Mūzika — Dieva dāvana, kas iepriecina sirdi

NO MŪSU KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

MŪZIKAI piemīt liels spēks. Tā mūs var nomierināt, saviļņot un pacilāt, un tajā mēs varam izpaust savus priekus un bēdas. Mūzika ir universāla, tā pazīstama visdažādākajām kultūrām, kā senajām, tā modernajām, un tā runā gan prāta, gan sirds valodā. Mūzika neapšaubāmi ir brīnišķīga Dieva dāvana. (1. Mozus 4:21.)

Ar mūziku cilvēks saskaras jau kopš pašas dzimšanas. Daudzas mātes, aijājot savus bērnus miegā, dzied šūpuļdziesmas. Kad bērni sasniedz pusaudžu vecumu, viņi bieži vien atrod to mūziku, kas viņus īpaši aizrauj un aizkustina, un tā izveidojas viņu muzikālā gaume. Arī pieaugušie labprāt klausās mūziku, braucot automašīnā vai atpūšoties pēc garas dienas.

Dažkārt dziesmas vārdi var mums daudz pastāstīt par kādas tautas kultūru vai vēsturi. Piemēram, senie izraēlieši sacerēja dziesmas par godu īpašiem notikumiem. (2. Mozus 15:1—21; Soģu 5:1—31.) Pravietis Mozus uzrakstīja dziesmu, kurā viņš minēja faktus no Izraēla tautas vēstures un deva vairākus sirsnīgus padomus. (5. Mozus 32:1—43.) Šādas dziesmas izraēliešiem noteikti palīdzēja paturēt prātā svarīgas atziņas.

Dziedāt spēj ikviens

Varbūt jūs neuzskatāt sevi par muzikāli apdāvinātu cilvēku, taču nesteidzieties ar šādu spriedumu. Cilvēka balss ir unikāls instruments, un gandrīz ikviens var dziedāt vai nu kāda mūzikas instrumenta pavadījumā, vai arī bez tā. Viss, kas jums jādara, ir jāņem un jādzied. Kad jūs dziedat, neuztraucieties, ka jums tas neizdodas tik labi kā slaveniem dziedātājiem. Vingrinieties, un jūsu prasmes uzlabosies.

”Balss ir nesaraujami saistīta ar mūsu dziļākajām emocijām, un no visiem instrumentiem tieši balss tās ataino vislabāk,” rakstīts žurnāla Psychologies spāņu izdevumā. ”[Dziedāt] ir ļoti aizraujoši,” saka ievērojamā spāņu dziedātāja Ainoja Arteta. ”Visiem, kas vēlas dziedāt, es ieteiktu to darīt, nebaidoties brīvi izpaust savas emocijas.”

Tā kā mūzika var ļoti spēcīgi ietekmēt mūsu sirdi, tā būtu jāizvēlas gudri. Aizrāvies ar dziesmas patīkamo melodiju, klausītājs var pat nepamanīt, ka dziesmas vārdos pievilcīgā gaismā ir atainots naids, netikumība vai vardarbība — kaut kas tāds, kas cilvēkam ar augstiem morāles principiem nav pieņemams. (Efeziešiem 4:17—19; 5:3, 4.) Dieva Rakstos izskan brīdinājums: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:23.) Mūzikas izvēlei neapšaubāmi ir liela nozīme.a

Laba mūzika dziedē

”Viens no iemesliem, kāpēc mūzika ir gandrīz visu kultūru neatņemama sastāvdaļa, [ir] tās spēja veicināt labu veselību un pašsajūtu,” teikts grāmatā Principles and Practice of Stress Management (Stresa menedžments. Principi un prakse). Kad cilvēks dzied, minēts žurnālā Psychologies, skaņas viņa ķermenī izsauc vibrācijas. Šo maigo vibrāciju ietekmē ķermenis atslābinās un tā šūnas izplešas, un tas savukārt var mazināt sāpju sajūtu.

Tāpēc daži ārsti saviem pacientiem, kas cieš no stresa, iesaka klausīties liegu mūziku, jo šāda mūzika ne tikai palīdz mazināt stresu, bet arī var uzlabot garastāvokli. Dažās slimnīcās mūziku atskaņo pat intensīvās terapijas nodaļās. Mierīga mūzika parasti nāk par labu priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, kā arī pacientiem, kas atgūstas pēc operācijas. Kā teikts grāmatā Principles and Practice of Stress Management, pētījumi liecina, ka relaksējošas mūzikas klausīšanās ”ievērojami samazina stresa hormonu līmeni operācijas laikā”.

Tāpat mūzika grūtniecēm var palīdzēt atslābināties un vairot drošības sajūtu dzemdību laikā. Arī zobārstniecības kabinetos mēdz atskaņot mierīgu mūziku, lai mazinātu pacientu uztraukumu. Taču ir kaut kas vēl vērtīgāks, ko var dot mūzika un dziesmas, proti, tās mūs var tuvināt Dievam.

”Ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties”

Vai jūs zināt, ka aptuveni desmito daļu Bībeles veido dziesmas? To vidū ir, piemēram, Psalmi, Salamana Augstā Dziesma un Jeremijas Raudu Dziesmas. Bībelē dziesmas ir minētas aptuveni trīssimt reižu, un lielākoties par tām ir runāts saistībā ar Dieva pielūgsmi. ”Tas Kungs ir mans stiprums.. ..ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties,” rakstīja Izraēlas ķēniņš Dāvids, kas prata labi muzicēt un sacerēt dziesmas. (Psalms 28:7.)

Dāvids četriem tūkstošiem Levija cilts vīriešu uzticēja dziedāt un spēlēt dažādus mūzikas instrumentus Jeruzalemes templī, un 288 no tiem bija sevišķi prasmīgi savā jomā. (1. Laiku 23:4, 5; 25:7.) Nav šaubu, ka dziedātāji pastāvīgi vingrinājās. Mūzikai bija tik svarīga nozīme Dieva pielūgsmē, ka dziedātāji bija atbrīvoti no citiem tempļa pienākumiem, lai pilnībā varētu nodoties savam darbam. (1. Laiku 9:33.)

Vakarā pirms savas nāves Jēzus un viņa apustuļi dziedāja slavas dziesmas Dievam, visticamāk, tās bija dziesmas, kas atbilst 113. līdz 118. psalmam. Jēzus laikā šos psalmus, kas tiek dēvēti arī par Hallel psalmiem, dziedāja Pasā svētku laikā. (Mateja 26:26—30.) Hallel psalmiem šāds nosaukums ir tāpēc, ka tajos vairākkārt atkārtots vārds ”Alelujā!”, kas nozīmē ”Slavējiet Jah!”. ”Jah” ir Jehovas, Visaugstākā Dieva, vārda poētiska saīsināta forma. (Psalms 83:19; 2. Mozus 6:3, zemsv. piez.)

Dziedāšana kļuva par būtisku pielūgsmes sastāvdaļu arī kristiešiem. Grāmatā The History of Music (Mūzikas vēsture) rakstīts: ”Agrīnie kristieši cildināja Dievu dziesmās gan draudzes sapulcēs, gan citās reizēs. Ticībai pievērstajiem jūdiem tas bija sinagogu tradīciju turpinājums.. [..] Papildus ebreju psalmiem.. parādījās arvien jaunas slavas dziesmas.” Arī mūsdienās Jehovas liecinieki slavina Dievu dziesmās gan kristiešu draudzes sapulcēs, gan ārpus tām.

Tā kā mūzika paver tik plašas iespējas izpaust savas emocijas un tik pozitīvi ietekmē sirdi, prātu un pašsajūtu, to patiešām var saukt par ”pilnīgu dāvanu”, kas ”nāk no augšienes”. (Jēkaba 1:17.) Vislabākais veids, kā apliecināt, ka šo dāvanu augstu vērtējam, ir izmantot to gudri.

[Zemsvītras piezīme]