Ženēvas Bībele — aizmirstais tulkojums

No Atmostieties! korespondenta Jaunzēlandē

VAI jūsu rīcībā ir kompakta Bībele, ko ērti turēt rokā un kas iespiesta viegli salasāmā šriftā? Vai tās formāts un teksta izkārtojums ļauj ātri sameklēt vajadzīgo informāciju? Angliski runājošajā pasaulē Bībeles lasītāji par šīm ērtībām lielā mērā var pateikties 1560. gadā izdotajai Ženēvas Bībelei.

Mūsdienās tikai nedaudzi ir kaut ko dzirdējuši par Ženēvas Bībeli, taču savā laikā šis ievērības cienīgais izdevums bija ļoti populārs. Tas bija izslavēts teksta precizitātes dēļ, un lasītājiem patika dažādie jauninājumi teksta izkārtojumā un noformējumā. Angļu dramaturgi Viljams Šekspīrs un Kristofers Mārlovs savos darbos Bībeli citēja tieši no šī izdevuma.

Kā tas nācās, ka šis populārais 16. gadsimta angļu Bībeles izdevums bija tapis Ženēvā — Šveices pilsētā, kuras iedzīvotāji runāja franciski? Ar ko tas bija unikāls? Kāpēc Ženēvas Bībele ar laiku nogrima aizmirstībā? Kā mūsdienās izpaužas tās ietekme?

Novatorisks izdevums

Ženēvas Bībeli izdeva bēgļu grupa, kas, glābjoties no reliģiskām vajāšanām un varbūt pat nāves, bija aizbēguši no Anglijas pēc tam, kad 1553. gadā tronī bija kāpusi Marija Tjūdore. Tie bija izglītoti vīri, kurus Ženēvas protestantu kopiena laipni uzņēma. Ženēvā bija attīstīta grāmatrūpniecība, un interese par Bībeli pilsētā bija ļoti liela, tāpēc Bībeles tulkošana un iespiešana tur plauka un zēla.

Ženēvas Bībele, ko bija tulkojis Viljams Vitingems ar saviem palīgiem, nāca klajā 1560. gadā, un jau pēc neilga laika tā bija nonākusi pie lasītājiem Anglijā. Tā bija pirmā angļu Bībele, kuras teksts bija sadalīts numurētos pantos, kā tas vienmēr tiek darīts mūsdienu Bībeles izdevumos, un tāpēc to bija vieglāk lasīt nekā iepriekšējās Bībeles angļu valodā. Grāmatā bija izmantoti arī kolumntituli — daži atslēgvārdi lappušu augšmalā, kuri palīdzēja lasītājiem ātrāk atrast tekstā vajadzīgo vietu. Turklāt grāmata bija iespiesta nevis ar angļu gotiskajiem burtiem, kas bija veidoti pēc rokraksta parauga, bet citā, vieglāk salasāmā šriftā, kas ļoti līdzīgs tam, kuru angļu Bībelēs izmanto vēl šodien.

Agrākās Bībeles, kas bija paredzētas lasījumiem baznīcā, bija izdotas lielajā, neparocīgajā folio formātā. Ženēvas Bībele, būdama aptuveni uz pusi mazāka par šiem foliantiem, turpretī bija ērti lietojama un pārnēsājama. Turklāt tā bija ne tikai labāk piemērota individuālai lasīšanai un studēšanai, bet arī daudz lētāka par agrākajiem izdevumiem.

Teksta precizitāte

Ženēvas Bībeles tulkotāji pūlējās saglabāt tulkojumā senebreju oriģināla jēgu un noskaņu. Vairākās vietās, kā 2. Mozus grāmatas 6. nodaļas 3. pantā un 17. nodaļas 5. pantā un 83. psalma 19. pantā, bija lietots Dieva vārds Jehova. Vārdi, kurus tulkotāji bija uzskatījuši par nepieciešamu iespraust, bija iespiesti kursīvā, un teksts, kas bija pievienots gramatiskas skaidrības dēļ, bija iekļauts kvadrātiekavās.

Skotijā Ženēvas Bībele īsā laikā ieguva oficiālā tulkojuma statusu. Tā plaši tika lietota arī Anglijā, un, domājams, tieši šo Bībeli uz Ziemeļameriku atveda vieni no pirmajiem angļu kolonistiem, kas 1620. gadā ieradās tagadējo Amerikas Savienoto Valstu teritorijā. Ženēvas Bībele nokļuva arī citās britu kolonijās, pat vistālākajā no tām, Jaunzēlandē, kur 1845. gadā viens šī izdevuma eksemplārs nonāca gubernatora sera Džordža Greja kolekcijā.

Strīdīgās piezīmes uz lappušu malām

Viena no iezīmēm, kas vairoja Ženēvas Bībeles popularitāti, bija plašās piezīmes uz lappušu malām. Tulkotāji tās bija iekļāvuši šajā Bībeles izdevumā, jo viņi apzinājās, ka Bībelē ir ”grūtas vietas”, ko lasītājiem nav viegli saprast. Šāds paņēmiens — skaidrojošu piezīmju iespiešana uz lappušu malām — nebija nekas jauns. Arī Tindals to bija lietojis savā 1534. gada Jaunās Derības izdevumā. Lai padarītu Bībeli saprotamāku, Ženēvas Bībelē bija ievietots arī cits papildmateriāls, kā ilustrācijas, priekšvārdi un kartes. Tekstu papildināja arī ciltskoki, kopsavilkumi un pat mudinājums lasīt Bībeli katru dienu.

Kaut arī privātā lokā Anglijas baznīcas hierarhija atzina šī tulkojuma izcilo kvalitāti, publiski tā Ženēvas Bībeli kritizēja, jo minēto piezīmju tonis garīdzniecībai likās pārlieku radikāls. Toreizējais Kenterberijas arhibīskaps Metjū Pārkers tās nosauca par ”dažādām kaitīgām piezīmēm”. Savukārt karalis Džeimss I izteicās, ka šīs piezīmes esot ”ārkārtīgi aizspriedumainas, nepatiesas un musinošas”. Tā kā dažās no piezīmēm bija apšaubītas karaļu ”dievišķās tiesības”, nav brīnums, ka Anglijas karalim tās nebija pa prātam.

Ženēvas Bībeles noriets

1604. gadā karalis Džeimss deva rīkojumu sākt darbu pie jauna Bībeles tulkojuma, cerēdams panākt, lai Anglijas iedzīvotāji pārstātu lasīt Ženēvas Bībeli. Jaunais Bībeles izdevums kļuva pazīstams ar nosaukumu King James Version (Karaļa Jēkaba Bībele). Teoloģijas vēsturnieks Elisters Makgrats raksta: ”Vislielākais šķērslis, kas 17. gadsimtā bija jāpārvar Karaļa Jēkaba Bībelei, lai iekarotu sev stabilu vietu, bija Ženēvas Bībeles noturīgā popularitāte.” Daudzus gadus lasītāji deva priekšroku Ženēvas Bībelei, un Skotijā tā joprojām palika oficiāli atzītā Bībele. Tā tika atkārtoti izdota līdz pat 1644. gadam.

Britu un ārzemju Bībeles biedrība atzīmēja: ”1611. gadā iespiestās Karaļa Jēkaba Bībeles izpēte liecina, ka tās tulkotāji.. no Ženēvas Bībeles bija ietekmējušies vairāk nekā no visiem citiem Bībeles tulkojumiem angļu valodā.” Daudzi jauninājumi materiāla pasniegumā, kuri bija ieviesti Ženēvas Bībelē, un šajā tulkojumā lietotās frāzes parādījās arī Karaļa Jēkaba Bībelē.

Ilgstoša ietekme

Lai arī Karaļa Jēkaba Bībele galu galā to aizēnoja, Ženēvas Bībelei ir liela nozīme angļu literatūras un Bībeles tulkošanas vēsturē. Tā ne tikai ieviesa jaunus tulkojuma un materiāla pasnieguma principus, bet arī bija būtisks posms ķēdē, kas saista dažādos angļu Bībeles tulkojumus un to pārstrādātos izdevumus. Ženēvas Bībele visdažādākos cilvēkus, kas citus Bībeles izdevumus droši vien nebūtu varējuši iegādāties, mudināja lasīt un pētīt Svētos Rakstus.

Šī Bībele bruģēja ceļu Karaļa Jēkaba Bībelei, un dažas frāzes un izteicieni no tās ienāca angļu literatūrā un iesakņojās angļu valodā. Lai gan mūsdienās lielākā daļa cilvēku par šo Bībeles izdevumu neko nav dzirdējuši, tomēr tas ir atstājis bagātu mantojumu un tā ietekme ir jūtama vēl šodien.

[Attēls 12. lpp.]

2. Mozus grāmatas 6. nodaļas 3. pants, kur parādās Dieva vārds

[Attēli 13. lpp.]

Kolumntituls

Ilustrācija

Piezīmes uz lappuses malas

[Norāde par autortiesībām]

Visi attēli: Courtesy American Bible Society

[Norāde par attēla autortiesībām 12. lpp.]

Visi attēli: Courtesy American Bible Society