Kalpojiet par Dieva miera vēstnešiem
”Cik mīlīgi ir kalnos.. vēstneša soļi, kas vēstī mieru.” (JESAJAS 52:7)
1., 2. a) Kāda laba vēsts ir jāpasludina saskaņā ar pravietojumu no Jesajas 52:7? b) Ko Jesajas pravietiskie vārdi nozīmēja senajiem izraēliešiem?
IR KĀDA laba vēsts, kas jāpasludina! Tā ir vēsts par mieru — par patiesu mieru. Tā ir vēsts par glābšanu, kas saistīta ar Dieva Ķēniņvalsti. Pirms daudziem gadsimtiem pravietis Jesaja rakstīja par to, un viņa vārdi mums ir saglabāti Jesajas 52:7, kur mēs lasām: ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: ”Tavs Dievs ir ķēniņš [”ir kļuvis par ķēniņu”, NW]!””
2 Jehova iedvesmoja savu pravieti Jesaju pierakstīt šo vēsti, lai no tās gūtu labumu gan senais Izraēls, gan mēs — mūsdienu cilvēki. Ko nozīmē šie pravieša vārdi? Tajā laikā, kad Jesaja tos pierakstīja, ziemeļu ķēniņvalsts, Izraēlas, iedzīvotājus asīrieši, iespējams, jau bija aizveduši trimdā. Paies kāds laiks, un dienvidu ķēniņvalsts, Jūdas, iemītnieki tiks aizvesti trimdā uz Babiloniju. Tās bija bēdu un nemiera pilnas dienas visai tautai, jo ļaudis nebija paklausīgi Jehovam un tāpēc viņiem nebija mierīgu attiecību ar Dievu. Kā Jehova izraēliešiem teica, viņu grēcīgā rīcība radīja plaisu starp viņiem un viņu Dievu. (Jesajas 42:24; 59:2—4.) Tomēr ar Jesajas starpniecību Jehova pravietoja, ka noteiktā laikā Babilonas vārti atvērsies. Dieva tauta atkal būs brīva un atgriezīsies savā dzimtenē, lai tur no jauna uzceltu Jehovas templi. Ciāna tiks atjaunota, un Jeruzalemē atsāksies patiesā Dieva pielūgsme. (Jesajas 44:28; 52:1, 2.)
3. Kādā ziņā izraēliešiem dotais solījums par atjaunošanu reizē bija arī pravietojums par mieru?
3 Šis solījums par atbrīvošanu reizē bija arī pravietojums par mieru. Izraēliešu atgriešanās Jehovas dotajā zemē un viņu stāvokļa atjaunošana kļūtu par pierādījumu gan Dieva žēlsirdībai, gan viņu nožēlai. Šī atjaunošana liecinātu, ka starp viņiem un Dievu valda miers. (Jesajas 14:1; 48:17, 18 [”labklājība”, LB-65; ”miers”, LB-26].)
”Tavs Dievs ir kļuvis par ķēniņu!”
4. a) Kādā nozīmē 537. g. p.m.ē. varēja teikt, ka Jehova ”ir kļuvis par ķēniņu”? b) Kā Jehova turpmākajos gados vadīja notikumus savas tautas labā?
4 Kad Jehova 537. gadā p.m.ē. atbrīvoja savu tautu, radās pamatots iemesls paziņot Ciānai: ”Tavs Dievs ir kļuvis par ķēniņu!” Tiesa, Jehova ir ’mūžības Ķēniņš’. (Atklāsmes 15:3, JD.) Bet šī Dieva tautas atbrīvošana bija jauna viņa suverenitātes izpausme. Tā iespaidīgi pierādīja, ka viņa vara ir pārāka par visvarenāko cilvēku impēriju, kāda vien bija pastāvējusi līdz tam laikam. (Jeremijas 51:56, 57.) Darbojoties Jehovas garam, tika izjauktas arī citas sazvērestības pret viņa tautu. (Esteres 9:24, 25.) Jehova atkal un atkal visdažādākajā veidā iejaucās notikumu gaitā, likdams mēdiešu un persiešu valdniekiem rīkoties tā, lai tie sekmētu viņa suverēnās gribas īstenošanu. (Cakarijas 4:6.) Brīnumainie notikumi, kas risinājās tajās dienās, ir aprakstīti tādās Bībeles grāmatās kā Ezras, Nehemijas, Esteres, Hagaja un Cakarijas grāmatā. Cik ļoti tiek stiprināta mūsu ticība, kad mēs lasām par tiem!
5. Uz kādiem svarīgiem notikumiem ir norādīts Jesajas 52:13—53:12?
5 Taču notikumi 537. gadā p.m.ē. bija tikai iesākums. Tūlīt pēc 52. nodaļā iekļautā pravietojuma par atjaunošanu Jesaja rakstīja par Mesijas atnākšanu. (Jesajas 52:13—53:12.) Izmantodams Mesiju — kas, kā izrādījās, bija Jēzus Kristus —, Jehova paziņotu vēsti par atbrīvošanu un mieru, kam būtu daudz lielāka nozīme nekā tiem notikumiem, kuri norisinājās 537. gadā p.m.ē.
Jehovas izcilākais miera vēstnesis
6.Kas ir Jehovas izcilākais miera vēstnesis, un kādu uzdevumu viņš attiecināja uz sevi?
6 Jēzus Kristus ir Jehovas izcilākais miera vēstnesis. Viņš ir Dieva Vārds, Jehovas personiskais Pārstāvis, kas runā Jehovas vārdā. (Jāņa 1:14.) Saskaņā ar šo stāvokli, kādu laiku pēc kristīšanās Jordānas upē Jēzus, atrazdamies Nācaretes sinagogā, piecēlās kājās un skaļi nolasīja no Jesajas grāmatas 61. nodaļas, kāds ir viņa uzdevums. Nolasītie vārdi skaidri parādīja, ka vēsts, ko Jēzus bija sūtīts sludināt, bija saistīta ar ”atbrīvošanu” un ”atgūšanu” (NW), kā arī ar iespēju iegūt Jehovas atzinību. Taču Jēzus darīja kaut ko vairāk, nekā tikai sludināja miera vēsti. Dievs viņu bija sūtījis arī likt pamatus ilgstošam mieram. (Lūkas 4:16—21.)
7. Kas izriet no mierīgām attiecībām ar Dievu, kuras ir padarītas iespējamas ar Jēzus Kristus starpniecību?
7 Jēzus piedzimšanas brīdī netālu no Betlēmes ganiem bija parādījušies eņģeļi, kas slavēja Dievu un teica: ”Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem.” (Lūkas 2:8, 13, 14, JD.) Jā, tie cilvēki, uz kuriem Dievam ir labs prāts, jo viņi attīsta ticību tam, ko Dievs sagādā ar sava Dēla starpniecību, var baudīt mieru. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cilvēki, kaut arī dzimuši grēkā, var iegūt tīru stāvokli Dieva priekšā, labas attiecības ar Dievu. (Romiešiem 5:1.) Viņi var iegūt iekšēju mieru, tādu mieru, kāds nekā citādi nav sasniedzams. Dieva noteiktā laikā notiks atbrīvošana no visām Ādama grēka sekām, arī no slimībām un nāves. Cilvēki vairs nebūs ne akli, ne kurli, ne klibi. Nomācošs nespēks un briesmīgas psihiskas slimības būs likvidēti uz visiem laikiem. Būs iespējams baudīt pilnīgu un mūžīgu dzīvi. (Jesajas 33:24; Mateja 9:35; Jāņa 3:16.)
8. Kam tiek piedāvāts Dieva miers?
8 Kam tiek piedāvāts Dieva miers? Tas tiek piedāvāts visiem, kam ir ticība Jēzum Kristum. Apustulis Pāvils rakstīja, ka Dievam ir labpaticis ’caur Kristu salīdzināt [”samierināt ar sevi”, NW] visu, nodibinot ar viņa krusta asinīm visu starpā mieru’. Apustulis piebilda, ka šī samierināšana ietver ”to, kas debesīs” — respektīvi, tos, kas būs Kristus līdzmantinieki debesīs. Tā ietver arī ”to, kas virs zemes” — tas ir, cilvēkus, kam tiks dāvāta iespēja dzīvot mūžīgi uz šīs zemes, kad tajā pilnībā būs izveidoti paradīzes apstākļi. (Kolosiešiem 1:19; 1:20, LB-26.) Tā kā gan vieni, gan otri izmanto Jēzus upura vērtību un no sirds paklausa Dievam, viņi visi var baudīt sirsnīgu draudzību ar Dievu. (Salīdzināt Jēkaba 2:22, 23.)
9. a) Kādas citas attiecības ietekmē miers ar Dievu? b) Kādas pilnvaras Jehova ir piešķīris savam Dēlam, lai visur nodibinātu pastāvīgu mieru?
9 Cik svarīgs ir šāds miers ar Dievu! Ja nav mierīgu attiecību ar Dievu, nav iespējams pastāvīgs un nozīmīgs miers nevienās citās attiecībās. Miers ar Jehovu ir pamats patiesam mieram uz zemes. (Jesajas 57:19—21.) Jēzus Kristus pareizi tiek saukts par Miera lielskungu. (Jesajas 9:5.) Viņam, ar kura starpniecību cilvēki var tikt samierināti ar Dievu, Jehova ir arī piešķīris pilnvaras valdīt. (Daniēla 7:13, 14.) Runājot par iznākumu, kāds būs Jēzus valdīšanai pār cilvēci, Jehova apsola: ”Miers būs bez gala.” (Jesajas 9:6; Psalms 72:7.)
10. Kā Jēzus rādīja paraugu Dieva miera vēsts sludināšanā?
10 Dieva vēsts par mieru ir nepieciešama visai cilvēcei. Jēzus pats rādīja paraugu, dedzīgi sludinādams šo vēsti. Viņš to sludināja gan Jeruzalemes templī, gan kalna nogāzē, gan būdams ceļā, gan pie akas samarietei, gan ļaužu mājokļos. Kur vien bija cilvēki, Jēzus atrada iespēju sludināt par mieru un par Dieva Ķēniņvalsti. (Mateja 4:18, 19; 5:1, 2; 9:9; 26:55; Marka 6:34; Lūkas 19:1—10; Jāņa 4:5—26.)
Apmācīti staigāt Kristus pēdās
11. Kādam darbam Jēzus sagatavoja savus mācekļus?
11 Jēzus mācīja savus sekotājus sludināt Dieva vēsti par mieru. Mācekļi apzinājās, ka viņiem tāpat kā Jēzum, kas bija Jehovas ”uzticīgais un patiesīgais liecinieks”, ir pienākums liecināt. (Atklāsmes 3:14; Jesajas 43:10—12.) Viņi uzskatīja Kristu par savu Vadoni.
12. Kā Pāvils norādīja uz sludināšanas svarīgumu?
12 Apustulis Pāvils sprieda par sludināšanas svarīgumu, teikdams: ”Raksti saka: ”Neviens, kas uz viņu paļaujas, nepaliks kaunā.”” Tas nozīmē, ka neviens, kas pauž ticību Jēzum Kristum kā Jehovas galvenajam glābšanas Vadonim, nepiedzīvos vilšanos. Turklāt neviens netiek noraidīts viņa etniskās izcelsmes dēļ, jo Pāvils piebilda: ”Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: Jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda savu bagātību visiem, kas viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem 10:11—13.) Bet kā cilvēki varēja uzzināt par šo iespēju?
13. Kas bija nepieciešams, lai cilvēki varētu uzzināt labo vēsti, un kā pirmā gadsimta kristieši atsaucās uz šo vajadzību?
13 Pāvils runāja par vajadzību darīt to zināmu cilvēkiem, uzdodams jautājumus, par kuriem ikvienam Jehovas kalpotājam būtu labi padomāt. Apustulis vaicāja: ”Kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti?” (Romiešiem 10:14, 15.) Agrīno kristiešu darbības apraksts spilgti liecina, ka gan vīrieši, gan sievietes, gan veci, gan jauni sekoja Kristus un viņa apustuļu paraugam. Viņi kļuva par dedzīgiem labās vēsts sludinātājiem. Rīkodamies tāpat kā Jēzus, viņi sludināja cilvēkiem visur, kur vien tos varēja sastapt. Tā kā viņi vēlējās sastapt itin visus, viņi veica savu kalpošanu gan sabiedriskās vietās, gan no mājas uz māju. (Apustuļu darbi 17:17; 20:20.)
14. Kā vārdi, ka labās vēsts sludinātāju ”kājas” ir ”tīkamas”, izrādījās patiesi?
14 Protams, ne visi kristiešu sludinātājus uzņēma laipni. Tomēr vārdi, ko Pāvils citēja no Jesajas 52:7, izrādījās patiesi. Uzdevis jautājumu: ”Kā lai sludina, kad nav sūtīti?”, viņš piebilda: ”Ir rakstīts: ”Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!”” Lielākā daļa no mums neuzskata savas kājas par tīkamām jeb skaistām. Bet ko tādā gadījumā nozīmē šie vārdi? Tieši kājas ir tās, kas parasti palīdz cilvēkam pārvietoties no vienas vietas uz otru, kad viņš dodas sludināt citiem. Šādā nozīmē kājas patiešām pārstāv pašu cilvēku. Un mēs varam būt pārliecināti, ka daudziem, kas dzirdēja labo vēsti no apustuļiem un citiem Jēzus Kristus pirmā gadsimta mācekļiem, patiešām bija patīkami redzēt šos agrīnos kristiešus. (Apustuļu darbi 16:13—15.) Bet vēl svarīgāk bija tas, ka viņi bija vērtīgi Dieva acīs.
15., 16. a) Kā agrīnie kristieši apliecināja, ka viņi patiešām bija miera vēstneši? b) Kas mums var palīdzēt veikt savu kalpošanu tāpat, kā to darīja pirmā gadsimta kristieši?
15 Jēzus sekotājiem bija jāsludina miera vēsts, un viņi to darīja miermīlīgi. Jēzus deva saviem mācekļiem šādus norādījumus: ”Ja jūs ieejat kādā namā, tad sakait vispirms: Miers šim namam! Un, ja tur būs kāds miera bērns, tad uz viņa dusēs jūsu miers; bet ja ne, tad tas atgriezīsies pie jums atpakaļ.” (Lūkas 10:5, 6.) Šālōm jeb ”miers” ir tradicionāls jūdu sveiciens. Taču Jēzus norādījumos runa bija par kaut ko daudz nozīmīgāku nekā tikai sveiciens. Būdami ”Kristus sūtīti”, viņa svaidītie mācekļi skubināja cilvēkus: ”Ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” (2. Korintiešiem 5:20.) Saskaņā ar Jēzus norādījumiem, viņi runāja ar cilvēkiem par Dieva Ķēniņvalsti un stāstīja, ko šī Ķēniņvalsts tiem var nozīmēt katram personīgi. Tie, kas klausījās, saņēma svētības; tie, kas vēsti atraidīja, palaida šo iespēju garām.
16 Jehovas liecinieki mūsdienās veic savu kalpošanu tādā pašā veidā. Labā vēsts, ko viņi stāsta cilvēkiem, nenāk no viņiem pašiem; šī vēsts pieder tam, kas viņus ir sūtījis. Viņu uzdevums ir nodot to tālāk. Ja cilvēki pieņem šo vēsti, viņiem rodas iespēja saņemt brīnišķīgas svētības. Ja viņi to atraida, viņi atsakās no mierīgām attiecībām ar Dievu Jehovu un ar viņa Dēlu Jēzu Kristu. (Lūkas 10:16.)
Miermīlīgi nemiera pārņemtā pasaulē
17. Kādai jābūt mūsu uzvedībai pat tādās situācijās, kad mēs saskaramies ar nelaipniem cilvēkiem, un kāpēc?
17 Lai kāda būtu cilvēku reakcija, Jehovas kalpiem ir svarīgi paturēt prātā, ka viņi ir Dieva miera vēstneši. Pasaules cilvēki varbūt iesaistās karstos strīdos un ļauj vaļu dusmām, izteikdami dzēlīgas piezīmes vai skaļi lamādami tos, kas viņus ir aizkaitinājuši. Varbūt pagātnē daži no mums tā ir darījuši. Taču, ja mēs esam ’apģērbuši jauno cilvēku’ un vairs nepiederam pie pasaules, mēs neatdarināsim šādu cilvēku rīcību. (Efeziešiem 4:23, 24, 31; Jēkaba 1:19, 20.) Neatkarīgi no tā, kā izturas citi, mēs izmantosim šādu padomu: ”Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:18.)
18. Kā mums jāatbild, ja kāda amatpersona izturas pret mums asi, un kāpēc?
18 Reizēm mēs savas kalpošanas dēļ varam nonākt saskarē ar kādām amatpersonām. Pieprasot atzīt viņu pilnvaras, šie cilvēki varbūt ’prasa no mums’ paskaidrojumu, piemēram, par to, kāpēc mēs kaut ko darām vai arī kāpēc mēs atsakāmies iesaistīties kādā noteiktā rīcībā. Varbūt viņi vēlas zināt, kāpēc mēs sludinām šādu vēsti — vēsti, kas atmasko viltus reliģiju un stāsta par pašreizējās lietu sistēmas beigām. Cieņa pret Kristus paraugu pamudinās mūs paust lēnprātību un dziļu bijību. (1. Pētera 2:23; 3:15, 16a.) Bieži vien šādas amatpersonas ietekmē garīdznieki vai varbūt viņu pašu priekšnieki. Lēnprātīga atbilde var palīdzēt amatpersonām saprast, ka mūsu darbība neapdraud nedz viņus pašus, nedz arī sabiedrības mieru. Šāda atbilde izraisa cieņu, sadarbības garu un mieru cilvēkos, kas to atsaucīgi uzklausa. (Titam 3:1, 2.)
19. Kādā rīcībā Jehovas liecinieki nekad neiesaistās?
19 Jehovas liecinieki visās zemeslodes malās ir pazīstami kā cilvēki, kas neiesaistās pasaules nesaskaņās. Viņi nepiedalās pasaules konfliktos, ko izraisa rasu atšķirības vai arī reliģiski vai politiski iemesli. (Jāņa 17:14.) Tā kā Dieva Rakstos mums ir pavēlēts ’būt paklausīgiem varām, kas valda’, mēs pat nedomājam par piedalīšanos pilsoņu nemieros, lai protestētu pret valdības politiku. (Romiešiem 13:1.) Jehovas liecinieki nekad nav pievienojušies nevienai kustībai, kuras mērķis ir gāzt valdību. Ņemot vērā normas, ko Jehova ir noteicis saviem kristīgajiem kalpotājiem, piedalīties asinsizliešanā vai jebkādā citā vardarbībā viņiem ir pilnīgi neiedomājami. Patiesie kristieši ne tikai runā par mieru, bet arī dzīvo saskaņā ar to, ko viņi sludina.
20. Kādu liecību attiecībā uz mieru par sevi ir devusi lielā Bābele?
20 Pretēji patiesajiem kristiešiem, kristīgās pasaules reliģisko organizāciju pārstāvji nav pierādījuši, ka viņi būtu miera vēstneši. Lielās Bābeles reliģijas — kā kristīgās pasaules baznīcas, tā arī nekristīgās reliģijas — ir pieļāvušas un atbalstījušas tautu karus un pat uzņēmušās tajos vadību. Tās ir arī izraisījušas uzticīgo Jehovas kalpotāju vajāšanu un pat noslepkavošanu. Tāpēc Atklāsmes 18:24 par lielo Bābeli ir paziņots: ”Viņā ir atrastas praviešu un svēto asinis un visu to, kas noslepkavoti virs zemes.”
21. Kā atsaucas daudzi godprātīgi cilvēki, kad viņi ievēro starpību starp Jehovas tautas izturēšanos un viltus reliģijas piekritēju rīcību?
21 Atšķirībā no kristīgās pasaules reliģijām, kā arī no pārējās lielās Bābeles daļas, patiesā reliģija ir iedarbīgs, saliedējošs spēks. Jēzus Kristus saviem patiesajiem sekotājiem teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Tā ir mīlestība, kas pārvar nacionālās, sociālās, ekonomiskās un rasu barjeras, kuras mūsdienās sašķeļ pārējo cilvēci. To ievērojuši, miljoniem cilvēku no visas pasaules saka Jehovas svaidītajiem kalpiem: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23.)
22. Kāds ir mūsu viedoklis par sludināšanas darbu, kas vēl jāpadara?
22 Būdami Jehovas tauta, mēs no sirds priecājamies par to, kas jau ir paveikts, tomēr darbs vēl nav galā. Iesējis sēklu un apstrādājis savu lauku, zemkopis nepārtrauc darbu. Viņš turpina strādāt un strādā jo īpaši centīgi, kad iestājas viskarstākais ražas novākšanas laiks. Pļaujas laikā no strādniekiem tiek prasītas ilgstošas un smagas pūles. Un tieši patlaban norisinās tik liela patiesā Dieva kalpotāju ”pļauja”, kāda vēl nekad nav bijusi. Ir pienācis laiks priecāties. (Jesajas 9:2.) Tiesa, mēs sastopamies ar pretestību un vienaldzību. Savā personiskajā dzīvē mēs varbūt cenšamies tikt galā ar kādu nopietnu slimību, sarežģītām situācijām ģimenē vai ekonomiskām grūtībām. Bet mīlestība pret Jehovu mūs mudina izturēt. Tā vēsts, ko Dievs mums ir uzticējis, ir tāda vēsts, kuru cilvēkiem ir nepieciešams dzirdēt. Tā ir miera vēsts. Tā patiešām ir vēsts, ko sludināja pats Jēzus, — labā vēsts par Dieva Ķēniņvalsti.
Kā tu atbildētu?
◻ Kā Jesajas 52:7 piepildījās senajā Izraēlā?
◻ Kā pierādījās, ka Jēzus ir visizcilākais miera vēstnesis?
◻ Kā apustulis Pāvils saistīja Jesajas 52:7 ar to darbu, kurā piedalās kristieši?
◻ Ko nozīmē būt miera vēstnešiem mūsdienās?
[Attēli 13. lpp.]
Tāpat kā Jēzus, Jehovas liecinieki ir Dieva miera vēstneši
[Attēli 15. lpp.]
Neatkarīgi no tā, kā cilvēki reaģē uz Ķēniņvalsts vēsti, Jehovas liecinieki vienmēr ir miermīlīgi