Draudzes organizācija un vadība

APUSTULIS Pāvils savā pirmajā vēstulē korintiešiem minēja kādu svarīgu domu par Dievu. Viņš rakstīja: ”Dievs ir nevis nekārtības, bet miera Dievs.” Pēc tam Pāvils, runājot par draudzes sapulcēm, piebilda: ”Viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.” (1. Kor. 14:33, 40.)

² Tās pašas vēstules sākumā apustulis deva padomu, kā risināt nesaskaņas, kādas bija radušās Korintas draudzē. Pāvils skubināja brāļus, lai tie ”runātu saskanīgi” un ”būtu pilnīgi vienoti — vienprātīgi un vienās domās”. (1. Kor. 1:10, 11.) Pēc tam viņš tiem deva ieteikumus vairākos jautājumos, kas ietekmēja draudzes vienotību. Izmantodams par piemēru cilvēka ķermeni, Pāvils paskaidroja, cik svarīga ir vienotība un sadarbība. Viņš aicināja visus kristiešu draudzē, lai kāda būtu viņu vieta tajā, ar mīlestību rūpēties citam par citu. (1. Kor. 12:12—26.) Taču tik saskanīgi sadarboties kristieši draudzē var vienīgi tad, ja draudzes darbība ir pienācīgi organizēta.

³ Kā kristiešu draudzei jābūt organizētai? Kas to organizē? Kādai jābūt tās struktūrai? Kas ir atbildīgs par tās darbību? Skaidras atbildes uz šiem jautājumiem var atrast Bībelē. (1. Kor. 4:6.)

⁴ Kristiešu draudze tika izveidota mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos. Ko var uzzināt par pirmā gadsimta draudzes darbību? Tās organizācija un vadība bija teokrātiska (no grieķu teos ”Dievs” un kratos ”vara”), proti, tajā tika īstenota Dieva vara. Abi šie vārdi parādās 1. Pētera vēstulē, 5. nodaļas 10. un 11. pantā, kur tie tulkoti ”Dievs” un ”varenība”. Dieva iedvesmotais stāstījums par to, kas notika Jeruzālemē pirms nepilniem 2000 gadiem, neatstāj ne mazākās šaubas, ka svaidīto kristiešu draudzi nodibināja Dievs. (Ap. d. 2:1—47.) Tā bija viņa celtne, viņa saime. (1. Kor. 3:9; Efes. 2:19.) Tie paši principi, kas noteica draudzes organizāciju un darbību pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās ir spēkā kristiešu draudzē.

⁵ Pirmajā gadsimtā, kad izveidojās draudze, tajā sākotnēji bija ap 120 Kristus mācekļu. Pār viņiem pirmajiem nāca svētais gars, piepildoties Joēla grāmatas 2. nodaļas 28. un 29. pantam. (Ap. d. 2:16—18.) Bet jau tajā pašā dienā vēl aptuveni 3000 cilvēku tika kristīti un pievienoti no gara dzimušo draudzei. Šie cilvēki pieņēma vēsti par Kristu un ”iedziļinājās tajā, ko mācīja apustuļi”. Turpmāk ”Jehova ik dienas viņiem piepulcēja tos, kas nostājās uz glābšanas ceļa”. (Ap. d. 2:41, 42, 47.)

⁶ Draudze Jeruzālemē auga ļoti strauji, un jūdu augstais priesteris pat apgalvoja, ka Kristus mācekļi ar savu mācību esot piepildījuši Jeruzālemi. Starp jaunajiem mācekļiem Jeruzālemē bija arī daudzi jūdu priesteri, kas pievienojās draudzei. (Ap. d. 5:27, 28; 6:7.)

⁷ Jēzus teica: ”Jūs būsiet mani liecinieki Jeruzālemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pat tālākajiem zemes nostūriem.” (Ap. d. 1:8.) Kad Jeruzālemē pēc Stefana nāves izcēlās lielas vajāšanas, turienes mācekļi izklīda pa visu Jūdeju un Samariju. Bet, lai kur viņi devās, viņi nepārstāja sludināt labo vēsti un gatavot jaunus mācekļus, starp kuriem bija arī samarieši. (Ap. d. 8:1—13.) Vēl pēc kāda laika labā vēsts ar panākumiem tika sludināta neapgraizītajiem cittautiešiem, proti, neebrejiem. (Ap. d. 10:1—48.) Tā kā kristieši tik aktīvi sludināja, daudzi cilvēki kļuva par Kristus mācekļiem un jaunas draudzes sāka veidoties ārpus Jeruzālemes. (Ap. d. 11:19—21; 14:21—23.)

⁸ Kas tika darīts, lai nodrošinātu, ka visas izveidotās draudzes tiek organizētas un vadītas teokrātiski, saskaņā ar Dieva gribu? Dieva gara vadībā dažiem vīriešiem draudzē tika uzticēts rūpēties par ganāmpulku. Draudzēs, ko sava pirmā misijas ceļojuma laikā apmeklēja Pāvils un Barnaba, viņi iecēla vecākos. (Ap. d. 14:23.) Viens no Bībeles sarakstītājiem, Lūka, ir aprakstījis apustuļa Pāvila tikšanos ar Efesas draudzes vecākajiem. Pāvils viņiem sacīja: ”Esiet nomodā par sevi un par visu ganāmpulku, kurā svētais gars jūs ir iecēlis par pārraugiem, lai jūs ganītu Dieva draudzi, ko viņš ir ieguvis īpašumā ar sava Dēla asinīm.” (Ap. d. 20:17, 28.) Šie brāļi atbilda prasībām, kas Bībelē izvirzītas draudzes pārraugiem. (1. Tim. 3:1—7.) Pāvila darba biedram Titam bija uzticēts iecelt vecākos Krētas draudzēs. (Tit. 1:5.)

⁹ Lai gan draudžu skaits auga, apustuļi un vecākie, kas bija Jeruzālemē, pārraudzīja visu pirmā gadsimta kristiešu draudzi, kas nu jau bija kļuvusi starptautiska. Viņi veidoja tās vadošo padomi.

¹⁰ Vēstulē Efesas draudzei apustulis Pāvils paskaidroja, ka kristiešu draudzē var pastāvēt vienotība, ja tā darbojas saskaņā ar Dieva garu un pakļaujas Jēzus Kristus vadībai. Apustulis mudināja kristiešus, kas dzīvoja šajā pilsētā, attīstīt pazemību un saglabāt ”vienotību, ko dod gars”, uzturot mierīgas attiecības ar visiem draudzē. (Efes. 4:1—6.) Pēc tam viņš citēja 68. psalma 18. pantu un, skaidrodams šos vārdus, norādīja, ka Jehova ir parūpējies, lai garīgā ziņā nobrieduši vīrieši gādātu par draudzes vajadzībām un būtu apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, gani un skolotāji. Šie vīrieši ir kā dāvanas no Jehovas, un viņi stiprina visu draudzi, palīdzot tai garīgā ziņā sasniegt ”pilnīgu briedumu”, kas ir patīkams Dievam. (Efes. 4:7—16.)

¹¹ Mūsdienās visas Jehovas liecinieku draudzes ir organizētas pēc līdzīgiem principiem. Kopā šīs draudzes veido vienu pasaules mēroga draudzi, kuras kodols ir ar garu svaidītie kristieši. (Zah. 8:23.) Tas ir iespējams, pateicoties Jēzum Kristum. Kā jau viņš bija solījis, viņš ir palicis ar saviem svaidītajiem mācekļiem ”ik dienas līdz pat šī laikmeta nobeigumam”. Visi, kas pievienojas augošajai draudzei, atsaucas uz Dieva labo vēsti, dod bezierunu solījumu kalpot Jehovam un tiek kristīti — tā viņi kļūst par Jēzus mācekļiem. (Mat. 28:19, 20; Marka 1:14; Ap. d. 2:41.) Viņi atzīst, ka ”labais gans” Jēzus Kristus ir galva visam ganāmpulkam, kurā ietilpst svaidītie kristieši, kā arī ”citas avis”. (Jāņa 10:14, 16; Efes. 1:22, 23.) Šis ”viens ganāmpulks” saglabā vienotību, atzīstot Kristu par savu galvu un organizatoriskos jautājumos pakļaujoties Kristus ieceltajam pārstāvim — ”uzticamajam un gudrajam kalpam”. Apņemsimies vienmēr stipri paļauties uz šo ”kalpu”! (Mat. 24:45.)

¹² Lai būtu iespējams sagādāt garīgo uzturu īstajā laikā un lai labā vēsts par Dieva valstību tiktu sludināta, pirms nāk gals, ir izveidotas dažādas apvienības. Šīs juridiskās personas dažādās valstīs ir reģistrētas likumā paredzētajā kārtībā, un tās sadarbojas savā starpā. To uzdevums ir sekmēt labās vēsts sludināšanu visās pasaules malās.

¹³ Kad tiek izveidota jauna Jehovas liecinieku organizācijas filiāle, tiek iecelta filiāles komiteja, kurā ietilpst trīs vai vairāk vecākie un kurai jāorganizē darbība attiecīgajā valstī (vai valstīs). Viens no šiem brāļiem ir filiāles komitejas koordinators.

¹⁴ Draudzes, kas atrodas filiāles pārraudzībā, ir organizētas rajonos. Rajoni pēc saviem izmēriem var atšķirties — tas ir atkarīgs no ģeogrāfiskiem faktoriem, valodām, kurās runā sludinātāji, kā arī no draudžu skaita filiāles pārziņā esošajā teritorijā. Katra rajona draudzes periodiski apmeklē rajona pārraugs. Filiāle dod rajona pārraugam norādījumus, kā pildīt savus pienākumus.

¹⁵ Draudzes ņem vērā organizatoriskos norādījumus, un tie visiem nāk tikai par labu. Brāļi un māsas ar cieņu izturas pret vecākajiem, kas tiek iecelti pārraudzīt filiāļu, rajonu un draudžu darbību. Viņi paļaujas, ka uzticamais un gudrais kalps sagādās garīgo uzturu īstajā laikā. Savukārt uzticamais kalps nelokāmi pakļaujas Kristus norādījumiem, ievēro Bībeles principus un seko svētā gara vadībai. Darbojoties vienoti, mēs visi varam pieredzēt to pašu, ko pieredzēja draudzes pirmajā gadsimtā: ”Draudzes kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga.” (Ap. d. 16:5.)