Marts
Piektdiena, 1. marts
Kāpēc tu lielies? (1. Kor. 4:7.)
Apustulis Pēteris kristiešus mudināja izmantot savas spējas un prasmes, lai stiprinātu ticības biedrus. Pēteris rakstīja: ”Lai kādu dāvanu ikviens no jums būtu saņēmis, pilnā mērā izmantojiet to, lai kalpotu cits citam. Dievs jums augstsirdīgi ir dāvājis savu labestību, kas izpaužas dažādos veidos, — esiet krietni tās pārvaldnieki.” (1. Pēt. 4:10.) Mums nav jāvilcinās likt lietā savas ”dāvanas” aiz bažām, ka citi varētu kļūt skaudīgi vai nomākti, bet mēs nedrīkstam ar tām lielīties. (1. Kor. 4:6.) Paturēsim prātā, ka mūsu spējas ir Dieva dāvana. Tāpēc tās jālieto, lai stiprinātu draudzi, nevis izceltu sevi. (Filip. 2:3.) Ja mēs izmantosim savu spēku un talantus, pildot Dieva gribu, mums būs iemesls priecāties. Mēs būsim priecīgi nevis tāpēc, ka esam pārspējuši citus vai pierādījuši, ka esam labāki, bet tāpēc, ka ar savām spējām sagādājam godu un slavu Jehovam. w22.04 11., 12. lpp., 7.—9. rk.
Sestdiena, 2. marts
Atver man acis, lai es skaidri saskatītu visu to brīnišķīgo, kas rakstīts tavos likumos! (Ps. 119:18.)
Jēzum Dieva vārdi bija īpaši dārgi. Viņa attieksme pret tiem ir pravietiski aprakstīta Psalmā 40:8: ”Man ir prieks pildīt tavu gribu, mans Dievs, un tavi likumi ir dziļi manā sirdī.” Jēzus mīlēja Dieva vārdus, tāpēc kalpošana debesu Tēvam viņu darīja laimīgu. Arī mēs būsim laimīgi, ja Dieva vārdi būs dziļi mūsu sirdī. (Ps. 1:1—3.) Sekosim Jēzus priekšzīmei un centīsimies padarīt savu Bībeles lasīšanu saturīgāku! Mums tas izdosies, ja pirms lasīšanas lūgsim Jehovu, lasīsim lēnām, pārdomāsim dažādus jautājumus par izlasīto fragmentu un veiksim īsus pierakstus. Analizēsim izlasīto Bībeles fragmentu, izmantojot mūsu literatūru un liekot lietā spriestspēju. Ļausim Bībelei mūs veidot, lasīdami to ar pareizu attieksmi. Ja mēs to visu ņemsim vērā, mēs gūsim maksimālu labumu no Bībeles lasīšanas un vēl vairāk tuvosimies Jehovam. (Ps. 119:17; Jēk. 4:8.) w23.02 13. lpp., 15., 16. rk.
Svētdiena, 3. marts
Čakla cilvēka nodomi vainagosies panākumiem. (Sāl. pam. 21:5.)
Izvirzīsim konkrētu mērķi un pēc tam centīsimies to sasniegt. Pieņemsim, ka mēs vēlamies uzlabot mācītprasmi. Mēs varētu rūpīgi izstudēt brošūru Uzlabosim prasmi lasīt un mācīt. Ja mums ir uzticēts kāds uzdevums darbdienas sapulcē, mēs varam palūgt, lai kāds brālis, kas ir prasmīgs orators, jau iepriekš noklausītos mūsu uzdevumu un ieteiktu, ko uzlabot. Vēl ir svarīgi, lai mums būtu ne vien prasmīga Bībeles skolotāja, bet arī cītīga un uzticama cilvēka reputācija. (2. Kor. 8:22.) Bet ja nu mums nav iedzimtu dotību tajā jomā, kurā vēlamies kļūt prasmīgi? Vai mums būtu jāpadodas? Nekādā gadījumā! Vai Timotejs kļuva par izcilu oratoru un lielisku Bībeles skolotāju? Bībelē par to nekas nav teikts. Bet mēs varam nešaubīties, ka Timotejs viņam uzticētos pienākumus pildīja aizvien labāk, jo viņš ņēma vērā Pāvila padomus. (2. Tim. 3:10.) w22.04 24. lpp., 8.—11. rk.
Pirmdiena, 4. marts
Es ieraudzīju, ka no jūras parādās zvērs ar desmit ragiem un septiņām galvām. (Atkl. 13:1.)
Ko attēlo zvērs ar septiņām galvām? Zvērs izskatījās pēc leoparda, bet tam bija lāča ķepas, lauvas mute un desmit ragi. Šim zvēram ir zināma līdzība ar četriem zvēriem, kas minēti Daniēla grāmatas 7. nodaļā, — tā izskatā ir kaut kas no visiem četriem. Tātad ar šo zvēru nav domāta tikai viena lielvalsts. Kā teikts Bībelē, tam ir piešķirta vara ”pār visām ciltīm, tautām un zemēm, pār cilvēkiem, kas runā dažādās valodās”. Tas nozīmē, ka šis zvērs simbolizē kaut ko vairāk nekā tikai vienu lielvalsti. (Atkl. 13:7.) Zvērs ar septiņām galvām simbolizē visas politiskās varas, kas ir pastāvējušas cilvēces vēsturē. (Pulc. 8:9.) Uz to, ka zvērs ar septiņām galvām attēlo pilnīgi visas politiskās varas, norāda arī tas, ka šim zvēram ir desmit ragi, jo Bībelē skaitlis desmit apzīmē pilnību un kopumu. w22.05 9. lpp., 6. rk.
Otrdiena, 5. marts
Viņš noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs. (Atkl. 21:4.)
Kuri būs starp tiem, kas pieredzēs minētās svētības? Pirmām kārtām tie, kas būs palikuši dzīvi Armagedonā, kā arī bērni, kas piedzims jaunajā pasaulē. Vēl arī tie, kas tiks piecelti no nāves, jo Atklāsmes grāmatas 20. nodaļā ir apsolīts, ka notiks augšāmcelšana. (Atkl. 20:11—13.) Uz zemes atkal varēs dzīvot gan ”taisnie” — cilvēki, kuri savas dzīves laikā bija kalpojuši Jehovam —, gan ”netaisnie”, proti, tie, kuriem nav bijis pienācīgas iespējas iepazīt Jehovu. (Ap. d. 24:15; Jāņa 5:28, 29.) Vai tas nozīmē, ka Jēzus tūkstoš gadu valdīšanas laikā no nāves tiks piecelti pilnīgi visi cilvēki? Nē, tā nebūs. Tie, kas ar savu attieksmi bija skaidri apliecinājuši, ka negrib kalpot Jehovam, nepieredzēs augšāmcelšanu. Viņi nebija izmantojuši iespēju nostāties Jehovas pusē un tādā veidā bija parādījuši, ka nav cienīgi dzīvot uz zemes, kas būs pārveidota par paradīzi. (Mat. 25:46; 2. Tes. 1:9; Atkl. 17:8; 20:15.) w22.05 18. lpp., 16., 17. rk.
Trešdiena, 6. marts
Pie kā lai mēs ejam? Tev ir mūžīgās dzīves vārdi. (Jāņa 6:68.)
Lai veicinātu tīro pielūgsmi, Jēzus ar uzticamā un gudrā kalpa starpniecību uz zemes ir izveidojis iespaidīgu organizāciju. (Mat. 24:45.) Domājot par to, ko Jēzus mums ir dāvājis ar šīs organizācijas palīdzību, mēs droši vien jūtamies tāpat kā apustulis Pēteris, kurš reiz Jēzum teica šīsdienas pantā lasāmos vārdus. Kā gan būtu izvērtusies mūsu dzīve, ja mēs nebūtu nonākuši saskarē ar Jehovas organizāciju? Ar tās palīdzību Jēzus gādā, lai mums būtu papilnam garīgā uztura, un viņš mūs māca, lai mēs spētu paveikt mums uzticēto uzdevumu. Turklāt viņš mums palīdz ”apvilkt jauno personību”, kas vajadzīga, lai mēs būtu patīkami Jehovam. (Efes. 4:24.) Jēzus vienmēr sniedz gudru vadību, un jo īpaši tas ir jūtams grūtos laikos. Ļoti labi tas bija redzams tad, kad sākās Covid-19 pandēmija. Sākumā daudzviet pasaulē nebija īstas skaidrības, ko darīt, bet Jēzus gādāja, lai mēs saņemtu skaidrus norādījumus un varētu sevi pasargāt. w22.07 12. lpp., 13., 14. rk.
Ceturtdiena, 7. marts
Lai jūs pārliecinātos, kas ir svarīgākais. (Filip. 1:10.)
Jehova senajiem izraēliešiem lika, lai tie par viņu stāstītu saviem bērniem ik dienas. (5. Moz. 6:6, 7.) Izraēliešiem bija daudz iespēju dienas gaitā sarunāties ar bērniem, un tā viņi varēja ieaudzināt bērnos mīlestību pret Jehovu. Piemēram, dēls no rīta līdz vakaram palīdzēja tēvam sēt labību vai novākt ražu. Savukārt meita tikmēr palīdzēja mammai, un viņas kopā šuva, auda vai apdarīja kādus mājas darbus. Darbodamies kopā, vecāki un bērni varēja apspriest dažādus svarīgus jautājumus. Viņi varēja pārrunāt, cik Jehova ir labs un kā viņš palīdz ģimenei. Daudzviet pasaulē vecāki un bērni nevar būt kopā augu dienu, jo vecākiem ir jāstrādā un bērniem jāiet skolā. Tāpēc ir svarīgi meklēt iespējas, kad būt kopā ar bērniem un sarunāties ar tiem. (Efes. 5:15, 16.) w22.05 28. lpp., 10., 11. rk.
Piektdiena, 8. marts
Vai jūs nezināt, ka netaisnie neiemantos Dieva valstību? (1. Kor. 6:9.)
Nopietns grēks ir smags Dieva likumu pārkāpums. Ja kristietis izdara nopietnu grēku, viņam jālūdz, lai Jehova viņam piedotu, un jāpastāsta par savu pārkāpumu draudzes vecākajiem. (Ps. 32:5; Jēk. 5:14.) Ir svarīgi paturēt prātā, ka tikai Jehovam ir tiesības pilnībā piedot grēkus. Viņš to dara, balstoties uz Kristus izpirkuma upuri. Bet kāds ir draudzes vecāko uzdevums? Jehova viņiem ir uzticējis pienākumu noskaidrot, vai pārkāpējs drīkst palikt draudzē, un viņiem tas ir jādara, ņemot vērā Bībelē teikto. (1. Kor. 5:12.) Tālāk ir minēti daži no jautājumiem, kas viņiem jānoskaidro. Piemēram: vai cilvēks ir grēkojis apzināti? Vai viņš bija izplānojis savu rīcību? Cik ilgi viņš ir rīkojies grēcīgi? Pats svarīgākais ir noskaidrot, vai viņš patiesi nožēlo izdarīto. Vai ir kādas pazīmes, kas liecina, ka Jehova viņam ir piedevis? (Ap. d. 3:19.) w22.06 9. lpp., 4. rk.
Sestdiena, 9. marts
Mīliet patiesību! (Zah. 8:19.)
Jēzus savus sekotājus mudināja tiekties pēc taisnības. (Mat. 5:6.) Tas nozīmē, ka cilvēkam jājūt spēcīga vēlēšanās rīkoties pareizi un saglabāt morālu tīrību. Vai jūs mīlat patiesību un taisnību? Nav šaubu, ka tā ir. Jūs nīstat melus un it visu, kas ir ļauns un slikts. (Ps. 119:128, 163.) Melot ir raksturīgi šīs pasaules valdniekam Sātanam. (Jāņa 8:44; 12:31.) Jau kopš sacelšanās Ēdenē Sātans nomelno mūsu debesu Tēvu Jehovu un izplata par Jehovu melus. Viņš mēģina radīt priekšstatu, ka Jehova ir savtīgs un negodīgs valdnieks, kas slēpj no cilvēkiem kaut ko labu. (1. Moz. 3:1, 4, 5.) Sātans aizvien sēj šaubas cilvēku prātā. Tos, kas nemīl patiesību, viņš viegli var pamudināt uz rīcību, kas Dieva acīs ir nepareiza un ļauna. (Rom. 1:25—31.) w23.03 2. lpp., 3. rk.
Svētdiena, 10. marts
[Jehovas] mīlestība paliek mūžam. (Ps. 100:5.)
Ja jūs pūlaties atbrīvoties no kāda nosodāma paraduma, jums var gadīties atkal paklupt. Bet, ja jums šķiet, ka jums līdz savam mērķim vēl tālu, jūs varbūt sākat zaudēt pacietību un jums nolaižas rokas. Kas tādos gadījumos palīdz nepadoties? Mīlestība pret debesu Tēvu. Mīlestība pret Jehovu ir kaut kas bezgala vērtīgs. (Sāl. pam. 3:3—6.) Ja cilvēks tiešām mīl Jehovu, viņš grūtību priekšā nepadodas. Bībelē bieži ir pieminēta Jehovas uzticīgā mīlestība pret viņa kalpiem. Viņš tos nekad nepametīs un nebeigs mīlēt. Cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla, tātad spēj līdzināties viņam. (1. Moz. 1:26.) Kā jūs varat iemīlēt Jehovu? Pirmām kārtām domājiet, par ko jūs varat pateikties Jehovam. (1. Tes. 5:18.) Ik dienu pārdomājiet, kā Jehova jums ir izrādījis savu mīlestību. Pēc tam lūgšanās pateicieties par to viņam un konkrēti pieminiet, ko viņš ir darījis jūsu labā. Centieties saskatīt, ka Jehova mīl ikvienu savu kalpu — arī jūs. w23.03 12. lpp., 17.—19. rk.
Pirmdiena, 11. marts
[Jēzus] zināja, kas ir cilvēka sirdī. (Jāņa 2:25.)
Jēzus pret visiem 12 apustuļiem izturējās laipni un ar mīlestību. Ko no tā var secināt? Ir būtiski, lai kristieši censtos neaizvainot ticības biedrus, bet ir būtiski arī tas, kā mēs reaģējam, saskaroties ar citu trūkumiem. Kad kāds ticības biedrs mūs ir apbēdinājis, mēs varam padomāt par šādiem jautājumiem: ”Kāpēc es tik daudz domāju un uztraucos par notikušo? Vai mana reakcija neliecina, ka man jāstrādā pie kādas rakstura iezīmes? Vai nevarētu būt tā, ka cilvēks, kas mani ir apbēdinājis, pieredz kādas grūtības? Kā es varu apliecināt pašaizliedzīgu mīlestību un nedusmoties uz ticības biedru, pat ja man šķiet, ka man ir pamatots iemesls būt neapmierinātam?” Izturēdamies pret citiem ar mīlestību, mēs apliecinām, ka esam Kristus sekotāji. No Jēzus var mācīties arī to, ka ir jācenšas saprast ticības biedrus. (Sāl. pam. 20:5.) Jēzus spēja saskatīt, kas ir cilvēka sirdī. Mēs, protams, to nespējam, taču mums jāpatur prātā, ka mūsu garīgie brāļi un māsas ir tikai nepilnīgi cilvēki. (Efes. 4:1, 2; 1. Pēt. 3:8.) Jo vairāk mēs uzzināsim par viņu pagātni, par to, kas ir ietekmējis viņu personību, jo vieglāk mums būs neņemt vērā viņu trūkumus. w23.03 30. lpp., 14.—16. rk.
Otrdiena, 12. marts
Viņš ir nevis mirušo, bet dzīvo Dievs. (Lūk. 20:38.)
Sātans var izmantot situācijas, kad kādam Dieva kalpam ir vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība. Ārsti vai tuvinieki, kas nav Jehovas liecinieki, var censties mūs pierunāt, lai mēs piekristu asins pārliešanai un tā pārkāptu Dieva likumus. Var būt arī tā, ka mūs mēģina pārliecināt, lai mēs piekristu kādam citam ārstēšanas veidam, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem. Mēs, protams, nevēlamies mirt. Bet mēs zinām, ka nekas — pat ne nāve — mūs ”nespēs šķirt no Dieva mīlestības”. (Rom. 8:37—39.) Jehova patur atmiņā visus savus kalpus, kas ir aizmiguši nāves miegā. Viņa acīs ”tie visi ir dzīvi”. (Lūk. 20:37.) Viņš ilgojas tos celt augšā. (Īj. 14:15.) Jehova ir samaksājis dārgu maksu, lai mēs ”iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Jāņa 3:16.) Mēs zinām, cik stipri Jehova mūs mīl un cik ļoti viņam rūp, kas ar mums notiek. Tāpēc, pieredzēdami smagas veselības problēmas vai saskardamies ar nāves draudiem, mēs neatstājam Jehovu. Tieši pretēji — mēs vēršamies pie viņa pēc mierinājuma, gudrības un spēka. (Ps. 41:3.) w22.06 18. lpp., 16., 17. rk.
Trešdiena, 13. marts
Īstā gudrība skaļi sauc ielās. (Sāl. pam. 1:20.)
Bībelē ir teikts: ”Ar bijību pret Jehovu sākas gudrība, un pazīt Vissvētāko — tā ir sapratne.” (Sāl. pam. 9:10.) Kad jāpieņem kāds svarīgs lēmums, mums jācenšas, lai mūsu lēmuma pamatā būtu Jehovas viedoklis par konkrēto jautājumu. To mēs varam uzzināt, iedziļinoties Bībelē un Bībeles literatūrā. Tāda rīcība liecina par īstu gudrību. (Sāl. pam. 2:5—7.) Vienīgais, kas var dot īstu gudrību, ir Jehova. (Rom. 16:27.) Kāpēc tā var apgalvot? Pirmkārt, tāpēc, ka viņš ir Radītājs un viņš zina visu par to, ko ir radījis. (Ps. 104:24.) Otrkārt, viss, ko Jehova dara, liecina par viņa gudrību. (Rom. 11:33.) Treškārt, Jehovas gudrie padomi vienmēr nāk par labu visiem, kas tos liek lietā. (Sāl. pam. 2:10—12.) Ja mēs vēlamies rīkoties patiešām gudri, mums tas viss jāņem vērā. w22.10 19. lpp., 3., 4. rk.
Ceturtdiena, 14. marts
Debesīs izcēlās karš — Mihaēls un tā eņģeļi karoja ar pūķi. Lai gan pūķis un tā eņģeļi ar viņiem cīnījās, tie cieta sakāvi un vairs nevarēja palikt debesīs. (Atkl. 12:7, 8.)
Kā redzams Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā, Sātans cieta sakāvi, un viņš kopā ar dēmoniem tika nomests uz zemes. Protams, Sātans ir ļoti nikns, un viņš izgāž dusmas uz cilvēkiem. Tāpēc tagad uz zemes ir īpaši grūti laiki. (Atkl. 12:9—12.) Ko šie pravietojumi nozīmē mums? Notikumi pasaulē un tas, kā ir mainījušies cilvēki, mums palīdz saprast, ka Jēzus ir sācis valdīt. Redzot, cik savtīgi un ļauni rīkojas cilvēki, mēs nevis ļaujam vaļu sašutumam, bet paturam prātā, ka tādā veidā piepildās viens no Bībeles pravietojumiem. Dieva valstība tiešām jau valda! (Ps. 37:1.) Jo tuvāk būs Armagedons, jo sliktāki kļūs apstākļi pasaulē. (Marka 13:8; 2. Tim. 3:13.) Mēs esam ļoti pateicīgi mūsu mīlošajam debesu Tēvam par to, ka viņš mums palīdz saprast, kāpēc pasaulē ir iestājušies tik grūti laiki. w22.07 3., 4. lpp., 7., 8. rk.
Piektdiena, 15. marts
Taisna cilvēka karstajai lūgšanai ir liels spēks. (Jēk. 5:16.)
Mēs varam lūgt Jehovam, lai viņš palīdz mūsu brāļiem un māsām izturēt grūtības, kas ir saistītas ar veselības problēmām, dabas katastrofām, pilsoņu kariem, vajāšanām un daudz ko citu. Mēs varam lūgt par tiem pašaizliedzīgajiem ticības biedriem, kas palīdz tiem, kuri nonākuši nelaimē. Ja mēs personiski pazīstam kādu, kam klājas ļoti grūti, mēs varam viņu pieminēt savās lūgšanās. Lūgdami, lai Jehova palīdz mūsu ticības biedriem izturēt visus pārbaudījumus, mēs apliecinām, ka viņus sirsnīgi mīlam. Tie, kas īsteno vadību draudzē, ir pateicīgi par to, ka citi par viņiem lūdz. Arī apustulis Pāvils augstu vērtēja šādas lūgšanas. Viņš sacīja: ”Lūdziet arī par mani, lai tad, kad es runāšu, man tiktu doti īstie vārdi un es spētu droši stāstīt citiem labās vēsts dievišķo noslēpumu.” (Efes. 6:19.) Tā kā mēs mīlam brāļus, kas nesavtīgi rūpējas par draudzi, mēs lūdzam, lai Jehova svētītu viņu pūles. w22.07 23., 24. lpp., 14.—16. rk.
Sestdiena, 16. marts
Uzliksim.. bruņucepuri — cerību uz glābšanu. (1. Tes. 5:8.)
Kareivis, dodoties kaujā, uzliek bruņucepuri, lai pasargātu galvu. Kristieši ir iesaistīti garīgā karā, un viņiem ir jāsargā prāts. Sātans mūs visādi kārdina un grib, lai mēs aizrautos ar dažādām idejām, kas mūs attālinātu no Jehovas. Gluži kā bruņucepure pasargā kareivja galvu, cerība pasargā mūsu prātu, lai mēs paliktu uzticīgi Jehovam. Ja mūsu cerība sāk bālēt, mūsu prātu sāk nodarbināt tikai pašu iegribas un vēlmes, un mēs vairs nedomājam par Dieva apsolīto mūžīgo dzīvi. Tā notika ar dažiem kristiešiem senajā Korintā. Viņi bija zaudējuši ticību kādam ļoti būtiskam Dieva solījumam — viņi vairs neticēja augšāmcelšanai. (1. Kor. 15:12.) Pāvils savā vēstulē Korintas kristiešiem rakstīja, ka cilvēki, kam nav cerības uz augšāmcelšanu, dzīvo tikai tādēļ, lai apmierinātu savas vēlmes. (1. Kor. 15:32.) Mūsdienās ir daudz tādu cilvēku, kas netic Dieva solījumiem un dzīvo vienai dienai, cenšoties ņemt no dzīves visu, ko vien var. Bet mēs ticam tam, ko Dievs ir apsolījis. w22.10 25., 26. lpp., 8., 9. rk.
Svētdiena, 17. marts
Pastāvīgi lūdziet Dievu. (1. Tes. 5:17.)
Jehova vēlas, lai mēs vērstos pie viņa lūgšanās. Viņš zina, ar kādām grūtībām cīnāmies, un apliecina, ka jebkurā laikā uzklausīs mūsu lūgšanas. Jehovam savu kalpu lūgšanas ir patīkamas. (Sāl. pam. 15:8.) Par ko mēs varam lūgt, ja jūtamies vientuļi? Mēs varam izkratīt Jehovam savu sirdi. (Ps. 62:8.) Stāstīsim Jehovam par savām bažām un atklāti teiksim, kā mēs jūtamies. Lūgsim viņam palīdzību, lai negatīvas emocijas mūs nepārņemtu savā varā un lai viņš dotu mums drosmi sludināt. Lūgsim Jehovam arī gudrību, lai mēs spētu taktiski paskaidrot, kam mēs ticam. (Lūk. 21:14, 15.) Tiem, kas cīnās ar negatīvām emocijām, var palīdzēt saruna ar kādu nobriedušu kristieti. Lūdziet Jehovu, lai jūs spētu pastāstīt kādam par savām izjūtām. Lūdziet, lai Jehova palīdz kristietim, kam jūs uzticaties, būt saprotošam. Stāstiet Jehovam visu, kas uz sirds, un vērojiet, kā viņš atbildēs uz jūsu lūgšanām, kā arī pieņemiet citu cilvēku palīdzību. Tad jūs vairs nejutīsieties tik vientuļi. w22.08 10. lpp., 6. rk.
Pirmdiena, 18. marts
Viņi visi pārkāpj imperatora rīkojumus. (Ap. d. 17:7.)
Tesalonikas kristieši pieredzēja naidīgu izturēšanos. Niknuma pārņemtie pilsētas iedzīvotāji aizvilka pie pilsētas vadītājiem dažus brāļus un sauca: ”Viņi visi pārkāpj imperatora rīkojumus.” (Ap. d. 17:6.) Nav grūti iztēloties, cik izbijušies tobrīd bija brāļi un māsas, kas tikai nesen bija kļuvuši par kristiešiem. Ja apustulis Pāvils neko neiesāktu, visticamāk, būtu noplakusi viņu dedzība kalpošanā. Pāvils to negribēja pieļaut. Viņš gādāja, lai jaunizveidotā draudze netiktu atstāta novārtā. Par to liecina vārdi, ko Pāvils vēlāk rakstīja Tesalonikas kristiešiem: ”Mēs.. nolēmām, ka būtu labāk.. sūtīt pie jums Timoteju.., lai jūs stiprinātu un mierinātu, palīdzot jums būt nelokāmiem ticībā, tā ka neviens no jums šajās vajāšanās nesāktu svārstīties.” (1. Tes. 3:1—3.) Timotejs bija redzējis, kā Pāvils stiprina Listras kristiešus un kā Jehova viņus atbalsta. Tāpēc viņš ar pārliecību varēja teikt saviem garīgajiem brāļiem un māsām, ka viņi noteikti izturēs. (Ap. d. 14:8, 19—22; Ebr. 12:2.) w22.08 21. lpp., 4. rk.
Otrdiena, 19. marts
Dievs ir sūtījis pasaulē savu vienīgo Dēlu, lai mēs ar viņa starpniecību iegūtu dzīvību. (1. Jāņa 4:9.)
19. gadsimta otrajā pusē neliela Bībeles pētnieku grupa Čārlza Rasela vadībā sāka padziļināti pētīt Bībeli. Viņi vēlējās noskaidrot patiesību par Jēzus upura vērtību un par to, kā būtu jāpiemin viņa nāve. Pateicoties agrīno Bībeles pētnieku centieniem, mēs zinām patiesību par Jēzus izpirkuma upuri un tā vērtību. (1. Jāņa 2:1, 2.) Vēl mēs esam sapratuši, ka Dievs saviem kalpiem dāvā brīnišķīgas nākotnes izredzes — nelielai grupai kristiešu ir cerība iemantot nemirstību debesīs, bet pārējie dievbijīgie cilvēki varēs mūžīgi dzīvot uz zemes. Mūsu attiecības ar Jehovu nostiprinās, kad pārdomājam, cik liela ir viņa mīlestība pret mums un kā ikvienam no mums nāk par labu Jēzus izpirkums. (1. Pēt. 3:18.) Tāpat kā mūsu ticības biedri, kas dzīvoja pirms daudziem gadu desmitiem, arī mēs aicinām citus kopā ar mums atzīmēt Jēzus nāvi. w23.01 21. lpp., 6., 7. rk.
Bībeles lasīšana pirms Atceres vakara (notikumi 9. nīsānā, pēc saulrieta) Marka 14:3—9
Trešdiena, 20. marts
Viņš ir nomiris par visiem, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem, bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā. (2. Kor. 5:14, 15.)
Jēzus citiem stāstīja, ko paveiks Dieva valstība, un mēs esam pateicīgi, ka viņš to ir darījis zināmu. Mēs augstu vērtējam Jēzus doto izpirkumu, jo tas ļauj veidot ciešas attiecības gan ar Jēzu, gan ar Jehovu. Tiem, kas tic Jēzum, ir arī cerība dzīvot mūžīgi un atkal satikt tuviniekus, kas ir aizmiguši nāves miegā. (Jāņa 5:28, 29; Rom. 6:23.) Šīs svētības mēs nevaram nopelnīt ne ar kādiem darbiem, un mēs nekad nespēsim Dievam un Kristum atlīdzināt par visu, ko viņi ir darījuši mūsu labā. (Rom. 5:8, 20, 21.) Taču mēs viņiem varam apliecināt savu dziļo pateicību. Viens no veidiem, kā to darīt, ir veltīt laiku, spēkus un līdzekļus kalpošanai. Piemēram, mēs varētu piedalīties teokrātisko ēku būvniecībā un tehniskajā apkopē. w23.01 26. lpp., 3. rk.; 28. lpp., 5. rk.
Bībeles lasīšana pirms Atceres vakara (notikumi 9. nīsānā, dienas laikā) Marka 11:1—11
Ceturtdiena, 21. marts
Es ieraudzīju, ka uz Cionas kalna stāv Jērs un kopā ar viņu 144 000. (Atkl. 14:1.)
Dieva valstības valdniekiem būs jārūpējas par miljardiem cilvēku, kas apdzīvos visu zemeslodi. Tāpat kā Jēzus, arī viņa līdzvaldnieki būs ķēniņi un priesteri. (Atkl. 5:10.) Kad bija spēkā Mozus bauslība, priesteri palīdzēja tautai sargāt veselību un stiprināt ticību un attiecības ar Dievu. Tā kā Mozus bauslība bija ”gaidāmo labo lietu ēna”, ir loģiski secināt, ka Jēzus līdzvaldnieki palīdzēs Dieva kalpiem uz zemes būt veseliem un stiprināt attiecības ar Dievu. (Ebr. 10:1.) Patlaban mēs nezinām, kā debesu ķēniņi un priesteri sazināsies ar Dieva valstības pavalstniekiem, taču mēs varam būt pārliecināti, ka paradīzē visi saņems vajadzīgos norādījumus. (Atkl. 21:3, 4.) w22.12 11. lpp., 11.—13. rk.
Bībeles lasīšana pirms Atceres vakara (notikumi 10. nīsānā, dienas laikā) Marka 11:12—19
Piektdiena, 22. marts
Jūs pasludināt Kunga nāvi, līdz kamēr viņš būs atnācis. (1. Kor. 11:26.)
Viens iemesls, kāpēc mēs aicinām citus uz Atceres vakaru, ir tāds, ka mēs vēlamies, lai viņi uzzinātu, ko Jehova un Jēzus ir darījuši cilvēces labā. (Jāņa 3:16.) Mēs ceram, ka tos, kas ieradušies pirmo reizi, redzētais un dzirdētais pamudinās mācīties Bībeli un kļūt par Jehovas kalpiem. Mēs cenšamies aicināt uz Kunga mielastu arī neaktīvos sludinātājus, lai viņiem atgādinātu, ka Jehova viņus joprojām mīl. Daudzi atsaucas uz šo aicinājumu. Atceres vakars viņiem atgādina, kādu prieku viņi izjuta, kad kalpoja Jehovam. (Ps. 103:1—4.) Lai kāda būtu cilvēku atsaucība, mēs dedzīgi aicinām citus uz Jēzus nāves piemiņas pasākumu, jo zinām, ka Jehovam rūp cilvēki. (Lūk. 15:7; 1. Tim. 2:3, 4.) w23.01 20. lpp., 1. rk.; 22., 23. lpp., 9.—11. rk.
Bībeles lasīšana pirms Atceres vakara (notikumi 11. nīsānā, dienas laikā) Marka 11:20—12:27, 41—44
Sestdiena, 23. marts
Jehovas acis vēro tos, kas viņu bīstas. (Ps. 33:18.)
Pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus debesu Tēvam izteica kādu īpašu lūgumu. Viņš lūdza, lai Jehova pasargā viņa sekotājus. (Jāņa 17:15, 20.) Jehova vienmēr ir gādājis par saviem kalpiem un tos atbalstījis. Taču Jēzus zināja, ka Sātans pret viņa mācekļiem vērsīsies sevišķi nikni. Jēzus saprata, ka viņiem, lai nesalūztu, būs nepieciešams Jehovas atbalsts. Dzīve Sātana pārvaldītajā pasaulē patiesajiem kristiešiem rada milzīgu spriedzi. Mēs pieredzam dažādas grūtības un nelaimes, kuru dēļ mums var nolaisties rokas un kuras pat var pārbaudīt mūsu uzticību Jehovam. Bet mums nav jāļaujas bailēm. Jehova mūs vēro — viņš zina, ar kādām grūtībām mēs sastopamies —, un viņš vienmēr ir gatavs nākt mums talkā. Patiesi, Jehova ”vēro tos, kas viņu bīstas”. (Ps. 33:18—20.) w22.08 8. lpp., 1., 2. rk.
Bībeles lasīšana pirms Atceres vakara (notikumi 12. nīsānā, dienas laikā) Marka 14:1, 2, 10, 11; Mateja 26:1—5, 14—16
ATCERES VAKARS
pēc saulrieta
Svētdiena, 24. marts
To dariet, mani pieminot. (Lūk. 22:19.)
Katru gadu pirms un pēc Atceres vakara mēs atvēlam vairāk laika pārdomām par to, ko cilvēkiem nozīmē Jēzus nāve, un pieminam izpirkuma upuri lūgšanās. Mēs arī cenšamies uzaicināt uz šo svarīgo pasākumu pēc iespējas vairāk cilvēku. Turklāt mēs nepieļaujam, ka mūs pašus kaut kas kavētu apmeklēt Atceres vakaru. Atceres vakarā var uzzināt, kāpēc cilvēkiem ir nepieciešams izpirkuma upuris un kā ar viena cilvēka nāvi var izpirkt daudzu grēkus. Runā tiek paskaidrots, ko simbolizē maize un vīns, kuri tiek pasniegti Atceres vakarā, un kas tos iebauda. (Lūk. 22:19, 20.) Vēl šajā runā var dzirdēt, kādas svētības pieredzēs tie, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes. (Jes. 35:5, 6; 65:17, 21—23.) Šādas zināšanas mums nebūtu jāuztver kā kaut kas pašsaprotams. w23.01 20. lpp., 2. rk.; 21. lpp., 4. rk.
Bībeles lasīšana pirms Atceres vakara (notikumi 13. nīsānā, dienas laikā) Marka 14:12—16; Mateja 26:17—19 (notikumi 14. nīsānā, pēc saulrieta) Marka 14:17—72
Pirmdiena, 25. marts
Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16.)
Atdodams savu Dēlu, Dievs ir sagādājis izpirkuma maksu par mūsu grēkiem, lai mēs varētu iemantot mūžīgu dzīvi. (Mat. 20:28.) Apustulis Pāvils par to rakstīja: ”Kā nāve parādījās viena cilvēka dēļ, tā arī mirušo augšāmcelšana ir iespējama viena cilvēka dēļ. Jo, tāpat kā Ādama dēļ visi mirst, pateicoties Kristum, visi tiks darīti dzīvi.” (1. Kor. 15:21, 22.) Jēzus savus sekotājus mācīja lūgt, lai nāk Dieva valstība un lai uz zemes notiek Dieva griba. (Mat. 6:9, 10.) Kāda ir Dieva griba? Viņš vēlas, lai cilvēki uz zemes dzīvotu mūžīgi. Lai to panāktu, Jehova ir iecēlis savu Dēlu par valstības ķēniņu. Turklāt viņš bija paredzējis, ka 144 tūkstoši cilvēku tiks piecelti dzīvei debesīs un valdīs kopā ar Jēzu, īstenodami Dieva gribu. (Atkl. 5:9, 10.) w22.12 5. lpp., 11., 12. rk.
Bībeles lasīšana pēc Atceres vakara (notikumi 14. nīsānā, dienas laikā) Marka 15:1—47
Otrdiena, 26. marts
Mūs skubina Kristus mīlestība, jo esam atzinuši, ka viens cilvēks ir nomiris par visiem.., lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem. (2. Kor. 5:14, 15.)
Ja ir nomiris mums tuvs cilvēks, mēs ļoti skumstam pēc viņa. Sākumā, domājot par viņa dzīves pēdējām dienām, kurās, viņš, iespējams, cieta mokas, mēs izjūtam skaudras sāpes. Bet ar laiku tās atkāpjas, un mēs labprāt gremdējamies atmiņās par to, ko šis cilvēks mums ir iemācījis, ko viņš ir paveicis vai kā viņš mūs ir stiprinājis un uzmundrinājis. Līdzīgi ir, kad mēs lasām par Jēzu. Mums ir ļoti sāpīgi lasīt par Jēzus ciešanām un nāvi. Bet, tuvojoties Atceres vakaram, mēs cenšamies atvēlēt laiku, lai pārdomātu Jēzus izpirkuma upura nozīmi. (1. Kor. 11:24, 25.) Mēs labprāt domājam par visu, ko Jēzus teica un darīja, dzīvodams uz zemes, kā arī par to, ko viņš dara tagad un ko viņš cilvēku labā darīs drīzā nākotnē. w23.01 26. lpp., 1., 2. rk.
Bībeles lasīšana pēc Atceres vakara (notikumi 15. nīsānā, dienas laikā) Mateja 27:62—66 (notikumi 16. nīsānā, pēc saulrieta) Marka 16:1
Trešdiena, 27. marts
Tiecieties vispirms pēc Dieva valstības. (Mat. 6:33.)
Kad Jēzus nomira, mācekļi bija dziļi noskumuši. Viņi bija zaudējuši mīļu draugu, un viņiem likās, ka viņi ir zaudējuši arī cerību. (Lūk. 24:17—21.) Bet pēc savas augšāmcelšanas Jēzus palīdzēja mācekļiem saprast, kāda ir viņa nozīme Bībeles pravietojumos. Viņš arī uzdeva mācekļiem svarīgu darbu. (Lūk. 24:26, 27, 45—48.) Kad Jēzus pēc augšāmcelšanas pacēlās debesīs, mācekļu bēdas jau bija nomainījis prieks. Viņi zināja, ka viņu Kungs ir dzīvs un viņus vienmēr atbalstīs, un tāpēc viņi bija ļoti priecīgi. Savukārt prieks viņus mudināja slavēt Jehovu un neatlaidīgi viņam kalpot. (Lūk. 24:52, 53; Ap. d. 5:42.) Mēs varam līdzināties Jēzus mācekļiem, ja pirmajā vietā liekam Dieva valstību. Protams, mums jābūt izturīgiem, lai spētu pastāvīgi kalpot Jehovam, taču atcerēsimies, ka Jehova ir apsolījis bagātīgi svētīt ikvienu, kam dzīvē svarīgākais ir viņa valstība. (Sāl. pam. 10:22.) w23.01 30., 31. lpp., 15., 16. rk.
Bībeles lasīšana pēc Atceres vakara (notikumi 16. nīsānā, dienas laikā) Marka 16:2—8
Ceturtdiena, 28. marts
Putekļos tu atgriezīsies. (1. Moz. 3:19.)
Lai nepieļautu tādu pašu kļūdu, kādu pieļāva Ādams un Ieva, mums aizvien labāk jāiepazīst Jehova — viņa īpašības un viņa domāšanas veids. Tā augs mūsu mīlestība pret viņu. Šajā ziņā labs paraugs ir Ābrahāms, kas ļoti mīlēja Jehovu. Pat tad, kad viņš nevarēja līdz galam saprast kādu Jehovas lēmumu, viņš nevis pretojās Jehovas gribai, bet centās labāk iepazīt Jehovu. Piemēram, kad Ābrahāms uzzināja, ka Dievs ir nolēmis nopostīt Sodomu un Gomoru, sākumā viņam bija bažas, ka ”visas zemes Tiesnesis” iznīcinās ”taisnos kopā ar ļaundariem”. Viņam likās neiedomājami, ka Dievs tā rīkotos, tāpēc viņš pazemīgi uzdeva Dievam vairākus jautājumus. Jehova pacietīgi atbildēja Ābrahāmam. Beigās Ābrahāms saprata, ka Jehova ielūkojas ikviena cilvēka sirdī un nekad nesoda tos, kas ir nevainīgi. (1. Moz. 18:20—32.) w22.08 28. lpp., 9., 10. rk.
Piektdiena, 29. marts
Mēlnesis staigā apkārt, izpļāpādams noslēpumus, bet uzticams cilvēks tos neizpauž. (Sāl. pam. 11:13.)
455. gadā p.m.ē., kad Jeruzālemes mūris bija atjaunots, pārvaldnieks Nehemija vēlējās iecelt uzticamus vīrus, kas rūpētos par pilsētu. Viens no vīriem, ko Nehemija izraudzījās, bija cietokšņa priekšnieks Hananja. Bībelē par Hananju ir teikts, ka viņš ”bija ļoti uzticams vīrs, kas bijās Dievu vairāk nekā daudzi citi”. (Neh. 7:2.) Mīlestība pret Jehovu un nevēlēšanās viņu apbēdināt mudināja Hananju pēc labākās sirdsapziņas pildīt jebkuru uzdevumu, kas tam tika uzticēts. Šāda attieksme arī mums palīdzēs apzinīgi pildīt dažādus pienākumus kalpošanā. Pievērsīsim uzmanību arī apustuļa Pāvila uzticamajam biedram Tihikam. Tihiks daudz palīdzēja Pāvilam. Pāvils raksturoja Tihiku kā ”uzticamu Kunga kalpotāju”. (Efes. 6:21, 22.) Viņš savam draugam uzticēja ne vien aizgādāt vēstules ticības biedriem Efesā un Kolosās, bet arī lūdza tos stiprināt un mierināt. Lasot par Tihiku, mums nāk prātā uzticamie kristieši, kas gādā par mūsu garīgajām vajadzībām. (Kol. 4:7—9.) w22.09 9., 10. lpp., 5., 6. rk.
Sestdiena, 30. marts
Mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku. (1. Pēt. 4:8.)
Jāzeps pieredzēja smagus pārbaudījumus, un tie ilga apmēram 13 gadus. Jāzeps būtu varējis sākt šaubīties, vai Jehova viņu mīl, un domāt, ka Jehova viņu ir pametis. Tomēr viņš nepieļāva, ka viņu pārņemtu sarūgtinājums. Jāzeps saglabāja skaidru prātu un iekšēju mieru. Kad viņš būtu varējis atriebties brāļiem, viņš neizmantoja šo iespēju, tieši pretēji — viņš izturējās pret tiem ar mīlestību un tiem piedeva. (1. Moz. 45:4, 5.) Jāzeps tā rīkojās tāpēc, ka viņš sprieda skaidri. Viņš nekavējās domās pie savām problēmām, bet saskatīja notikumu kopainu un ņēma vērā Jehovas nodomu. (1. Moz. 50:19—21.) Mums ir jārīkojas tāpat, ja mums liekas, ka pret mums ir slikti izturējies kāds ticības biedrs. Nedusmosimies uz Jehovu un nedomāsim, ka viņš mūs ir pametis! Centīsimies saskatīt, kā viņš mums palīdz izturēt šo pārbaudījumu, un rīkosimies mīlestības garā. w22.11 21. lpp., 4. rk.
Svētdiena, 31. marts
Visas varas viņiem kalpos un klausīs. (Dan. 7:27.)
Pravietis Daniēls redzēja parādības, kuras skaidri liecināja, ka Jehovam pieder visaugstākā vara. Vispirms Daniēls redzēja četrus lielus zvērus, kas simbolizē dažādas pasaules lielvalstis: Babiloniju, Mēdiju un Persiju, Grieķiju, kā arī Romu, no kuras vēlākos laikos izveidojās Lielbritānijas un ASV savienība. (Dan. 7:1—3, 17.) Pēc tam Daniēls debesīs redzēja Dievu Jehovu, kas apsēdās tronī un sāka tiesāt. (Dan. 7:9, 10.) Parādībā redzams, ka Dievs cilvēku izveidotajām valstīm atņem varu un to nodod citiem — tiem, kas ir tās cienīgi. Vara tiek piešķirta ”kādam, kas izskatās kā cilvēka dēls,” (Jēzum Kristum) un ”Visaugstākā svētajiem” (144 tūkstošiem svaidīto), un tā viņiem ”piederēs mūžīgi, uz laiku laikiem”. (Dan. 7:13, 14, 18.) Ir pilnīgi skaidrs, ka Visaugstākais ir Dievs Jehova. Tas, ko Daniēls redzēja parādībā, saskan ar vārdiem, ko viņš pats bija teicis kādu laiku iepriekš. Daniēls bija sacījis, ka Dievs ”atceļ un ieceļ valdniekus” un ka ”Visaugstākajam ir vara pār cilvēku valstīm un viņš to piešķir, kuram vien vēlas”. (Dan. 2:19—21.) w22.10 14. lpp., 9.—11. rk.