Bībeles viedoklis

Vai Dievs mainās?

ANTROPOLOGS Džordžs Dorsijs ”Vecās Derības” Dievu nosauca par ”barbarisku”. Viņš rakstīja: ”Jahve ir ..atbaidošs. Viņš ir Dievs, ko pielūdz laupītāji, varmākas un iekarotāji.” Līdzīgus spriedumus par ”Vecās Derības” Dievu — Jahvi jeb Jehovu — ir izteicis ne viens vien. Tāpēc ir cilvēki, kurus nodarbina jautājums, vai Jehova tiešām ir bijis nežēlīgs Dievs, kas vēlāk mainījies un kļuvis par mīlošo, žēlsirdīgo Dievu, kāds aprakstīts ”Jaunajā Derībā”.

Šāds priekšstats par Bībeles Dievu nav nekas jauns. Pirmo reizi to izvirzīja otrajā gadsimtā dzīvojušais Markions, kura uzskati daudzējādā ziņā sasaucās ar gnosticisma mācībām. Markions neatzina ”Vecās Derības” Dievu. Viņš to uzskatīja par varmācīgu un atriebīgu Dievu, tirānu, kas piesola materiālus labumus cilvēkiem, kuri viņu pielūdz. Turpretī ”Jaunās Derības” Dievu, kas atklājies Jēzū Kristū, Markions raksturoja kā nevainojamu Dievu, kam piemīt tīra mīlestība, žēlsirdība un augstsirdība.

Jehova pielāgojas apstākļiem

Dieva vārds Jehova nozīmē ’viņš liek tapt’. Tas norāda uz to, ka Jehova vienmēr kļūst par savu solījumu Izpildītāju. Kad Mozus jautāja Dievam, kāds ir viņa vārds, Jehova izskaidroja tā nozīmi: ”Es būšu, kas Es būšu.” (2. Mozus 3:14, LB-1825.) Roterema tulkojumā (angļu val.) šī panta daļa skan: ”Es kļūšu par to, ko gribēšu.”

Jehova nolemj padarīt sevi par jebko, kas ir nepieciešams, lai īstenotu savus taisnīgos nodomus un solījumus. To apliecina fakts, ka viņam ir daudz titulu un aprakstošu apzīmējumu: Kungs Cebaots, tiesnesis, savu tiesību aizstāvis, Kungs, Radītājs, Tēvs, Diženais Skolotājs, gans, lūgšanu uzklausītājs, Pestītājs, laimīgs Dievs un citi. Viņš ir nolēmis kļūt par to visu un vēl daudz ko citu, lai izpildītu savus mīlestības pilnos nodomus. (2. Mozus 34:14; Soģu 11:27; Psalms 23:1; 65:3; 73:28; 89:27; Jesajas 8:13; 30:20, NW; 40:28; 41:14; 1. Timotejam 1:11, NW.)

Vai tas nozīmē, ka Dieva personība vai normas mainās? Nē. Jēkaba 1:17 par Dievu ir teikts, ka pie viņa ”nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas”. Bet kā Dievs spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem, pats nemainīdamies?

To var saprast, padomājot par gādīgiem vecākiem, kas savu bērnu labā veic dažādus pienākumus. Vienas vienīgas dienas laikā tēvs vai māte var būt pavārs, mājkalpotāja, elektriķis, medmāsa, draugs, padomdevējs, skolotājs, audzinātājs un vēl daudz kas cits. Katru reizi, kad vecāki sāk pildīt kādu uzdevumu, viņu raksturs nemainās, viņi vienkārši pielāgojas un dara to, kas tanī brīdī nepieciešams. To pašu var teikt par Jehovu, tikai viņš darbojas daudz lielākā mērogā. Lai īstenotu savu nodomu un nestu svētības radītajām būtnēm, viņš var kļūt par jebko. (Romiešiem 11:33.)

Piemēram, gan Ebreju, gan Kristiešu grieķu rakstos Jehova ir atklāts kā mīlošs un žēlastīgs Dievs. Pravietis Miha, kas dzīvoja astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras, teica par Jehovu: ”Kur ir tāds Dievs, kā Tu esi, kas piedod grēkus un neatmaksā savas tautas atlikušajiem viņu noziegumus, kas mūžīgi netur dusmas, jo Tev patīk žēlastība?” (Mihas 7:18.) Apustulis Jānis izteica līdzīgu domu, rakstīdams labi pazīstamos vārdus: ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.)

Abās Bībeles daļās Jehova tiek attēlots arī kā taisnīgs Tiesnesis, kas vēršas pret tiem, kuri smagi pārkāpj viņa likumus, nodarot ļaunumu citiem, un to nenožēlo. ”Tas Kungs.. iznīcinās visus bezdievīgos,” rakstīja psalmu sacerētājs. (Psalms 145:20.) Savukārt Jāņa 3:36 ir teikts: ”Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.”

Dieva personība nemainās

Jehovas personība un viņa galvenās īpašības — mīlestība, gudrība, taisnīgums un spēks — nav mainījušās. Viņš sacīja izraēliešiem: ”Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos.” (Maleahija 3:6.) Dievs to teica aptuveni 3500 gadus pēc tam, kad bija radījis cilvēkus. Par šī apgalvojuma patiesumu var pārliecināties, rūpīgi iedziļinoties visā Bībelē, jo tad tiek iepazīts Dievs, kura normas un īpašības nemainās. Dieva Jehovas raksturs gadsimtu gaitā nav atmaidzis, jo tas vienmēr ir bijis tāds kā tagad.

Kā redzams no paša Bībeles sākuma līdz beigām, Dievs nelokāmi iestājas par taisnīgumu, un, kopš tā laika, kad Ēdenē sāka veidoties viņa attiecības ar cilvēkiem, viņa nelokāmība nav mazinājusies un arī viņa mīlestība nav augusi. Lai gan dažas Bībeles vietas šķietami liecina par to, ka Dieva raksturs ir mainījies, patiesībā šajās vietās atklājas tās pašas nemainīgās personības dažādi aspekti. Atšķirīgi cilvēki atradās atšķirīgos apstākļos, un tāpēc Dievs katrreiz izturējās citādi.

Svētie raksti skaidri parāda, ka iepriekšējo gadsimtu laikā Dieva personība nav pārveidojusies un arī nākotnē tā nemainīsies. Jehova ir pilnīgs pastāvīguma iedzīvinājums. Viņš vienmēr ir uzticams, un mēs uz viņu varam paļauties.

[Attēli 16., 17. lpp.]

Dievs, kas iznīcināja Sodomu un Gomoru ...

nodibinās jaunu, taisnīgu pasauli