Vainas apziņa. ”Šķīsti mani no maniem grēkiem!”

VAINAS apziņa var nospiest kā smaga nasta. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.” (Psalms 38:5.) Daži kristieši ir ļāvušies pārmērīgām bēdām, jo ir pārliecināti, ka Jehova viņiem nekad nepiedos. (2. Korintiešiem 2:7.) Bet vai šāds secinājums ir pareizs? Pat ja cilvēks ir izdarījis smagus grēkus, vai viņš ir atkāpies no Jehovas tik tālu, ka Jehova viņam nekad nepiedos? Noteikti nē!

Jehova nepamet tos, kas nožēlo savus grēkus. Viņš pats it kā panāk tiem pretī. Līdzībā par pazudušo dēlu Jēzus salīdzināja Jehovu ar mīlošu tēvu, kura dēls atstāja tēva mājas un nodevās trakulīgai uzdzīvei. Pēc kāda laika dēls nolēma atgriezties mājās. ”Viņam vēl tālu esot, tēvs viņu ieraudzīja, iežēlojās un skrēja viņam pretī, viņu apskāva un noskūpstīja.” (Lūkas 15:11—20.) Varbūt jūs vēlaties tuvoties Jehovam, bet jums šķiet, ka esat ”vēl tālu” no viņa. Tāpat kā tēvs Jēzus līdzībā iežēlojās par dēlu, Jehova no sirds jūt līdzi jums. Viņš gaida jūs atgriežamies.

Bet, iespējams, jūs uzskatāt, ka jūsu grēki ir pārāk nopietni vai to ir tik daudz, ka Jehova jums nepiedos. Pievērsiet uzmanību Jehovas aicinājumam, kas lasāms Jesajas grāmatas 1. nodaļas 18. pantā: ””Nāciet, turēsim tiesu!” — saka tas Kungs. ”Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs.”” Pat tādi grēki, kas šķiet tikpat nenomazgājami kā sarkans krāsas traips uz balta apģērba, var tikt piedoti.

Jehova nevēlas, lai jūs visu laiku mocītu sirdsapziņas pārmetumi. Kā jūs varat izjust atvieglojumu, ko sagādā Dieva piedošana un tīra sirdsapziņa? Pievērsiet uzmanību, kādus soļus spēra ķēniņš Dāvids. Pirmkārt, viņš apņēmās ”izsūdzēt tam Kungam savus pārkāpumus”. (Psalms 32:5.) Atcerieties, ka Jehova jūs jau ir aicinājis tuvoties viņam lūgšanā un ”turēt tiesu”. Atsaucieties uz viņa aicinājumu! Atzīstieties Jehovam savos pārkāpumos un atklājiet viņam savas dziļākās domas. Dāvids, balstīdamies uz paša piedzīvoto, ar paļāvību lūdza: ”Šķīsti mani no maniem grēkiem! [..] ..salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Psalms 51:4, 19.)

Otrkārt, Dāvids pieņēma palīdzību, ko viņam sniedza Dieva iecelts pārstāvis — pravietis Nātāns. (2. Samuēla 12:13.) Mūsu laikos Jehova sniedz atbalstu ar draudzes vecāko starpniecību. Viņi zina, kā palīdzēt tiem, kas nožēlo savus grēkus, atjaunot draudzību ar Jehovu. Kad jūs griezīsieties pie draudzes vecākajiem, viņi sarunā ar jums izmantos Bībeles pantus un sacīs sirsnīgas lūgšanas, lai jūs mierinātu, palīdzētu jums tikt galā ar negatīvām izjūtām un jūs garīgi dziedinātu. (Jēkaba 5:14—16.)

Varbūt jums šķiet, ka atzīties Dievam Jehovam savos grēkos un vērsties pie draudzes vecākajiem ir ārkārtīgi grūti. Dāvids acīmredzot jutās līdzīgi, jo kādu laiku viņš par saviem grēkiem klusēja. (Psalms 32:3.) Taču vēlāk viņš pārliecinājās, cik labi ir atzīties Dievam savos grēkos un mainīt savu rīcību.

Piemēram, Dāvids atguva dzīvē prieku. Viņš rakstīja: ”Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!” (Psalms 32:1.) Viņš arī lūdza: ”Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu!” (Psalms 51:17.) Saņēmis Jehovas piedošanu un atbrīvojies no vainas apziņas, Dāvids vēlējās stāstīt par Jehovu citiem.

Jehova vēlas, lai jūs izjustu atvieglojumu, ko dod tīra sirdsapziņa. Un viņš vēlas, lai jūs citiem stāstītu par viņu un viņa nodomiem nevis ar vainas apziņu, bet ar dziļu prieku un no sirds. (Psalms 65:2—5.) Neaizmirstiet, ka Jehova jūs aicina tiekties pēc tā, lai ”jūsu grēki taptu izdzēsti un no paša Jehovas nāktu atspirgšanas laiki”. (Apustuļu darbi 3:19.)

To pieredzēja sākumā minētā Marta. Viņa atceras: ”Dēls man vienmēr sūtīja žurnālus Sargtornis un Atmostieties!. Mazpamazām es iepazinu Jehovu no jauna. Pats grūtākais man bija lūgt piedošanu par visiem grēkiem, ko es biju izdarījusi. Galu galā es tomēr vērsos pie Dieva un lūdzu, lai viņš man piedod. Ir grūti noticēt, ka pagāja veseli 40 gadi, pirms es atgriezos pie Jehovas. Mana dzīve ir pārliecinošs pierādījums tam, ka pat pēc daudziem gadiem cilvēkam ir iespēja atsākt kalpot Dievam un atkal izjust viņa mīlestību.”