Vai tu esi līdzsvarots pionieris?
TĒVS atplestām rokām gaida meitiņu, kas sper viņam pretī savus pirmos nedrošos soļus; viņa acis smaida. Kad bērns piepeši pakrīt, tēvs iedrošina to pamēģināt vēlreiz. Viņš zina, ka mazā drīz iemācīsies noturēt līdzsvaru un tai pietiks spēka staigāt.
Līdzīgi arī pionierim, kas nesen uzņēmies pioniera kalpošanu, varbūt ir vajadzīgs laiks un iedrošinājums, pirms viņš vai viņa iemācīsies saglabāt līdzsvaru, kurš nepieciešams, lai būtu par sekmīgu pilnas slodzes Ķēniņvalsts vēsts sludinātāju. Daudzi pionieri ar prieku turpina savu kalpošanu gadu desmitiem. Taču daži zaudē līdzsvaru, kad viņu apstākļi negaidīti izmainās. Dažkārt viņi pat zaudē savu prieku. Kādā zemē 20 procenti no tiem, kas kļūst par pionieriem, pārtrauc pilnas slodzes kalpošanu pirmo divu gadu laikā, kopš to uzsākuši. Kas varētu kavēt pionieri veikt šo priecīgo kalpošanu? Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai izvairītos no kavēkļiem?
Daži varbūt ir spiesti pārtraukt pilnas slodzes kalpošanu vājas veselības, materiālu grūtību vai ģimenes pienākumu dēļ, turpretī citiem par klupšanas akmeni ir kļuvis tas, ka viņi nav panākuši pareizu līdzsvaru starp dažādiem kristiešu pienākumiem. Līdzsvars — tas ir ”stāvoklis, kad neviena daļa, elements, faktors vai ietekme nav nedz pārsvarā pār kādu citu, nedz arī nepareizā attiecībā pret citām”.
Jēzus Kristus saviem mācekļiem parādīja, kā ir jāsludina un jāgatavo mācekļi. No viņa kalpošanas mēs varam arī mācīties, kā saglabāt līdzsvaru. Jēzus norādīja, ka jūdu reliģiskajiem vadoņiem trūkst līdzsvarotības, teikdams tiem: ”Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja 23:23.)
Šis princips mūsdienās ir tikpat noderīgs kā toreiz, īpaši pioniera kalpošanā. Entuziasma un labu nodomu mudināti, daži ir uzņēmušies kalpot par pionieriem, pirms viņi tam ir pilnīgi sagatavojušies un pārdomājuši visu, kas būs nepieciešams. (Lūkas 14:27, 28.) Citi savukārt ir tā nodevušies tīruma kalpošanai, ka pametuši novārtā citas nozīmīgas kristīgās dzīves jomas. Kā viņi var panākt un saglabāt līdzsvaru savā dzīvē?
Paliec garīgi stiprs!
Jēzus vienmēr rūpējās par to, lai saglabātu savu garīgumu. Kaut gan ļaudis pūļiem nāca klausīties Jēzu un gribēja tikt dziedināti un tas Jēzum prasīja ārkārtīgi daudz laika, viņš tomēr izbrīvēja laiku nopietnām lūgšanām. (Marka 1:35; Lūkas 6:12.) Līdzsvarotam pionierim mūsdienās tāpat ir pilnībā jāizmanto viss, kas ir pieejams, lai viņš paliktu garīgi stiprs. Pāvils sprieda: ”Citus tu māci — un pats sevi nemāci?” (Romiešiem 2:21.) Noteikti būtu nepareizi visu laiku pavadīt, sludinot citiem, un neatlicināt pietiekami daudz laika personīgajām studijām un regulārām lūgšanām.
Kumiko ir pioniere jau divdesmit gadus. Viņai ir trīs bērni un neticīgs vīrs, taču Kumiko pieredze liecina, ka viņai vispiemērotākais brīdis, kad lasīt un studēt Bībeli, ir tieši pirms gulētiešanas. Studējot Bībeli, viņa īpaši atzīmē tās domas, ko labi var izmantot tīruma kalpošanā, — tā Kumiko spēj katru dienu sludināt dzīvi un interesanti. Savukārt citi sekmīgi pionieri mēdz celties pirms pārējiem ģimenes locekļiem, lai atjaunotu garīgos spēkus klusajās rīta stundās. Tu, iespējams, esi atvēlējis citus piemērotus brīžus, kad gatavoties sapulcēm un lasīt jaunākās kristīgās publikācijas. Ja tu vēlies saglabāt savu prieku kalpošanā, nepamet novārtā personīgās Bībeles studijas un nestudē Bībeli steigā.
Līdzsvarota attieksme pret ģimenes pienākumiem
Pionieriem, kam ir bērni, vienmēr jāatceras, ka viņiem ”Kunga prāts” lielā mērā nozīmē arī rūpes par ģimenes locekļu fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. (Efeziešiem 5:17; 6:1—4; 1. Timotejam 5:8.) Dažreiz pat ticīgs dzīvesbiedrs un citi ticīgi ģimenes locekļi baiļojas, ka viņi vairs nesaņems sievas un mātes atbalstu un gādību, ja viņa sāks kalpot par pionieri. Šādu izjūtu dēļ viņu reakcija uz sievas un mātes vēlēšanos kļūt par pionieri var būt pavisam neatsaucīga. Tomēr pionieris var būt līdzsvarots, ja vien iepriekš visu labi pārdomā un izplāno.
Daudzi pionieri cenšas doties sludināt tad, kad neviena no viņu ģimenes locekļiem nav mājās. Iepriekš pieminētā Kumiko no rītiem brokasto kopā ar savu ģimeni un izvada vīru un bērnus dienas gaitās, un viņa ir jau atkal mājās, pirms ir paspējuši atgriezties pārējie. Pirmdienās Kumiko sagatavo ēdienu vairākām dienām, lai vēlāk viņa nebūtu pārāk nogurusi un varētu sēdēt pie galda kopā ar ģimeni, nevis nemitīgi rosītos pa virtuvi. Noderīgi ir arī darīt vairākus mājas darbus vienlaicīgi, piemēram, var padarīt kādu mājas darbu, kamēr tiek gatavota maltīte. Tādā veidā Kumiko pat vēl atrod laiku uzaicināt ciemos savu bērnu draugus un sagatavot tiem patīkamus pārsteigumus.
Kad bērni sasniedz pusaudža gadus, viņiem bieži ir nepieciešams, lai vecāki viņiem veltītu vairāk uzmanības un palīdzētu tikt galā ar sarežģījumiem, ko izraisa jaunās izjūtas, vēlmes, šaubas un satraucošās nojausmas, kuras pārņem bērnus šajā vecumā. Vecākiem, kas ir pionieri, jābūt modriem un jāņem vērā šīs izmaiņas, plānojot savu laiku. Pievērs uzmanību, kā rīkojās Hisako — pioniere, kurai ir trīs bērni. Ko viņa darīja, kad pasaulīgu skolas biedru ietekmes dēļ viņas vecākās meitas uzvedībā kristiešu sapulcēs un tīruma kalpošanā sāka izpausties prieka un entuziasma trūkums? Viņas meitai patiešām bija nepieciešams iemācīties dzīvot saskaņā ar patiesību un iegūt pilnīgu pārliecību, ka turēties nost no pasaules — tas ir vislabākais dzīves veids. (Jēkaba 4:4.)
Hisako stāsta: ”Es nolēmu vēlreiz studēt ar viņu pamatmācības no grāmatas Dzīvot mūžīgi un darīt to katru dienu. Sākumā mūsu studijas varēja ilgt tikai mazu brītiņu, jo meita bieži sūdzējās par stiprām vēdergraizēm un galvassāpēm, kad bija laiks sākt studiju. Tomēr es rīkoju studijas regulāri. Pēc dažiem mēnešiem viņas noskaņojums ievērojami uzlabojās, un pavisam drīz viņa veltīja sevi Dievam un kristījās.” Tagad Hisako priecīgi kalpo pilnu slodzi kopā ar savu meitu.
Arī tēviem, kuri kalpo par pionieriem, ir jāuzmanās, lai viņi neiegrimtu tik pārmērīgi rūpēs par ieinteresētajiem cilvēkiem tīrumā un saviem pienākumiem draudzē, ka nespētu sniegt saviem augošajiem bērniem to, kas viņiem nepieciešams, — stipru emocionālu atbalstu un vadību. Tas ir pienākums, kas vīrietim nav jāuzveļ uz sievas pleciem. Kāds noslogots kristiešu draudzes vecākais, kas jau ilgus gadus kalpo par pionieri, kā arī vada kādu sīkuzņēmumu, atrod laiku, lai studētu Bībeli ar katru no saviem četriem bērniem atsevišķi. (Efeziešiem 6:4.) Turklāt viņš kopā ar ģimeni gatavojas iknedēļas sapulcēm. Līdzsvaroti pionieri neatstāj novārtā savas ģimenes materiālās un garīgās vajadzības.
Līdzsvarotība materiālajā ziņā
Pionieriem jācenšas saglabāt līdzsvarotu viedokli par ikdienas praktiskajām vajadzībām. Arī šajā ziņā mēs daudz ko varam iemācīties no Jēzus brīnišķīgā piemēra un padoma. Viņš brīdināja, lai mēs pārmērīgi neraizētos par materiālām problēmām. Jēzus mudināja savus mācekļus par galveno dzīvē uzskatīt Ķēniņvalsti un apsolīja, ka Dievs rūpēsies par tiem tāpat, kā viņš rūpējas par visu savu radību. (Mateja 6:25—34.) Ievērojot šo labo padomu, daudzi pionieri ir spējuši kalpot pilnu slodzi gadiem ilgi, un Jehova ir svētījis viņu pūles sagādāt sev ”dienišķo maizi”. (Mateja 6:11.)
Apustulis Pāvils saviem ticības brāļiem deva padomu gādāt par to, lai ’viņu saprātīgums kļūtu zināms visiem cilvēkiem’. (Filipiešiem 4:5, NW.) Ja mēs gribam būt saprātīgi, tad mums, protams, arī pienācīgi jārūpējas par savu veselību. Līdzsvaroti pionieri dara visu, kas ir viņu spēkos, lai paustu saprātīgumu gan ar savu dzīvesveidu, gan ar attieksmi pret materiālām lietām, jo viņi apzinās, ka citi ievēro viņu uzvedību. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 4:9.)
Jauniešiem, kas uzņēmušies pioniera kalpošanu, ir jāsargās pārmērīgi izmantot savu vecāku augstsirdību. Ja viņi dzīvo pie vecākiem, tad viņi parādītu līdzsvarotu attieksmi un pateicību, piedalīdamies mājas darbos un strādādami nepilnu darba dienu, lai varētu samaksāt kādu daļu no saimniecības izdevumiem. (2. Tesaloniķiešiem 3:10.)
Līdzsvaroti pionieri — patiesa svētība
Tu varbūt esi pionieris, kas cītīgi pūlas saglabāt pareizu līdzsvaru. Vari būt drošs, ka tev tas ir pa spēkam. Mazam bērnam ir nepieciešams laiks, lai iemācītos noturēt līdzsvaru un staigāt, — daudzi pieredzējuši pionieri stāsta, ka viņiem tieši tāpat bija vajadzīgs laiks, lai iemācītos līdzsvaroti pildīt visus savus pienākumus.
Personīgās Bībeles studijas, rūpes par ģimenes locekļiem un par savām materiālajām vajadzībām — tās ir dažas no jomām, kurās pionieri cenšas būt līdzsvaroti. Ziņojumi liecina, ka daudzi pionieri lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Viņi patiešām ir svētība sabiedrībai un dara godu Jehovam un viņa organizācijai.