 Vai Gileādā vairs nav balzama*?+
Vai tur nav ārsta?+
Kāpēc tad mana tauta* nav izdziedināta?+
9 Kaut mana galva būtu kā aka
un manas acis — neizsīkstošs asaru avots!+
Tad es dienu un nakti raudātu
par nogalinātajiem tautiešiem.
2 Kaut man tuksnesī būtu kāds miteklis, kur patverties!
3 To mēle ir kā uzvilkts loks.
Zemi ir pārņēmuši meli, uzticība ir iznīkusi.+
”Viņi vienā laidā dara ļaunu,
par mani viņi neliekas ne zinis,”+ saka Jehova.
4 ”Piesargieties no tiem, kas jums līdzās,
un neticiet pat saviem brāļiem,
jo ikviens no tiem ir nodevējs+
un ikviens, kas līdzās, — apmelotājs.+
5 Ikviens krāpj savu tuvāko,
neviens nesaka taisnību.
Viņi radinājuši savu mēli melot,+
viņi pūlas, cik spēka, lai darītu ļaunu.
6 Tev visapkārt meli.
Ieslīguši savos melos, ļaudis nevēlas mani pazīt,” saka Jehova.
7 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova paziņo:
”Es viņus kausēšu un pārbaudīšu.+
Ko citu lai es daru ar savu tautu*?
8 Viņu melīgā mēle ir kā nāvējoša bulta.
Ar savu muti viņi tuvākajam vēl mieru,
bet sirdī perina viltu.”
9 ”Kā lai es tos nesaucu pie atbildības par šādu rīcību?” vaicā Jehova.
”Kā lai es neatmaksāju šādai tautai?+
10 Es raudāšu un vaimanāšu par kalniem,
dziedāšu raudu dziesmu par klajumu ganībām.
Viss ir izdedzināts, neviens tur vairs nestaigā,
vairs nedzird lopus maujam.
Putni ir aizlaidušies, un zvēri — aizklīduši, tie visi ir prom.+
11 Es sagraušu Jeruzālemi,+ un tur mitīs šakāļi,+
es izpostīšu Jūdas pilsētas, un neviens tur vairs nedzīvos.+
12 Vai kāds ir tik gudrs, ka spētu to saprast?
Kam Jehova būtu ko teicis, un kas varētu to pavēstīt citiem?
Kāpēc zeme ir izpostīta?
Kāpēc tā ir izdegusi un kļuvusi par tuksnesi
un neviens tur vairs nestaigā?”
13 ”Tāpēc, ka viņi ir atmetuši manis dotos likumus, nav tos ievērojuši un nav man klausījuši,” saka Jehova. 14 ”Viņi sekoja savai spītīgajai sirdij+ un kalpoja Baala tēliem, kā bija mācījuši viņu tēvi.+ 15 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es šos ļaudis barošu ar vērmelēm un dzirdīšu ar saindētu ūdeni.+ 16 Es viņus izkaisīšu starp tautām, ko nav pazinuši ne viņi, ne viņu tēvi,+ un likšu zobenam viņus vajāt, līdz būšu viņus iznīcinājis.””+
17 Karapulku Pavēlnieks Jehova mums ir licis
apdomāt notiekošo,
ataicināt raudu dziesmu dziedātājas,+
atsaukt raudu dziesmu pratējas.
18 Lai viņas steidzas šurp un mūs apraud!
Lai mūsu acis pieriet asarām
un tās rit pār mūsu vaigiem!+
19 No Cionas ir dzirdamas vaimanas:+
”Ak, kā mēs esam izpostīti!
Kāds kauns!
Mums bija jāatstāj sava zeme, mūsu mājas ir sagrautas.”+
20 Sievietes, klausieties Jehovas vēsti,
uzklausiet, ko viņš ir teicis!
Māciet šo raudu dziesmu savām meitām,
māciet šo dziesmu cita citai.+
21 Pa mūsu logiem ir ienākusi nāve,
tā ir iekļuvusi mūsu stiprajos torņos.
Ielās tā nolaupīs bērnus
un pilsētas laukumos — jaunekļus.+
22 ”Paziņo, ka Jehova saka:
”Ļaužu līķi būs kā mēsli tīrumā,
tie būs sagūluši kā nopļauta labība vālā,
un nebūs neviena, kas tos savāktu.””+
23 Jehova saka:
”Lai gudrais nelielās ar savu gudrību,+
lai stiprais nelielās ar savu spēku,
un bagātais lai nelielās ar savu bagātību!”+
24 ”Bet, kas lielās, lai lielās ar to,
ka viņam ir izpratne un ka viņš pazīst mani+ —
zina, ka es esmu Jehova un ka es apliecinu uzticīgu mīlestību un gādāju zemei tiesu un taisnību,+
jo par to man ir prieks,”+ saka Jehova.
25 ”Tuvojas laiks,” pavēstī Jehova, ”kad es saukšu pie atbildības visus, kas ir apgraizīti, bet būtībā ir neapgraizīti:+ 26 ēģiptiešus,+ Jūdas ļaudis,+ edomiešus,+ amoniešus,+ moābiešus+ un visus tuksneša iedzīvotājus, kas deniņos izdzen matus.+ Visas šīs tautas, arī izraēlieši, ir neapgraizīti savā sirdī.”+
10 Klausieties, izraēlieši, ko jums saka Jehova! 2 Jehova saka:
”Nepārņemiet citu tautu paražas+
un nebīstieties no debesu zīmēm,
no kurām baidās citas tautas.+
3 Tautu paražas ir vien māņi.
Amatnieks mežā nocērt koku
un ar savu darbarīku izgatavo no tā elku.+
5 Tas ir kā putnubiedēklis gurķu laukā, tas nespēj runāt.+
Tas ir jānēsā, jo pats tas nestaigā.+
Nebaidieties no tā, jo tas nespēj darīt neko ļaunu,
bet arī labu ne.”+
6 Nav neviena tāda kā tu, Jehova!+
Tu esi dižens, un tavs vārds ir dižs un varens!
7 Kā lai tevi nebīstas, tautu Ķēniņ?+ Tevi pienākas bīties,
jo starp visu tautu, visu valstu gudrajiem
nav neviena tāda kā tu.+
8 Viņiem nav ne prāta, ne sajēgas.+
Vai gan koks var pamācīt? Tie ir māņi!+
9 No Taršišas tiek ievestas sudraba loksnes,+ un no Ūfāzas — zelts,
ar ko darbojas amatnieks un zeltkalis.
Elkus ietērpj zilās un purpurkrāsas drānās.
Tie visi ir prasmīgu meistaru darinājums.
10 Turpretī Jehova patiešām ir Dievs.
Viņš ir dzīvais Dievs,+ viņš būs Ķēniņš mūžīgi.+
No viņa dusmām dreb zeme.+
Kad viņš iedegas bardzībā, neviena tauta nespēj pastāvēt.
11 * Sakiet tām:
”Dievi, kas nav radījuši ne debesis, ne zemi,
pazudīs no zemes virsas, tiem vairs nebūs vietas zem debesīm.”+
12 Viņš ir radījis zemi ar savu spēku,
izveidojis pasauli ar savu gudrību+
un izpletis debesis ar savu sapratni.+
13 Kad viņš dārdina savu balsi,
debesu ūdeņus pārņem nemiers.+
14 Cilvēki rīkojas neprātīgi, bez sajēgas.
Zeltkaļi, kas darbojas ar izcirstajiem tēliem, paliks kaunā,+
jo viņu darinātie metāla tēli ir krāpšana,
15 Tie ir māņi, tīrais izsmiekls!+
Kad pienāks atmaksas diena, tie izzudīs.
16 Jēkaba Dievs* nav tāds kā tie,
jo viņš ir radījis visu,
viņa dārgais īpašums ir Izraēls,+
un viņa vārds ir Jehova, karapulku Pavēlnieks.+
17 Pacel no zemes savu saini, aplenktā!
18 Jehova saka:
”Lūk, ko es tagad darīšu — es patriekšu šīs zemes iedzīvotājus+
un likšu viņiem pieredzēt ciešanas.”
19 Ak vai! Kāda brūce!+
Mans ievainojums nav dziedināms.
Es teicu: ”Jā, tā ir mana kaite, un man tā jāpacieš.
20 Mana telts ir nopostīta, telts virves sarautas.+
Dēli mani ir pametuši, to vairs nav.+
Nav neviena, kas izplestu manas telts pārsegu un uzslietu manu telti.
Tāpēc tie ir rīkojušies negudri,
un viss ganāmpulks ir izklīdis.”+
22 Klau! Ir saņemta vēsts!
No ziemeļu zemes tuvojas dārdoņa.+
Jūdas pilsētas tiks izpostītas, tur mitīs šakāļi.+
23 Jehova, es zinu, ka nav cilvēka ziņā noteikt savu ceļu,
nav gājēja ziņā noteikt, kur spert savu soli.+
25 Izlej dusmas pār tautām, kas tevi neatzīst,+
pār ciltīm, kas tavu vārdu nepiesauc,
jo tās ir rijušas Jēkabu,+
aprijušas viņu pilnībā+
un izpostījušas viņa mājvietu.+
11 Jehova teica Jeremijam: 2 ”Klausieties, kas teikts līgumā!
Vērsies pie Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem 3 un saki, ka Jehova, Izraēla Dievs, ir teicis: ”Nolādēts, kas neklausa tā līguma vārdiem,+ 4 kuru es jūsu tēviem liku pildīt toreiz, kad es viņus izvedu no Ēģiptes,+ no dzelzs kausējamās krāsns,+ un sacīju: ”Paklausiet man un dariet visu, ko es jums lieku, — tad jūs būsiet mana tauta un es būšu jūsu Dievs,+ 5 un es varēšu pildīt jūsu tēviem doto zvērestu par to, ka piešķiršu tiem zemi, kur plūst piens un medus.”+ Un viņi to patiešām saņēma, kā tas šodien redzams.””
Es izsaucos: ”Āmen*, Jehova!”
6 Tad Jehova man teica: ”Sludini Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās: ”Klausieties, kas teikts līgumā, un pildiet to! 7 Tolaik, kad es izvedu jūsu tēvus no Ēģiptes, es viņiem piekodināju: ”Paklausiet man!”, un līdz pat šai dienai es to esmu teicis neskaitāmas reizes.+ 8 Bet viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt — viņi sekoja savai spītīgajai un ļaunajai sirdij.+ Viņi nepildīja līgumu, ko biju licis ievērot, tāpēc es viņiem liku pieredzēt visu, kas bija minēts šajā līgumā.””
9 Pēc tam Jehova man teica: ”Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji ir kā sazvērējušies: 10 viņi grēko tāpat kā viņu sentēvi, kas neklausīja maniem norādījumiem,+ un pielūdz citus dievus un tiem kalpo.+ Izraēla tauta un Jūdas tauta ir lauzušas līgumu, ko es noslēdzu ar viņu tēviem.+ 11 Tāpēc Jehova saka: ”Es likšu nākt pār viņiem nelaimei,+ no kuras viņi nespēs paglābties. Lai kā viņi mani piesauktu, es viņus neuzklausīšu.+ 12 Tad Jūdas pilsētu iedzīvotāji un Jeruzālemes iedzīvotāji vērsīsies pie dieviem, kuriem viņi upurēja, un sauks, lai tie palīdz,+ bet tie šajā nelaimes dienā viņus nespēs izglābt. 13 Tev, Jūda, dievu ir tikpat, cik pilsētu! Cik Jeruzālemē ielu, tik arī altāru apkaunojošajam dieveklim — altāru, uz kuriem upurē Baalam.”+
14 Neaizlūdz par šo tautu un neprasi, lai es tai palīdzu! Nelūdzies par šiem ļaudīm,+ jo es viņus neuzklausīšu, kad viņi, nonākuši nelaimē, mani sauks.
15 Kā gan mana mīļā tauta uzdrīkstas nākt uz manu namu,
ja tik daudzi rīkojas ļaunprātīgi?
Vai ar dzīvnieku upuriem tu* varēsi novērst draudošo nelaimi?
Vai tu varēsi līksmot, kad tā būs klāt?
16 Jehova tevi reiz sauca par zaļoksnu olīvkoku,
krāšņu, pilnu skaistiem augļiem.
Bet nu, atskanot vareniem dārdiem, viņš tevi ir aizdedzinājis;
tavi zari ir aplauzti.
17 Karapulku Pavēlnieks Jehova, kas tevi, Jūdas tauta, ir iedēstījis,+ paziņo, ka pār tevi nāks nelaime. Jūdas tauta un Izraēla tauta ir darījušas daudz ļauna un viņu ir sadusmojušas, upurēdamas Baalam.”+
18 Jehova, tu man visu atklāji, lai es to zinātu,
tu man toreiz parādīji, ko viņi dara.
19 Es biju kā pakļāvīgs jērs, ko ved uz kaušanu.
Man nebija ne jausmas, ka viņi pret mani kaļ ļaunu plānu+ un saka:
”Iznīcināsim koku ar visiem augļiem,
aizrausim viņu no dzīvo zemes,
lai viņa vārdu vairs nepieminētu.”
Ļauj man redzēt, kā tu viņiem atmaksāsi,
jo tev es esmu uzticējis savu lietu!
21 Tāpēc par Anātotas+ vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības un tev piedraud: ”Nepravieto Jehovas vārdā,+ citādi mēs tevi nogalināsim!”, Jehova saka, 22 jā, tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova par viņiem saka: ”Es viņus saukšu pie atbildības. Viņu jaunekļi kritīs no zobena,+ un viņu dēli un meitas nomirs badā.+ 23 No Anātotas+ vīriem nepaliks dzīvs neviens, jo es viņiem likšu piedzīvot postu tajā gadā, kad viņus saukšu pie atbildības.”
Bet kāpēc ļaunajiem klājas labi,+
kāpēc nelieši dzīvo bez bēdu?
2 Tu viņus iedēstīji, un viņi iesakņojās.
Viņi ir sazēluši un nes ražu.
Ar lūpām viņi tevi piemin, bet savās domās* ir tālu no tevis.+
3 Bet mani tu pazīsti, Jehova,+ tu redzi mani,
tu esi izvērtējis manu sirdi, tu zini: tā pieder tev.+
Nošķir viņus kā kaujamās avis,
paturi viņus bojāejas dienai!
4 Cik ilgi vēl zeme nīkuļos
un augi cietīs no sausuma?+
Zvēri un putni ir izzuduši
šīs zemes iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
Viņi ir teikuši: ”Viņš nezina, kas ar mums notiks.”
Tev šķiet, ka miera zemē esi drošībā, —
bet ko tu iesāksi Jordānas biezokņos?
6 Pat tavi brāļi, tava tēva saime,
ir bijuši nekrietni pret tevi.+
Tie pilnā balsī uz tevi kliedza.
Netici viņiem arī tad,
ja viņi tev saka kaut ko labu!
7 Es esmu pametis savu namu,+ atstājis savu īpašumu,+
savu mīļo tautu esmu atdevis tās ienaidniekiem.+
8 Mana tauta, mans īpašums, ir kā lauva mežā —
tā sākusi rēkt uz mani.
Tāpēc es to neieredzu.
9 Mans īpašums ir kā raibs plēsējputns —
tam no visām pusēm uzklūp citi plēsīgie putni.+
Nāciet šurp, visi zvēri!
Nāciet un ēdiet!+
Manu labo zemi viņi ir pārvērtuši par kailu tuksnesi.
Izpostīta ir visa zeme,
bet neviens neliekas ne zinis.+
12 Pa visiem ceļiem cauri tuksnesim nāk postītāji.
Jehovas zobens rij ļaudis no vienas zemes malas līdz otrai.+
Miera nav nevienam.
13 Viņi ir sējuši kviešus, bet pļāvuši dadžus.+
Viņi ir nomocījušies, bet veltīgi.
Viņiem jākaunas par savu ražu,
jo Jehova ir iededzies dusmās.”
14 Jehova saka tā: ”Savus ļaunos kaimiņus, kas ķeras klāt zemei, kuru es nodevu īpašumā savai tautai, izraēliešiem,+ es izraušu no viņu zemes+ un Jūdas tautu — no viņu vidus. 15 Kad es būšu viņus visus izrāvis, es apžēlošos par viņiem un ikvienu no viņiem atvedīšu atpakaļ uz viņa īpašumu un viņa zemi.”
16 ”Ja viņi iemācīsies staigāt manas tautas ceļu un zvērēt manā vārdā, sakot: ”Tik tiešām, ka Jehova ir dzīvs!”, kā viņi manai tautai bija mācījuši zvērēt Baala vārdā, tad viņiem manas tautas vidū klāsies labi. 17 Bet, ja kāda tauta negribēs paklausīt, es to izraušu — izraušu un iznīcināšu,” paziņo Jehova.+
13 Jehova man teica: ”Ej un nopērc linu jostu un apsien sev ap vidu! Tikai neiemērc to ūdenī.” 2 Es nopirku jostu, kā Jehova man bija licis, un apsēju sev ap vidu. 3 Tad Jehova mani atkal uzrunāja: 4 ”Paņem jostu, ko tu nopirki un nēsā, un ej līdz Eifratai. Paslēp tur jostu kādā klints spraugā!” 5 Es aizgāju līdz Eifratai un paslēpu jostu, kā Jehova man bija licis.
6 Pēc ilga laika Jehova man teica: ”Aizej līdz Eifratai un paņem no turienes jostu, ko es tev liku paslēpt.” 7 Un es aizgāju līdz Eifratai. Nonācis vietā, kur biju paslēpis jostu, es to izraku un ieraudzīju, ka tā ir pagalam, ka tā ir pilnīgi nelietojama.
8 Tad Jehova man teica: 9 ”Lūk, ko saka Jehova: ”Tāpat es darīšu galu Jūdas lepnībai un Jeruzālemes neaptveramajai augstprātībai.+ 10 Šī nekrietnā tauta, kas negrib man klausīt,+ kas seko savai spītīgajai sirdij+ un pielūdz citus dievus, tiem kalpo un zemojas, būs kā šī josta, kas ir pilnīgi nelietojama.” 11 ”Izraēla tauta un Jūdas tauta man bija tik tuvu kā ap vidu apņemta josta,” pavēstī Jehova. ”Šos ļaudis es biju pietuvinājis sev, lai tie būtu mana tauta,+ gods,+ slava un rota. Taču tie negribēja man klausīt.”+
12 Saki viņiem: ”Izraēla Dievs Jehova saka tā: ”Ikvienu krūku piepilda ar vīnu.”” Viņi tev atbildēs: ”Vai tad mēs nezinām, ka ikvienu krūku piepilda ar vīnu?” 13 Bet tu pēc tam saki: ”Jehova saka tā: ”Es piepildīšu ar skurbumu visus šīs zemes ļaudis,+ arī ķēniņus, kas sēž Dāvida tronī, priesterus, praviešus un Jeruzālemes iedzīvotājus. 14 Es tos triekšu citu pret citu — kā tēvus, tā dēlus,” paziņo Jehova.+ ”Es tos nesaudzēšu un nežēlošu, es neiežēlošos par tiem. Es tos iznīcināšu, un nekas mani neapturēs.”””+
15 Klausieties un ņemiet vērā!
Neesiet lepni, jo tie ir Jehovas vārdi!
16 Dodiet godu Jehovam, savam Dievam,
pirms viņš ir uzsūtījis tumsu,
pirms, uznākot krēslai, jums kalnos sāk mesties kājas!
17 Bet, ja jūs to neņemsiet vērā,
es slepus raudāšu par jūsu lepnību.
18 ”Saki ķēniņam un viņa mātei:+ ”Pārsēdieties zemākā vietā,
jo jūs zaudēsiet krāšņos kroņus, kas jums galvā!”
19 Dienvidu pilsētas ir noslēgtas*, neviens neatver to vārtus.
Jūdas ļaudis ir aizvesti gūstā, tie visi ir aizvesti prom.+
20 Pacel* acis un paveries uz tiem, kas nāk no ziemeļiem!+
Kur ir tev uzticētais ganāmpulks, tavas skaistās avis?+
21 Ko tu teiksi, kad tie, ar kuriem tu vienmēr esi bijusi draugos,
tev izpildīs sodu?+
Vai gan tad tu nemocīsies tādās sāpēs kā dzemdētāja?+
22 Tu brīnīsies: ”Kāpēc ar mani tā notiek?”+
Tad zini: tava tērpa lejasdaļa ir noplēsta tavu daudzo pārkāpumu dēļ,+
un tāpēc arī tavi papēži nav saudzēti.
23 Vai kušietis* var mainīt savu ādas krāsu un leopards — savus plankumus?+
Ja tā būtu, tad arī jūs varētu darīt labu,
kaut esat raduši darīt ļaunu.
24 Es jūs izkaisīšu, kā tuksneša vējš izdzenā salmus.+
25 Tā ir tev piešķirtā daļa — daļa, ko es tev esmu iemērījis,” paziņo Jehova,
26 Tāpēc es uzraušu uz augšu tava tērpa malu un pārmetīšu tev pār galvu,
un būs redzams tavs negods,+
27 tava laulības pārkāpšana,+ baudkārā zviegšana
un neķītrā izlaidība.
Es esmu redzējis, cik riebīgi tu esi rīkojusies
gan uz pakalniem, gan klajumos.+
Bēdas tev, Jeruzāleme!
Cik ilgi vēl tu būsi netīra?”+
14 Jehova runāja ar Jeremiju par sausumu.+
2 Jūdas zeme sēro,+ tās pilsētu vārti ir sagruvuši,
tie guļ zemē un bēdājas,
un no Jeruzālemes atskan vaimanas.
3 Saimnieki sūta kalpus pēc ūdens,
bet, piegājuši pie ūdenstvertnēm, tie ūdeni neatrod
un atgriežas ar tukšiem traukiem.
Nokaunējušies un vīlušies,
tie apsedz savu galvu.
5 Pat stirna pamet savu mazuli,
jo nav zāles.
6 Savvaļas ēzeļi stāv uz kailiem pakalniem
un elso kā šakāļi.
Viņu acis satumsušas, veltīgi meklējot zaļumu.+
7 Kaut mūsu pārkāpumi liecina pret mums,
Jehova, rīkojies sava vārda dēļ!+
Mēs bieži esam bijuši tev neuzticīgi+
un esam grēkojuši pret tevi.
8 Izraēla cerība, Glābējs+ bēdu laikā!
Kāpēc tu šajā zemē esi kā svešinieks,
kā ceļinieks, kas piestājis tikai pārnakšņot?
9 Kāpēc esi kā cilvēks, kas apjukumā sastindzis?
Kāpēc, būdams varens, mūs neglāb?
Nepamet mūs!
10 Jehova par savu tautu saka: ”Tiem patīk klīst apkārt,+ to kājas nestāv mierā,+ tāpēc tie Jehovam nav patīkami.+ Viņš pieminēs to pārkāpumus un sauks tos pie atbildības par grēkiem.”+
11 Tad Jehova man teica: ”Neaizlūdz par šo tautu, nelūdz, lai tai labi klātos!+ 12 Lai gan viņi gavē, es neuzklausu viņu lūgumus,+ un, lai gan viņi upurē dedzināmos un labības upurus, tie man nav tīkami.+ Es viņus iznīcināšu ar zobenu, badu un sērgām.”+
13 Es atbildēju: ”Ak vai, Visaugstais Kungs Jehova! Pravieši viņiem saka: ”Jūs neskars zobens un nepiemeklēs bads. Dievs jums šeit dos patiesu mieru.””+
14 Jehova sacīja: ”Pravieši manā vārdā pravieto melus.+ Es viņus neesmu sūtījis, neko viņiem neesmu uzdevis un neesmu ar viņiem runājis.+ Tas, ko viņi jums pravieto, ir melu parādības, tukša zīlēšana un viņu pašu sirdī izperināts viltus.+ 15 Tāpēc Jehova saka: ”Pravieši, kuri pravieto manā vārdā, lai gan es viņiem neesmu licis to darīt, un apgalvo, ka šo zemi neskars ne zobens, ne bads, ies bojā no zobena un bada.+ 16 Arī ļaudis, kam viņi pravieto, ies bojā no bada un zobena, tie gulēs Jeruzālemes ielās, un neviens tos neapglabās+ — ne vīrus, ne sievas, ne dēlus, ne meitas —, jo es likšu nākt pār tiem nelaimei, ko tie ir pelnījuši.”+
17 Saki tiem:
”Lai asaras plūst no manām acīm dienu un nakti bez apstājas,+
jo jaunava, mana tauta,* ir smagi cietusi, tā ir sasista,+
tā guvusi dziļu brūci.
18 Kad izeju klajumā,
redzu kritušos, ko pieveicis zobens.+
Kad ieeju pilsētā,
redzu bada novārdzinātos.+
Pravieši un priesteri ir aizgājuši uz zemi, ko nepazīst.””+
19 Vai tu Jūdu pavisam esi atstūmis? Vai tev riebjas Ciona?+
Kāpēc tu mūs tik smagi sodi? Nu mums vairs nav dziedināšanas.+
Mēs cerējām uz mieru, bet neko labu nesagaidījām,
cerējām uz dziedināšanu, bet pieredzam šausmas!+
21 Neatstum mūs, apžēlojies sava vārda dēļ,+
nenicini savu diženo troni!
Piemini ar mums slēgto līgumu un nelauz to!+
22 Vai kāds no tautu tukšajiem elkiem spēj sagādāt lietu?
Vai debesis pašas sūta lietusgāzes?
Vai gan tu, Jehova, mūsu Dievs, neesi vienīgais, kas to spēj darīt?+
Mēs ceram uz tevi,
jo tas viss tik tavā varā!
15 Tad Jehova man teica: ”Pat ja Mozus un Samuēls nostātos manā priekšā,+ es neiežēlotos par šiem ļaudīm. Raidi tos prom! Lai tie iet! 2 Un, ja tie vaicās: ”Kurp lai mēs ejam?”, tad atbildi: ”Jehova saka tā:
”Kas lemts sērgai, lai iet bojā sērgā!
Kas lemts zobenam, lai krīt no zobena!+
Kas lemts badam, lai nomirst badā!
Kas lemts gūstam, lai nonāk gūstā!””+
3 Jehova paziņo: ”Es tiem uzsūtīšu četras nelaimes*:+ zobenu, kas nogalēs, suņus, kas plosīs, putnus, kas rīs, un zvērus, kas postīs.+ 4 Es tos padarīšu par biedu visām valstīm uz zemes+ visa tā dēļ, ko Jeruzālemē ir darījis Jūdas ķēniņš Manase, Hiskijas dēls.+
5 Jeruzāleme, kas gan iežēlosies par tevi,
kas tev jutīs līdzi?
Kas apstāsies, lai apjautātos, kā tev klājas?”
6 ”Tu mani esi pametusi,” saka Jehova.+
Es esmu paguris tevi žēlot.
7 Es viņus vētīšu ar dakšām šīs zemes pilsētu vārtos.
Es viņiem atņemšu bērnus.+
Es iznīcināšu savu tautu,
jo tā negrib atstāt savus ceļus.+
8 Atraitņu viņiem būs vairāk nekā jūras smilšu.
Dienas vidū es viņiem uzsūtīšu postītāju — uzsūtīšu kā mātēm, tā dēliem.
Es viņos pēkšņi radīšu satraukumu un iedvesīšu šausmas.
9 Septiņu bērnu māte ir pavisam vārga,
tā smagi dveš.
Lai gan vēl ir diena, viņas saule jau norietējusi,
un viņa ir apkaunota un pazemota*.”
”Tos, kas vēl būs atlikuši,
es nodošu ienaidnieku zobenam,” paziņo Jehova.”+
10 Ak, māt, kaut tu nebūtu mani laidusi pasaulē!+
Visa zeme ar mani nemitīgi strīdas un ķildojas.
Es neesmu nedz ko aizdevis, nedz aizņēmies,
taču visi mani lād.
11 Jehova teica: ”Es tev darīšu labu,
iestāšos par tevi nelaimes stundā,
bēdu laikā pasargāšu no ienaidniekiem.
12 Vai var salauzt dzelzi — ziemeļu dzelzi?
Vai var sadauzīt varu?
13 Jūsu mantu un bagātību es ļaušu izlaupīt,+
es to atdošu par velti jūsu grēku dēļ, ko esat darījuši visos savos novados.
14 Es to nodošu jūsu ienaidniekiem,
lai aizved uz zemi, ko nepazīstat.+
Manas dusmas pret jums ir iededzinājušas uguni,
kas plaiksnī un nedziest.”+
15 Jehova, tu visu zini!
Piemini mani, pievērsies man
un atriebies maniem vajātājiem!+
Neļauj man aiziet bojā tikai tāpēc, ka tu apvaldi dusmas!
Tu taču zini, ka es ciešu apkaunojumu tevis dēļ.+
16 Kad mani sasniedza tavi vārdi, es tos ēdu.+
Tie man sagādāja prieku un ielīksmoja sirdi,
jo es tieku saukts tavā vārdā, Jehova, karapulku Dievs.
17 Es nesēžu kopā ar tiem, kam patīk izpriecas, un neuzjautrinos.+
18 Kāpēc manas sāpes nerimst, un kāpēc mana brūce nedzīst?
Tā nav dziedināma!
Vai tu būsi kā mānīgs avots,
uz ko nevar paļauties?
Ja tu nošķirsi vērtīgo no bezvērtīgā,
tu runāsi manā vārdā.
Viņiem būs jāvēršas pie tevis,
bet tev nebūs jāvēršas pie viņiem.”
20 ”Es tevi padaru par nesagraujamu vara mūri šo ļaužu vidū.+
Viņi cīnīsies pret tevi,
bet tevi neuzveiks,+
jo es esmu ar tevi un es tevi izglābšu un atbrīvošu,” pavēstī Jehova.
21 ”Es tevi paglābšu no ļauno rokas
un atbrīvošu no varmākām.”
16 Jehova mani atkal uzrunāja: 2 ”Neprecies! Lai tev šajā zemē nav ne dēlu, ne meitu! 3 Par dēliem un meitām, kas te dzimst, un par viņu tēviem un mātēm, kas viņus laiž pasaulē, Jehova saka: 4 ”Tos nonāvēs sērgas,+ un neviens tos neapraudās un neapglabās — tie būs kā mēsli tīrumā.+ Tos pieveiks zobens un bads,+ un to līķus ēdīs putni un zvēri.”
6 Šajā zemē mirs gan varenie, gan necilie.
7 Sērotājiem neviens nesarūpēs ēdienu,
lai remdētu viņu bēdas.
Tiem, kas zaudējuši tēvu vai māti,
neviens nesniegs mierinājumam kausu vīna.
8 Neieej arī dzīru namā,
lai sēdētu kopā ar dzīrotājiem un lai ēstu un dzertu.”
9 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Šajā pašā vietā jūsu dzīves laikā es jūsu acu priekšā apklusināšu prieka un gaviļu saucienus, un apklusīs līgavaiņa un līgavas balss.”+
10 Kad tu šiem ļaudīm to būsi pavēstījis, viņi vaicās: ”Kāpēc Jehova mums ir piedraudējis ar tik briesmīgu postu? Kādus pārkāpumus mēs esam izdarījuši? Kā mēs esam grēkojuši pret mūsu Dievu Jehovu?”+ 11 Atbildi viņiem: ””Tāpēc, ka jūsu tēvi novērsās no manis,”+ saka Jehova. ”Viņi pielūdza citus dievus, tiem kalpoja un zemojās.+ Viņi novērsās no manis un manus likumus neievēroja.+ 12 Jūs rīkojaties vēl ļaunāk nekā jūsu tēvi.+ Jūs visi sekojat savai spītīgajai un ļaunajai sirdij un man neklausāt.+ 13 Es jūs aiztriekšu no šīs zemes uz zemi, ko jūs nepazīstat un ko nav pazinuši jūsu tēvi.+ Tur jums dienu un nakti būs jākalpo citiem dieviem,+ jo es vairs nebūšu labvēlīgs pret jums.””
14 ”Taču tuvojas laiks,” paziņo Jehova, ”kad viņi vairs neteiks: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas izvedis izraēliešus no Ēģiptes!”+ 15 Viņi teiks: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas atvedis izraēliešus no ziemeļu zemes un visām tām zemēm, kur tos bija izklīdinājis!”, jo es viņus atvedīšu atpakaļ uz zemi, ko biju devis viņu tēviem.”+
16 ”Es ataicināšu daudz zvejnieku,” pavēstī Jehova,
”un tie viņus zvejos.
Pēc tam es ataicināšu daudz mednieku,
un tie viņus tvarstīs pa visiem kalniem un pakalniem
un pārmeklēs visas klinšu spraugas.
17 Manas acis redz visu, ko viņi dara.
Viņi nevar paslēpties no manis,
nedz arī apslēpt savus grēkus manām acīm.
18 Vispirms es viņiem pilnā mērā atmaksāšu par viņu pārkāpumiem un grēkiem,+
jo viņi ir apgānījuši manu zemi ar savu pretīgo elku nedzīvajiem tēliem
un piepildījuši manu īpašumu ar savām riebeklībām.””+
19 Jehova, mans spēks un mans cietoksnis,
mans patvērums bēdu laikā,+
pie tevis no visām zemes malām nāks tautas
un teiks: ”Tas, ko pārmantoja mūsu tēvi,
ir pilnīgas blēņas un bezjēdzīga tukšība.”+
20 Vai tad cilvēks var izveidot dievus?
Tie taču nemaz nav dievi!+
21 ”Tad es viņiem likšu apjaust,
likšu aptvert savu spēku un varenību,
un viņiem būs jāatzīst, ka mans vārds ir Jehova.”
17 ”Jūdas ļaužu grēki ir ar dzelzs kaltu iecirsti,
ar dimanta griezni iegravēti viņu sirds plāksnēs
un uz viņu altāru ragiem.
2 Viņu dēli piemin šos altārus un elku stabus*,+
kas uzcelti blakus zaļojošiem kokiem, uz pakalniem,+
3 uz pauguriem klajā laukā.
Jūsu mantu un bagātību es ļaušu izlaupīt,+
visā zemē darīto grēku dēļ jūsu upurvietas tiks aplaupītas.+
4 Jūs paši atdosiet manis dāvāto īpašumu,+
un es jums likšu kalpot ienaidniekiem zemē, ko nepazīstat,+
Tā degs mūžam.”
5 Jehova saka tā:
”Nolādēts, kurš paļaujas uz cilvēkiem+
un cer uz cilvēku spēku+
un kura sirds novēršas no Jehovas.
6 Viņš būs kā vientuļš koks tuksnesī.
Viņš nepieredzēs neko labu,
viņš mitīs tuksnesīgā, izdegušā zemē,
sāļainā, neapdzīvotā klajumā.
8 Viņš būs kā koks, kas stādīts pie ūdens
un kam saknes stiepjas pretī strautam.
Viņš pat nemanīs, ka uznāks karstums,
viņa lapas būs vienmēr zaļas.+
Sausuma gadā viņš neraizēsies
un nepārstās nest augļus.
9 Sirds ir bezgala viltīga*, tā ir neparedzama*.+
Kas to var izprast?
10 Es, Jehova, pārbaudu sirdi,+
izdibinu dziļākās domas*
un atmaksāju ikvienam pēc viņa darbiem,
ikvienam pēc tā, kādas ir viņa gaitas.+
11 Kas netaisnā ceļā rauš mantu,
ir kā irbe, kura perē, ko nav dējusi.+
Dzīves pilnbriedā viņam viss būs jāatstāj,
un beigās būs redzams, ka viņš ir nejēga.”
12 Mūsu svētnīca —
dižens tronis, augsts jau no sākuma.+
13 Jehova, Izraēla cerība!
Visi, kas tevi pamet, kritīs kaunā.
14 Dziedini mani, Jehova, tad es būšu izdziedināts!
Glāb mani, tad es būšu izglābts!+
Tevi es slavēju!
15 Man saka:
”Kur tad ir Jehovas vārdi?+
Lai tie piepildās!”
16 Bet es nepametu gana darbu un nepārstāju tev sekot,
es arī neilgojos pēc posta dienas.
Tu zini it visu, ko teikušas manas lūpas,
jo es taču runāju tavu acu priekšā.
17 Neliec man izjust bailes!
Tu esi mans patvērums nelaimes dienā.
18 Lai krīt kaunā tie, kas liek man ciest,+
bet ne es — neļauj man krist kaunā!
Lai izbailes pārņem viņus,
bet ne mani — neļauj man just bailes!
Liec viņiem pieredzēt nelaimes dienu!+
Dari viņiem galu, iznīcini viņus pilnīgi!
19 Jehova man teica: ”Nostājies tautas vārtos, pa kuriem ieiet un iziet Jūdas ķēniņi, pēc tam ej uz visiem pārējiem Jeruzālemes vārtiem+ 20 un saki: ”Jūdas ķēniņi, Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji, jūs visi, kas ejat pa šiem vārtiem, klausieties Jehovas vēsti! 21 Jehova saka tā: ”Piesargieties! Nenesiet sabata dienā nekādas nastas un neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem!+ 22 Neiznesiet sabatā no mājas nekādas nastas un nedariet nekādus darbus.+ Lai sabats jums ir svēts — tā es biju pavēlējis jūsu tēviem.+ 23 Taču viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt, viņi iecirtās, negribēja paklausīt un liedzās laboties.”+
24 ”Bet, ja jūs man it visā paklausīsiet,” saka Jehova, ”un neienesīsiet sabatā nekādas nastas pa pilsētas vārtiem, ja sabats jums būs svēts un jūs šajā dienā nedarīsiet nekādus darbus,+ 25 tad pa šīs pilsētas vārtiem brauks un jās iekšā ķēniņi un augstmaņi, kas sēž Dāvida tronī,+ — ķēniņi un augstmaņi, Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji.+ Un šī pilsēta būs apdzīvota mūžīgi. 26 Ļaudis nāks šurp no Jūdas pilsētām, no Jeruzālemes apkārtnes, no Benjamīna zemes,+ no lejas novada,+ no kalnu apgabala un no Negeva* un nesīs uz Jehovas namu dedzināmos,+ kaujamos+ un labības upurus,+ kā arī vīraku un pateicības upurus.+
27 Bet, ja jūs man neklausīsiet, ja sabats jums nebūs svēts un jūs sabatā nesīsiet nastas un ienesīsiet tās pa Jeruzālemes vārtiem, es šos vārtus nodedzināšu. Liesmas aprīs arī Jeruzālemes stipros torņus,+ un tās nebūs apdzēšamas.”””+
18 Jehova Jeremijam teica: 2 ”Ej uz podnieka namu!+ Tur es tev kaut ko pavēstīšu.”
3 Es aizgāju pie podnieka uz viņa namu un ieraudzīju, ka viņš darbojas pie ripas. 4 Trauks, ko viņš no māla veidoja, neizdevās, tāpēc viņš to pārtaisīja un izveidoja tādu trauku, kādu gribēja.
5 Tad man atskanēja Jehovas vēsts: 6 ””Vai es ar jums, izraēlieši, nevaru rīkoties tāpat, kā podnieks rīkojas ar mālu?” vaicā Jehova. ”Jūs, izraēlieši, manās rokās esat kā māls — gluži kā māls podnieka rokās.+ 7 Ja es piedraudu kādai tautai vai valstij, ka es to izraušu, sagraušu un nopostīšu,+ 8 un šī tauta ņem vērā manu brīdinājumu un pārstāj darīt ļaunu, tad es mainu savas domas un nesūtu tai nelaimi.+ 9 Ja es kādai tautai vai valstij saku, ka es to uzcelšu un nostiprināšu*, 10 bet tā dara to, kas man nepatīk, un man neklausa, tad es mainu savas domas un nedaru tai labu, kā biju gribējis.”
11 Saki Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem, ka Jehova ir teicis: ”Es grasos jums sūtīt nelaimi, es gatavojos jūs sodīt. Jel atstājiet savu ļauno ceļu, mainiet savas gaitas un savu rīcību!””+
12 Bet viņi atteica: ”Nu nē!+ Mēs rīkosimies paši pēc sava prāta, darīsim to, uz ko mūs mudina spītīgā un ļaunā sirds.”+
13 Tāpēc Jehova saka:
”Pajautājiet citām tautām,
vai kāds ko tādu ir dzirdējis!
Jaunava, Izraēla tauta, dara kaut ko šausmīgu.+
14 Vai no Libāna klinšainajām nogāzēm kādreiz pazūd sniegs?
Vai izžūst aukstie strauti, kas tek no tālienes?
15 Bet mana tauta mani ir aizmirsusi.+
Ļaudis upurē bezvērtīgiem dievekļiem,+
tāpēc cilvēki, kas iet savu ceļu, seno taku, klūp+
un aiziet pa nelīdzeniem, grambainiem sānceļiem.
Visi garāmgājēji par to šausmināsies un vīpsnās*.+
17 Līdzīgi austrumu vējam es viņus izkaisīšu ienaidnieku acu priekšā.
Es novērsīšos no viņiem, viņu posta dienā uzgriezīšu viņiem muguru.”+
18 Viņi teica: ”Izprātosim, kā tikt galā ar Jeremiju!+ Mums jau ir savi priesteri, kas māca likumus, gudrie, kas dod padomus, un pravieši, kas sludina Dieva vārdus. Apsūdzēsim viņu! Lai ko viņš teiktu, neklausīsimies!”
19 Jehova, sadzirdi mani
un ieklausies manu pretinieku runās!
20 Vai tad labu atmaksā ar ļaunu?
Tie man izrakuši bedri.+ Tie grib mani nonāvēt!
Atminies, ka es stāvēju tavā priekšā un runāju par viņiem labu,
lai novērstu no viņiem tavas dusmas.
21 Tad nu ļauj viņu dēliem nomirt badā
un viņus pašus nodod zobenam!+
Lai viņu sievām atņem bērnus, lai viņas kļūst par atraitnēm!+
Lai vīrus nonāvē sērga
un jaunekļus — zobens kaujas laukā!+
22 Lai no viņu mājām atskan kliedzieni,
kad tu viņiem pēkšņi uzsūtīsi sirotājus!
Viņi ir rakuši bedri, lai mani sagūstītu,
un izlikuši man lamatas.+
23 Bet tu jau zini, Jehova,
ka viņi ir izplānojuši mani nogalināt.+
Nepiedod viņiem pārkāpumus,
neizdzēs viņu grēkus!
19 Jehova teica: ”Aizej pie podnieka un nopērc māla krūku.+ Tad pasauc dažus tautas vecākos un dažus vecākos priesterus 2 un ejiet uz Ben-Hinnomas ieleju.+ Tur pie Lausku vārtiem pasludini manu vēsti. 3 Saki: ”Jūdas ķēniņi un Jeruzālemes iedzīvotāji! Klausieties Jehovas vēsti! Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, paziņo: ”Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu, un ikviens, kas par to dzirdēs, būs satriekts*. 4 Tā notiks tāpēc, ka viņi mani ir atstājuši+ un pārvērtuši šo vietu līdz nepazīšanai.+ Viņi te upurē citiem dieviem, ko nav pazinuši ne viņi, ne viņu tēvi, ne Jūdas ķēniņi, un šī vieta mirkst nevainīgās asinīs.+ 5 Viņi ir ierīkojuši Baalam upurvietas, kurās ir ziedojuši savus dēlus tam par dedzināmo upuri.+ Neko tādu es viņiem neesmu licis darīt un neesmu par to pat ieminējies — tas man pat prātā nav nācis.”+
6 ”Tāpēc tuvojas laiks,” paziņo Jehova, ”kad šo vietu vairs nesauks ne par Tofetu, ne par Ben-Hinnomas ieleju — to sauks par Slaktiņa ieleju.+ 7 Es izjaukšu Jūdas un Jeruzālemes nodomus, un es likšu viņiem krist no ienaidnieku zobena, no to rokas, kuri tīko pēc viņu dzīvības. Viņu līķus es atdošu par barību putniem un zvēriem.+ 8 Es panākšu, ka šī pilsēta kļūs par biedu, par ko visi zobojas. Garāmgājēji par to šausmināsies un smīkņās par tās postu.+ 9 Es panākšu, ka šie ļaudis ēd savu dēlu un meitu miesu. Kad ienaidnieki, kas tīko pēc viņu dzīvības, turēs viņus aplenkumā un bads viņus būs iedzinis izmisumā, ikviens ēdīs sava tuvākā miesu.””+
10 Pēc tam sadauzi krūku tev līdzi atnākušo vīru acu priekšā 11 un pavēstī: ”Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka: ”Es izpostīšu šo tautu un pilsētu tā, kā tiek sadauzīts māla trauks — sadauzīts tā, ka nekas vairs nav līdzams. Tofetā guldīs mirušos, līdz tur vairs nebūs vietas.”+
12 ”Tā es rīkošos ar šo vietu un tās iedzīvotājiem, lai šī pilsēta kļūtu līdzīga Tofetai,” saka Jehova. 13 ”Jeruzālemes nami un Jūdas ķēniņu nami kļūs tikpat netīri kā Tofeta+ — netīri kļūs visi nami, uz kuru jumtiem ļaudis ir upurējuši visam debesu pulkam*+ un lējuši lejamos upurus citiem dieviem.”””+
14 Kad Jeremija atgriezās no Tofetas, uz kurieni Jehova viņu bija sūtījis pravietot, viņš nostājās Jehovas nama pagalmā un teica ļaudīm: 15 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Es lieku pār šo pilsētu un apkārtējām mazpilsētām nākt nelaimei, par kuru biju runājis, jo to iedzīvotāji ir iecirtušies un negrib paklausīt tam, ko es saku.””+
20 Kad Jehovas nama galvenais pārzinis priesteris Pašhūrs, Immēra dēls, bija dzirdējis, ko Jeremija pravietoja, 2 viņš iesita Jeremijam un lika to ieslēgt siekstā,+ kas bija pie Augšējiem Benjamīna vārtiem, kuri veda uz Jehovas namu. 3 Nākamajā dienā, kad Pašhūrs atbrīvoja Jeremiju no siekstas, Jeremija viņam pavēstīja: ”Pašhūr, Jehova tev ir devis jaunu vārdu — ”Visur valda šausmas”.+ 4 Jehova saka: ”Es tevi padarīšu par biedu gan tev pašam, gan taviem draugiem. Tavu acu priekšā ienaidnieki viņus nonāvēs ar zobenu.+ Es nodošu Jūdas ļaudis Babilonas* valdnieka varā — viņš tos aizvedīs gūstā uz Babilonu, un viņa zobens tiem laupīs dzīvību.+ 5 Visas šīs pilsētas bagātības, tās krājumus, vērtīgās mantas un Jūdas ķēniņu dārgumus es nodošu ienaidniekiem.+ Viņi to visu nolaupīs, savāks un aizvedīs uz Babilonu.+ 6 Bet tu, Pašhūr, un tavi mājinieki tiksiet aizvesti gūstā. Tu nonāksi Babilonā un tur mirsi, un tur apglabās gan tevi, gan tavus draugus, jo tu viņiem esi pravietojis melus.””+
7 Jehova, es to nebiju gaidījis, nudien nebiju gaidījis*!
Tu liki lietā savu spēku un mani pievārēji.+
Augu dienu par mani smejas,
visi mani izsmej.+
8 Kad vien es runāju, man jāizsaucas:
”Varmācība un posts!”
Jehovas vēsts dēļ augu dienu mani nievā un izņirdz.+
Bet viņa vārdi manā sirdī dega kā uguns,
tie bija kā liesma manos kaulos.
Es to nespēju apvaldīt
un nespēju vairs ciest klusu.+
10 Es dzirdu, kā daudzi mani aprunā,
briesmas draud no visām pusēm.+
”Apsūdziet viņu! Apsūdzēsim viņu!”
Tie vēl man mieru, bet gaida, kad es klupšu.+
”Varbūt viņš spers kļūmīgu soli,
tad viņš būs mums rokā un mēs varēsim viņam atriebties.”
11 Bet ar mani ir Jehova, varens un bijājams!+
Tāpēc tie, kas vēršas pret mani, būs par vāju un negūs virsroku,+
un pieredzēs lielu apkaunojumu, jo to plāni neizdosies.
Viņu pazemojums netiks aizmirsts nemūžam.+
13 Dziediet Jehovam! Slavējiet Jehovu!
Viņš ir izglābis nabagu no ļaundaru rokas.
14 Lai nolādēta diena, kad es piedzimu!
Lai nav svētības tai dienai, kad māte mani dzemdēja!+
15 Lai nolādēts vīrs, kas atnesa manam tēvam priecīgu ziņu
un ielīksmoja viņu, teikdams:
”Tev piedzimis dēls! Pasaulē nācis zēns!”
16 Lai ar šo vīru notiek tāpat kā ar pilsētām, kuras Jehova bez žēlastības nopostīja.
Lai viņš rītos dzird vaimanas un dienas vidū — kaujas saucienus!
17 Kāpēc es netiku nonāvēts jau mātes miesās?
Tad mātes klēpis man būtu kļuvis par kapu,
es būtu palicis viņas klēpī mūžam.+
18 Kādēļ man bija jānāk pasaulē?
Lai pieredzētu vienīgi ciešanas un bēdas?
Lai es beigtu dzīvi apkaunots?+
21 Jeremija saņēma no Jehovas vēsti, kad ķēniņš Cedekija+ bija atsūtījis pie viņa Pašhūru,+ Malkijas dēlu, un priesteri Cefanju,+ Maasējas dēlu, ar lūgumu: 2 ”Lūdz par mums Jehovu un vaicā, kas mūs gaida, jo mums uzbrūk Babilonas valdnieks Nebukadnecars.+ Varbūt Jehova mūsu labā paveiks kādu brīnumainu darbu, un šis valdnieks aizies prom.”+
3 Jeremija viņiem pavēstīja: ”Atbildiet Cedekijam, 4 ka Izraēla Dievs Jehova saka: ”Ieročus, ar ko jūs cīnāties pret Babilonas valdnieku un pret haldiešiem, kuri ir aiz jūsu mūriem un tur jūs aplenkumā, es pavērsīšu pret jums pašiem+ un tos savākšu* pilsētas vidū. 5 Ar stipru un varenu roku es karošu pret jums,+ izpauzdams savas dusmas, niknumu un dziļo sašutumu.+ 6 Es sodīšu šīs pilsētas iedzīvotājus. Gan cilvēki, gan lopi ies bojā smagā sērgā.”+
7 ”Pēc tam,” saka Jehova, ”Jūdas ķēniņu Cedekiju, viņa kalpus un pārējos šīs pilsētas iedzīvotājus — visus, kurus nebūs pieveikusi sērga, zobens un bads, — es nodošu Babilonas valdnieka Nebukadnecara rokās, ienaidnieku rokās un visu to rokās, kuri tīko pēc viņu dzīvības.+ Nebukadnecars bez jebkādas līdzjūtības nogalinās šos ļaudis ar zobenu, viņš tos nesaudzēs un neiežēlosies par tiem.”+
8 Paziņo šiem ļaudīm, ka Jehova saka: ”Es jums ļauju izvēlēties starp dzīvības ceļu un nāves ceļu. 9 Tie, kas paliks pilsētā, mirs no zobena, bada un sērgām. Bet tie, kas izies un padosies haldiešiem, kuri jūs tur aplenkumā, paliks dzīvi — tie varēs saglabāt savu dzīvību*.”+
10 ”Es esmu nolēmis vērsties pret šo pilsētu un darīt tai ļaunu, nevis labu,”+ saka Jehova. ”Tā nonāks Babilonas valdnieka varā,+ un viņš to nodedzinās.”+
11 Jūdas ķēniņa saime, klausies Jehovas vēsti! 12 Dāvida nams, lūk, ko saka Jehova:
”Ik dienu nodrošiniet taisnību
un aizstāviet tos, ko aplaupa krāpnieki!+
13 ”Es došos cīņā pret tevi, ielejas iemītniece,
pret tevi, klintsgabals līdzenumā,” paziņo Jehova.
”Jūs sakāt: ”Kas gan mūs var apdraudēt?
Kas spēs ielauzties mūsu mājokļos?”
14 Es jūs saukšu pie atbildības
par jūsu nodarījumiem,”+ paziņo Jehova.
”Es pielaidīšu jūsu mežam uguni,
un tā aprīs visu, kas apkārt.””+
22 Jehova teica: ”Ej uz Jūdas ķēniņa pili un paziņo šādu vēsti: 2 ”Jūdas ķēniņ, tu, kas sēdi Dāvida tronī! Tu, tavi kalpi un pārējie ļaudis, jūs visi, kas ejat pa šiem vārtiem, — klausieties, ko saka Jehova! 3 Jehova saka tā: ”Nodrošiniet tiesu un taisnību! Aizstāviet tos, ko aplaupa krāpnieki! Neizturieties slikti pret ienācējiem un nedariet pāri bāreņiem un atraitnēm!+ Neizlejiet nevainīgas asinis!+ 4 Ja jūs tā darīsiet, tad pa pils vārtiem brauks un jās iekšā ķēniņi, kas sēž Dāvida tronī,+ — ķēniņi, viņu kalpi un pārējie ļaudis.”+
5 ”Bet, ja jūs nepildīsiet šos norādījumus,” paziņo Jehova, ”tad — es zvēru pie sevis — šī pils tiks nopostīta!””+
6 Par Jūdas ķēniņa pili Jehova saka tā:
”Tu manās acīs esi kā Gileāda,
kā Libāna kalnu virsotnes.
Tomēr es tevi padarīšu par tuksnesi,
un tavās pilsētās neviens vairs nedzīvos.+
7 Es sūtīšu pie tevis postītājus,
kas nāks tev virsū ar saviem ieročiem.+
Tie nocirtīs tavus labākos ciedrus
un iemetīs ugunī.+
8 Daudz cittautiešu ies garām šai pilsētai un brīnīsies: ”Kāpēc ar šo dižo pilsētu Jehova ir izdarījis kaut ko tādu?”+ 9 Tiem atbildēs: ”Tāpēc, ka viņi ir pārkāpuši līgumu ar savu Dievu Jehovu un ir zemojušies un kalpojuši citiem dieviem.””+
10 Neraudiet par mirušo ķēniņu
un nesērojiet par viņu!
Raudiet un vaimanājiet par to, kurš aiziet trimdā,
jo viņš vairs neatgriezīsies un neredzēs dzimto zemi!
11 Par Šallūmu*,+ Josijas dēlu, kas kļuva par Jūdas ķēniņu sava tēva Josijas vietā+ un tika aizvests prom, Jehova saka: ”Viņš te vairs neatgriezīsies. 12 Viņš nomirs tur, uz kurieni ir aizvests gūstā, un vairs neredzēs šo zemi.”+
13 Bēdas tam*, kurš ceļ sev namu un izbūvē augšistabas,
neievērojot tiesu un taisnību,
kurš spiež savus tautiešus strādāt par velti,
kurš neatlīdzina par darbu+
14 un kurš saka: ”Es uzcelšu lielu namu
ar plašām augšistabām,
izveidošu logus,
apšūšu sienas ar ciedru un nokrāsošu tās sarkanas.”
15 Vai tev šķiet, ka varēsi saglabāt varu tāpēc vien, ka izmanto vairāk ciedra nekā citi?
16 Viņš aizstāvēja nelaimīgo un trūcīgo tiesības,
tāpēc visiem klājās labi.
”Lūk, ko nozīmē pazīt mani!” saka Jehova.
17 ”Bet tavas acis un tava sirds tīko pēc netaisnas mantas,
tās tīko izliet nevainīgas asinis
un meklē, ko varētu apkrāpt un kam ko atņemt.”
18 Tāpēc Jehova par Jūdas ķēniņu Jojakīmu,+ Josijas dēlu, pavēstī:
”Ļaudis viņu neapraudās, sakot cits citam:
”Ak vai, mans brāli! Ak vai, mana māsa!”
Tie viņu neapraudās, sakot:
”Ak vai, mans kungs! Ak vai! Gals viņa varenībai!”
19 Kad viņš nomirs, viņu kā beigtu ēzeli
aizvilks un izmetīs ārpus Jeruzālemes vārtiem.”+
20 Kāp* augšā Libāna kalnos un raudi,
vaimanā jo skaļi Basanā
un ļauj vaļu žēlabām Abārīmā,+
jo visi tavi mīļākie ir sakauti!+
21 Es tevi pamācīju, kad tu dzīvoji mierā,
bet tu atteici: ”Es neklausīšu!”+
Tā tas ir bijis kopš tavas jaunības —
tu man neesi klausījusi.+
22 Tavus ganus aizdzīs vējš,+
un tavi mīļākie tiks aizvesti gūstā.
Sava posta dēļ tu būsi apkaunota un pazemota.
23 Tu mīti Libāna kalnos,+
tavs mājoklis ierīkots starp ciedriem,+
tomēr tu vaidēsi, kad tevi sagrābs sāpes,
un cietīsi tādas mokas kā dzemdētāja.”+
24 ””Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” saka Jehova. ”Tu, Jūdas ķēniņ Konja*,+ Jojakīma+ dēls, vari būt kaut zīmoggredzens uz manas labās rokas — es tevi tik un tā atmetīšu! 25 Es tevi nodošu to varā, kuri tīko pēc tavas dzīvības un no kuriem tu baidies, — Babilonas valdnieka Nebukadnecara un haldiešu varā.+ 26 Tevi un tavu māti es aiztriekšu uz svešu zemi — zemi, kurā jūs neesat dzimuši —, un tur jūs nomirsiet. 27 Jūs vairs neatgriezīsieties zemē, pēc kuras ilgosieties.+
28 Vai tad Konja ir nevērtīgs, sadauzīts pods,
nevienam nevajadzīgs trauks?
Kāpēc tad viņš un viņa pēcnācēji ir gāzti?
Kāpēc aiztriekti uz zemi, ko tie nepazīst?”+
29 Zeme! Zeme! Zeme, klausies Jehovas vēsti!
30 Jehova saka tā:
”Rakstiet: šis ir vīrs bez bērniem,
vīrs, kas dzīvē neko nesasniegs, —
neviens no viņa pēcnācējiem nesēdēs Dāvida tronī
un nevaldīs pār Jūdas zemi.””+
23 ”Bēdas ganiem, kas grūž postā un izklīdina manu ganību avis!” saka Jehova.+
2 Tāpēc Izraēla Dievs Jehova par savas tautas ganiem saka: ”Jūs esat izklīdinājuši un izdzenājuši manas avis, jūs par tām neesat gādājuši.”+
”Jūsu ļauno darbu dēļ es jūs sodīšu,” saka Jehova.
3 ”Es savākšu vienkopus atlikušās no manām avīm, savākšu no visām zemēm, kurp es tās būšu aizdzinis,+ un es tās atvedīšu atpakaļ uz to ganībām.+ Tās vairosies un pieaugs skaitā.+ 4 Es iecelšu ganus, kas tās ganīs, kā pienākas.+ Tām vairs nebūs jābaidās un jādreb, un neviena no tām nepazudīs,” saka Jehova.
5 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es Dāvida dzimtā likšu parādīties taisnīgai atvasei*.+ Viņš būs ķēniņš, kas valdīs+ ar izpratni un nodrošinās zemē tiesu un taisnību.+ 6 Viņa laikā Jūdas ļaudis būs glābti+ un izraēlieši dzīvos drošībā.+ Viņa vārds būs ”Mūsu taisnīgums ir Jehova”.”+
7 ”Tuvojas laiks,” paziņo Jehova, ”kad viņi vairs neteiks: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas izvedis izraēliešus no Ēģiptes!”+ 8 Viņi teiks: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas izvedis Izraēla pēcnācējus no ziemeļu zemes un visām tām zemēm, kur tos bija izklīdinājis, un ir atvedis tos atpakaļ!”, jo viņi dzīvos paši savā zemē.”+
9 Par praviešiem.
Sirds manās krūtīs ir satriekta,
visi mani kauli trīc.
Es esmu gluži kā piedzēries,
kā vīna skurbuma pārņemts
Jehovas un viņa svēto vārdu dēļ.
10 Zeme taču ir pilna ar tiem, kas nav uzticīgi Dievam*.+
Viņi ir ļaundari, kas nekrietni izmanto savu varu.
11 ”Gan pravieši, gan priesteri ir sevi apgānījuši*.+
Es tos redzu darām ļaunu pat manā namā,”+ saka Jehova.
12 ”Viņu taka būs slidena, tā grims tumsā,+
un pagrūsti viņi kritīs.
Atmaksas gadā
es viņiem uzsūtīšu nelaimi,” saka Jehova.
13 ”Es redzēju, cik riebīgi rīkojās Samarijas+ pravieši.
Viņi pravietoja Baala vārdā
un aizveda manu Izraēla tautu neceļos.
14 Tāpat es redzu, cik šausmīgi rīkojas Jeruzālemes pravieši.
Viņi pārkāpj laulību+ un dzīvo melos,+
viņi atbalsta ļaundarus
un arī paši neatmet savus ļaunos darbus.
15 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova par praviešiem saka:
”Es barošu Jeruzālemes praviešus ar vērmelēm
un dzirdīšu ar saindētu ūdeni,+
jo viņu dēļ bezdievība ir izplatījusies pa visu zemi.”
16 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka:
”Neklausieties praviešos, kas jums pravieto!+
Viņi jūs māna.*
17 Ļaudīm, kas mani nicina, viņi nebeidz atkārtot:
”Jehova saka: ”Jums būs miers!””+
Tiem, kas seko savai spītīgajai sirdij, viņi saka:
”Ar jums nenotiks nekas slikts!”+
18 Kurš gan ir bijis tik tuvu Jehovam,
ka ir dzirdējis un sapratis viņa vārdus?
Kurš ir ieklausījies viņa teiktajā un centies to izprast?
19 Jehovas niknās dusmas plosīsies kā vētra,
kā spēcīgs viesulis tās brāzīsies pār ļaundariem.+
20 Jehovas dusmas nerimsies,
kamēr viņš nebūs paveicis visu, ko nodomājis.
Pēdējās dienās* jūs to skaidri sapratīsiet.
21 Es šiem praviešiem neko nebiju uzdevis — viņi paši skrēja,
es viņiem neko nebiju teicis, bet viņi pravietoja.+
22 Ja viņi patiešām būtu bijuši starp tiem, kas man tuvi,
viņi manai tautai būtu darījuši zināmus manus vārdus
un būtu mudinājuši to atstāt ļauno ceļu un nekrietnos darbus.”+
23 ”Vai tad es esmu Dievs tikai tuvumā?” vaicā Jehova. ”Vai ne arī tālumā?”
24 ”Vai ir kāda vieta, kur no manis var noslēpties un kur neiesniedzas mans skatiens?”+ jautā Jehova.
”Vai tad es neesmu gan debesīs, gan uz zemes?”+ saka Jehova.
25 ”Es dzirdu, kā pravieši, kas manā vārdā pravieto melus, izsaucas: ”Es redzēju sapni! Es redzēju sapni!”+ 26 Cik ilgi vēl šie pravieši pravietos melus? Viņi pravieto viltu, ar ko pilna viņu sirds.+ 27 Viņi stāsta cits citam savus sapņus, lai mana tauta aizmirstu manu vārdu, tāpat kā viņu tēvi aizmirsa manu vārdu Baala dēļ.+ 28 Lai nu pravietis, kas redzējis sapni, stāsta savu sapni! Bet tas, kas dzirdējis manus vārdus, lai tos atstāsta pareizi!
Kas salmiem ir kopīgs ar graudiem?” vaicā Jehova.
29 ”Vai mani vārdi nav kā uguns?”+ vaicā Jehova. ”Vai tie nav kā veseris, kas sadragā klinti?”+
30 ”Es vērsīšos pret praviešiem, kas cits no cita zog manus vārdus,” paziņo Jehova.+
31 ”Es vērsīšos pret praviešiem, kuru mēle skandina: ”Lūk, ko viņš saka!”” paziņo Jehova.+
32 ”Es vērsīšos pret praviešiem, kas atstāsta savus melīgos sapņus,” saka Jehova, ”un kas ar saviem meliem un lielīšanos maldina manu tautu.”+
”Es viņiem neko nebiju uzdevis un neko nebiju licis vēstīt. Tāpēc tas, ko viņi dara, tautai nedos nekā laba,”+ saka Jehova.
33 ”Ja šie ļaudis vai arī kāds pravietis vai priesteris tev vaicās: ”Kāda nu ir nasta* no Jehovas?”, tad atbildi: ””Jūs paši esat šī nasta, un es jūs nometīšu!”+ saka Jehova.” 34 Ja kāds pravietis, priesteris vai kāds no tautas teiks: ”Lūk, nasta no Jehovas!”, es sodīšu gan šo vīru, gan viņa saimi. 35 Ikviens no jums jautā savam tuvākajam, savam brālim: ”Ko Jehova ir atbildējis? Ko Jehova ir teicis?” 36 Jūs vairs nedrīkstat runāt par nastu no Jehovas, jo nasta ir tikai jūsu pašu vēstis. Jūs esat sagrozījuši dzīvā Dieva vārdus — karapulku Pavēlnieka Jehovas, sava Dieva, vārdus.
37 Vēl saki pravietim tā: ”Ko Jehova tev ir atbildējis? Ko Jehova ir teicis? 38 Ja jūs joprojām teiksiet: ”Nasta no Jehovas!”, tad, lūk, ko pavēstī Jehova: ”Lai gan es jums esmu aizliedzis runāt par nastu no Jehovas, jūs tomēr sakāt: ”Šie vārdi ir nasta no Jehovas!”, 39 tāpēc es jūs pacelšu un aizmetīšu prom — atteikšos kā no jums, tā no pilsētas, ko biju devis jums un jūsu tēviem. 40 Es jums atmaksāšu ar mūžīgu kaunu un negodu, ko nekad neaizmirsīs.”””+
24 Pēc tam, kad Babilonas valdnieks Nebukadnecars bija aizvedis no Jeruzālemes gūstā uz Babilonu Jūdas ķēniņu Jehonju*,+ Jojakīma dēlu,+ Jūdas augstmaņus, kā arī amatniekus un kalējus*,+ Jehova man parādīja divus grozus ar vīģēm, noliktus pie Jehovas tempļa. 2 Vienā grozā bija ļoti labas vīģes, līdzīgas agrīnajām vīģēm, bet otrā grozā bija ļoti sliktas vīģes — tik sliktas, ka tās nebija ēdamas.
3 Jehova man vaicāja: ”Jeremija, ko tu redzi?” Es atbildēju: ”Vīģes, labas un sliktas. Labās vīģes ir ļoti labas, bet sliktās — tik sliktas, ka nav ēdamas.”+
4 Tad Jehova man teica: 5 ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Es būšu labvēlīgs pret Jūdas trimdiniekiem, ko es aizsūtīju no šejienes uz haldiešu zemi, — tie manās acīs būs kā labās vīģes. 6 Es būšu par viņiem nomodā, lai viņiem labi klātos, un atvedīšu viņus atpakaļ uz šo zemi.+ Es viņus darīšu stiprus, nevis postīšu; es viņus dēstīšu, nevis izraušu.+ 7 Es viņiem došu tādu sirdi, kas atzīs, ka es esmu Jehova.+ Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs,+ jo viņi atgriezīsies pie manis ar visu savu sirdi.”+
8 ”Bet Jūdas ķēniņš Cedekija, augstmaņi un Jeruzālemes ļaudis — gan tie, kas ir palikuši šajā zemē, gan tie, kas apmetušies Ēģiptē, — manās acīs būs kā sliktās vīģes, kas ir tik sliktas, ka nav ēdamas,”+ saka Jehova.+ 9 ”Es likšu pār viņiem nākt tādai nelaimei, ka visās valstīs uz zemes par viņiem šausmināsies+ un visās vietās, kur es viņus būšu izkaisījis, viņus nievās, nicinās, izzobos un pieminēs lāstos.+ 10 Es viņiem uzsūtīšu zobenu,+ badu un sērgas,+ un viņi pazudīs no šīs zemes, ko es biju devis viņiem un viņu tēviem.””
25 Šī ir vēsts, kas Jeremijam atklājās par visiem Jūdas ļaudīm Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā+ (tas bija Babilonas valdnieka Nebukadnecara pirmais valdīšanas gads). 2 Pravietis Jeremija Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem teica:*
3 ”Es saņemu Jehovas vēstis jau divdesmit trīs gadus — no Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, trīspadsmitā valdīšanas gada+ līdz pat šai dienai —, un es ar tām esmu vērsies pie jums neskaitāmas reizes, bet jūs neklausāties.+ 4 Jehova daudz reižu ir sūtījis pie jums savus kalpus praviešus, bet jūs neklausāties un negribat neko dzirdēt.+ 5 Viņi jūs lūdza: ”Atstājiet savu ļauno ceļu un nekrietnos darbus,+ tad jūs ilgi dzīvosiet zemē, ko Jehova sendienās ir devis jums un jūsu tēviem! 6 Nepielūdziet citus dievus, nekalpojiet un nezemojieties tiem! Neiesveliet manī dusmas ar savu rīcību, citādi es jums likšu pieredzēt postu!”
7 ”Bet jūs man neklausījāt,” saka Jehova. ”Jūs ar savu rīcību mani sadusmojāt paši sev par postu.”+
8 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ””Tā kā jūs man negribat klausīt, 9 es sapulcināšu ziemeļu tautas,”+ pavēstī Jehova, ”ataicināšu savu kalpu, Babilonas valdnieku Nebukadnecaru,+ un sūtīšu uzbrukumā šai zemei,+ tās iedzīvotājiem un visām kaimiņtautām.+ Es viņus iznīcināšu, un par viņiem šausmināsies un zobosies, un šī zeme paliks izpostīta uz mūžiem. 10 Es te apklusināšu prieka un gaviļu saucienus,+ apklusīs līgavaiņa un līgavas balss,+ te neviens vairs nemals graudus un vairs nespīdēs gaismekļi. 11 Visa šī zeme tiks izpostīta un kļūs par biedu, un šīm tautām septiņdesmit gadus būs jākalpo Babilonas valdniekam.””+
12 ”Bet, kad septiņdesmit gadi būs pagājuši,+ es sodīšu Babilonas valdnieku un viņa tautu par viņu pārkāpumiem,”+ saka Jehova. ”Es padarīšu haldiešu zemi par pamestu tukšaini, un tāda tā paliks mūžam.+ 13 Es likšu piepildīties visam, ko esmu teicis par viņu zemi, arī tam, kas rakstīts šajā grāmatā un ko par tautām ir pravietojis Jeremija. 14 Viņus paverdzinās+ daudzas tautas un diži ķēniņi,+ un es viņiem atmaksāšu pēc viņu darbiem un rīcības.””+
15 Jehova, Izraēla Dievs, man teica: ”Paņem no manas rokas kausu ar dusmu vīnu un liec to dzert visām tautām, pie kurām es tevi sūtīšu. 16 Lai tās dzer un streipuļo, un trako, jo es tām uzsūtīšu zobenu!”+
17 Es paņēmu no Jehovas rokas kausu un liku to dzert visām tautām, pie kurām Jehova mani sūtīja:+ 18 Jeruzālemei ar tās ķēniņiem un augstmaņiem un Jūdas pilsētām,+ lai tās kļūtu par postažu, lai par tām šausminātos, zobotos un tās pieminētu lāstos+ — un tūlīt tas arī notiks; 19 Ēģiptes valdniekam faraonam, viņa kalpiem, augstmaņiem, visai viņa tautai+ 20 un tur dzīvojošajiem cittautiešiem; Ūca zemes ķēniņiem; filistiešu+ ķēniņiem, kuri valda Aškelonā,+ Gazā un Ekronā un valda pār tiem, kas atlikuši Ašdodā; 21 edomiešiem,+ moābiešiem+ un amoniešiem;+ 22 Tiras ķēniņiem, Sidonas+ ķēniņiem un jūras salu* ķēniņiem; 23 dedāniešiem,+ tēmiešiem, būziešiem un visiem tiem, kas deniņos izdzen matus;+ 24 arābu+ ķēniņiem un dažādu tuksneša tautu ķēniņiem; 25 Zimrijas ķēniņiem, Elamas+ ķēniņiem un mēdiešu+ ķēniņiem; 26 visiem ziemeļu ķēniņiem citam pēc cita gan tuvās, gan tālās zemēs un visām pārējām pasaules valstīm; pašam pēdējam būs jādzer Šēšahas*+ ķēniņam.
27 ”Pavēstī viņiem: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Dzeriet, apreibstiet un vemiet! Krītiet un vairs necelieties,+ jo es jums uzsūtīšu zobenu!”” 28 Bet, ja viņi negribēs ņemt no tavas rokas kausu un dzert, tad paziņo: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Jums ir jādzer! 29 Ja jau es sāku ar to, ka lieku nelaimei nākt pār pilsētu, kas nosaukta manā vārdā,+ kā jūs varat iedomāties, ka paliksiet nesodīti?””+
”Jūs nepaliksiet nesodīti, jo es vērsīšu zobenu pret visiem zemes iedzīvotājiem,” paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova.
30 Pasludini viņiem visus pravietojumus, ko es tev daru zināmus! Saki:
”Jehova kā lauva rēks no augstumiem,
viņa balss būs dzirdama no viņa svētās mītnes.
Viņš no augšas draudīgi rēks uz savu mājokli*.
Viņš gavilēs, kā gavilē vīna spiedes minējs,
dziedās uzvaras priekā, satriekdams zemes iedzīvotājus.”
31 ”Visās zemes malās atbalsosies dunoņa,
jo Jehova vērsīsies pret tautām.
Viņš pats pasludinās spriedumu visiem cilvēkiem.+
Ļaundarus viņš nodos zobena varā,” paziņo Jehova.
32 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka:
”Posts pārņem tautu pēc tautas,+
no zemes tālākajiem nostūriem tuvojas stipra vētra.+
33 Tajā dienā zeme no vienas malas līdz otrai būs pilna ar Jehovas nonāvētajiem. Tos neapraudās, nesavāks un neapglabās — tie būs kā mēsli tīrumā.”
34 Gani, raudiet un vaimanājiet!
Vārtieties zemē, ievērojamākās ganāmpulka avis,
jo ir pienācis laiks, kad jūs nokaus, kad jūs izklīdinās
un jūs būsiet pagalam — būsiet kā nokritis un saplīsis dārgs trauks.
35 Ganiem nav, kur bēgt,
un ievērojamākajām avīm nav, kur paglābties.
36 Klausieties, kā vaimanā gani
un brēc ievērojamākās ganāmpulka avis,
jo Jehova izposta viņu ganības!
37 Jehovas kvēlo dusmu dēļ
miera pilnās mājvietas nu ir pamestas.
38 Viņš ir devies ārā no sava mitekļa kā jauns lauva,+
un viņu zeme kļuvusi par biedu,
jo savās kvēlajās dusmās
viņš to nodevis nesaudzīga zobena varā.”
26 Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, valdīšanas sākumā Jehova teica: 2 ”Lūk, ko saka Jehova: ”Nostājies Jehovas nama pagalmā un vērsies pie ļaudīm*, kas nāk no Jūdas pilsētām, lai pielūgtu Jehovu viņa namā. Saki viņiem visu, ko es tev lieku teikt, un neizlaid ne vārda! 3 Varbūt viņi to ņems vērā un ikviens no viņiem novērsīsies no sava ļaunā ceļa — tad arī es pārdomāšu un nelikšu nākt pār viņiem nelaimei, ko grasos uzsūtīt viņu ļauno darbu dēļ.+ 4 Saki viņiem, ka Jehova ir teicis: ”Ja jūs man neklausīsiet, neievērosiet manus likumus*, ko jums esmu devis, 5 un neuzklausīsiet manus kalpus praviešus, ko es pastāvīgi pie jums sūtu, bet kam jūs negribat klausīt,+ 6 tad es ar šo namu rīkošos tāpat kā ar Šīlo+ un panākšu, ka visas tautas uz zemes uzskatīs šo pilsētu par nolādētu.”””+
7 Priesteri, pravieši un ļaudis dzirdēja, ka Jeremija Jehovas namā sludina šo vēsti.+ 8 Un, kad Jeremija bija pateicis visu, ko Jehova viņam bija licis pavēstīt tautai, tad priesteri, pravieši un ļaudis viņu sagrāba un izsaucās: ”Tev jāmirst! 9 Kāpēc tu Jehovas vārdā sludini, ka šis nams kļūs līdzīgs Šīlo un ka šī pilsēta tiks izpostīta un paliks bez iedzīvotājiem?” Tad visi, kas bija Jehovas namā, sadrūzmējās ap Jeremiju.
10 Kad to izdzirdēja Jūdas augstmaņi, viņi no ķēniņa pils atnāca uz Jehovas namu un apsēdās pie Jehovas nama jaunajiem vārtiem.+ 11 Priesteri un pravieši teica augstmaņiem un tautai: ”Šis vīrs ir pelnījis nāvi,+ jo viņš sludina nelaimi šai pilsētai, kā jūs paši esat dzirdējuši!”+
12 Jeremija augstmaņiem un pārējiem ļaudīm sacīja: ”Visu, ko jūs esat dzirdējuši par šo namu un pilsētu, man ir licis pravietot Jehova.+ 13 Mainiet savas gaitas un rīcību, klausiet savam Dievam Jehovam, tad Jehova pārdomās un nesūtīs nelaimi, ar ko jums ir piedraudējis!+ 14 Bet ar mani jūs varat rīkoties, kā jums šķiet labi un pareizi, — es esmu jūsu varā. 15 Tomēr ziniet: ja jūs mani nonāvēsiet, gan jūs, gan šī pilsēta ar visiem tās iedzīvotājiem būsiet vainojami nevainīgu asiņu izliešanā, jo Jehova patiešām man ir licis teikt visu, ko esat dzirdējuši.”
16 Tad augstmaņi un pārējie ļaudis sacīja priesteriem un praviešiem: ”Šis vīrs nav pelnījis nāvi, jo viņš ir runājis mūsu Dieva Jehovas vārdā.”
17 Daži no zemes vecākajiem piecēlās un uzrunāja sanākušos ļaudis: 18 ”Jūdas ķēniņa Hiskijas laikā+ pravietoja Miha+ no Morešetas. Viņš Jūdas ļaudīm teica: ”Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka tā:
19 Vai Jūdas ķēniņš Hiskija un Jūdas ļaudis viņu nonāvēja? Hiskija bijās Jehovu un lūdzās Jehovu. Un vai Jehova nepārdomāja? Viņš taču nesūtīja nelaimi, ar ko bija piedraudējis.+ Mēs paši sev varam nodarīt lielu postu!
20 Bija arī kāds cits vīrs, kas pravietoja Jehovas vārdā, — Ūrija, Šemajas dēls, no Kirjat-Jeārīmas.+ Viņš par šo pilsētu un zemi pravietoja to pašu, ko Jeremija. 21 Kad to dzirdēja ķēniņš Jojakīms,+ viņa varonīgie karotāji un augstmaņi, ķēniņš nolēma nonāvēt Ūriju.+ To uzzinājis, Ūrija nobijās un aizbēga uz Ēģipti. 22 Tad ķēniņš Jojakīms lika Elnātānam,+ Ahbora dēlam, kopā ar vēl dažiem vīriem doties uz Ēģipti, 23 un tie atveda Ūriju no Ēģiptes un nogādāja pie ķēniņa Jojakīma. Ķēniņš lika viņu nogalināt ar zobenu+ un līķi aprakt vienkāršo ļaužu kapos.”
24 Ahikāms,+ Šafana+ dēls, aizstāvēja Jeremiju, tāpēc Jeremiju nenodeva tautas rokās un viņš netika nonāvēts.+
27 Jūdas ķēniņa Jojakīma*, Josijas dēla, valdīšanas sākumā Jehova uzrunāja Jeremiju. 2 Jehova teica: ”Darini jūgu ar visām siksnām un liec sev kaklā. 3 Pēc tam ar vēstnešiem, kas ieradušies Jeruzālemē pie Jūdas ķēniņa Cedekijas, aizsūti tādus pašus jūgus Edomas+ ķēniņam, Moābas+ ķēniņam, amoniešu+ ķēniņam, Tiras+ ķēniņam un Sidonas+ ķēniņam. 4 Liec, lai vēstneši nodotu saviem ķēniņiem ziņu! Saki tā: ”Pavēstiet saviem ķēniņiem, ka Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, saka tā: 5 ”Es ar savu lielo spēku un vareno roku esmu radījis zemi, cilvēkus un visus zvērus, kas uz zemes, un es to dodu, kam vien vēlos.+ 6 Visas jūsu zemes es tagad esmu atdevis savam kalpam, Babilonas valdniekam Nebukadnecaram,+ un arī tur mītošos zvērus es esmu nodevis viņam. 7 Visas tautas kalpos viņam, viņa dēlam un viņa dēladēlam, kamēr nebūs pienācis gals viņa paša valstij.+ Tad viņu paverdzinās daudzas tautas un diženi ķēniņi.”+
8 ”Ja kāda tauta vai valsts negribēs pakļauties Babilonas valdniekam Nebukadnecaram un likt sev kaklā viņa jūgu, es šo tautu sodīšu ar zobenu,+ badu un sērgām,” paziņo Jehova, ”un ar Babilonas valdnieka roku es to iznīcināšu pilnībā.”
9 ”Tāpēc neklausieties, ko stāsta jūsu pravieši, zīlnieki, sapņu redzētāji, zintnieki un burvji, kas jums sola: ”Jums nebūs jākalpo Babilonas valdniekam!” 10 Viņi jums pravieto melus! Ja jūs tajos klausīsieties, jūs aizvedīs prom no jūsu zemes. Es jūs izklīdināšu, un jūs iesiet bojā.
11 Bet tautu, kas liks sev kaklā Babilonas valdnieka jūgu un viņam kalpos, es atstāšu tās zemē,” saka Jehova, ”un šī tauta kops savu zemi un tajā dzīvos.”””
12 To pašu es pavēstīju arī Jūdas ķēniņam Cedekijam.+ Es teicu: ”Lieciet kaklā Babilonas valdnieka jūgu un kalpojiet viņam un viņa tautai, tad jūs paliksiet dzīvi!+ 13 Kāpēc gan tev un tavai tautai jāmirst no zobena,+ bada+ un sērgām,+ ar ko Jehova ir piedraudējis tautām, kas nekalpos Babilonas valdniekam? 14 Neklausieties, ko stāsta pravieši, kuri jums sola: ”Jums nebūs jākalpo Babilonas valdniekam!”+ Viņi jums pravieto melus.+
15 ”Es viņiem neesmu licis pravietot,” saka Jehova, ”tomēr viņi manā vārdā pravieto melus. Ja jūs tajos klausīsieties, es jūs izklīdināšu, un jūs iesiet bojā, un bojā ies arī pravieši, kas jums sludina.””+
16 Priesteriem un tautai es teicu: ”Jehova saka: ”Neklausieties praviešos, kas jums sola: ”Jehovas nama piederumus jau pavisam drīz atvedīs atpakaļ no Babilonas!”+ Viņi jums pravieto melus.+ 17 Neklausieties viņos! Kalpojiet Babilonas valdniekam, tad jūs paliksiet dzīvi.+ Kādēļ lai šī pilsēta pārvērstos drupās? 18 Bet, ja viņi ir īsti pravieši un patiešām sludina Jehovas vēsti, tad lai viņi lūdz karapulku Pavēlniekam Jehovam, lai piederumi, kas vēl atlikuši Jehovas namā, Jūdas ķēniņa pilī un Jeruzālemē, netiktu aizvesti uz Babilonu.”
19 Lūk, ko karapulku Pavēlnieks Jehova saka par stabiem,+ ūdenstvertni*,+ ratiņiem+ un pārējiem piederumiem, kas vēl palikuši pilsētā 20 un ko Babilonas valdnieks Nebukadnecars nepaņēma līdzi, kad aizveda no Jeruzālemes gūstā uz Babilonu Jūdas ķēniņu Jehonju, Jojakīma dēlu, kā arī Jūdas un Jeruzālemes augstmaņus;+ 21 jā, lūk, ko karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka par piederumiem, kas vēl palikuši Jehovas namā, Jūdas ķēniņa pilī un Jeruzālemē: 22 ””Tos aizvedīs uz Babilonu,+ un tur tie paliks līdz laikam, kad es tiem pievērsīšos,” saka Jehova. ”Tad es tos atvedīšu atpakaļ uz šejieni.”””+
28 Tajā pašā gadā (Jūdas ķēniņa Cedekijas+ valdīšanas sākumā, ceturtajā valdīšanas gadā), piektajā mēnesī, Hananja, Azūra dēls, pravietis no Gibeonas,+ Jehovas namā priesteru un tautas klātbūtnē teica Jeremijam: 2 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es salauzīšu Babilonas valdnieka uzlikto jūgu.+ 3 Nebūs pagājuši ne divi gadi, kad es atvedīšu uz šejieni atpakaļ visus Jehovas nama piederumus, ko Babilonas valdnieks Nebukadnecars paņēma un aizveda uz Babilonu.”+ 4 Vēl Jehova saka: ”Es atvedīšu atpakaļ Jūdas ķēniņu Jehonju,+ Jojakīma+ dēlu, un visus Jūdas ļaudis, kas aizvesti gūstā uz Babilonu.+ Es salauzīšu Babilonas valdnieka jūgu.””
5 Pravietis Jeremija Jehovas namā priesteru un tautas klātbūtnē atbildēja pravietim Hananjam. 6 Pravietis Jeremija teica: ”Āmen!* Lai Jehova liek tam notikt! Lai Jehova piepilda, ko esi pravietojis, un atved atpakaļ no Babilonas Jehovas nama piederumus un visus gūstā aizvestos! 7 Tomēr, lūdzams, uzklausi, ko es, šiem cilvēkiem dzirdot, tev teikšu! 8 Jau senatnē — pirms manis un tevis — ir bijuši pravieši, kas par daudzām zemēm un dižām valstīm pravietoja, ka tās pieredzēs karu, postu un sērgas. 9 Bet, ja pravietis pravieto par mieru, tad, tikai piepildoties viņa teiktajam, kļūst redzams, ka Jehova viņam patiešām ir licis pravietot.”
10 Pravietis Hananja noņēma no pravieša Jeremijas kakla jūgu, to salauza+ 11 un, tautai dzirdot, teica: ”Jehova saka tā: ”Nepaies ne divi gadi, kad tieši tāpat es salauzīšu jūgu, ko visām tautām ir uzlicis Babilonas valdnieks Nebukadnecars.””+ Tad pravietis Jeremija aizgāja.
12 Pēc tam kad pravietis Hananja bija noņēmis no pravieša Jeremijas kakla jūgu un to salauzis, Jehova Jeremijam teica: 13 ”Pavēstī Hananjam, ka Jehova saka: ”Tu esi salauzis koka jūgu+ — nu tu taisīsi dzelzs jūgu!” 14 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, paziņo: ”Es visām šīm tautām uzlikšu dzelzs jūgu, lai tās kalpotu Babilonas valdniekam Nebukadnecaram. Tām būs jākalpo viņam!+ Es viņam nodošu pat zvērus.””+
15 Pravietis Jeremija sacīja pravietim Hananjam:+ ”Klausies, Hananja! Jehova tev nav licis pravietot! Tevis dēļ šī tauta ir noticējusi meliem.+ 16 Tāpēc Jehova saka: ”Es tevi noslaucīšu no zemes virsas! Jau šogad tu mirsi, jo tu esi kūdījis ļaudis sacelties pret Jehovu.””+
17 Tā paša gada septītajā mēnesī pravietis Hananja nomira.
29 Lūk, vēstule, ko pravietis Jeremija no Jeruzālemes nosūtīja trimdinieku vecākajiem, priesteriem, praviešiem un pārējiem ļaudīm, ko Nebukadnecars bija aizvedis no Jeruzālemes trimdā uz Babilonu. 2 Viņš to nosūtīja pēc tam, kad ķēniņš Jehonja,+ viņa māte,+ galminieki, Jūdas un Jeruzālemes augstmaņi, kā arī amatnieki un kalēji* bija aizvesti no Jeruzālemes.+ 3 Šo vēstuli uz Babilonu nogādāja Elāsa, Šafana+ dēls, un Gemarja, Hilkijas dēls, kurus Jūdas ķēniņš Cedekija+ sūtīja pie Babilonas valdnieka Nebukadnecara. Tajā bija teikts:*
4 ”Es, karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, visiem, kam esmu licis doties no Jeruzālemes trimdā uz Babilonu, saku: 5 ”Būvējiet mājas un dzīvojiet! Iekopiet dārzus un ēdiet to augļus! 6 Apņemiet sievas, un lai jums dzimst dēli un meitas! Izpreciniet savus dēlus un meitas, lai arī tiem dzimtu dēli un meitas! Lai jūsu tur ir daudz un jūsu skaits nesarūk! 7 Gādājiet par tās pilsētas labklājību*, uz kuru jūs esmu izsūtījis, un lūdziet Jehovu par to, jo tad arī jums klāsies labi.+ 8 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Neļaujiet praviešiem un zīlniekiem, kas ir jūsu vidū, jūs maldināt+ un neklausieties viņu sapņus! 9 ”Viņi manā vārdā pravieto melus,” saka Jehova, ”es viņiem neesmu licis pravietot.”””+
10 Jehova saka: ”Kad būsiet pavadījuši Babilonā septiņdesmit gadus, es jums pievērsīšos+ un izpildīšu savu solījumu — es jūs atvedīšu atpakaļ.”+
11 ”Es labi zinu, ko esmu iecerējis,” saka Jehova. ”Es jums vēlu mieru, nevis postu,+ un es jums dāvāšu cerību un došu labu nākotni.+ 12 Jūs mani piesauksiet un nāksiet mani lūgt, un es jūs uzklausīšu.”+
13 ”Jūs mani meklēsiet un atradīsiet,+ jo meklēsiet no visas sirds.+ 14 Es jums ļaušu mani atrast,”+ saka Jehova. ”Es jūs atbrīvošu no gūsta, sapulcēšu no visām tautām, no visām vietām, kur jūs esmu izklīdinājis,”+ saka Jehova. ”Es jūs atvedīšu atpakaļ uz zemi, no kuras izsūtīju trimdā.”+
15 Bet jūs apgalvojat: ”Jehova mums tepat Babilonā ir devis praviešus!”
16 Par ķēniņu, kas sēž Dāvida tronī,+ un visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem — jūsu brāļiem, kas nav devušies trimdā līdz ar jums, — Jehova saka: 17 ””Es viņiem uzsūtīšu zobenu, badu un sērgas,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova, ”un padarīšu viņus līdzīgus iepuvušām* vīģēm, kas ir tik sliktas, ka nav ēdamas.””+
18 ”Es viņus vajāšu ar zobenu,+ badu un sērgām un padarīšu par biedu visām valstīm uz zemes.+ Viņus pieminēs lāstos, par viņiem šausmināsies, zobosies+ un viņus nievās visas tautas, starp kurām es viņus būšu izklīdinājis,+ 19 jo viņi nav ņēmuši vērā manus vārdus, ko vēstīja mani kalpi pravieši, kurus es pastāvīgi sūtīju pie viņiem,” saka Jehova.+
”Bet arī jūs man neesat klausījuši,”+ saka Jehova.
20 Tāpēc uzklausiet, ko es, Jehova, saku jums, trimdinieki, — jums visiem, kam es esmu licis doties no Jeruzālemes uz Babilonu! 21 Lūk, ko es, karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saku par Ahabu, Kolājas dēlu, un Cedekiju, Maasējas dēlu, kuri manā vārdā pravieto melus:+ ”Es tos nodošu Babilonas valdnieka Nebukadnecara rokās, un viņš tos nogalinās jūsu acu priekšā. 22 Un viņu galu Jūdas trimdinieki Babilonā pieminēs šādā lāstā: ”Lai Jehova tev liek pieredzēt to pašu, ko Cedekijam un Ahabam, kurus Babilonas valdnieks cepināja ugunī!”, 23 jo viņi izraēliešu vidū ir rīkojušies bezgodīgi+ — ar savu tuvāko sievām pārkāpuši laulību un manā vārdā runājuši nepatiesību, lai gan es viņiem neko nebiju licis teikt.+
”Es to zinu, es tam esmu liecinieks,”+ saka Jehova.””
24 ”Saki nehelāmietim Šemajam,+ 25 ka Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, ir teicis: ”Tu savā vārdā esi rakstījis Jeruzālemes iedzīvotājiem, priesterim Cefanjam,+ Maasējas dēlam, un citiem priesteriem vēstules, kurās bija teikts: 26 ”Jehova tevi, Cefanja, ir iecēlis par Jehovas nama pārraugu priestera Jojadas vietā, lai tu savaldītu visus trakos, kas uzdodas par praviešiem, un tos ieslēgtu siekstā*.+ 27 Kāpēc tad tu neesi apsaucis anātotieti Jeremiju,+ kas jūsu priekšā uzdodas par pravieti?+ 28 Viņš pat ir atsūtījis mums uz Babilonu vēstuli, kurā rakstījis: ”Jūs vēl ilgi būsiet trimdā! Būvējiet mājas un dzīvojiet! Iekopiet dārzus un ēdiet to augļus!””””+
29 Kad priesteris Cefanja+ bija nolasījis vēstuli pravietim Jeremijam, 30 Jehova Jeremijam teica: 31 ”Raksti trimdiniekiem, ka Jehova par nehelāmieti Šemaju ir pavēstījis: ”Šemaja jums pravietoja, lai gan es viņam to nebiju licis darīt, un gribēja, lai jūs noticētu meliem.+ 32 Tāpēc Jehova paziņo: ”Es sodīšu nehelāmieti Šemaju un arī viņa pēcnācējus.” ”Viņam šajā tautā nepaliks neviens pēcnācējs,” saka Jehova. ”Viņš nepieredzēs, ko es darīšu savas tautas labā, jo viņš ir kūdījis ļaudis sacelties pret Jehovu.”””
30 Jehova teica Jeremijam: 2 ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Raksti grāmatā visu, ko es tev saku! 3 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es sapulcināšu savu gūstā aizvesto tautu — Izraēla un Jūdas ļaudis.”+ Jehova paziņo: ”Es viņus atvedīšu atpakaļ uz zemi, ko biju devis viņu tēviem, un tā atkal piederēs viņiem.”””+
4 Tālāk minēts, ko Jehova teica Izraēla un Jūdas ļaudīm.
5 Jehova saka:
”Dzirdami baiļu kliedzieni.
Vienas vienīgas šausmas, miera nav!
6 Padomājiet: vai vīrietis var dzemdēt?
Kāpēc tad es redzu, ka spēcīgi vīri saķēruši vēderu
kā sieviete, kas dzemdē?+
Kāpēc visi nobālējuši?
7 Ak vai, tā ir briesmīga diena,+
tādas vēl nav bijis!
Tas ir Jēkaba moku laiks,
tomēr viņš tiks izglābts.”
8 ”Tajā dienā es salauzīšu jūgu, kas viņiem kaklā, un pārraušu saites,” paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova, ”svešzemnieki viņus vairs nepaverdzinās. 9 Viņi kalpos savam Dievam Jehovam un savam ķēniņam Dāvidam, ko es iecelšu pār viņiem.”+
10 ”Nebaidies, Jēkab, mans kalps,
nebīsties, Izraēl!”+ saka Jehova.
”Es tevi izglābšu, atvedīšu no tālienes,
un tavus pēcnācējus es atvedīšu no zemes, kur viņi dzīvo gūstā.+
Jēkabs atgriezīsies un dzīvos mierīgi, neviena netraucēts.
Viņiem ne no kā nebūs jābīstas.”+
11 ”Es esmu ar tevi,” saka Jehova, ”es tevi izglābšu!
Es tevi pārmācīšu tā, kā vajadzīgs,
jo nevaru tevi atstāt nesodītu.”+
13 Neviens tevi neaizstāvēs,
tavas čūlas nav iespējams izārstēt,
tevi nevar izdziedināt.
14 Tavi mīļākie tevi ir aizmirsuši,+
tie neilgojas pēc tevis.
Tavu daudzo pārkāpumu un grēku dēļ+
es tevi esmu sitis tā, kā sit ienaidnieki,+
sodījis tik smagi, kā soda cietsirdīgie.
15 Kāpēc tu vaimanā par saviem ievainojumiem?
Tavas sāpes nav remdējamas!
Es tev esmu licis to pieredzēt
tavu daudzo pārkāpumu un grēku dēļ.+
Apzags tos, kas apzaga tevi,
un tos, kas tevi aplaupīja, es nodošu sirotāju varā.”+
17 ”Tevi sauca par atstumto,
par nevienam nevajadzīgo Cionu,”+ saka Jehova,
”bet es tevi izdziedināšu un sadziedēšu tavas brūces.”+
18 Jehova saka:
”Es sapulcināšu gūstā aizvestos Jēkaba telšu iemītniekus+
un apžēlošos par viņu mājokļiem.
Pilsēta tiks atjaunota uz tā paša kalna, kur tā bija agrāk,+
un cietoksnis — savā vecajā vietā.
19 No turienes skanēs pateicības dziesmas un smiekli.+
Es vairošu ļaužu skaitu — viņi neies mazumā.+
20 Jēkaba dēliem klāsies tikpat labi kā senāk,
un viņi būs stipra tauta.+
Es atmaksāšu viņu apspiedējiem.+
21 Viņu valdnieks nāks no viņu tautas,
viņš celsies no viņu pašu vidus.
Es ļaušu, lai viņš man tuvojas, un viņš to darīs.”
”Jo kurš gan pats to uzdrīkstētos?” saka Jehova.
22 ”Jūs būsiet mana tauta,+ un es būšu jūsu Dievs.”+
23 Jehovas niknās dusmas plosīsies kā vētra,+
kā varens viesulis tās brāzīsies pār ļaundariem.
24 Jehovas karstās dusmas nerimsies,
kamēr viņš nebūs paveicis visu, ko nodomājis.+
Pēdējās dienās* jūs to sapratīsiet.+
31 Jehova saka: ”Tajā laikā es būšu Dievs visām izraēliešu dzimtām un izraēlieši būs mana tauta.”+
2 Jehova pavēstī:
”Tiem, ko nebija skāris zobens, Dievs tuksnesī parādīja savu labvēlību.
Izraēls devās uz savu atpūtas vietu.”
3 Jehova nāca pie manis no tālienes un teica:
”Savā mūžīgajā mīlestībā es tevi esmu mīlējis
4 Es tevi uzcelšu no jauna, un tu būsi atjaunota.+
Jaunava, Izraēla tauta, tu atkal ņemsi rokās tamburīnus
un priecīgi laidīsies dejā.+
5 Tu no jauna apstādīsi Samarijas kalnus ar vīnogulājiem.+
Tie, kas stādīs, paši arī baudīs ienākušos ražu.+
6 Pienāks laiks, kad sargi Efraima kalnos sauks:
”Posieties! Dosimies uz Cionu pie mūsu Dieva Jehovas!””+
7 Jehova saka:
”Uzgavilējiet Jēkabam!
Līksmojiet, jo jūs esat pacelti pāri citām tautām!+
Sludiniet šo vēsti, slavējiet Dievu un lūdzieties:
”Jehova, glāb savu tautu — tos, kas vēl atlikuši no Izraēla!”+
Starp viņiem būs gan akli, gan klibi,+
gan grūtnieces, gan dzemdētājas.
Viņi šeit atgriezīsies visi kopā lielā skaitā.+
9 Viņi nāks, raudādami+
un lūgdamies žēlastību, un es viņus vadīšu.
Es viņus vedīšu pie ūdeņiem+
pa līdzenu ceļu, kur nebūs jāklūp,
jo es esmu Izraēla Tēvs un Efraims ir mans pirmdzimtais.”+
10 Tautas, klausieties, ko saka Jehova,
un pavēstiet to tālās salās:+
”Tas, kurš izklīdinājis izraēliešus, tos arī sapulcinās
un sargās, kā gans sargā ganāmpulku.+
12 Viņi atgriezīsies un gavilēs Cionas+ kalnā,
un līksmos par Jehovas labestību* —
par labību, jauno vīnu+ un eļļu,
par jēriem un teļiem.+
13 ”Tad līksmi dejos jaunavas
un kopā dejos jaunekļi un veci vīri.+
Viņu vaimanas es pārvērtīšu gavilēs.+
Es viņus mierināšu un bēdu vietā viņiem dāvāšu prieku.+
14 Priesterus es bagātīgi apgādāšu,” saka Jehova,
”un mana tauta papilnam baudīs visu labo, ko tai dāvāšu.”+
Viņa nerod mierinājumu,
jo viņas dēlu vairs nav.”+
”Viņi atgriezīsies no ienaidnieku zemes.”+
18 ”Es esmu dzirdējis Efraima žēlabas:
”Es biju kā teļš, kas nav pieradis pie jūga,
bet tu mani pārmācīji, un es pakļāvos.
Palīdzi man atgriezties pie tevis, un es atgriezīšos,
jo tu esi Jehova, mans Dievs!
19 Es atgriezos pie tevis un biju nožēlas pārņemts.+
Aptvēris savus nodarījumus, es bēdās situ sev pa gurniem.
Man bija kauns+ par saviem jaunības grēkiem.””
20 ”Vai Efraims nav mans dārgais dēls, mans mīļais bērns?+
Lai gan es daudzreiz viņu esmu rājis, es viņu neesmu aizmirsis.
21 ”Uzstādi ceļrāžus
un saliec ceļa malā zīmes!+
Cieši raugies uz ceļu, pa kuru tev jāiet!+
Atgriezies, jaunava, Izraēla tauta, atgriezies savās pilsētās!
22 Cik ilgi tu klīdīsi apkārt, neuzticīgā meita?
Jehova ir licis uz zemes notikt kaut kam jaunam:
sieviete neatkāpsies ne soli no vīrieša*.”
23 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Kad es pārvedīšu atpakaļ gūstā aizvestos, viņi Jūdas zemē un tās pilsētās atkal sacīs: ”Lai Jehova tevi svētī, taisnības mītne,+ svētais kalns!”+ 24 Jūdas zeme un tās pilsētas būs apdzīvotas, līdzās dzīvos zemkopji un aitu gani.+ 25 Es atspirdzināšu nogurušos un paēdināšu izvārgušos.”+
26 Tad es pamodos un atvēru acis. Es biju saldi gulējis.
27 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es likšu pieaugt skaitā gan izraēliešiem, gan Jūdas ļaudīm un vairošu viņu lopu skaitu.”+
28 ”Tāpat kā es biju gatavs viņus izraut, sagraut, nojaukt, nopostīt un viņiem kaitēt,+ es būšu gatavs arī būvēt un stādīt,”+ saka Jehova. 29 ”Tajā laikā viņi vairs neteiks: ”Tēvi ir ēduši skābas vīnogas, bet zobi ir nomizojušies dēliem.”+ 30 Ikvienam būs jāmirst pašam savu pārkāpumu dēļ. Tam, kas ēdīs skābas vīnogas, pašam arī nomizosies zobi.”
31 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es noslēgšu jaunu līgumu+ ar Izraēla tautu un Jūdas tautu. 32 Tas nebūs tāds līgums kā tas, ko es noslēdzu ar viņu tēviem toreiz, kad tos paņēmu aiz rokas, lai izvestu no Ēģiptes.+ ”To līgumu ar mani viņi lauza,+ lai gan es biju viņu kungs*,” saka Jehova.”
33 Jehova saka: ”Lūk, šāds būs līgums, ko es tad slēgšu ar Izraēla tautu: es likšu savus likumus viņos pašos+ un tos ierakstīšu viņu sirdī.+ Es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.”+
34 ”Neviens vairs nemācīs savu tuvāko un savu brāli, sacīdams: ”Iepazīsti Jehovu!”,+ jo visi mani pazīs, no mazākā līdz lielākajam,”+ pavēstī Jehova, ”un es piedošu viņu pārkāpumus un vairs nepieminēšu viņu grēkus.”+
35 Tā saka Jehova —
tas, kas devis sauli, lai tā spīdētu dienā,
kas noteicis likumus mēnesim un zvaigznēm, lai tie spīdētu naktī,
kas sabango jūru, tā ka viļņi trako,
tas, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks:+
36 ””Tikai tad, ja zustu šie likumi,” saka Jehova,
”Izraēla pēcnācēji vairs nebūtu mana tauta un izzustu.””+
37 Jehova pavēstī: ””Tikai tad, ja būtu iespējams izmērīt debesis un izpētīt zemes pamatus, es varētu atteikties no visiem Izraēla pēcnācējiem viņu nodarījumu dēļ,” saka Jehova.”+
38 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad šo pilsētu atjaunos+ no Hananēla torņa+ līdz pat Stūra vārtiem+ un tā piederēs Jehovam. 39 Mēraukla+ tiks nostiepta līdz Gārēba kalnam un no turienes — līdz Goai. 40 Gan ieleja, kur tiek izmesti līķi un pelni, gan nogāzes līdz Kidronas ielejai+ un līdz pat Zirgu vārtu+ stūrim austrumu pusē būs svētas Jehovam.+ Nekas tur vairs netiks ne izrauts, ne nojaukts.”
32 Jūdas ķēniņa Cedekijas desmitajā valdīšanas gadā (tas bija Nebukadnecara astoņpadsmitais valdīšanas gads) Jehova uzrunāja Jeremiju.+ 2 Tolaik Babilonas valdnieka karaspēks turēja Jeruzālemi aplenkumā un pravietis Jeremija atradās apcietinājumā Jūdas ķēniņa pils sardzes pagalmā.+ 3 Viņu bija apcietinājis Jūdas ķēniņš Cedekija,+ kas viņam bija pārmetis: ”Kāpēc tu tā pravieto? Tu sludini: ”Jehova saka: ”Es nodošu šo pilsētu Babilonas valdnieka varā, un viņš to ieņems,+ 4 un Jūdas ķēniņš Cedekija neizbēgs no haldiešiem. Viņš nonāks Babilonas valdnieka rokās un runās ar to vaigu vaigā, tiksies aci pret aci.”+ 5 ”Cedekiju aizvedīs uz Babilonu, un tur viņš paliks, līdz es viņu pieminēšu,” saka Jehova. ”Lai gan jūs pretojaties haldiešiem, jums šajā cīņā nebūs panākumu.”””+
6 Jeremija sacīja: ”Jehova man teica: 7 ”Pie tevis atnāks tava tēvoča* Šallūma dēls Hanamēls un teiks: ”Pērc manu zemes gabalu, kas ir Anātotā,+ jo tev pirmajam ir tiesības to atpirkt!”””+
8 Kā jau Jehova bija teicis, pie manis uz sardzes pagalmu atnāca mana tēvoča dēls Hanamēls un lūdza: ”Nopērc manu zemes gabalu, kas ir Benjamīna zemē, Anātotā, jo tev ir tiesības to atpirkt un iegūt īpašumā. Nopērc to!” Tā es sapratu, ka tas notiek ar Jehovas ziņu.
9 Es nopirku no sava tēvoča dēla Hanamēla zemes gabalu Anātotā un iesvēru viņam naudu:+ septiņus šekeļus* un desmit sudraba gabalus. 10 Es uzrakstīju pirkuma līgumu,+ to apzīmogoju, pieaicināju lieciniekus+ un nosvēru naudu svaros. 11 Tad es paņēmu pirkuma līgumu, kas bija aizzīmogots pēc priekšrakstiem un likuma prasībām, un otru tādu pašu dokumentu, kas nebija aizzīmogots, 12 un mana tēvoča dēla Hanamēla un liecinieku klātbūtnē, kuri šajā līgumā bija parakstījušies, kā arī visu sardzes pagalmā+ esošo jūdu klātbūtnē iedevu pirkuma līgumu Baruham,+ Mahsējas dēla Nērijas dēlam.+
13 Viņu klātbūtnē es devu Baruham šādu norādījumu: 14 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Ņem šo pirkuma līgumu — gan aizzīmogoto, gan neaizzīmogoto dokumentu — un ieliec māla traukā, lai tas tur glabātos ilgu laiku.” 15 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, pavēstī: ”Šajā zemē atkal pirks namus, zemes gabalus un vīna dārzus.””+
16 Pēc tam kad biju iedevis pirkuma līgumu Baruham, Nērijas dēlam, es lūdzu Jehovu: 17 ”Ak, Visaugstais Kungs Jehova! Tu ar savu lielo spēku un vareno roku esi radījis debesis un zemi.+ Tev nekas nav neiespējams! 18 Tu izturies ar uzticīgu mīlestību pret tūkstošiem, tomēr tu atmaksā bērniem par tēvu grēkiem.+ Tu esi dižs un varens Dievs, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks. 19 Tavi nodomi ir diženi, un tavi darbi ir vareni.+ Tu vēro cilvēku ceļus,+ lai ikvienam atmaksātu pēc viņa gaitām un viņa darbiem.+ 20 Ēģiptē tu esi rādījis zīmes un darījis brīnumus, par kuriem ir zināms līdz pat šim laikam. Tā tu izraēliešu un visu cilvēku vidū esi sagādājis sev slavu,+ kāda tev ir vēl šobaltdien. 21 Tu izvedi no Ēģiptes savu tautu Izraēlu ar zīmēm un brīnumiem, ar stipru un varenu roku un ar darbiem, kas iedveš bailes.+
22 Vēlāk tu viņiem devi šo zemi, ko biji zvērējis dot viņu tēviem,+ — zemi, kur plūst piens un medus.+ 23 Viņi iegāja tajā un tur apmetās, tomēr viņi tev neklausīja un nedzīvoja saskaņā ar taviem likumiem. Viņi nedarīja to, ko tu biji licis darīt, tāpēc tu viņiem uzsūtīji šādu nelaimi.+ 24 Ienaidnieki ir uzbēruši valni, lai ieņemtu pilsētu,+ un tā kritīs haldiešu rokās zobena,+ bada un sērgu+ dēļ. Viss, ko tu esi teicis, ir piepildījies — tu to redzi. 25 Bet tu, Visaugstais Kungs Jehova, man liki pirkt zemes gabalu un pieaicināt lieciniekus, kaut arī pilsēta nonāks haldiešu rokās.”
26 Tad Jehova Jeremijam sacīja: 27 ”Es esmu Jehova, itin visu cilvēku Dievs. Vai gan man būtu kaut kas neiespējams? 28 Tāpēc Jehova saka: ”Es nododu šo pilsētu haldiešiem un Babilonas valdniekam Nebukadnecaram, un viņš to ieņems.+ 29 Haldieši iebruks pilsētā, pielaidīs tai uguni un to nodedzinās.+ Nodegs visi nami, uz kuru jumtiem ļaudis ir upurējuši Baalam un lējuši lejamos upurus citiem dieviem, tā mani sadusmodami.”+
30 ”Izraēla tauta un Jūdas tauta kopš jaunības dara tikai to, kas man nepatīk.+ Izraēlieši ar saviem darbiem iesveļ manī sašutumu,” saka Jehova. 31 ”Šī pilsēta no tās uzcelšanas līdz pat šim laikam manī izraisa vienas vienīgas dusmas un niknumu.+ Tai jāpazūd no manām acīm+ 32 visu ļauno darbu dēļ, ko Izraēla un Jūdas ļaudis ir darījuši, mani sadusmodami. Viņi visi mani sadusmo — ķēniņi,+ augstmaņi,+ priesteri, pravieši,+ kā arī Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji. 33 Viņi ir novērsušies no manis, uzgriezuši man muguru,+ un, kaut gan es viņus nemitīgi mācu, neviens neklausās, neviens negrib laboties.+ 34 Namā, kas nosaukts manā vārdā, viņi ir uzstādījuši riebīgus elkus un tā šo namu apgānījuši.+ 35 Ben-Hinnomas ielejā+ viņi ir ierīkojuši Baalam upurvietas, kurās ir ziedojuši Moleham par dedzināmo upuri savus dēlus un meitas.+ Neko tādu es viņiem neesmu licis darīt+ — man pat prātā nav nācis prasīt, lai viņi darītu kaut ko tik pretīgu, tā pamudinādami Jūdas ļaudis grēkot.”
36 Par šo pilsētu, kura zobena, bada un sērgu dēļ nonāks Babilonas valdnieka rokās, gluži kā jūs sakāt, Izraēla Dievs Jehova tagad saka tā: 37 ”Es viņus sapulcināšu no visām zemēm, kur savās dusmās, niknumā un lielajā sašutumā viņus būšu izklīdinājis.+ Es viņus atvedīšu atpakaļ uz šejieni, un viņi dzīvos drošībā.+ 38 Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs.+ 39 Es viņiem došu vienu sirdi+ un viņus vadīšu pa vienu ceļu, lai viņi vienmēr mani bītos un lai viņiem un viņu bērniem labi klātos.+ 40 Es noslēgšu ar viņiem mūžīgu līgumu+ par to, ka nekad nemitēšos darīt viņiem labu,+ un es likšu viņu sirdī bijību pret mani, lai viņi no manis nenovērstos.+ 41 Ar visu sirdi un dvēseli* es līksmošu, darot viņiem labu,+ un es viņus iedēstīšu šajā zemē.”+
42 Jehova saka: ”Kā es šai tautai uzsūtīju šo lielo nelaimi, tā es arī dāvāšu tai visu labo, ko esmu apsolījis.+ 43 Šajā zemē atkal pirks zemes gabalus,+ kaut arī jūs sakāt: ”Tā ir tukša, tur nav ne cilvēku, ne lopu. Tā ir atdota haldiešiem.””
44 ”Benjamīna zemē, Jeruzālemes apkārtnē, Jūdas pilsētās,+ kā arī kalnu apgabala, lejas novada+ un dienvidu pilsētās pirks zemes gabalus, rakstīs un aizzīmogos pirkuma līgumus un pieaicinās lieciniekus,+ jo es pārvedīšu atpakaļ gūstā aizvestos,”+ saka Jehova.”
33 Jeremija joprojām atradās apcietinājumā sardzes pagalmā,+ kad viņu vēlreiz uzrunāja Jehova: 2 ”Lūk, ko saka Jehova, kas radījis zemi, Jehova, kas to ir veidojis un nostiprinājis, tas, kura vārds ir Jehova: 3 ”Piesauc mani, un es tev atbildēšu! Es tev labprāt atklāšu dižas un neaptveramas lietas, kas tev nav zināmas.”+
4 Lūk, ko saka Jehova, Izraēla Dievs, par šīs pilsētas ēkām un Jūdas ķēniņu namiem, kas nojaukti, gatavojoties cīņai pret zobenu, kurš nāks no aplenkuma vaļņiem,+ 5 un par tiem, kas cīnīsies ar haldiešiem, — par tiem, kuru līķi pildīs namus, par tiem, kurus es nonāvēšu savās dusmās un niknumā, par tiem, kuru ļaunuma dēļ es esmu novērsies no šīs pilsētas: 6 ”Es dziedināšu un darīšu veselu šo pilsētu,+ es dziedināšu tās ļaudis un dāvāšu tiem mieru un drošību pārpārēm.+ 7 Jūdas un Izraēla trimdiniekus es atvedīšu atpakaļ,+ es tos darīšu stiprus, un viss būs kā sākumā.+ 8 Es tos attīrīšu no smagās vainas, kas uz tiem gulstas tāpēc, ka tie pret mani ir grēkojuši,+ un piedošu visus pārkāpumus un grēkus, ar ko tie pret mani noziegušies.+ 9 Es līksmošu par šo pilsētu, un tā man sagādās slavu un godu visu zemes tautu starpā, jo tās būs dzirdējušas par visu labo, ko dāvāju savai tautai.+ Tās trīcēs un drebēs,+ redzot, cik daudz laba es dodu šai pilsētai un kādu mieru tai dāvāju.”+
10 Jehova saka: ”Šajā vietā, ko jūs sauksiet par tukšaini, bez cilvēkiem un lopiem, Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kas ir pamestas, bez cilvēkiem un lopiem, atkal būs dzirdami 11 prieka un gaviļu saucieni,+ līgavaiņa un līgavas balss un skanēs aicinājumi: ”Pateicieties Jehovam, karapulku Pavēlniekam, jo Jehova ir labs!+ Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!””+
”Uz Jehovas namu nesīs pateicības upurus,+ jo es pārvedīšu atpakaļ trimdā aizvestos šīs zemes ļaudis, un viss būs kā sākumā,” saka Jehova.
12 Karapulku Pavēlnieks Jehova pavēstī: ”Šajā pamestajā zemē, visās tās pilsētās, kur nav ne cilvēku, ne lopu, atkal pletīsies ganības, kur gani vedīs savus lopus.”+
13 ”Kalnu apgabala, lejas novada un dienvidu pilsētās, Benjamīna zemē, Jeruzālemes apkārtnē+ un Jūdas pilsētās+ gani atkal skaitīs savas aitas,” saka Jehova.
14 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es īstenošu visu labo, ko biju apsolījis Izraēla tautai un Jūdas tautai.+ 15 Tajā laikā, tajās dienās, es dāvāšu Dāvidam taisnīgu atvasi*,+ kas nodrošinās zemē tiesu un taisnību.+ 16 Viņa laikā Jūdas ļaudis būs glābti+ un Jeruzālemes iemītnieki dzīvos drošībā.+ Šo pilsētu sauks ”Mūsu taisnīgums ir Jehova”.”+
17 Jehova saka: ”Dāvida dzimtā vienmēr būs kāds, kas sēdēs Izraēla tronī.+ 18 Un vienmēr būs priesteri, Levija pēcnācēji, kas man upurēs dedzināmos upurus, dedzinās labības upurus un ziedos citus upurus.””
19 Jehova atkal uzrunāja Jeremiju: 20 ”Jehova saka tā: ”Vienīgi tad, ja jūs spētu atcelt manu līgumu ar dienu un līgumu ar nakti, tā ka ne diena, ne nakts neiestātos noteiktajā laikā,+ 21 — vienīgi tad būtu atcelts mans līgums ar manu kalpu Dāvidu+ un viņam nebūtu dēla, kas sēdētu viņa tronī un valdītu,+ un būtu atcelts mans līgums ar maniem kalpiem priesteriem, Levija pēcnācējiem.+ 22 Es vairošu sava kalpa Dāvida pēcnācējus un levītus, kuri man kalpo, un, kā nevar saskaitīt zvaigznes debesīs*, kā nevar izmērīt smiltis jūras krastā, tā arī tos nevarēs saskaitīt.””
23 Jehova atkal uzrunāja Jeremiju: 24 ”Vai tu neesi pamanījis, ka šie ļaudis saka: ”Jehova atmetīs šīs abas dzimtas, ko pats ir izraudzījies”? Viņi nicina manu tautu, pēc viņu domām tā vairs nav tauta.
25 Jehova saka: ”Tāpat kā nemainīgs ir mans līgums ar dienu un nakti+ un nemainīgi ir debesu un zemes likumi,+ 26 nemainīgs ir arī mans solījums, ka es neatstumšu Jēkaba pēcnācējus un sava kalpa Dāvida pēcnācējus un ka pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācējiem vienmēr valdīs kāds no Dāvida pēcnācējiem. Es atvedīšu atpakaļ gūstā aizvestos+ un iežēlošos par viņiem.””+
34 Tajā laikā, kad Babilonas valdnieks Nebukadnecars ar savu karaspēku un visas viņam pakļautās valstis un tautas karoja pret Jeruzālemi un apkārtējām pilsētām, Jehova uzrunāja Jeremiju:+ 2 ”Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Ej pie Jūdas ķēniņa Cedekijas+ un pavēstī, ka Jehova saka: ”Es nodošu šo pilsētu Babilonas valdnieka rokās, un viņš to nodedzinās.+ 3 Tu no viņa nepaglābsies, tevi notvers un nodos viņam.+ Tu tiksies ar Babilonas valdnieku aci pret aci, viņš ar tevi runās vaigu vaigā un tevi aizvedīs uz Babilonu.”+ 4 Jūdas ķēniņ Cedekija, klausies Jehovas vēsti! Jehova par tevi saka tā: ”Tu nemirsi no zobena. 5 Tu nomirsi mierā,+ un tev dedzinās smaržvielas, tāpat kā dedzināja taviem tēviem — ķēniņiem, kas valdīja pirms tevis —, un tevi apraudās, izsaucoties: ”Ak vai, mans kungs!” ”Tā es esmu teicis,” pavēstī Jehova.”””
6 Visu to pravietis Jeremija Jeruzālemē paziņoja Jūdas ķēniņam Cedekijam, 7 kad Babilonas valdnieka karaspēks karoja pret Jeruzālemi un atlikušajām Jūdas pilsētām+ — Lahišu+ un Azēku.+ Tās bija pēdējās nocietinātās Jūdas pilsētas, kas vēl nebija iekarotas.
8 Jeremija no Jehovas saņēma vēsti pēc tam, kad ķēniņš Cedekija bija noslēdzis vienošanos ar Jeruzālemes iedzīvotājiem, ka vergiem tiks pasludināta brīvība+ — 9 ka visi atlaidīs savus ebreju vergus un verdzenes un neviens vairs nepaturēs savus tautiešus verdzībā. 10 Augstmaņi un pārējie ļaudis paklausīja — visi, kas bija noslēguši vienošanos atlaist savus vergus un verdzenes un nepaturēt tos verdzībā, paklausīja un ļāva tiem aiziet. 11 Taču vēlāk viņi atsauca atpakaļ vergus un verdzenes, ko bija atbrīvojuši, un tos atkal paverdzināja. 12 Lūk, Jehovas vēsts, ko Jeremija saņēma no Jehovas: 13 ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Kad es izvedu jūsu tēvus no Ēģiptes, no verdzības zemes,+ es ar viņiem noslēdzu līgumu,+ teikdams: 14 ”Septītajā gadā jums jāatlaiž brīvībā savi tautieši, ko esat nopirkuši un kas jums ir kalpojuši sešus gadus. Atbrīvojiet viņus!”+ Bet jūsu tēvi manī neklausījās un negribēja neko dzirdēt. 15 Tomēr jūs nesen pārdomājāt un darījāt to, kas man patīk, atlaizdami brīvībā savus tautiešus, un namā, kas nosaukts manā vārdā, noslēdzāt manā priekšā vienošanos. 16 Bet pēc tam jūs atkal pārdomājāt un atsaucāt atpakaļ vergus un verdzenes, ko bijāt atbrīvojuši un kam bijāt ļāvuši iet, kur tie vēlas, un tos no jauna paverdzinājāt. Tā jūs apgānījāt manu vārdu.”+
17 Tāpēc Jehova saka tā: ”Jūs man neesat klausījuši un neesat dāvājuši brīvību saviem brāļiem, saviem tautiešiem.+ Tāpēc tagad es jums dāvāšu, lūk, kādu brīvību — es ļaušu vaļu zobenam, sērgām un badam,+ un es jūs padarīšu par biedu visām valstīm uz zemes.”+ Tā ir teicis Jehova. 18 ”Lūk, kas būs jāpieredz tiem, kas pārkāpj manu līgumu un nepilda vienošanos, kuru ir noslēguši manā priekšā, pārcirzdami uz pusēm teļu un iziedami starp abiem gabaliem,+ 19 proti, Jūdas un Jeruzālemes augstmaņiem, galminiekiem, priesteriem un visiem pārējiem ļaudīm, kas ir izgājuši starp abiem teļa gabaliem: 20 es viņus atdošu ienaidniekiem, kas tīko pēc viņu dzīvības, un viņu līķus ēdīs putni un zvēri.+ 21 Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa augstmaņus es nodošu ienaidnieku varā, kuri tīko pēc viņu dzīvības, — Babilonas valdnieka karaspēka varā,+ lai gan tas ir pārtraucis aplenkumu.”+
22 ”Es pavēlēšu,” saka Jehova, ”un likšu tam griezties atpakaļ. Tas uzbruks šai pilsētai, to ieņems un nodedzinās.+ Es izpostīšu Jūdas pilsētas, un tās paliks bez iedzīvotājiem.””+
35 Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, laikā Jehova teica Jeremijam: 2 ”Ej pie rehabiešiem+ un runā ar tiem! Atved tos uz Jehovas namu, ieved kādā no ēdamtelpām un piedāvā tiem vīnu.”
3 Es atvedu Jaazanju, Habacinjas dēla Jeremijas dēlu, viņa brāļus, dēlus un visu rehabiešu dzimtu 4 uz Jehovas namu. Es tos ievedu Dieva vīra Hānāna, Jigdaljas dēla, dēlu ēdamtelpā — tā ir blakus augstmaņu ēdamtelpai, kas atrodas virs Maasējas, durvju sarga Šallūma dēla, ēdamtelpas. 5 Es noliku rehabiešu priekšā kausus, pilnus ar vīnu, un sacīju: ”Iedzeriet vīnu!”
6 Bet viņi atbildēja: ”Mēs nedzeram vīnu, jo mūsu tēvs Jonadabs,+ Rehaba dēls, mums ir pavēlējis: ”Ne jūs, ne jūsu dēli nemūžam nedrīkstat dzert vīnu! 7 Neceliet mājas, neko nesējiet un nestādiet vīna dārzus — tie jums nedrīkst piederēt. Jums jāmitinās teltīs, lai jūs ilgi dzīvotu zemē, kurā esat ienācēji.” 8 Mēs pildām visus Jonadaba, mūsu tēvutēva Rehaba dēla, norādījumus, un ne mēs, ne mūsu sievas, ne dēli, ne meitas nedzeram vīnu. 9 Mēs nebūvējam sev mājas, un mums nav ne vīna dārzu, ne tīrumu, ne sēklas, ko sēt. 10 Mēs dzīvojam teltīs un ievērojam visu, ko licis mūsu tēvs Jonadabs. 11 Bet, kad zemē iebruka Babilonas valdnieks Nebukadnecars,+ mēs spriedām: ”Dosimies uz Jeruzālemi, lai paglābtos no haldiešu un aramiešu karaspēka!” Tā nu mēs tagad esam apmetušies Jeruzālemē.”
12 Jehova teica Jeremijam: 13 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Ej un pavēstī Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem, ka Jehova ir teicis: ”Vai es jūs neesmu nemitīgi mudinājis ņemt vērā manus vārdus?+ 14 Jonadabs, Rehaba dēls, aizliedza saviem pēcnācējiem dzert vīnu, un viņi līdz pat šim laikam pilda viņa norādījumu nedzert vīnu — viņi klausa savam tēvam.+ Es ar jums esmu runājis neskaitāmas reizes, bet jūs man neklausāt.+ 15 Es sūtīju pie jums savus kalpus praviešus, sūtīju neskaitāmas reizes+ un aicināju: ”Atstājiet savu ļauno ceļu+ un rīkojieties pareizi! Nepielūdziet citus dievus un nekalpojiet tiem! Tad jūs paliksiet zemē, ko es devu jums un jūsu tēviem.”+ Bet jūs neko negribējāt dzirdēt un neklausījāties manī. 16 Jonadaba, Rehaba dēla, pēcnācēji ir pildījuši sava tēva norādījumus,+ bet šie ļaudis man nav klausījuši.””
17 Tāpēc karapulku Dievs Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es uzsūtīšu Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem nelaimi, ar ko biju piedraudējis,+ jo es ar viņiem runāju, bet viņi neklausījās, es viņus saucu, bet viņi neatsaucās.””+
18 Tad Jeremija teica rehabiešiem: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Tā kā jūs esat pildījuši sava tēva Jonadaba norādījumus un ievērojat tos joprojām, darīdami visu, ko viņš jums licis, 19 karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Starp maniem kalpiem vienmēr būs Jonadaba, Rehaba dēla, pēcnācēji.”””
36 Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā Jehova Jeremijam teica: 2 ”Ņem rakstu rulli un raksti tajā visu, ko esmu tev teicis par Izraēla un Jūdas tautu+ un citām tautām,+ uzraksti visu, ko tev esmu pavēstījis kopš tās dienas, kad Josijas laikā sāku ar tevi runāt, līdz pat šim laikam.+ 3 Varbūt Jūdas ļaudis, izdzirdējuši par nelaimi, ko gribu tiem uzsūtīt, atstās savu ļauno ceļu, un es varēšu piedot to pārkāpumus un grēkus.”+
4 Tad Jeremija pasauca Baruhu,+ Nērijas dēlu, un tam diktēja visu, ko Jehova viņam bija teicis, un Baruhs to pierakstīja rakstu rullī.+ 5 Jeremija teica Baruham: ”Man ir aizliegts ieiet Jehovas namā. 6 Tāpēc tev būs jāiet uz turieni un jānolasa rakstu rullī rakstītie Jehovas vārdi, ko tev esmu nodiktējis. Gavēņa dienā lasi tos priekšā ļaudīm, kas būs Jehovas namā. Lasi tos priekšā visiem, kas būs atnākuši no Jūdas pilsētām. 7 Varbūt viņu lūgumi pēc žēlastības sasniegs Jehovu un viņi atstās savu ļauno ceļu, un tad Jehova neizlies pār šo tautu savas lielās dusmas un niknumu, kā ir piedraudējis.”
8 Baruhs, Nērijas dēls, darīja, kā pravietis Jeremija viņam bija licis, — viņš Jehovas namā ļaudīm lasīja rakstu rullī uzrakstītos Jehovas vārdus.+
9 Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, piektā valdīšanas gada devītajā mēnesī tika izsludināts, ka visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem, kas no Jūdas pilsētām bija atnākuši uz Jeruzālemi, ir jāgavē Jehovas priekšā.+ 10 Tad, visiem dzirdot, Baruhs Jehovas namā lasīja rakstu rullī uzrakstītos vārdus, ko bija teicis Jeremija. Tas notika Gemarjas,+ rakstveža Šafana+ dēla, telpā, kas atrodas augšējā pagalmā pie Jehovas nama jaunajiem vārtiem.+
11 Kad Miha, Šafana dēla Gemarjas dēls, bija dzirdējis visus rakstu rullī pierakstītos Jehovas vārdus, 12 viņš devās uz ķēniņa pili, uz rakstveža telpu, kur sēdēja visi augstākie ierēdņi*: rakstvedis Elišāma,+ Delāja, Šemajas dēls, Elnātāns,+ Ahbora dēls,+ Gemarja, Šafana dēls, Cedekija, Hananjas dēls, un citi ierēdņi. 13 Miha tiem atstāstīja visu, ko bija dzirdējis, kad Baruhs no rakstu ruļļa lasīja ļaudīm.
14 Tad augstākie ierēdņi lika Jehudijam, Kušija dēla Šelemjas dēla Netanjas dēlam, doties pie Baruha un tam teikt: ”Nāc šurp un paņem līdzi rakstu rulli, no kura tu lasīji ļaudīm!” Baruhs, Nērijas dēls, paņēma rakstu rulli un atnāca pie viņiem. 15 Viņi to aicināja apsēsties un teica: ”Lasi mums priekšā!”, un Baruhs tā darīja.
16 Noklausījušies visu, viņi pārbijušies saskatījās un sacīja Baruham: ”Mums tas jāpastāsta ķēniņam!” 17 Viņi vaicāja: ”Kā tu to visu uzrakstīji? Vai tu vārds vārdā rakstīji, ko tev teica Jeremija?” 18 Baruhs atbildēja: ”Viņš man diktēja, un es visu vārds vārdā uzrakstīju ar tinti šajā rakstu rullī.” 19 Augstākie ierēdņi sacīja Baruham: ”Steidzies prom! Paslēpieties abi ar Jeremiju, lai neviens nezinātu, kur jūs esat!”+
20 Tad viņi nolika rakstu rulli rakstveža Elišāmas telpā, aizgāja pie ķēniņa uz viņa pagalmu un viņam visu izstāstīja.
21 Ķēniņš lika Jehudijam+ atnest rakstu rulli, un viņš to atnesa no rakstveža Elišāmas telpas. Jehudijs sāka to lasīt ķēniņam un visiem augstākajiem ierēdņiem, kas stāvēja līdzās ķēniņam. 22 Bija devītais mēnesis*, un ķēniņš sēdēja savā ziemas mājoklī, un viņa priekšā ogļu pannā kurējās uguns. 23 Kad Jehudijs bija nolasījis trīs vai četras slejas, ķēniņš ar rakstveža nazi nogrieza šo ruļļa daļu un iesvieda ugunī, kas dega ogļu pannā, un tā pamazām viss rakstu rullis tika sadedzināts. 24 Nedz ķēniņš, nedz viņa kalpi, to visu klausoties, neizjuta ne mazāko baiļu, un neviens no viņiem nesaplēsa savas drēbes. 25 Elnātāns,+ Delāja+ un Gemarja+ lūdza ķēniņu nesadedzināt rakstu rulli, taču viņš neklausījās. 26 Ķēniņš pavēlēja ķēniņa dēlam* Jerahmeēlam, kā arī Serājam, Azriēla dēlam, un Šelemjam, Abdeēla dēlam, saņemt ciet rakstvedi Baruhu un pravieti Jeremiju, bet Jehova tos bija paslēpis.+
27 Pēc tam kad ķēniņš bija sadedzinājis rakstu rulli, kurā Baruhs bija pierakstījis Jeremijas teikto, Jehova atkal uzrunāja Jeremiju:+ 28 ”Ņem citu rakstu rulli un raksti tajā visu to pašu, kas bija pirmajā, kuru Jūdas ķēniņš Jojakīms sadedzināja.+ 29 Paziņo Jūdas ķēniņam Jojakīmam, ka Jehova saka: ”Tu sadedzināji rakstu rulli un teici: ”Kāpēc tu rakstīji, ka Babilonas valdnieks uzbruks šai zemei un to izpostīs un zemē vairs nepaliks ne cilvēki, ne zvēri?”+ 30 Tāpēc par Jūdas ķēniņu Jojakīmu Jehova pavēstī: ”Neviens no viņa pēcnācējiem nesēdēs Dāvida tronī,+ un viņa līķi atstās guļam zemē dienas karstumā un nakts aukstumā.+ 31 Viņu pašu, viņa pēcnācējus un viņa kalpus es saukšu pie atbildības par viņu grēkiem, un gan viņiem, gan Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas ļaudīm es uzsūtīšu nelaimi, ar ko biju piedraudējis,+ jo viņi neņem vērā manus brīdinājumus.”””+
32 Jeremija paņēma citu rakstu rulli un iedeva rakstvedim Baruham, Nērijas dēlam.+ Jeremija diktēja, un Baruhs šajā rakstu rullī uzrakstīja visu to pašu, kas bija rakstīts rullī, kuru Jūdas ķēniņš Jojakīms bija sadedzinājis,+ un vēl daudz ko tamlīdzīgu.
37 Jojakīma dēla Konjas*+ vietā pār Jūdas zemi sāka valdīt Cedekija,+ Josijas dēls, jo Babilonas valdnieks Nebukadnecars viņu bija iecēlis par ķēniņu.+ 2 Bet ne viņš, ne viņa kalpi, ne pārējie ļaudis neuzklausīja, ko Jehova teica ar pravieša Jeremijas starpniecību.
3 Ķēniņš Cedekija lika Jehūhalam,+ Šelemjas dēlam, un Cefanjam,+ priestera Maasējas dēlam, doties pie pravieša Jeremijas un teikt: ”Lūdz par mums mūsu Dievu Jehovu!” 4 Jeremija brīvi dzīvoja savas tautas vidū, viņš vēl nebija apcietināts.+ 5 Tajā laikā no Ēģiptes tuvojās faraona karaspēks,+ un haldieši, kas turēja Jeruzālemi aplenkumā, to uzzinājuši, pārtrauca aplenkumu.+ 6 Tad pravietim Jeremijam atskanēja Jehovas vēsts: 7 ”Izraēla Dievs Jehova saka tā: ”Jūdas ķēniņam, kas jums ir licis mani izvaicāt, pavēstiet: ”Faraona karaspēks, kas nāk jums palīgā, būs spiests doties atpakaļ uz Ēģipti, savu zemi.+ 8 Haldieši atgriezīsies, uzbruks šai pilsētai, to ieņems un nodedzinās.”+ 9 Jehova saka: ”Nemāniet sevi, spriezdami: ”Haldieši vairs neatgriezīsies,” — viņi atgriezīsies gan! 10 Ja jūs arī sakautu haldiešu karaspēku, kas jums uzbrūk, un no tā būtu atlikuši tikai ievainotie, tie tik un tā celtos, nāktu no savām teltīm un nodedzinātu šo pilsētu.”””+
11 Kad, tuvojoties faraona karaspēkam, haldiešu karaspēks bija atstājis Jeruzālemi,+ 12 Jeremija gribēja no Jeruzālemes doties uz Benjamīna zemi,+ kur viņam bija jāsaņem īpašuma daļa, kas viņam pienācās viņa dzimtā. Jeremija devās ceļā, 13 bet pie Benjamīna vārtiem viņu apturēja sardzes priekšnieks Jirija, Hananjas dēla Šelemjas dēls, un izsaucās: ”Tu grasies pārbēgt pie haldiešiem!” 14 Jeremija teica: ”Nav tiesa! Es netaisos pārbēgt pie haldiešiem!”, bet Jirija viņā neklausījās. Jirija aizturēja Jeremiju un aizveda pie augstākajiem ierēdņiem. 15 Ierēdņi tā noskaitās uz Jeremiju,+ ka lika viņu nopērt un ieslodzīt+ rakstveža Jonatāna namā, kur bija ierīkots cietums. 16 Jeremiju ieslodzīja vienā no cietuma pazemes telpām, un viņš tur palika ilgu laiku.
17 Ķēniņš Cedekija lika atvest Jeremiju pie viņa, lai to pilī paslepus iztaujātu.+ Viņš vaicāja: ”Vai Jehova kaut ko ir teicis?” ”Ir gan!” Jeremija atbildēja. ”Tevi nodos Babilonas valdnieka varā!”+
18 Vēl Jeremija ķēniņam Cedekijam teica: ”Kā es esmu grēkojis pret tevi, taviem kalpiem un pret visu tautu? Kāpēc tu mani esi ielicis cietumā? 19 Kur nu ir tavi pravieši, kas apgalvoja, ka Babilonas valdnieks tev un šai zemei neuzbruks?+ 20 Jel uzklausi manu lūgumu, mans kungs un ķēniņ! Apžēlojies par mani un nesūti mani atpakaļ uz rakstveža Jonatāna namu,+ jo mani tur gaida droša nāve!”+ 21 Ķēniņš Cedekija pavēlēja pārvietot Jeremiju uz sardzes pagalmu.+ Jeremijam ik dienu no maiznieku ielas piegādāja plāceni,+ kamēr vien pilsētā bija maize,+ un viņš palika apcietinājumā sardzes pagalmā.
38 Šefatja, Matāna dēls, Gedalja, Pašhūra dēls, Juhals,+ Šelemjas dēls, un Pašhūrs,+ Malkijas dēls, dzirdēja, ka Jeremija ļaudīm sludina: 2 ”Jehova saka: ”Tie, kas paliks pilsētā, mirs no zobena, bada un sērgām.+ Bet tie, kas padosies haldiešiem, paliks dzīvi — tie varēs saglabāt savu dzīvību*. Tie dzīvos!”+ 3 Jehova saka: ”Šī pilsēta tiks nodota Babilonas valdnieka karaspēka varā, un viņš to ieņems.””+
4 Šie augstākie ierēdņi sacīja ķēniņam: ”Lūdzams, sodi šo vīru ar nāvi!+ Viņš ar savām runām grauj pilsētā palikušo karotāju un pārējo ļaužu cīņas sparu. Viņš nemaz negrib, ka tautai labi klātos, — viņš tai vēl postu!” 5 Ķēniņš Cedekija atbildēja: ”Dariet ar viņu, ko gribat! Ķēniņš jūs tik un tā nevar apturēt.”
6 Viņi sagrāba Jeremiju un ieslodzīja ķēniņa dēla* Malkijas ūdenstvertnē, kas atradās sardzes pagalmā.+ Jeremiju tajā nolaida ar virvēm. Tvertnē nebija ūdens — tikai dubļi, un Jeremija iegrima dubļos.
7 Etiopietis Ebedmelehs,+ kas bija galminieks ķēniņa pilī, uzzināja, ka Jeremija ir ieslodzīts ūdenstvertnē. Tā kā ķēniņš tobrīd sēdēja Benjamīna vārtos,+ 8 Ebedmelehs devās ārā no pils, lai runātu ar ķēniņu. Viņš teica: 9 ”Mans kungs un ķēniņ! Tas ir briesmīgi, ko šie vīri ir izdarījuši ar pravieti Jeremiju! Viņi ir iemetuši Jeremiju ūdenstvertnē, un viņš tur nomirs badā, jo pilsētā vairs nav maizes.”+
10 Ķēniņš teica etiopietim Ebedmeleham: ”Ņem līdzi no šejienes trīsdesmit vīru un izvelc pravieti Jeremiju no ūdenstvertnes, kamēr viņš nav nomiris.” 11 Ebedmelehs pasauca vīrus un devās uz ķēniņa pili, uz telpu, kas atradās zem mantnīcas.+ Paņēmuši no turienes dažas lupatas un vecus auduma gabalus, viņi tos ar virvēm nolaida ūdenstvertnē Jeremijam. 12 Etiopietis Ebedmelehs Jeremijam teica: ”Liec lupatas un auduma gabalus padusēs, lai tajās negrieztos virves!” Jeremija tā arī izdarīja, 13 un viņi ar virvēm uzvilka Jeremiju augšā un izcēla no ūdenstvertnes. Jeremija palika apcietinājumā sardzes pagalmā.+
14 Ķēniņš Cedekija lika, lai pie viņa atved pravieti Jeremiju, — viņš to lika atvest pie Jehovas nama trešās ieejas. Ķēniņš teica Jeremijam: ”Es tev gribu kaut ko vaicāt. Neslēp neko no manis!” 15 Jeremija atbildēja: ”Ja es tev ko teikšu, tu liksi mani nonāvēt. Bet, ja es tev došu padomu, tu tāpat to neņemsi vērā.” 16 Tad ķēniņš Cedekija, citiem nedzirdot, Jeremijam zvērēja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas mums devis dzīvību, — es tevi nelikšu nonāvēt un nenodošu tiem, kas tīko pēc tavas dzīvības!”
17 Jeremija teica Cedekijam: ”Karapulku Dievs Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Ja tu padosies Babilonas valdnieka augstmaņiem, tu paliksi dzīvs un šo pilsētu nenodedzinās. Tevi un tavu saimi pasaudzēs.+ 18 Bet, ja tu nepadosies Babilonas valdnieka augstmaņiem, pilsēta nonāks haldiešu rokās un tiks nodedzināta,+ un arī tu no viņiem nepaglābsies.””+
19 Ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: ”Man bail no jūdiem, kas ir pārbēguši pie haldiešiem. Ja mani nodos viņiem, viņi ar mani nežēlīgi izrēķināsies.” 20 Bet Jeremija atbildēja: ”Tevi nenodos viņiem. Tikai paklausi Jehovam un dari, kā es tev saku! Tad tev klāsies labi un tu paliksi dzīvs. 21 Bet, ja tu nepadosies, tad notiks tas, ko Jehova man ir atklājis, — 22 es redzēju, ka sievietes, kas vēl atlikušas Jūdas ķēniņa pilī, tiek vestas pie Babilonas valdnieka augstmaņiem,+ un es dzirdēju tās sakām:
”Tevi ir piemānījuši un ar viltu uzveikuši vīri, kam tu uzticējies.+
Viņu dēļ tavas kājas iestigušas dūkstājā.
Un nu viņi tevi ir pametuši.”
23 Tavas sievas un tavus dēlus nodos haldiešiem, un arī tu no viņiem nepaglābsies — Babilonas valdnieks tevi sagūstīs.+ Tevis dēļ šo pilsētu nodedzinās.”+
24 Tad Cedekija Jeremijam piekodināja: ”Tikai nevienam to nestāsti, citādi tevi nogalinās. 25 Ja augstākie ierēdņi uzzinās, ka es ar tevi esmu runājis, un tev prasīs: ”Ko tu teici ķēniņam? Neslēp no mums neko, tad mēs tevi atstāsim dzīvu!+ Un ko ķēniņš teica tev?”, 26 atbildi: ”Es lūdzu ķēniņam, lai viņš mani nesūtītu atpakaļ uz Jonatāna namu, kur mani gaidītu droša nāve.””+
27 Jau drīz vien augstākie ierēdņi ieradās pie Jeremijas un viņu izprašņāja. Jeremija tiem pateica to, ko bija licis sacīt ķēniņš, un tie likās mierā, jo viņu sarunu nebija dzirdējuši. 28 Līdz pat tai dienai, kad tika iekarota Jeruzāleme, Jeremija palika sardzes pagalmā.+ Kad Jeruzālemi ieņēma, viņš joprojām bija tur.+
39 Jūdas ķēniņa Cedekijas devītā valdīšanas gada desmitajā mēnesī Babilonas valdnieks Nebukadnecars ar visu savu karapulku devās uz Jeruzālemi un to aplenca.+
2 Cedekijas vienpadsmitā valdīšanas gada ceturtā mēneša devītajā dienā uzbrucēji pilsētas mūrī izlauza caurumu.+ 3 Babilonas valdnieka augstmaņi — ierēdnis* Nērgal-Sarecers, augstākais galminieks* Nebo-Sarsehīms* un galvenais burvis* Nērgal-Sarecers līdz ar citiem Babilonas valdnieka augstmaņiem — iegāja pilsētā un apsēdās Vidus vārtos.+
4 Kad viņus ieraudzīja Jūdas ķēniņš Cedekija un karavīri, tie metās bēgt.+ Izsteigušies cauri ķēniņa dārzam un izlavījušies pa divkāršo mūru vārtiem, tie naktī atstāja pilsētu un tālāk bēga pa Aravas ceļu.+ 5 Bet haldiešu karotāji tiem dzinās pakaļ. Viņi panāca Cedekiju Jērikas klajumos,+ sagūstīja un aizveda pie Babilonas valdnieka Nebukadnecara uz Riblu,+ kas ir Hamātas zemē.+ Tur valdnieks viņam pasludināja spriedumu. 6 Turpat Riblā Babilonas valdnieks lika Cedekijas acu priekšā nonāvēt viņa dēlus. Babilonas valdnieks lika nogalināt arī visus Jūdas augstmaņus.+ 7 Tad pēc valdnieka pavēles Cedekiju padarīja aklu un iekala vara važās, lai vestu uz Babilonu.+
8 Haldieši nodedzināja ķēniņa pili un pārējās pilsētas ēkas+ un sagrāva Jeruzālemes mūri.+ 9 Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns+ aizveda gūstā uz Babilonu ļaudis, kas vēl bija atlikuši pilsētā, tos, kas bija pārbēguši pie haldiešiem, un visus pārējos ļaudis.
10 Taču nedaudzus no nabadzīgākajiem ļaudīm — tos, kam nekas nepiederēja, — sardzes priekšnieks Nebūzaradāns atstāja Jūdas zemē. Viņš tiem deva vīna dārzus un tīrumus, kas tiem bija jāapstrādā*.+
11 Bet par Jeremiju Babilonas valdnieks Nebukadnecars sardzes priekšniekam Nebūzaradānam deva šādu norādījumu: 12 ”Uzmeklē viņu un parūpējies par viņu! Nedari viņam nekā ļauna un dod viņam visu, ko viņš tev lūdz.”+
13 Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns, augstākais galminieks Nebūšazbāns, galvenais burvis Nērgal-Sarecers un pārējie Babilonas valdnieka augstmaņi 14 lika atbrīvot Jeremiju no ieslodzījuma sardzes pagalmā+ un lika Gedaljam,+ Šafana+ dēla Ahikāma+ dēlam, to izmitināt pie sevis. Tā Jeremija palika dzīvot starp saviem tautiešiem.
15 Kad Jeremija vēl bija ieslodzīts sardzes pagalmā,+ Jehova viņam teica: 16 ”Pavēstī etiopietim Ebedmeleham:+ ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Pienāks diena, kad es piepildīšu to, ko esmu teicis par šo pilsētu, un darīšu tai ļaunu, nevis labu, un tu pats savām acīm to redzēsi.”
17 ”Bet tevi es tajā dienā izglābšu,” saka Jehova, ”un tu nenonāksi to cilvēku varā, no kuriem tu baidies.”
18 ”Es tevi izglābšu, un tu nekritīsi no zobena. Tu varēsi saglabāt savu dzīvību,*+ jo tu esi paļāvies uz mani,”+ saka Jehova.””
40 Pēc tam kad sardzes priekšnieks Nebūzaradāns+ Rāmā+ bija atbrīvojis Jeremiju, Jeremijam atskanēja Jehovas vēsts. Viņš bija atvests uz Rāmu, saslēgts roku važās, un bija tur kopā ar citiem Jeruzālemes un Jūdas ļaudīm, kam bija jādodas trimdā uz Babilonu. 2 Atbrīvojis Jeremiju, sardzes priekšnieks viņam teica: ”Tavs Dievs Jehova bija paredzējis, ka pār šo zemi nāks posts, 3 un Jehova savus draudus ir īstenojis, jo jūs esat grēkojuši pret Jehovu, jūs neesat viņam klausījuši. Tāpēc tas viss ar jums ir noticis.+ 4 Nu es esmu noņēmis važas no tavām rokām. Ja gribi nākt man līdzi uz Babilonu, nāc! Es gādāšu par tevi. Bet, ja negribi nākt līdzi uz Babilonu, nenāc. Tavā priekšā ir visa zeme — ej, kur vien vēlies!”+
5 Redzot, ka Jeremija vēl kavējas doties prom, Nebūzaradāns teica: ”Ej pie Gedaljas,+ Šafana+ dēla Ahikāma+ dēla, kam Babilonas valdnieks ir licis pārvaldīt Jūdas pilsētas. Paliec pie viņa un dzīvo savu tautiešu vidū. Ja ne, tad ej, kur vēlies!”
Sardzes priekšnieks viņam iedeva pārtiku, kaut ko uzdāvināja un ļāva iet. 6 Jeremija devās uz Micpu+ pie Gedaljas, Ahikāma dēla, un palika pie viņa, un dzīvoja starp saviem tautiešiem, kas bija atstāti Jūdas zemē.
7 Karaspēka vadoņi un viņu vīri visās zemes malās izdzirdēja, ka Babilonas valdnieks ir licis Gedaljam, Ahikāma dēlam, pārvaldīt zemi un to ir iecēlis pār vīriem, sievām un bērniem — pār nabadzīgajiem ļaudīm, kas tur bija atstāti un nebija aizvesti uz Babilonu.+ 8 Šie vadoņi — Ismaēls,+ Netanjas dēls, Johānāns+ un Jonatāns, Kāreaha dēli, Serāja, Tanhumeta dēls, netofieša Ēfaja dēli un Jezanja,+ kāda maahātieša dēls, — kopā ar saviem vīriem atnāca pie Gedaljas uz Micpu.+ 9 Gedalja, Šafana dēla Ahikāma dēls, viņiem un viņu vīriem zvērēdams sacīja: ”Nebaidieties kalpot haldiešiem! Dzīvojiet šajā zemē un kalpojiet Babilonas valdniekam, tad jums klāsies labi.+ 10 Es palikšu Micpā un jūs pārstāvēšu, kad pie mums nāks haldieši. Bet jūs dariet vīnu, vāciet vasaras augļus* un spiediet eļļu, pildiet ar to visu savus traukus un dzīvojiet pilsētās, kurās esat apmetušies!”+
11 Arī tie jūdi, kas mita Moāba, Amona, Edoma zemē un citās zemēs, uzzināja, ka Babilonas valdnieks ir ļāvis nelielai tautas daļai palikt Jūdas zemē un ka pār šiem ļaudīm viņš ir iecēlis Gedalju, Šafana dēla Ahikāma dēlu. 12 Jūdi no visām zemēm, kur bija izklīdināti, devās atpakaļ uz Jūdas zemi un sanāca Micpā pie Gedaljas. Viņi darīja daudz vīna un ievāca bagātu vasaras augļu ražu.
13 Johānāns, Kāreaha dēls, un citi karavadoņi, kas bija šajā zemē, atnāca pie Gedaljas uz Micpu. 14 Viņi jautāja: ”Vai tu zini, ka amoniešu+ ķēniņš Baalīss ir uzdevis Ismaēlam, Netanjas dēlam, tevi nogalināt?”+ Taču Gedalja, Ahikāma dēls, viņiem neticēja.
15 Pēc tam Johānāns, Kāreaha dēls, Micpā slepus teica Gedaljam: ”Ļauj man nonāvēt Ismaēlu, Netanjas dēlu! Neviens par to pat neuzzinās. Citādi viņš tevi nogalinās un Jūdas ļaudis, kas ir sanākuši pie tevis, atkal tiks izklīdināti. Kāpēc lai izzustu vēl atlikusī Jūdas tautas daļa?” 16 Bet Gedalja,+ Ahikāma dēls, teica Johānānam, Kāreaha dēlam: ”Nedari to! Tas, ko tu saki par Ismaēlu, nav tiesa.”
41 Septītajā mēnesī Ismaēls,+ Elišāmas dēla Netanjas dēls, kas bija no ķēniņa dzimtas un bija viens no ķēniņa augstmaņiem, līdz ar desmit vīriem atnāca pie Gedaljas, Ahikāma dēla, uz Micpu.+ Kad viņi tur kopā ēda, 2 Ismaēls, Netanjas dēls, un viņa desmit vīri pielēca kājās un ar zobenu uzbruka Gedaljam, Šafana dēla Ahikāma dēlam. Tā Ismaēls nogalināja vīru, kam Babilonas valdnieks bija licis pārvaldīt zemi. 3 Ismaēls nogalināja arī jūdus, kas Micpā bija kopā ar Gedalju, un tur esošos haldiešu karavīrus.
4 Nākamajā dienā pēc Gedaljas nonāvēšanas, kad neviens to vēl nebija uzzinājis, 5 Micpai tuvojās astoņdesmit vīri no Šehemas,+ Šīlo+ un Samarijas.+ Šie vīri bija noskuvuši bārdu, saplēsuši drēbes un sevi sagraizījuši,+ un viņiem līdzi bija labības upuri un vīraks,+ ko viņi nesa uz Jehovas namu. 6 Ismaēls, Netanjas dēls, devās no Micpas viņiem pretī un iedams raudāja. Saticis šos vīrus, viņš teica: ”Nāciet, iesim pie Gedaljas, Ahikāma dēla!” 7 Bet, kad viņi bija nonākuši pilsētā, Ismaēls, Netanjas dēls, ar saviem vīriem viņus nogalināja un iemeta ūdenstvertnē.
8 Taču desmit no šiem vīriem bija teikuši Ismaēlam: ”Nenonāvē mūs! Mums ir kviešu, miežu, eļļas un medus krājumi, ko esam paslēpuši laukā.” Tāpēc atšķirībā no pārējiem vīriem šos desmit Ismaēls atstāja dzīvus. 9 Lielo ūdenstvertni, kurā Ismaēls iemeta nogalināto vīru līķus, bija izveidojis ķēniņš Asa, kad karoja ar Izraēla ķēniņu Baešu.+ Šo ūdenstvertni Ismaēls, Netanjas dēls, piepildīja ar līķiem.
10 Ismaēls sagūstīja pārējos ļaudis, kas bija Micpā,+ to vidū ķēniņa meitas un visus, kas vēl bija palikuši Micpā un ko sardzes priekšnieks Nebūzaradāns bija atstājis Gedaljas, Ahikāma dēla, pārraudzībā.+ Ismaēls, Netanjas dēls, ar šiem gūstekņiem devās pie amoniešiem.+
11 Kad Johānāns,+ Kāreaha dēls, un karaspēka vadoņi, kas bija kopā ar viņu, uzzināja, kādu ļaundarību ir pastrādājis Ismaēls, Netanjas dēls, 12 tie sasauca savus vīrus un devās cīnīties ar Ismaēlu, Netanjas dēlu. Tie panāca Ismaēlu Gibeonā, pie lielā dīķa*.
13 Ieraudzījuši Johānānu, Kāreaha dēlu, un pārējos karavadoņus, Ismaēla gūstekņi ļoti nopriecājās. 14 Visi ļaudis, ko Ismaēls bija aizvedis no Micpas,+ metās pie Johānāna, Kāreaha dēla. 15 Bet Ismaēlam, Netanjas dēlam, un astoņiem viņa vīriem izdevās paglābties no Johānāna un aizbēgt pie amoniešiem.
16 Johānāns, Kāreaha dēls, un karavadoņi, kas bija kopā ar viņu, sapulcēja atbrīvotos ļaudis — vīriešus, sievietes un bērnus, karavīrus un galminiekus — un veda prom no Gibeonas. Tos visus Ismaēls, Netanjas dēls, Micpā bija sagūstījis pēc tam, kad bija nonāvējis Gedalju,+ Ahikāma dēlu. 17 Pa ceļam viņi apstājās Kimhāma apmetnē, kas bija netālu no Betlēmes.+ Viņi taisījās doties uz Ēģipti,+ 18 jo baidījās no haldiešiem, tāpēc ka Ismaēls, Netanjas dēls, bija nogalinājis Gedalju, Ahikāma dēlu, kam Babilonas valdnieks bija licis pārvaldīt zemi.+
42 Karaspēka vadoņi, to vidū Johānāns,+ Kāreaha dēls, un Jezanja*, Hošajas dēls, un visi ļaudis, no mazākā līdz lielākajam, 2 atnāca pie pravieša Jeremijas un teica: ”Uzklausi mūsu lūgumu! Lūdz par mums savu Dievu Jehovu, lūdz par tiem, kas vēl atlikuši, jo mūsu bija daudz, bet, kā redzi, palicis pavisam maz.+ 3 Lai tavs Dievs Jehova mums pasaka, kurp mums iet un ko darīt!”
4 Pravietis Jeremija atbildēja: ”Labi, es lūgšu jūsu Dievu Jehovu, kā esat vēlējušies, un visu, ko Jehova teiks, es jums darīšu zināmu. Es no jums neko neslēpšu.”
5 Viņi sacīja Jeremijam: ”Lai Jehova ir patiess un uzticīgs liecinieks — lai Jehova, tavs Dievs, vēršas pret mums, ja mēs nerīkosimies tieši tā, kā viņš ar tavu starpniecību mums norādīs! 6 Vai mums teiktais patiks vai ne, mēs klausīsim savam Dievam Jehovam, pie kura tevi lūdzam vērsties. Mēs klausīsim savam Dievam Jehovam, lai mums klātos labi.”
7 Pēc desmit dienām Jeremija saņēma Jehovas vēsti. 8 Tad viņš ataicināja Johānānu, Kāreaha dēlu, pārējos karavadoņus, kas bija kopā ar Johānānu, un visus ļaudis, no mazākā līdz lielākajam,+ 9 un tiem teica: ”Jehova, Izraēla Dievs, pie kura jūs man likāt vērsties ar jūsu lūgumu, saka tā: 10 ”Ja jūs paliksiet šajā zemē, es jūs darīšu stiprus, nevis postīšu, es jūs dēstīšu, nevis izraušu. Man būs žēl, ka biju uzsūtījis jums nelaimi.+ 11 Nebīstieties no Babilonas valdnieka, kas jums iedveš bailes!”+
”Nebaidieties no viņa,” saka Jehova, ”jo es esmu ar jums, es jūs izglābšu un atbrīvošu no viņa varas. 12 Es apžēlošos par jums,+ un viņš jums parādīs žēlastību un ļaus atgriezties jūsu zemē.
13 Bet, ja jūs teiksiet: ”Nē! Mēs nepaliksim šajā zemē!” un neklausīsiet savam Dievam Jehovam 14 un ja jūs teiksiet: ”Mēs iesim dzīvot uz Ēģipti,+ kur mums nebūs jāpieredz karš, jādzird raga skaņas un jāizjūt maizes trūkums,” — 15 tad jums, atlikušie Jūdas ļaudis, būs jāuzklausa, ko saka Jehova. Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Ja jūs nolemsiet doties uz Ēģipti, ja uz turieni aiziesiet un tur apmetīsieties, 16 tad zobens, no kā jūs baidāties, Ēģiptē jūs panāks un bads, kas jūs biedē, jums sekos arī uz Ēģipti, un tur jūs nomirsiet.+ 17 Visi, kas nolēmuši doties uz Ēģipti, lai tur apmestos, ies bojā no zobena, bada un sērgām. Neviens nepaliks dzīvs un neizglābsies no posta, ko es tiem uzsūtīšu.””
18 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, paziņo: ”Kā manas dusmas un niknums gāzās pār Jeruzālemes iedzīvotājiem,+ tā mans niknums gāzīsies arī pār jums, ja jūs iesiet uz Ēģipti. Tad jūs uzskatīs par nolādētiem un nelaimes piemeklētiem, par jums šausmināsies un jūs nievās,+ un šajā zemē jūs vairs nekad neatgriezīsieties.”
19 Jehova jums, atlikušie Jūdas ļaudis, ir atbildējis. Neejiet uz Ēģipti! Ņemiet vērā: es jūs tagad esmu brīdinājis, 20 ka jūsu kļūda jums maksās dzīvību. Jūs mani lūdzāt vērsties pie jūsu Dieva Jehovas, sacīdami: ”Lūdz par mums mūsu Dievu Jehovu un dari mums zināmu visu, ko saka mūsu Dievs Jehova!+ Mēs darīsim, ko viņš liks.” 21 Es jums šodien darīju zināmu, ko ir teicis jūsu Dievs Jehova, bet jūs jau viņam neklausīsiet un neņemsiet vērā, ko viņš ir licis jums pavēstīt.+ 22 Tāpēc ziniet: zemē, uz kuru jūs gribat iet un kurā gribat apmesties, jūs iesiet bojā no zobena, bada un sērgām!”+
43 Kad Jeremija ļaudīm bija pavēstījis visu, ko viņu Dievs Jehova bija teicis, ik vārdu, ko viņu Dievs Jehova bija licis darīt zināmu, 2 Azarja, Hošajas dēls, Johānāns,+ Kāreaha dēls, un visi pārējie lepnie vīri teica Jeremijam: ”Tu melo! Mūsu Dievs Jehova tev nav licis teikt, ka mēs nedrīkstam iet uz Ēģipti un tur apmesties. 3 Tevi pret mums ir sakūdījis Baruhs,+ Nērijas dēls. Viņš grib, lai mēs nonāktu haldiešu varā un lai tie mūs nogalinātu vai aizvestu gūstā uz Babilonu.”+
4 Ne Johānāns, Kāreaha dēls, ne karavadoņi, ne ļaudis nepaklausīja Jehovam un nepalika Jūdas zemē. 5 Johānāns, Kāreaha dēls, un karavadoņi aizveda prom atlikušos Jūdas ļaudis, kas no citām zemēm, kur tie bija bijuši izkaisīti, bija atgriezušies Jūdas zemē.+ 6 Viņi aizveda vīriešus, sievietes, bērnus, ķēniņa meitas un visus, ko sardzes priekšnieks Nebūzaradāns+ bija atstājis Gedaljas,+ Šafana+ dēla Ahikāma+ dēla, pārraudzībā, kā arī pravieti Jeremiju un Baruhu, Nērijas dēlu. 7 Viņi devās uz Ēģipti, jo neklausīja Jehovam, un nonāca Tahpanhēsā.+
8 Jeremija bija Tahpanhēsā, kad Jehova viņam teica: 9 ”Paņem lielus akmeņus un, jūdu vīriem redzot, ieroc zemē ķieģeļu terasē pie ieejas faraona pilī, kas atrodas Tahpanhēsā, un pārklāj tos ar javu. 10 Tad pavēstī šiem vīriem: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Es ataicināšu savu kalpu, Babilonas valdnieku Nebukadnecaru,+ un novietošu viņa troni tieši virs šiem akmeņiem, un viņš uzslies virs tiem savu grezno telti.+ 11 Viņš nāks šurp un uzbruks Ēģiptei.+ Kas lemts sērgai, tam būs jāiet bojā sērgā; kas lemts gūstam, tam būs jānonāk gūstā; kas lemts zobenam, tam būs jākrīt no zobena.+ 12 Es pielaidīšu uguni ēģiptiešu dievu tempļiem.+ Šis valdnieks tos nodedzinās, bet pašus dievus aizvedīs gūstā. Kā gans apvelk savas drēbes, tā viņš apmetīs ap sevi Ēģiptes zemi un tad netraucēts no turienes aizies. 13 Viņš Ēģiptē sadragās Bēt-Šemešas* stabus* un nodedzinās ēģiptiešu dievu tempļus.”””
44 Par visiem jūdiem, kas dzīvo Ēģiptē+ — Migdolā,+ Tahpanhēsā,+ Nofā*+ un Patrosas+ zemē —, Jeremijam atklājās šāda vēsts: 2 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Jūs redzējāt, kādu postu es uzsūtīju Jeruzālemei+ un visām Jūdas pilsētām. Tagad tās ir drupās un tajās neviens nedzīvo.+ 3 Tas ir noticis viņu ļauno darbu dēļ, ar kuriem viņi mani sadusmoja, — viņi kalpoja un upurēja+ citiem dieviem, ko nebija pazinuši. Tos nepazināt jūs un nepazina jūsu tēvi.+ 4 Es sūtīju pie jums savus kalpus praviešus, sūtīju neskaitāmas reizes un aicināju: ”Nedariet tādas preteklības — es tās ienīstu!”+ 5 Taču viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt, viņi neatstāja savus nekrietnos darbus un nepārstāja upurēt citiem dieviem.+ 6 Tāpēc pār Jūdas pilsētām un Jeruzālemes ielām gāzās manas dusmas un niknums un tur liesmoja, līdz viss pārvērtās drupās un kļuva par postažu, kā tas šodien redzams.”+
7 Karapulku Dievs Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Kāpēc jūs paši sev nodarāt tādu ļaunumu? Vai jūs gribat, lai ietu bojā visi vīri, sievas, bērni un zīdaiņi un neviens no Jūdas tautas nepaliktu dzīvs? 8 Jūs ar savu rīcību iesveļat manī sašutumu! Ēģiptē, kur esat ieradušies un apmetušies, jūs upurējat citiem dieviem. Jūs iesiet bojā, un visas tautas uz zemes jūs nievās un pieminēs lāstos.+ 9 Vai esat aizmirsuši savu tēvu ļaunos darbus, Jūdas ķēniņu+ un viņu sievu ļaunos darbus,+ kā arī jūsu pašu un jūsu sievu ļaunos darbus,+ kas darīti Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās? 10 Līdz pat šai dienai jūs neesat kļuvuši pazemīgi, jūsos nav radusies bijība+ pret mani un jūs nepildāt manus likumus un rīkojumus, ko es devu jums un jūsu tēviem.”+
11 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es esmu nolēmis jums uzsūtīt nelaimi un iznīcināt visus Jūdas ļaudis. 12 Visi, kas vēl ir atlikuši no Jūdas ļaudīm un kas apņēmības pilni devās uz Ēģipti, lai tur apmestos, Ēģiptē arī ies bojā.+ Viņi kritīs no zobena un nomirs badā. Viņus visus, gan vienkāršos ļaudis, gan augstmaņus, pieveiks zobens un bads. Viņus uzskatīs par nolādētiem un nelaimes piemeklētiem, par viņiem šausmināsies un viņus nievās.+ 13 Tāpat kā es sodīju Jeruzālemi, es sodīšu arī tos, kas mīt Ēģiptē, — ar zobenu, badu un sērgām.+ 14 Atlikušie Jūdas ļaudis, kas apmetušies Ēģiptē, neizglābsies un neatgriezīsies Jūdas zemē. Tie ilgosies atgriezties un tur dzīvot, bet neatgriezīsies, izņemot dažus.””
15 Bija sanācis liels pulks vīru un sievu (vīri labi zināja, ka viņu sievas upurē citiem dieviem), un viņi visi, kā arī pārējie, kas dzīvoja Ēģiptē,+ Patrosā,+ atbildēja Jeremijam: 16 ”Mēs neklausīsim tam, ko tu Jehovas vārdā mums esi teicis! 17 Mēs pildīsim ik vārdu, kas nācis pār mūsu lūpām, — mēs upurēsim debesu ķēniņienei* un liesim tai lejamos upurus.+ Tā mēs, mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un mūsu vadoņi darījām Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, un tolaik mums maizes bija papilnam, mums klājās labi un mūs nepiemeklēja nekāda nelaime. 18 Bet, kopš mēs vairs neupurējam debesu ķēniņienei un nelejam tai lejamos upurus, mums nekā vairs nav un mūs vajā zobens un bads.”
19 Sievietes vēl teica: ”Vai tad mēs bez vīru ziņas upurējām debesu ķēniņienei un ziedojām tai lejamos upurus? Vai bez viņu ziņas cepām maizītes tās atveidā un lējām tai lejamos upurus?”
20 Tad Jeremija ļaudīm — vīriem, sievām un visiem, kas ar viņu bija runājuši, — sacīja: 21 ”Upurus, ko jūs, jūsu tēvi, jūsu ķēniņi, vadoņi un pārējie ļaudis ziedojāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās,+ Jehova neaizmirsa, viņš tos pieminēja! 22 Jehova vairs nevarēja paciest jūsu ļaunos darbus un pretīgās izdarības, un jūsu zeme kļuva par postažu, par ko šausminās un ko piemin lāstos, un tajā neviens vairs nedzīvo, kā tas šodien redzams.+ 23 Tā ir noticis tāpēc, ka jūs ziedojāt šos upurus un grēkojāt pret Jehovu, neklausījāt Jehovam un neievērojāt viņa likumus, rīkojumus un atgādinājumus. Tieši tāpēc jūs esat nonākuši postā, kā tas šodien redzams.”+
24 Pēc tam Jeremija visiem ļaudīm, arī sievietēm, teica: ”Jūdas ļaudis, jūs visi, kas atrodaties Ēģiptē, klausieties, ko saka Jehova! 25 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Visu, ko jūs un jūsu sievas esat teikuši, jūs arī esat darījuši. Jūs teicāt: ”Mēs pildīsim savus solījumus, mēs upurēsim debesu ķēniņienei un liesim tai lejamos upurus.”+ Jūs, sievietes, tiešām pildīsiet savus solījumus un darīsiet visu, ko esat apņēmušās!”
26 Jūdas ļaudis, jūs visi, kas atrodaties Ēģiptē, klausieties, ko saka Jehova! Jehova pavēstī: ”Es zvēru pie sava dižā vārda, ka nekur Ēģiptē neviens jūds vairs zvērestā nepiesauks manu vārdu+ un neteiks: ”Tik tiešām, ka Visaugstais Kungs Jehova ir dzīvs!”+ 27 Es esmu apņēmies tiem darīt ļaunu, nevis labu.+ Jūdas ļaudis Ēģiptē mirs no zobena un bada, līdz tauta izzudīs pavisam.+ 28 Tikai daži paglābsies no zobena, tikai daži no Ēģiptes atgriezīsies Jūdas zemē.+ Tad atlikušie Jūdas ļaudis, kas bija devušies uz Ēģipti, lai tur apmestos, redzēs, kam ir bijusi taisnība: viņiem vai man!”
29 Jehova paziņo: ”Lai jūs zinātu, ka es jūs šajā zemē sodīšu un ka mans solījums uzsūtīt jums postu piepildīsies, es jums dodu zīmi. 30 Jehova saka: ”Kā es nodevu Jūdas ķēniņu Cedekiju Babilonas valdnieka Nebukadnecara varā, kurš bija viņa ienaidnieks un tīkoja pēc viņa dzīvības, tā es nodošu faraonu Hofru, Ēģiptes valdnieku, viņa ienaidnieku varā un to varā, kas tīko pēc viņa dzīvības.”””+
45 Šie ir vārdi, ko pravietis Jeremija teica Baruham,+ Nērijas dēlam, Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā,+ kad Baruhs rakstīja rakstu rullī to, ko Jeremija viņam diktēja.+
2 ”Jehova, Izraēla Dievs, par tevi, Baruh, saka: 3 ”Tu žēlojies: ”Ak vai! Jehova manām sāpēm pievieno vēl bēdas! Es esmu paguris no vaidēšanas. Es nekur nerodu mieru!””
4 Dievs man teica: ”Pavēstī viņam, ka Jehova saka: ”Ko esmu cēlis, to es nojaukšu, ko esmu dēstījis, to es izraušu — cietīs visa zeme.+ 5 Un tu vēl tiecies pēc kaut kā liela? Nedari to!”
”Es likšu nākt nelaimei pār visiem cilvēkiem,”+ saka Jehova, ”bet tev, lai kur tu ietu, es ļaušu saglabāt dzīvību.”””+
46 Jehova pravietim Jeremijam darīja zināmu vēsti par tautām.+ 2 Šī ir vēsts par Ēģipti+ un par faraona Neho,+ Ēģiptes valdnieka, karaspēku, kas atradās pie Eifratas upes un ko netālu no Karhemišas Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā sakāva Babilonas valdnieks Nebukadnecars:
3 ”Sagatavojiet vairogus, mazos un lielos!
Uz priekšu, uzbrukumā!
4 Jātnieki, seglojiet zirgus un leciet tiem mugurā!
Visi ierindā! Uzlieciet bruņucepures!
Nospodriniet šķēpus un uzvelciet bruņukreklus!
5 ”Kāpēc es tos redzu, baiļu pārņemtus?
Karavīri ir pieveikti, tie atkāpjas.
Tie izbailēs bēg, atpakaļ neskatīdamies.
Visi ir šausmās,” saka Jehova.
6 ”Ātrie nespēj aizbēgt, un karavīri nevar paglābties.
Ziemeļos, Eifratas krastā,
tie klūp un krīt.”+
7 Kas tur ceļas kā Nīla,
kā mutuļojošas straumes?
8 Ēģipte ceļas kā Nīla,+
kā mutuļojošas straumes,
un tā saka: ”Es celšos un applūdināšu zemi,
es iznīcināšu pilsētu un visus, kas tur mīt.”
9 Auļojiet, zirgi!
Traucieties, kaujas rati!
Uzbrukumā, karavīri —
jūs, kušieši un pūtieši, kas nesat vairogu,+
10 Šī ir Visaugstā Kunga, karapulku Pavēlnieka Jehovas, diena — viņa atriebes diena, kad viņš atmaksās saviem pretiniekiem. Zobens rīs līdz sātam, tas atdzersies viņu asinis, jo Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova, ziemeļu zemē pie Eifratas ir sagatavojis upurus.+
11 Jaunava, Ēģiptes meita,
dodies uz Gileādu pēc balzama!+
Neskaitāmās zāles tev nav līdzējušas,
tu neesi dziedināma.+
12 Tautas ir dzirdējušas par tavu negodu,+
tavas vaimanas atbalsojas visā zemē.
Karavīrs saduras ar karavīru,
un abi kopā krīt.”
13 Vēsts, ko Jehova darīja zināmu pravietim Jeremijam par Babilonas valdnieka Nebukadnecara uzbrukumu Ēģiptei:+
14 ”Vēstiet Ēģiptē, sludiniet Migdolā,+
sludiniet Nofā* un Tahpanhēsā:+
”Stājieties savās vietās un esiet gatavi,
jo jums visapkārt plosīsies zobens!
15 Kur palikuši tavi stiprie vīri?
Viņi nav spējuši turēties pretī,
jo Jehova viņus nospiedis pie zemes.
16 Daudz vīru klūp un krīt,
tie cits citam saka:
”Celies! Ejam atpakaļ uz dzimto zemi pie savas tautas!
Glābjamies no nesaudzīgā zobena!””
18 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Ķēniņš, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.
”Viņš* nāks šurp un būs kā Tābors,+ kas izceļas citu kalnu starpā,
būs kā Karmels,+ kas slejas pie jūras.
19 Saiņojiet mantas, Ēģiptes iedzīvotāji, —
jums būs jādodas trimdā!
20 Ēģipte ir glīta tele,
bet no ziemeļiem atlaidīsies dunduri un tai uzklups.
21 Tās nolīgtie kareivji ir kā nobaroti teļi,
taču pat viņi metas bēgt.
22 ”Tā šņāc kā čūska, kas steidz aizslīdēt prom.
Gluži kā mežcirtēji tai ar cirvjiem uzbrūk spēcīgi vīri.
23 Viņi izcirtīs tās mežu, lai gan tas ir necaurejams biezoknis,” paziņo Jehova,
”jo viņu ir vairāk nekā siseņu, viņu skaits nav aptverams.
24 Ēģiptes meita piedzīvos kaunu.
Tā nonāks ziemeļu tautas varā.”+
25 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es vērsīšos pret No*+ dievu Amonu,+ pret faraonu, pret Ēģipti, pret tās dieviem+ un tās valdniekiem, vērsīšos pret faraonu un visiem, kas uz viņu paļaujas.”+
26 ”Es viņus nodošu to varā, kuri tīko pēc viņu dzīvības, — Babilonas valdnieka Nebukadnecara+ un viņa kalpu varā. Bet pienāks laiks, kad Ēģipte būs apdzīvota tāpat kā agrāk,” pavēstī Jehova.+
27 ”Nebaidies, Jēkab, mans kalps,
nebīsties, Izraēl!+
Es tevi izglābšu, atvedīšu no tālienes,
un tavus pēcnācējus es atvedīšu no zemes, kur viņi dzīvo gūstā.+
Jēkabs atgriezīsies un dzīvos mierīgi, neviena netraucēts.
Viņiem ne no kā nebūs jābīstas.+
28 Nebaidies, Jēkab, mans kalps,” saka Jehova, ”jo es esmu ar tevi!
Es tevi pārmācīšu tā, kā vajadzīgs,+
jo nevaru tevi atstāt nesodītu.””
47 Jehova pravietim Jeremijam darīja zināmu vēsti par filistiešiem.+ Tolaik faraons vēl nebija iekarojis Gazu. 2 Lūk, Jehovas vēsts:
”No ziemeļiem šurp veļas ūdeņi,
tie sakāps kā pali
un applūdinās zemi un visu, kas tajā,
applūdinās pilsētu un tās iedzīvotājus.
Vīri brēks,
un visi zemes iemītnieki vaimanās.
3 Dzirdēdami ērzeļu soļu dipoņu,
ienaidnieku kaujas ratu dārdoņu,
riteņu rīboņu,
tēvi bēgs un pat neatskatīsies uz saviem dēliem,
jo viņu dūša būs saplakusi.
Cik ilgi vēl jūs graizīsiet sevi,+
līdzenumā atlikušie iedzīvotāji?
6 Jehovas zoben!+
Cik ilgi tu vēl plosīsies?
Ej atpakaļ makstī!
Rimsties un paliec mierā!
7 Kā lai tas rimstas,
ja Jehova tam ir pavēlējis cirst?
Viņš tam ir licis uzbrukt
Aškelonai un jūras piekrastei.”+
48 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, par Moābu+ saka:
”Bēdas Nebo,+ jo tā ir nopostīta!
Kirjataima+ ir ieņemta un kritusi kaunā.
Drošais patvērums ir apkaunots un sagrauts.+
2 Moābu neviens vairs nedaudzina.
Hešbonā+ ienaidnieki ir izplānojuši tās bojāeju.
Tie saka: ”Iesim, iznīdēsim viņus kā tautu!”
Ciet klusu arī tu, Madmēna, —
tev pakaļ dzenas zobens!
3 No Horonaimas atskan vaimanas,+
jo tur valda posts un viss ir sagrauts.
4 Moāba ir cietusi sakāvi,
un tās bērni raud.
5 Ļaudis raud, kāpdami augšup uz Luhītu.
Tie, kas dodas lejup no Horonaimas, gauži raud par savu nelaimi.+
6 Bēdziet, glābieties!
Esiet kā kadiķis tuksnesī!
7 Tu paļaujies uz savu veikumu un bagātību,
tāpēc ieņems arī tevi.
Kemošs,+ tā priesteri un ievērojamie vīri
dosies trimdā.
8 Ikvienā pilsētā iebruks ienaidnieki —
neviena nepaglābsies.+
Ieleja pazudīs, un līdzenums* tiks iznīcināts,
kā jau Jehova ir teicis.
9 Uzstādiet moābiešiem ceļrādi,
jo, kad viņu pilsētas sagrūs, viņi metīsies bēgt.
Viņu pilsētas kļūs par biedu,
neviens tajās nedzīvos.+
10 Nolādēts, kas Jehovas uzdoto pilda nolaidīgi!
Nolādēts, kas neliek savam zobenam izliet asinis!
11 Moābieši dzīvo mierīgi kopš jaunības,
viņi ir kā vīns, kas dus uz nogulsnēm.
Viņi nav pārlieti no viena trauka otrā,
nekad nav vesti trimdā.
Tāpēc viņu garša nav uzlabojusies
un smarža nav mainījusies.
12 ”Bet tuvojas laiks,” paziņo Jehova, ”kad es sūtīšu pie viņiem vīrus, kas šos vīna traukus apgāzīs. Šie vīri tos apgāzīs un iztukšos, bet pašas krūkas sadauzīs. 13 Tāpat kā izraēliešiem ir kauns par Bēteli, uz ko tie bija paļāvušies,+ moābiešiem būs kauns par Kemošu.
14 Kā jūs varat apgalvot: ”Mēs esam varonīgi karotāji, mēs esam gatavi cīņai”?”+
15 ”Moāba ir izpostīta,
tās pilsētas ir ieņemtas+
un stiprākie jaunekļi nonāvēti,”+
saka Ķēniņš, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.+
16 Moābieši drīz pieredzēs postu,
to gals strauji tuvojas.+
17 Visi to kaimiņi, visi, kas tos pazīst,
apliecinās tiem līdzjūtību un teiks:
”Ak vai, varenais, skaistais zizlis ir salauzts!”
18 Atvadieties no sava goda, Dībonas iedzīvotāji,
jo Moābas postītājs jau ir ceļā pie jums —
tas sagraus jūsu cietokšņus.+
19 Aroēras+ ļaudis, stāviet ceļmalā un skatieties!
Vaicājiet bēgošajiem vīriem un sievām: ”Kas noticis?”
20 Moāba ir apkaunota, tur valda šausmas.
Raudiet un vaimanājiet!
Pavēstiet pie Arnonas,+ ka Moāba ir izpostīta!
21 Ir izpildīts spriedums līdzenumam:+ Holonai, Jahacai,+ Mēfaatai,+ 22 Dībonai,+ Nebo,+ Bēt-Diblataimai, 23 Kirjataimai,+ Bēt-Gāmūlai, Bēt-Meonai,+ 24 Kerījotai,+ Bocrai un pārējām Moāba zemes pilsētām, gan tuvām, gan tālām.
26 ”Piedzirdiet to,+ jo tas ir sacēlies pret Jehovu!+
Moābs vārtās vēmekļos,
un visi to apsmej.
27 Vai tu tāpat neapsmēji Izraēlu?+
Vai tas bija pieķerts zogam,
ka tu par to kratīji galvu un to aprunāji?
28 Moābieši, pametiet pilsētas
un apmetieties klintīs kā baloži, kas ligzdo stāvās kraujās!””
29 ”Mēs esam dzirdējuši par moābiešu lepnību — viņi nudien ir lepni —,
par viņu iedomību, augstprātību, uzpūtību un dižmanību.”+
30 ””Es zinu, cik viņi ir dusmīgi,” saka Jehova.
”Taču viņu lielība ir tukša,
viņi neko neiespēs.
Jūsu zaļoksnie dzinumi ir pārstiepušies pāri jūrai.
Tie ir aizsniegušies līdz jūrai, līdz Jazērai.
Jūsu vasaras augļu un vīnogu ražai
ir uzklupis postītājs.+
33 Dārzos ir zudis prieks,
Moāba zemē rimusi līksmība.+
Es esmu apturējis vīna straumes,
neviens vairs gavilēdams nemīs vīna spiedes.
Būs dzirdamas nevis gaviles, bet kliegšana.”+
Kliedzieni Coarā ir dzirdami līdz Horonaimai,+ līdz pašai Eglat-Šelīšijai.
Pat Nimrīmas ūdeņi izsusēs.”+
35 Jehova paziņo: ”Es Moābā iznīdēšu
visus, kas upurvietās ziedo
un upurē savam dievam.
36 Tāpēc mana sirds kā stabule žēli raudās* par Moābu,+
mana sirds kā stabule skums par Kīr-Heresas vīriem.
Moābiešu bagātība pagaisīs.
37 Visiem galvas ir noskūtas+
un bārdas nodzītas.
38 ”Moābā uz visiem jumtiem
un visos laukumos
skan vieni vienīgi vaidi.
Es esmu sadauzījis Moābu
kā nevajadzīgu trauku,” saka Jehova.
39 ”Ak, kā tie ir pārbijušies! Vaimanājiet!
Moābieši ar kaunu ir atkāpušies,
visi par tiem zobojas,
visi kaimiņi par tiem šausminās.”
40 Jehova saka:
”Gluži kā ērglis, kas uzklūp savam upurim,+
ienaidnieks izpletīs spārnus un metīsies virsū Moābai.+
41 Pilsētas tiks iekarotas,
un cietokšņi ieņemti.
Tajā dienā Moābas karotājiem sirds
sažņaugsies kā dzemdētājai.”
43 Moābieši, jūs gaida briesmas,
jūs gaida bedre un lamatas!” saka Jehova.
44 ”Kas bēgs no briesmām, tas iekritīs bedrē,
un, kas izrāpsies no bedres, tiks notverts lamatās,
jo pienāks gads, kad es sodīšu Moābu,” pavēstī Jehova.
45 ”Bēgļi, kas meklē patvērumu Hešbonā, stāvēs bezspēcīgi,
jo no Hešbonas izlauzīsies uguns
un no Sīhonas liesma.+
Tā aprīs Moāba deniņus
un nikno karotāju galvas.”+
46 ”Bēdas tev, Moāb!
Kemoša+ tauta ir zudusi.
Tavi dēli ir saņemti gūstā,
un tavas meitas aizvestas trimdā.+
47 Bet pēdējās dienās* es sapulcināšu gūstā aizvestos moābiešus,” paziņo Jehova.
”Tāds spriedums ir izteikts par Moābu.””+
49 Par amoniešiem+ Jehova saka:
”Vai Izraēlam nav dēlu?
Vai viņam nav mantinieka?
Kāpēc tad Malkāms*+ ir piesavinājies Gada zemi?+
Kāpēc viņa tauta dzīvo Izraēla pilsētās?”
2 ”Bet tuvojas laiks,” paziņo Jehova,
”kad es likšu pūst kaujas trauksmi* pie amoniešu+ pilsētas Rabas.+
Tā kļūs par pamestu drupu kaudzi,
un apkārtējās mazpilsētas tiks nodedzinātas.”
”Izraēlieši atgūs zemi, kas tiem bija atņemta,”+ saka Jehova.
3 ”Vaimanā, Hešbona, jo Aja ir izpostīta!
Raudiet, mazpilsētas pie Rabas!
Apvelciet maisa drānas!
Vaimanājiet un skraidiet šurpu turpu starp aplokiem,
jo Malkāms, tā priesteri un ievērojamie vīri
dosies trimdā.+
4 Ko tu, neuzticīgā meita, lielies ar savām ielejām,
ar saviem auglīgajiem līdzenumiem?
Tu paļaujies uz savu bagātību
un saki: ”Kurš gan man varētu uzbrukt?””
5 ”Es tev likšu pieredzēt kaut ko šausmīgu,” pavēstī Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova.
”Tevi apdraudēs visi, kas tev apkārt.
Jūs izklīdinās uz visām pusēm,
un bēgļus neviens nesapulcēs.”
6 ”Bet pēc kāda laika es sapulcināšu gūstā aizvestos amoniešus,” paziņo Jehova.
7 Par Edomu karapulku Pavēlnieks Jehova saka:
”Vai Tēmānā+ vairs nav gudrības?
Vai saprātīgajiem zudis padoms?
Vai visa viņu gudrība ir satrunējusi?
8 Atkāpieties! Bēdziet!
Patverieties dziļās ielejās, Dedānas iedzīvotāji,+
jo, kad pienāks laiks sodīt Ēsavu,
es likšu pār viņu nākt nelaimei.
9 Ja pie tevis nāktu vīnogu lasītāji,
vai tie kaut ko arī neatstātu?
Ja naktī ielauztos zagļi,
tie ņemtu tikai tik, cik paši gribētu.+
10 Bet es atņemšu Ēsavam pilnīgi visu,
es atsegšu viņa slēptuves,
un viņam nebūs, kur patverties.
11 Atstāj savus bāreņus man,
un es sargāšu viņu dzīvību,
un tavas atraitnes cerēs uz mani.”
12 Jehova saka: ”Ja dusmu kauss jādzer pat tiem, kuriem tas nav piespriests, vai lai tevi atstāju pavisam bez soda? Tu nepaliksi nesodīts, tev tas būs jādzer!”+
13 ”Es esmu zvērējis pie sevis,” saka Jehova, ”ka Bocra kļūs par biedu,+ par apsmieklu un par postažu un to pieminēs lāstos. Tās pilsētas gulēs drupās mūžīgi.”+
14 Es dzirdēju vēsti no Jehovas.
Pie tautām ir sūtīts vēstnesis, un tas aicina:
”Pulcējieties! Dodieties tai* uzbrukumā!
Gatavojieties kaujai!”+
15 ”Lūk, es tevi esmu padarījis niecīgu tautu vidū!
Visi tevi nicina.+
16 Lai gan tu citos iedvesi bailes,
tevi ir pievīlusi tava augstprātība.
Tu mīti klinšu patvērumā
un mitinies augstā kalnā.
Tu gan vij ligzdu tik augstu kā ērglis,
bet es tevi no turienes nogāzīšu,” saka Jehova.
17 ”Edoma kļūs par biedu.+ Garāmgājēji par to šausmināsies un smīkņās par tās postu. 18 Būs tāpat kā Sodomā un Gomorā un tām tuvākajās pilsētās, kas tika iznīcinātas,+ — arī Edomā neviens neapmetīsies un neviens nedzīvos,”+ saka Jehova.
19 ”Kā lauva+ nāk no Jordānas biezokņiem, tā kāds nāks un iebruks drošajās ganībās, un jau pēc mirkļa es viņiem* likšu bēgt prom no viņu pašu zemes. Es iecelšu pār to savu izredzēto. Kurš man varētu līdzināties? Kurš man stāsies pretī? Kur ir tāds gans, kas man varētu pretoties?+ 20 Tāpēc klausieties, vīri, ko Jehova ir lēmis par Edomu un kas viņam prātā par Tēmānas iedzīvotājiem!+
Viņu pašu dēļ ganības paliks tukšas
un ganāmpulka jērus aizvilks projām.+
21 No viņu kritiena dunas nodrebēs zeme.
Kliedzieni būs dzirdami līdz pat Sarkanajai jūrai.+
22 Gluži kā ērglis, kas paceļas un traucas lejup,+
ienaidnieks izpletīs spārnus un metīsies virsū Bocrai.+
Tajā dienā Edomas karotājiem sirds
sažņaugsies kā dzemdētājai.”
23 Par Damasku.+
”Hamāta+ un Arpada ir kritušas kaunā.
Tās ir saņēmušas sliktas ziņas
un izbīlī dreb.
Jūra ir sabangota un nevar rimties.
24 Damaska ir zaudējusi drosmi.
Tā metas bēgt, bet sastingst šausmās.
Tā cieš mokas, to sagrābušas sāpes
kā dzemdētāju.
25 Kā tas var būt, ka diženā, līksmes pilnā pilsēta
vēl nav pamesta?
26 Tajā dienā jaunekļi kritīs pilsētas laukumos
un visi kareivji ies bojā,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.
27 ”Es pielaidīšu uguni Damaskas mūriem,
un tā aprīs Ben-Hadada stipros torņus.”+
28 Par Kēdaru+ un Hācoras valstīm, ko iekaroja Babilonas valdnieks Nebukadnecars, Jehova saka:
”Posieties, dodieties uz Kēdaru!
Iznīciniet austrumniekus!
29 Viņiem atņems teltis un ganāmpulkus,
telšu pārsegus un visu iedzīvi
un viņu kamieļus aizvedīs.
Viņiem sauks: ”Visapkārt briesmas!””
30 ”Bēdziet tālu prom!
Patverieties dziļās ielejās, Hācoras iedzīvotāji!” saka Jehova.
”Babilonas valdnieks Nebukadnecars ir izprātojis, kā jums uzbrukt,
un izplānojis, kā jūs pieveikt.”
31 ”Posieties! Dodieties uzbrukumā tautai,
kas dzīvo mierīgi un droši!” saka Jehova.
”Viņu namiem nav ne durvju, ne aizšaujamo, viņi dzīvo savrup.
32 Viņu kamieļus nolaupīs,
viņu daudzie lopi kļūs par laupījumu.
Šos ļaudis, kas deniņos izdzen matus,+
es izkaisīšu visos vējos
un no visām pusēm uzsūtīšu viņiem nelaimi,” paziņo Jehova.
33 ”Hācorā mitīs šakāļi,
un tā paliks izpostīta uz mūžiem.
Tur neviens neapmetīsies
un neviens nedzīvos.”
34 Jūdas ķēniņa Cedekijas+ valdīšanas sākumā Jehova pravietim Jeremijam par Elamu+ teica: 35 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka tā: ”Es salauzīšu Elamas lokus+ — tās varenības pamatu. 36 Es uzsūtīšu Elamai četrus vējus — no visām četrām debespusēm — un šajos vējos izkaisīšu tās ļaudis. Nebūs tādas tautas, pie kuras nebūs nonākuši izklīdinātie elamieši.””
37 ”Es iedvesīšu elamiešos bailes no viņu ienaidniekiem un no visiem, kas tīko pēc viņu dzīvības. Es viņiem uzsūtīšu nelaimi, un pār viņiem nāks manas bargās dusmas,” paziņo Jehova, ”un es likšu zobenam viņus vajāt, līdz viņi būs pagalam.”
38 Jehova saka: ”Es nolikšu Elamā+ savu troni un iznīcināšu tās ķēniņu un augstmaņus.”
39 ”Bet pēdējās dienās* es sapulcināšu gūstā aizvestos Elamas ļaudis,” paziņo Jehova.
50 Vēsts par Babilonu*,+ haldiešu zemi. Jehova ar pravieša Jeremijas starpniecību teica:
2 ”Vēstījiet tautām, izziņojiet,
paceliet karogu un sludiniet!
Neko neslēpiet!
Sakiet: ”Babilona ir ieņemta.+
Tās tēli ir apkaunoti,
un pretīgos elkus* ir pārņēmušas šausmas.”
3 Tai uzbrūk tauta no ziemeļiem+
un pārvērš tās zemi par biedu.
Neviens tur vairs nemīt.
Gan cilvēki, gan lopi ir izklīduši,
visi ir prom.”
4 Jehova saka: ”Tajā laikā, tajās dienās, Izraēla ļaudis apvienosies ar Jūdas ļaudīm un viņi ies kopā.+ Asaras ritēs pār viņu vaigiem,+ un viņi piesauks savu Dievu Jehovu.+ 5 Viņi prasīs ceļu uz Cionu, un uz turieni būs vērsti viņu skati.+ Viņi sacīs: ”Iesim! Lai mūs ar Jehovu saista mūžīgs līgums, kas nekad netiks aizmirsts!”+ 6 Mana tauta ir kā nomaldījušos avju pulks.+ Tās ir aizklīdušas savu ganu vainas dēļ.+ Viņi tās vadāja pa kalniem, lika tām klīst no kalna uz kalnu. Tās ir aizmirsušas savu mājvietu. 7 Kad ienaidnieki tās sastapa, viņi tās aprija+ un noteica: ”Mēs neko neesam noziegušies! Tie bija grēkojuši pret Jehovu, taisnības mājokli, pret Jehovu — savu tēvu cerību.””
8 ”Bēdziet no Babilonas!
Dodieties prom no haldiešu zemes,+
esiet kā ganāmpulka barveži!
9 Es sapulcēšu cīņai pret Babilonu daudzas lielas tautas.
Es tās atvedīšu no ziemeļu zemes.+
Izkārtojušās kaujai,
tās dosies uzbrukumā un to ieņems.
10 Haldeja kļūs par laupījumu.+
Tās izlaupītāji būs gandarīti par savu guvumu,”+ paziņo Jehova.
Jūs spriņģojāt kā tele pa pļavu
un zviedzāt kā ērzeļi.
12 Jūsu mātei ir kauns.+
Tā, kas jūs laidusi pasaulē, izjūt vilšanos —
tā ir niecīgākā no tautām,
izkaltis klajums un tuksnesis.+
13 Jehova izlies savas dusmas pār Babilonu,
un tajā neviens vairs nedzīvos,+
tā kļūs par pilnīgu postažu.+
Garāmgājēji par to šausmināsies
un smīkņās par tās postu.+
14 Loka šāvēji, izkārtojieties kaujai,
uzbrūciet Babilonai no visām pusēm!
15 Lai no visām pusēm skan kaujas saucieni!
Tā ir padevusies.
Atmaksājiet tai,
dariet tai tāpat, kā tā ir darījusi citiem!+
16 Neatstājiet Babilonā ne sējējus, ne pļāvējus!+
Glābdamies no nesaudzīgā zobena,
ikviens atgriezīsies pie savas tautas,
ikviens aizbēgs uz savu zemi.+
17 Izraēla ļaudis ir kā izklīdušas avis,+ ko izdzenājuši lauvas.+ Vispirms tos rija Asīrijas valdnieks,+ pēc tam Babilonas valdnieks Nebukadnecars apgrauza to kaulus.+ 18 Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Kā es izrīkojos ar Asīrijas valdnieku, tā es izrīkošos ar Babilonas valdnieku un viņa zemi.+ 19 Es atvedīšu izraēliešus atpakaļ uz to ganībām,+ un tie ganīsies Karmelā un Basanā+ un ēdīs, cik tīk, Efraima+ un Gileādas+ kalnos.””
20 ”Tajā laikā, tajās dienās,” saka Jehova,
”meklēs Izraēla pārkāpumus, bet tādu nebūs,
meklēs Jūdas grēkus, bet tādi nebūs atrodami,
jo es būšu piedevis visiem, kam būšu ļāvis palikt dzīviem.”+
21 ”Uzbrūc Merataimas zemei un Pekodas+ ļaudīm!
Lai iet bojā ikviens, lai tiek nonāvēti pilnīgi visi!” saka Jehova.
”Izpildi visu, ko es esmu pavēlējis!
22 Zemi pilda kara troksnis,
valda liels posts.
23 Veseris, kas sagrāva visu zemi, ir sacirsts un sadragāts!+
Nu tautas šausminās par Babilonu.+
24 Es tev, Babilona, izliku slazdu, un tevi notvēra,
bet tu to pat nepamanīji.
Tevi atrada un sagūstīja,+
jo tu pretojies Jehovam.
25 Jehova ir atvēris savu ieroču glabātavu
un paņēmis savus dusmu ieročus.+
Visaugstajam Kungam, karapulku Pavēlniekam Jehovam,
ir kas darāms haldiešu zemē.
26 Nāciet no tālienes un uzbrūciet tai!+
Atveriet tās šķūņus,+
kraujiet salaupīto kaudzēs gluži kā labību.
Iznīciniet to pilnībā,+
lai tajā nepaliek neviens pats!
27 Nokaujiet tās jaunos buļļus,+
vediet tos uz kaušanu!
Bēdas viņiem, jo ir klāt viņu diena —
laiks, kad viņiem tiks atmaksāts!
28 Dzirdamas bēgošo balsis,
tie bēg no Babilonas zemes.
Tie steidz uz Cionu pavēstīt par Dieva Jehovas atriebi,
jo viņš ir atmaksājis par savu templi.+
29 Pulciniet loka šāvējus, visus strēlniekus,
un sūtiet tos uzbrukumā Babilonai!+
Lai tie izveido nometni visapkārt pilsētai
un neļauj nevienam no tās izbēgt!
Atmaksājiet tai, lai tā saņem pēc nopelniem!+
Dariet tai tāpat, kā tā darījusi citiem,+
jo tā ir izturējusies augstprātīgi pret Jehovu — Izraēla Svēto.+
30 Tajā dienā tās jaunekļi kritīs pilsētas laukumos+
un visi tās kareivji ies bojā,” saka Jehova.
31 ”Es vērsīšos pret tevi,+ augstprāte,”+ paziņo Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova.
”Tava diena nekur nepaliks — pienāks laiks, kad es tevi sodīšu.
32 Augstprāte, tu paklupsi un kritīsi,
un neviens tevi nepiecels!+
Es aizdedzināšu tavas pilsētas,
un uguns aprīs visu, kas ap tevi.”
33 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka:
”Izraēla un Jūdas ļaudis ir apspiesti,
viņu sagūstītāji viņus neatlaiž+
un neļauj viņiem doties prom.+
35 ”Zobens vērsīsies pret haldiešiem,” paziņo Jehova,
”pret Babilonas iedzīvotājiem, pret tās augstmaņiem un gudrajiem.+
36 Zobens vērsīsies pret tukšajiem pļāpām*, un viņi rīkosies muļķīgi.
Zobens vērsīsies pret karotājiem, un viņus pārņems izbailes.+
37 Zobens vērsīsies pret viņu zirgiem un kaujas ratiem
un pret visiem turienes cittautiešiem — tie būs kā sievietes.+
Zobens vērsīsies pret Babilonas bagātībām, un tās tiks izlaupītas.+
38 Bēdas tās ūdeņiem — tie izžūs!+
Šī zeme ir pilna ar izcirstiem tēliem,+
un šausmu parādību dēļ ļaudis uzvedas kā neprātīgi.
39 Tur mitīs tuksneša zvēri un gaudos plēsoņas,
un tur mājos strausi.+
Neviens cilvēks tur nemūžam vairs nedzīvos
un neapmetīsies paaudžu paaudzēs.”+
40 ”Būs tāpat kā Sodomā un Gomorā un tām tuvākajās pilsētās, ko Dievs iznīcināja,+ — arī Babilonā neviens neapmetīsies un neviens nedzīvos,” paziņo Jehova.+
41 ”No ziemeļiem nāk ļaudis,
no vistālākā zemes nostūra+ ir atsaukta liela tauta,
ataicināti diženi ķēniņi.+
42 Šiem ļaudīm rokās loki un šķēpi,+
tie ir cietsirdīgi un nepazīst žēlastības,+
to balsis skan kā jūras rēkoņa,+
tie jāj šurp ar zirgiem.
Tie visi kā viens ir gatavi cīņai ar tevi, Babilonas meita.+
43 Kad Babilonas valdnieks par to izdzird,+
viņa rokas kļūst slābanas,+
viņu pārņem izmisums
un viņam uznāk tādas sāpes kā dzemdētājai.
44 Kā lauva nāk no Jordānas biezokņiem, tā kāds nāks un iebruks drošajās ganībās, un jau pēc mirkļa es viņiem* likšu bēgt prom no viņu pašu zemes. Es iecelšu pār to savu izredzēto.+ Kurš man varētu līdzināties? Kurš man stāsies pretī? Kur ir tāds gans, kas man varētu pretoties?+ 45 Tāpēc klausieties, vīri, ko Jehova ir lēmis par Babilonu+ un kas viņam prātā par haldiešu zemi!
Viņu pašu dēļ ganības paliks tukšas
un ganāmpulka jērus aizvilks projām.+
46 No Babilonas iekarošanas trokšņa drebēs zeme,
un kliedzienus dzirdēs tautu tautas.”+
2 Es aizsūtīšu uz Babilonu vētītājus.
Nelaimes dienā viņi tai uzbruks no visām pusēm,
to vētīs un iztukšos tās zemi.+
3 Loka šāvēji neuzliks lokiem stiegru,
un neviens vīrs bruņukreklā nestāvēs, gatavs cīņai.
Nežēlojiet tās jaunekļus,+
iznīciniet tās karaspēku!
4 Haldiešu zemē gulēs kritušie,
Babilonas ielās — nodurtie.+
5 Karapulku Pavēlnieks Jehova nav atstājis Izraēlu un Jūdu, tauta nav kļuvusi par atraitni.+
Turpretī viņu* zeme ir smagi noziegusies pret Izraēla Svēto.
6 Bēdziet no Babilonas!
Viņš tai atdarīs pēc nopelniem.+
7 Babilona bija zelta kauss Jehovas rokā,
tā piedzirdīja visu zemi.
8 Babilona pēkšņi ir kritusi un cietusi sagrāvi.+
Apraudiet to!+
Atnesiet balzamu, ar ko remdēt tās sāpes! Varbūt to varēs izdziedināt.”
9 ”Mēs dziedinājām Babilonu, bet tā nav izdziedināma.
Pametiet to! Dosimies katrs uz savu zemi!+
Tās pārkāpumi sniedzas līdz debesīm,
tie ir sakāpuši līdz mākoņiem.+
10 Jehova mums ir nodrošinājis taisnību.+
Iesim uz Cionu un tur vēstīsim, ko ir paveicis mūsu Dievs Jehova!”+
11 ”Spodriniet bultas,+ satveriet vairogus*!
Jehova ir nodomājis nopostīt Babilonu,
tāpēc ir pamudinājis mēdiešu valdniekus doties cīņā.+
Šī ir Jehovas atriebe, viņš atmaksā par savu templi!
12 Paceliet karogu+ un pulcējieties, lai uzbruktu Babilonas mūriem!
Pastipriniet sardzi, izlieciet posteņus,
novietojiet slēpņos kareivjus!
Jehova ir sagatavojis uzbrukumu babiloniešiem,
un viņš savus draudus īstenos.”+
13 ”Tai, kas sēž pie ūdeņu ūdeņiem,+
kas ir neiedomājami bagāta,+ ir pienācis gals,
tā vairs nerausīs mantu.+
14 Karapulku Pavēlnieks Jehova ir zvērējis pie sevis:
”Es tev uzsūtīšu tik daudz vīru kā siseņu.
Tevi ieņēmuši, tie gavilēs uzvaras priekā.”+
15 Viņš ir radījis zemi ar savu spēku,
izveidojis pasauli ar savu gudrību+
un izpletis debesis ar savu sapratni.+
16 Kad viņš dārdina savu balsi,
debesu ūdeņus pārņem nemiers.
17 Cilvēki rīkojas neprātīgi, bez sajēgas.
Zeltkaļi, kas darbojas ar izcirstajiem tēliem, paliks kaunā,+
jo viņu darinātie metāla tēli ir krāpšana,
18 Tie ir māņi,+ tīrais izsmiekls!
Kad pienāks atmaksas diena, tie izzudīs.
19 Jēkaba Dievs* nav tāds kā tie,
jo viņš ir radījis visu,
viņš ir sava īpašuma balsts,*+
un viņu sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.”+
20 ”Tu manās rokās esi kaujas vāle,
ierocis, ar ko es sadragāšu tautas.
Ar tevi es izpostīšu valstis,
21 ar tevi es sadragāšu zirgus un jātniekus,
kaujas ratus un to braucējus,
22 ar tevi es sadragāšu vīriešus un sievietes,
vecus vīrus un zēnus,
jaunekļus un jaunavas,
23 ar tevi es sadragāšu ganus un ganāmpulkus,
zemkopjus un viņu jūga lopus,
pārvaldniekus un varasvīrus.
24 Es atmaksāšu Babilonai un Haldejas ļaudīm
par visām ļaundarībām, ko tie jūsu acu priekšā ir pastrādājuši Cionā,”+ saka Jehova.
”Es izstiepšu roku un novelšu tevi no klints,
un padarīšu par izdegušu kalnu.”
26 ”No tevis nevarēs dabūt ne stūrakmeņus, ne pamatakmeņus,
jo tu paliksi izpostīta uz mūžiem,”+ saka Jehova.
27 ”Paceliet savā zemē karogu!+
Pūtiet ragu, lai tautas dzird!
Izsūtiet vervētājus!
Lai zirgi nāk pulkiem kā siseņu bari!
28 Izraugiet tautas, kas tai uzbruks, —
Mēdijas+ valdniekus, tās pārvaldniekus un varasvīrus
un visas zemes, pār kurām tie valda.
29 Zeme trīcēs un drebēs,
jo Jehova īstenos savu nodomu par Babilonu
un tā kļūs par biedu, neviens tajā nedzīvos.+
30 Babilonas karavīri vairs necīnās,
tie sēž savos cietokšņos.
Pilsētas namus ir apņēmušas liesmas,
tās vārtu aizšaujamie ir salauzti.+
31 Ziņneši satiekas, vēstneši sastopas,
steidzot pie Babilonas valdnieka ar vēsti,
ka pilsētas daļas tiek iekarotas cita pēc citas,+
32 ka brasli ir ieņemti,+
papirusa laivas sadedzinātas
un karavīri pārbijušies.”
33 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka:
”Babilonas meita ir kā kuļamklons.
Ir laiks to noblietēt,
jo pavisam drīz tai pienāks pļaujas laiks.”
34 ”Babilonas valdnieks Nebukadnecars mani ir aprijis.+
Viņš raisījis manī apjukumu.
Viņš mani nolicis malā kā tukšu bļodu.
Viņš kā liela čūska mani norijis+
un pildījis savu vēderu ar maniem labumiem.
Viņš mani ir aizskalojis prom.
35 ”Lai Babilonai tiek atmaksāts par man nodarīto varmācību, manā miesā cirstajām brūcēm!” izsaucas Ciona.+
”Lai Haldejas ļaudis atbild par manu asiņu izliešanu!” pieprasa Jeruzāleme.”
Es nosusināšu tās jūru un likšu izžūt akām.+
37 Babilona pārvērtīsies gruvešos,+
un tur mitīs šakāļi;+
tā kļūs par biedu, par ko visi zobosies,
un tur neviens vairs nedzīvos.+
38 Tie* visi rēks kā jauni lauvas
un ņurdēs kā lauvu mazuļi.”
39 ”Kad tie būs iekarsuši, es tiem sarīkošu dzīres un tos piedzirdīšu,
un tie līksmi uzdzīvos;+
pēc tam tie aizmigs uz mūžiem
un vairs nepamodīsies,”+ saka Jehova.
40 ”Es tos vedīšu uz kaušanu kā jērus,
kā aunus un āžus.”
41 ”Lūk! Šēšaha* ir iekarota!+
Tā, ko daudzināja visā zemē, ir ieņemta.+
Visas tautas šausminās par Babilonu.
42 Jūra ir applūdinājusi Babilonu,
un tai pāri veļas viļņi.
43 Tās pilsētas ir kļuvušas par biedu, par izkaltušu zemi, par tuksnesi,
par zemi, kur neviens vairs nedzīvos un neviens nestaigās.+
Tautas pie tā vairs neplūdīs,
un Babilonas mūris sagrūs.+
46 Nezaudējiet drosmi un neizbīstieties, dzirdot ziņas, kas izplatās pa visu zemi!
Vienu gadu jūs saņemsiet vienas ziņas,
citu gadu — citas.
Jūs dzirdēsiet par vardarbību un valdnieku sadursmēm.
47 Bet tuvojas laiks,
kad es vērsīšos pret Babilonas elkiem.
Tās zeme tiks apkaunota,
un tajā gulēs daudz kritušo.+
48 Debesis, zeme un viss, kas tās pilda,
gavilēs par Babilonas galu,+
jo no ziemeļiem+ ieradīsies tās postītāji,” saka Jehova.
49 ”Babilona ir izlējusi ne tikai izraēliešu asinis vien.+
Tajā guļ kritušie ļaudis no visām zemes malām.
50 Jūs, kas esat paglābušies no zobena, dodieties prom un ceļā nekavējieties!+
Esot tālumā, pieminiet Jehovu
un domājiet par Jeruzālemi!”+
51 ”Mēs piedzīvojam kaunu, jo mūs nievā.
Pazemoti mēs noduram acis,
jo svešzemnieki ir iebrukuši Jehovas nama svētajās telpās.”+
52 ”Bet tuvojas laiks,” saka Jehova,
”kad es vērsīšos pret tās elkiem,
un tās zemē visur vaidēs ievainotie.”+
53 ”Babilona var sniegties kaut līdz debesīm+
un stiprināt savus augstos cietokšņus,
es tai vienalga uzsūtīšu postītājus,”+ saka Jehova.
55 Jehova izpostīs Babilonu,
viņš apklusinās tās vareno balsi.
Uzbrucēju viļņi nāks kā rēcošas bangas,
un dārdi būs dzirdami tālu.
56 Babilonai uzbruks postītāji,+
viņi sagūstīs tās karotājus+
un salauzīs karotāju lokus,
jo Jehova ir Dievs, kas atmaksā.+
Viņš atmaksā pēc nopelniem!+
57 Es piedzirdīšu+ tās augstmaņus un gudros,
pārvaldniekus, varasvīrus un karotājus;
tie aizmigs uz mūžiem
un vairs nepamodīsies,”+ paziņo Ķēniņš, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.
58 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka:
”Lai gan Babilonas mūris ir biezs, to sagraus,+
lai gan tās vārti ir augsti, tos nodedzinās.
Ļaudis būs darbojušies veltīgi,
tautu pūliņu augļi tiks ugunij.”+
59 Pravietis Jeremija deva norādījumus Serājam, Mahsējas dēla Nērijas dēlam,+ kad tas Jūdas ķēniņa Cedekijas ceturtajā valdīšanas gadā posās līdzi ķēniņam uz Babilonu. (Serāja bija ķēniņa sagādnieks*.) 60 Jeremija uzrakstīja par postu, kas gaida Babilonu, rakstu rullī — ierakstīja tajā visu, kas bija pavēstīts par Babilonu. 61 Jeremija teica Serājam: ”Kad būsi nonācis Babilonā, nolasi visu, kas tur rakstīts, 62 un saki: ”Jehova, tu par šo pilsētu esi teicis, ka to nopostīs un tajā nedzīvos ne cilvēki, ne lopi, tā kļūs par postažu un tāda paliks mūžam.”+ 63 Pabeidzis lasīt, piesien rakstu rullim akmeni un iesvied rulli Eifratā! 64 Pēc tam paziņo: ”Tā nogrims Babilona! Šī pilsēta vairs necelsies augšā,+ jo Dievs tai būs uzsūtījis postu. Bet tās iedzīvotāji panīks.””+
Te beidzas Jeremijas vārdi.
52 Cedekijam+ bija divdesmit viens gads, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa māte bija Hamūtala,+ libnieša Jeremijas meita. 2 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā bija darījis Jojakīms.+ 3 Viss, kas notika Jeruzālemē un Jūdas zemē, tā sadusmoja Jehovu, ka viņš galu galā no tām novērsās.+ Cedekija sacēlās pret Babilonas valdnieku.+ 4 Cedekijas devītajā valdīšanas gadā, desmitā mēneša desmitajā dienā, ieradās Babilonas valdnieks Nebukadnecars un tā karapulks, lai uzbruktu Jeruzālemei. Tie uzcēla pie pilsētas nometni un izveidoja tai apkārt aplenkuma valni.+ 5 Pilsēta atradās aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam valdīšanas gadam.
6 Ceturtā mēneša devītajā dienā,+ kad bads pilsētā bija smags un ļaudīm vairs nebija, ko ēst,+ 7 haldieši ielauzās pilsētā. Naktī visi karavīri izbēga no aplenktās pilsētas pa divkāršo mūru vārtiem, kas atradās ķēniņa dārza tuvumā, un tālāk bēga pa Aravas ceļu.+ 8 Bet haldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam Cedekijam+ un viņu panāca Jērikas klajumos. Visi ķēniņa karavīri viņu pameta un izklīda. 9 Ķēniņu sagūstīja un aizveda pie Babilonas valdnieka uz Riblu, kas ir Hamātas zemē. Tur valdnieks viņam pasludināja spriedumu. 10 Babilonas valdnieks lika Cedekijas acu priekšā nonāvēt Cedekijas dēlus. Turpat Riblā valdnieks lika nogalināt arī visus Jūdas augstākos ierēdņus. 11 Tad pēc Babilonas valdnieka pavēles Cedekiju padarīja aklu,+ iekala vara važās un aizveda uz Babilonu. Tur Cedekija atradās ieslodzījumā līdz pat savai nāvei.
12 Piektā mēneša desmitajā dienā — tas bija Babilonas valdnieka Nebukadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads — Jeruzālemē ienāca sardzes priekšnieks Nebūzaradāns, kas bija Babilonas valdnieka dienestā.+ 13 Viņš nodedzināja Jehovas namu,+ ķēniņa pili un visas ēkas Jeruzālemē, arī visus lepnos namus. 14 Haldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes priekšniekam, nopostīja mūrus visapkārt Jeruzālemei.+
15 Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns aizveda gūstā daļu no vienkāršajiem ļaudīm un tos, kas vēl bija atlikuši pilsētā. Viņš aizveda arī tos, kas bija pārbēguši pie Babilonas valdnieka, un atlikušos amata meistarus.+ 16 Bet nedaudzus no zemes nabadzīgākajiem ļaudīm sardzes priekšnieks Nebūzaradāns atstāja, lai tie apstrādātu vīna dārzus un tīrumus.+
17 Haldieši salauza Jehovas nama vara stabus,+ kā arī ratiņus+ un vara ūdenstvertni*,+ kas bija Jehovas namā, un varu aizveda uz Babilonu.+ 18 Viņi paņēma podus, lāpstas, dakts šķēres, bļodas,+ kausus+ un visus citus vara piederumus, kas tika lietoti templī. 19 Sardzes priekšnieks paņēma arī eļļas traukus,+ ogļu traukus, bļodas, podus, gaismekļus,+ kausus un upurtraukus, kas bija no tīra zelta un sudraba.+ 20 Abiem stabiem, ūdenstvertnei, divpadsmit vara vēršiem,+ uz kuriem tā balstījās, un ratiņiem, ko ķēniņš Sālamans bija darinājis Jehovas namam, izmantotā vara svars nebija nosakāms.
21 Stabu augstums bija astoņpadsmit olektis, un to apkārtmērs bija divpadsmit olektis*.+ Stabi bija ar tukšu vidu, un to sienas bija četru pirkstu* biezumā. 22 Katra staba galā bija vara kapitelis, kura augstums bija piecas olektis*.+ Pinumu raksts un granātāboli visapkārt kapitelim arī bija no vara. Abi stabi ar to granātāboliem bija pilnīgi vienādi. 23 Kapitelim apkārt bija deviņdesmit seši granātāboli*; pavisam uz pinumu raksta, kas apjoza kapiteli, bija piestiprināti simt granātāboli.+
24 Sardzes priekšnieks aizveda sev līdzi virspriesteri Serāju,+ otro priesteri Cefanju+ un trīs durvju sargus.+ 25 No pilsētas viņš aizveda sev līdzi vienu galminieku, kura pārraudzībā bija karavīri, septiņus ķēniņa padomniekus, kas vēl bija pilsētā, kā arī karaspēka virspavēlnieka rakstvedi, kas bija pulcinājis vīrus karam, un sešdesmit vīrus no vienkāršajiem ļaudīm, kas bija palikuši pilsētā. 26 Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns tos aizveda pie Babilonas valdnieka uz Riblu. 27 Turpat Riblā (Hamātas zemē) Babilonas valdnieks pavēlēja tos nonāvēt.+ Tā nu Jūdas ļaudis tika aizvesti no savas zemes un nonāca trimdā.+
28 Tālāk minēts, cik cilvēku Nebukadnecars aizveda trimdā.
Septītajā valdīšanas gadā viņš aizveda 3023 jūdus.+
29 Nebukadnecara astoņpadsmitajā valdīšanas gadā+ no Jeruzālemes tika aizvesti 832 cilvēki.
30 Nebukadnecara divdesmit trešajā valdīšanas gadā sardzes priekšnieks Nebūzaradāns aizveda trimdā 745 jūdus.+
Pavisam trimdā aizveda 4600 cilvēku.
31 Jūdas ķēniņa Jojahīna+ gūsta trīsdesmit septītajā gadā, divpadsmitā mēneša divdesmit piektajā dienā, Babilonas valdnieks Evil-Merodahs (tas bija viņa pirmais valdīšanas gads) atbrīvoja Jūdas ķēniņu Jojahīnu no cietuma.+ 32 Viņš izturējās labvēlīgi pret Jojahīnu un to paaugstināja pār citiem valdniekiem, kas arī bija atvesti uz Babilonu. 33 Jojahīns novilka savas cietumnieka drēbes, un līdz pat mūža galam viņš ēda pie valdnieka galda. 34 Visu atlikušo mūžu, līdz pat savai nāvei, viņš ik dienas saņēma no Babilonas valdnieka uzturu.
Iesp., nozīmē ”Jehova paaugstina”.
Vai ”izvēlējos”.
Vai ”izraudzījos”.
Vai ”esmu vēl zēns”.
Ebr. valodā vārdu spēle: vārds, kas tulkots ”mandeļkoks” (11. p.), un vārds, kas tulkots ”nomodā”, ir radniecīgi.
”Verdošu katlu”. Vai ”katlu, zem kura uzpūš lielākas liesmas”.
Burt. ”Apjoz gurnus”.
Vai ”cik uzticīgi tu mani mīlēji”.
Acīmredzot domātas tvertnes, ko izcirta cietā iezī.
T.i., Memfisas.
Uzrunāta izraēliešu tauta.
Domāts kāds Nīlas atzars.
T.i., Eifratas.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”lai cik daudz potašas tu ņemtu”.
Vai ”svešus dievus”.
Burt. ”arābs”.
Iesp., domāta Izraēla tauta.
Vai ”svešiem dieviem”.
Vai ”dumpīgie dēli”.
Vai, iesp., ”vīrs”.
Vai, iesp., ”tie jūs ganīs ar gudrību un izpratni”.
T.i., Jeruzālemi.
Runa ir par mantojuma piešķiršanu.
T.i., Jehovas.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”manas tautas meitu”. Pārnestā nozīmē izmantots vārdu savienojums, ko, iesp., lietoja, paužot līdzjūtību.
Burt. ”vērotāji”, t.i., tie, kas novēroja pilsētu, lai izraudzītos izdevīgu brīdi uzbrukumam.
Vai, iesp., ”jo dzirdu raga skaņas un kaujas saucienus”.
Vai ”es to nenožēlošu”.
Burt. ”padarīja savas sejas cietākas par klinti”.
Šeit jūgs norāda uz pakļaušanos Dievam.
T.i., Jeruzālemei.
Burt. ”pārkāpa laulību”.
Vai, iesp., ”Viņa nemaz nav”.
Burt. ”neapgraizītas”.
Vai ”Šebas”.
Vai ”smaržīgas niedres”.
Burt. ”Manas tautas meita”.
T.i., Jeremiju.
Tā tika dēvēta kāda dieviete (iesp., auglības dieviete), ko bija sākuši pielūgt Jehovam neuzticīgie izraēlieši.
Uzrunāta Jeruzāleme.
”Garos matus”. Vai ”matus, kas ir tava īpašā solījuma zīme”.
Sk. ”Gehenna” skaidrojošajā vārdnīcā.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
”Meža strazds”. Vai, iesp., ”dzērve”.
Vai ”mācība”.
Burt. ”Manas tautas meitas”.
Burt. ”manas tautas meita”.
Burt. ”manas tautas meitas”.
Vai ”dziedējoša balzama”.
Burt. ”manas tautas meita”.
Burt. ”laulības pārkāpēji”.
Burt. ”savas tautas meitu”.
Teksts, kas lasāms šajā pantā, bija sarakstīts aramiešu valodā.
Vai, iesp., ”atrauj lietus slūžas”.
Vai ”gara”.
Burt. ”Daļa”.
Vai ”Lai notiek tā”.
T.i., Jūdas tauta.
Burt. ”nieres un sirdi”.
Vai ”dziļākajās domās; dziļākajās jūtās”.
Acīmredzot uzrunāts Jeremija.
Vai, iesp., ”sēro”.
Vai ”aplenktas”.
Iesp., uzrunāta Jeruzāleme.
Vai ”etiopietis”.
Burt. ”manas tautas meita”.
Vai, iesp., ”tos sodīšu četros veidos”.
Vai, iesp., ”Tu kāpies atpakaļ”.
Vai, iesp., ”tā ir nokaunējusies un nosarkusi”.
Vai ”nosodījuma vēsti”.
Burt. ”stāvēsi manā priekšā”.
Vai ”uzticīgo mīlestību”.
Cittautiešu sērošanas paražas, ko acīmredzot ievēroja Jehovam neuzticīgie izraēlieši.
Vai ”Ašēras stabus”. Sk. ”elku stabs” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai, iesp., ”no manām dusmām jūs esat aizdegušies kā uguns”.
Vai ”neuzticama”.
Vai ”tiecoties pēc kārotā, tā gatava uz visu”. Vai, iesp., ”tā ir nelabojama”.
Vai ”dziļākās jūtas”. Burt. ”nieres”.
Vai ”no dienvidiem”.
Burt. ”iedēstīšu”.
Burt. ”kratīs galvu”.
Burt. ”ikvienam, kas par to dzirdēs, abās ausīs džinkstēs”.
T.i., debesu spīdekļiem.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”tu mani piemānīji, un es tiku piemānīts”.
Burt. ”nieres un sirdi”.
Vai, iesp., ”sapulcēšu viņus”.
Vai ”to guvums būs dzīvība”.
Saukts arī par Joahazu.
13.—17. pantā runa ir par Jūdas ķēniņu Jojakīmu.
Acīmredzot uzrunāta Jeruzāleme.
Saukts arī par Jojahīnu un Jehonju.
Vai ”taisnīgam mantiniekam”.
Burt. ”ar laulības pārkāpējiem”.
Vai ”kļuvuši man neuzticīgi”.
Vai ”Viņi jūsos vieš veltas cerības”.
Burt. ”Dienu beigās”.
Ebr. vārds var nozīmēt gan ”svarīga vēsts no Dieva”, gan ”nasta; slogs; apgrūtinājums”.
Saukts arī par Jojahīnu un Konju.
Vai, iesp., ”aizsargbūvju cēlējus”.
Vai, iesp., ”Pravietis Jeremija par Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem teica”.
Vai ”piejūras zemju”. Burt. ”salas”.
Iesp., domāta Babilona.
Iesp., domāta zeme, kur dzīvo Dieva tauta.
Vai, iesp., ”runā par ļaudīm”.
Vai ”manu mācību”.
Vai ”Cedekijas” (vairākos senos manuskriptos).
Burt. ”jūru”. T.i., templī esošo vara ūdenstvertni.
Vai ”Lai notiek tā!”.
Vai, iesp., ”aizsargbūvju cēlēji”.
Vēstule beidzas 23. pantā.
Vai ”mieru”.
Vai, iesp., ”pārsprāgušām”.
Ebr. tekstā te lietoti divi vārdi: viens acīmredzot apzīmē siekstu, kurā ieslēdza kājas, bet otrs — siekstu, kurā ieslēdza rokas un galvu.
T.i., Cionas.
Vai, iesp., ”godājamu”.
Burt. ”Dienu beigās”.
Vai ”mana uzticīgā mīlestība pret tevi nav mitējusies”.
Vai ”atprasīs; atgūs”.
Vai ”par visu labo, ko dāvā Jehova”.
Vai ”bērnus”.
Vai ”vīra”.
Vai, iesp., ”vīrs”.
T.i., tēvoča no tēva puses.
79,8 g. Sk. pielikumu B14.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”mantinieku”.
Burt. ”debesu pulku”.
Vai ”visi galminieki”.
Atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei. Sk. pielikumu B15.
Iesp., domāts kāds no ķēniņa saimes.
Saukts arī par Jojahīnu un Jehonju.
Vai ”to guvums būs dzīvība”.
Iesp., domāts kāds no ķēniņa saimes.
Ebr. samgar. Vārda nozīme precīzi nav zināma.
Ebr. ravsārīs.
Vai, saskaņā ar citādu ebr. teksta dalījumu vārdos, ”Nērgal-Sarecers, Samgar-Nebo, Sarsehīms un augstākais galminieks”.
Vai ”galvenais astrologs”. Ebr. ravmāg.
Vai, iesp., ”un lika strādāt piespiedu darbu”.
Vai ”Tavs guvums būs dzīvība”.
Acīmredzot tās galvenokārt bija vīģes un varbūt arī dateles.
Burt. ”lielā ūdens”.
Vai ”Saules nama”, t.i., Hēliopoles.
Vai ”obeliskus”.
T.i., Memfisā.
Tā tika dēvēta kāda dieviete (iesp., auglības dieviete), ko bija sākuši pielūgt Jehovam neuzticīgie izraēlieši.
T.i., Memfisā.
Domāti Ēģiptes iekarotāji.
Vai, iesp., ”tā pārvērtīsies postažā”.
T.i., Tēbu.
T.i., Krētas.
T.i., ļaudis noskūs galvu, sērojot un izjūtot kaunu.
Vai ”plakankalne”.
Vai, iesp., ”sēdiet uz sausas zemes”.
Burt. ”rags”.
Burt. ”roka”.
Atsauce uz sērīgu stabulēšanu bērēs.
Burt. ”dienu beigās”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai, iesp., ”atskanēt kaujas saucieniem”.
T.i., Edomai.
Acīmredzot domāti edomieši.
Burt. ”dienu beigās”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Tiek uzskatīts, ka ebr. vārds, kas tulkots ”pretīgie elki”, ir radniecīgs vārdam ar nozīmi ”mēsli” un pauž nicinājumu.
Vai ”pret viltus praviešiem”.
Acīmredzot domāti babilonieši.
Noz. ”manu pretinieku sirds”. Acīmredzot domāta Haldeja.
T.i., haldiešu.
Vai, iesp., ”piepildiet bultu makus”.
Vai, iesp., ”atrauj lietus slūžas”.
Vai ”gara”.
Burt. ”Daļa”.
Vai, iesp., ”arī savu dārgo īpašumu”.
T.i., babilonieši.
Iesp., domāta Babilona.
Iesp., viņš pārzināja saimnieciskos jautājumus ķēniņa ceļojumu laikā.
Burt. ”jūru”.
8 un 5,3 m. Sk. pielikumu B14.
7,4 cm.
2,2 m.
Visticamāk, domāti tie granātāboli, kas bija redzami.