Ko Dievs no mums prasa?
”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. JĀŅA 5:3)
1., 2. Kāpēc nav jābrīnās, ka Dievs kaut ko prasa no tiem, kas vēlas viņu pielūgt pieņemamā veidā?
”MANA reliģija man ir laba diezgan!” Vai gan cilvēki bieži nesaka šādus vārdus? Bet īstenībā jautājumam būtu jāskan: ”Vai mana reliģija patīk Dievam?” Jā, Dievs izvirza prasības tiem, kas vēlas viņu pielūgt pieņemamā veidā. Vai mums par to būtu jābrīnās? Nebūt nē. Iedomājies, ka tev pieder skaista māja, kuras atjaunošanā tu nesen esi ieguldījis lielus līdzekļus. Vai tu šajā mājā ielaistu dzīvot jebkuru, kas pagadītos? Protams, nē! Ikvienam potenciālajam iemītniekam būtu jāatbilst tavām prasībām.
2 Līdzīgi Dievs Jehova ir devis cilvēku ģimenei mājvietu uz zemes. Valdot Dieva Valstībai, zemeslode drīz tiks ”atjaunota” — pārveidota par brīnišķīgu paradīzi. To paveiks Jehova. Lai tas būtu iespējams, viņš ir atdevis dārgu maksu — savu vienpiedzimušo Dēlu. Tāpēc noteikti ir jābūt kaut kādām prasībām, ko Dievs izvirza tiem, kuri dzīvos uz zemes! (Psalms 115:16; Mateja 6:9, 10; Jāņa 3:16.)
3. Kā Salamans rezumēja to, ko Dievs no mums vēlas?
3 Kā mēs varam noskaidrot Dieva prasības? Jehovas iedvesmots, gudrais ķēniņš Salamans rezumēja to, ko Dievs no mums vēlas. Kad Salamans bija pārdomājis visu, kas viņam dzīvē bija licies svarīgs, — bagātību, celtniecību, mūziku, romantisku mīlestību —, viņš secināja: ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.)
”Viņa baušļi nav grūti”
4.—6. a) Ko burtiski nozīmē grieķu valodas vārds, kas iztulkots ar vārdu ”grūti”? b) Kāpēc var teikt, ka Dieva baušļi nav grūti?
4 ”Turi Viņa baušļus.” Tieši tas ir galvenais, ko Dievs vēlas no mums. Vai šāda prasība ir pārspīlēta? Nepavisam. Apustulis Jānis mums atklāj kaut ko ļoti uzmundrinošu par Dieva baušļiem jeb prasībām. Jānis rakstīja: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.)
5 Grieķu valodas vārds, kas iztulkots ar vārdu ”grūti”, burtiski nozīmē ’smags’. Tas var attiekties uz kaut ko tādu, kam ir grūti atbilst vai ko nav viegli izpildīt. Mateja 23:4 ar šo vārdu ir aprakstītas ”smagas nastas” — pašizdomātie noteikumi un tradīcijas, ko rakstu mācītāji un farizeji lika ievērot cilvēkiem. Vai tu saproti apustuļa Jāņa vārdu būtību? Dieva baušļi nav smaga nasta, un mums nav pārāk grūti tos ievērot. (Salīdzināt 5. Mozus 30:11.) Gluži otrādi — ja mēs mīlam Dievu, viņa prasību pildīšana mums sagādā prieku. Tā ir lieliska izdevība apliecināt, ka mēs mīlam Jehovu.
6 Lai paustu mīlestību pret Dievu, mums precīzi jāzina, ko viņš no mums vēlas. Tāpēc turpinājumā apspriedīsim piecas Dieva prasības. To darot, paturēsim prātā Jāņa vārdus: ”Dieva.. baušļi nav grūti.”
Apgūt zināšanas par Dievu
7. No kā ir atkarīga mūsu glābšana?
7 Pirmā prasība ir apgūt zināšanas par Dievu. Pievērs uzmanību Jēzus vārdiem, kas lasāmi Jāņa evaņģēlija 17. nodaļā. Tur ir aprakstīta pēdējā nakts Jēzus cilvēka dzīvē. Vakara lielāko daļu Jēzus bija pavadījis, gatavodams apustuļus savai aiziešanai. Jēzus bija norūpējies par viņu nākotni, par viņu mūžīgo nākotni. Pacēlis acis pret debesīm, Jēzus lūdza par viņiem. Trešajā pantā mēs lasām: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi [”apgūst zināšanas par tevi”, NW], vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” Jā, apustuļu glābšana bija atkarīga no tā, vai viņi ”apgūst zināšanas” par Dievu un Kristu. Tas attiecas arī uz mums. Lai izglābtos, mums jāapgūst šādas zināšanas.
8. Ko nozīmē ’apgūt zināšanas’ par Dievu?
8 Ko nozīmē ’apgūt zināšanas’ par Dievu? Grieķu valodas vārds, kas šeit pārtulkots ”apgūst zināšanas”, nozīmē ”iepazīt, atzīt” vai ”pilnībā saprast”. Ievēro arī to, ka tulkojums ”apgūst zināšanas” norāda uz nepabeigtu darbību. Tātad apgūt zināšanas par Dievu nozīmē viņu iepazīt nevis pavirši, bet dziļi, veidot uz sapratni balstītu draudzību ar viņu. Ja attiecības ar Dievu būs pastāvīgas, mūsu zināšanas par viņu nepārtraukti augs. Un tās var augt mūžīgi, jo nekad mēs neuzzināsim par Jehovu pilnīgi visu. (Romiešiem 11:33.)
9. Ko mēs par Jehovu varam iemācīties no radības grāmatas?
9 Kā apgūt zināšanas par Dievu? Mums var palīdzēt divas grāmatas. Viena no tām ir radības grāmata. Jehovas radītais — dzīvais un nedzīvais — ļauj gūt kādu priekšstatu par viņa personību. (Romiešiem 1:20.) Lūk, daži piemēri. Varena ūdenskrituma šalkoņa, viļņu dārdi pret jūras krastu vētras laikā, skats, kāds skaidrā naktī paveras uz zvaigžņotām debesīm, — vai gan tas viss mums nemāca, ka Jehova ir Dievs, kam ir ’liels spēks’? (Jesajas 40:26.) Bērns, kas smejas, vērodams, kā kucēns mēģina noķert pats savu asti vai kā kaķēns spēlējas ar dzijas kamoliņu, — vai tas neliecina, ka Jehovam, ’laimīgajam Dievam’, piemīt humora izjūta? (1. Timotejam 1:11, NW.) Gardi pagatavots ēdiens, brīnumjauka puķu smarža pļavā, trausla tauriņa spilgtās krāsas, putnu dziesmas pavasarī, sirsnīgs mīļa cilvēka apskāviens — vai no tā visa nav redzams, ka mūsu Radītājs ir mīlestības Dievs, kas vēlas, lai mēs priecātos par dzīvi? (1. Jāņa 4:8.)
10., 11. a) Ko mēs par Jehovu un viņa nodomiem nespējam uzzināt no radības grāmatas? b) Uz kādiem jautājumiem atbildes ir atrodamas vienīgi Bībelē?
10 Tomēr tam, ko par Jehovu var uzzināt no radības grāmatas, ir robežas. Ilustrācijai minēsim dažus jautājumus: kāds ir Dieva vārds? Kāpēc viņš radīja zemeslodi un novietoja uz tās cilvēkus? Kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu? Kas mūs sagaida nākotnē? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mēs nevaram iztikt bez otras grāmatas, kurā atrodamas zināšanas par Dievu, — Bībeles. Tās lappusēs Jehova ir daudz ko atklājis par sevi, piemēram, savu vārdu, savu personību un savus nodomus — informāciju, kāda nav iegūstama nekur citur. (2. Mozus 34:6, 7; Psalms 83:19; Amosa 3:7.)
11 Ar Rakstu palīdzību Jehova sniedz svarīgas ziņas arī par citām personām, par kurām mums vajadzīgas zināšanas. Piemēram: kas ir Jēzus Kristus, un kāda ir viņa nozīme Jehovas nodomu īstenošanā? (Apustuļu darbi 4:12.) Kas ir Sātans Velns? Kā viņš pieviļ cilvēkus? Kā mums izsargāties no viņa viltībām? (1. Pētera 5:8.) Atbildes uz šiem jautājumiem var glābt dzīvību, un tās ir atrodamas vienīgi Bībelē.
12. Kā tu paskaidrotu, kāpēc nav grūti apgūt zināšanas par Dievu un viņa nodomiem?
12 Vai apgūt zināšanas par Dievu un viņa nodomiem ir grūti? Nekādā ziņā! Vai atceries, kādas bija tavas izjūtas, kad tu tikko biji uzzinājis, ka Dieva vārds ir Jehova, ka viņa Valstība atjaunos uz zemes paradīzi, ka Dievs ir atdevis savu mīļoto Dēlu mūsu grēku izpirkšanai, kā arī citas saviļņojošas patiesības? Vai nebija tā, it kā būtu noņemts neziņas plīvurs un tu pirmo reizi visu būtu ieraudzījis skaidri? Apgūt zināšanas par Dievu nav grūti. Tas sagādā lielu prieku! (Psalms 1:1—3; 119:97.)
Atbilst Dieva normām
13., 14. a) Kas mums jāmaina savā dzīvē, apgūstot zināšanas par Dievu? b) No kādas netīras rīcības Dievs prasa atturēties?
13 Apgūstot zināšanas par Dievu, mēs sākam saprast, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt savā dzīvē. Tas ir saistīts ar otro prasību. Mums jāatbilst Dieva noteiktajām pareizas uzvedības normām un jāpieņem viņa patiesība. Kas ir patiesība? Vai Dievam tik tiešām ir svarīgi, kam mēs ticam un ko mēs darām? Mūsdienās daudzi cilvēki acīmredzot tā nedomā. Kādā 1995. gadā publicētā anglikāņu baznīcas ziņojumā ir izteikta doma, ka neprecētu cilvēku kopdzīve nebūtu uzskatāma par grēku. ”Vārdi ”dzīvot grēkā” ir apkaunojoši un neko labu nedod,” izteicās kāds bīskaps.
14 Vai tas nozīmē, ka neprecētu cilvēku kopdzīve vairs nav grēks? Jehova nepārprotami pavēstī, ko viņš domā par šādu rīcību. Viņa vārdos, Bībelē, ir teikts: ”Laulība lai ir visiem godā, un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebrejiem 13:4.) Pret visu iecietīgie garīdznieki un baznīcu apmeklētāji dzimumattiecības pirms laulībām varbūt neuzskata par grēku — taču Dieva acīs tas ir nopietns grēks! Un to pašu var teikt par laulības pārkāpšanu, incestu un homoseksuālismu. (3. Mozus 18:6; 1. Korintiešiem 6:9, 10.) Dievs prasa, lai mēs atturētos no šādas rīcības, ko viņš uzskata par netīru.
15. Kā Dieva prasības ir saistītas ar mūsu izturēšanos pret citiem un ar to, kam mēs ticam?
15 Tomēr nepietiek tikai nedarīt to, ko Dievs uzskata par grēcīgu. Dieva prasības attiecas arī uz to, kā mēs izturamies pret citiem. Viņš vēlas, lai ģimenē vīrs un sieva mīlētu un cienītu viens otru. Dievs prasa, lai vecāki rūpētos par bērnu materiālajām, garīgajām un emocionālajām vajadzībām. Viņš norāda, ka bērniem jāklausa savi vecāki. (Salamana Pamācības 22:6; Kolosiešiem 3:18—21.) Un kā ir ar to, kam mēs ticam? Dievs Jehova grib, lai mēs izvairāmies no ticējumiem un paražām, kas ir aizgūti no viltus pielūgsmes vai ir pretrunā ar Bībelē mācīto tīro patiesību. (5. Mozus 18:9—13; 2. Korintiešiem 6:14—17.)
16. Paskaidro, kāpēc nav grūti atbilst Dieva noteiktajām pareizas uzvedības normām un pieņemt viņa patiesību.
16 Vai mums ir grūti atbilst Dieva noteiktajām pareizas uzvedības normām un pieņemt viņa patiesību? Nē, tas nav grūti, ja vien padomājam, kāds no tā var būt labums: mīlestības un uzticības pilnas attiecības starp vīru un sievu, nevis neuzticības dēļ izjukušas laulības; mājas, kurās bērni jūtas vecāku mīlēti un tiem vajadzīgi, nevis ģimenes, kur bērni jūtas nemīlēti, atstāti bez uzmanības un nevajadzīgi; tīra sirdsapziņa un laba veselība, nevis vainas apziņa un AIDS vai kādas citas seksuāli transmisīvas slimības novārdzināts organisms. Jehovas prasības mums nekādā gadījumā neliedz neko tādu, kas ir nepieciešams, lai priecātos par dzīvi! (5. Mozus 10:12, 13.)
Cieņa pret dzīvību un asinīm
17. Kāds ir Jehovas viedoklis par dzīvību un asinīm?
17 Saskaņojot savu dzīvi ar Dieva normām, tu sāc novērtēt, cik dārga īstenībā ir dzīvība. Tagad apspriedīsim trešo Dieva prasību. Tā ir šāda: mums jāciena dzīvība un asinis. Jehova uzskata dzīvību par svētu. Tā tam arī jābūt, jo viņš ir dzīvības Avots. (Psalms 36:10.) Jehovam ir dārga pat vēl nedzimuša bērna dzīvība mātes miesās! (2. Mozus 21:22, 23.) Asinis simbolizē dzīvību. Tāpēc arī asinis Dievs uzskata par svētām. (3. Mozus 17:14.) Nav jābrīnās, ka Dievs vēlas, lai tāds pats viedoklis par dzīvību un asinīm būtu arī mums.
18. Kā būtu jāizpaužas tam, ka mēs zinām Jehovas viedokli par dzīvību un asinīm?
18 Kā būtu jāizpaužas mūsu cieņai pret dzīvību un asinīm? Būdami kristieši, mēs lieki neriskējam ar savu dzīvību asu izjūtu dēļ. Mēs rūpējamies par drošību un tāpēc pārliecināmies, vai mūsu automašīnas un mājas ir drošas. (5. Mozus 22:8.) Mēs nelietojam tabaku, nekošļājam beteļriekstus un nelietojam baudas gūšanai narkotiskas vielas, kas izraisa atkarību vai kaitīgi ietekmē apziņu. (2. Korintiešiem 7:1.) Mēs paklausām Dieva norādījumam ”sargāties no.. asinīm”, tāpēc neļaujam, lai mums tiktu pārlietas asinis. (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Mēs mīlam dzīvi, taču nemēģinām tagad glābt savu dzīvību, pārkāpjot Dieva likumu un tādā kārtā riskējot zaudēt iespēju dzīvot mūžīgi! (Mateja 16:25.)
19. Pastāsti, kā mums nāk par labu cieņa pret dzīvību un asinīm.
19 Vai ievērot dzīvības un asins svētumu ir apgrūtinājums? Nekādā ziņā! Mazliet padomā. Vai ir apgrūtinājums neslimot ar plaušu vēzi, ko izraisa tabakas smēķēšana? Vai ir apgrūtinājums nenonākt garīgā un fiziskā atkarībā no kaitīgām narkotiskām vielām? Vai ir apgrūtinājums nesaslimt ar AIDS, hepatītu vai kādu citu slimību, kuras cēlonis ir asins pārliešana? Nav šaubu, ka izvairīties no postošiem paradumiem un rīcības veida ir mūsu pašu interesēs. (Jesajas 48:17.)
20. Kādu labumu šeit minētā ģimene guva no tā, ka vērtēja dzīvību tāpat kā Dievs?
20 Lūk, kāds gadījums. Reiz kādai Jehovas lieciniecei, kas apmēram trīsarpus mēnešus bija grūtniecības stāvoklī, kādu vakaru sākās asiņošana, un viņa steidzami tika nogādāta slimnīcā. Kad ārsts šo sievieti bija izmeklējis, viņa nejauši izdzirdēja, kā ārsts sarunā ar medmāsu minēja, ka grūtniecību nāksies pārtraukt. Zinādama, kāds ir Jehovas viedoklis par vēl nedzimuša bērna dzīvību, lieciniece kategoriski atteicās izdarīt abortu un sacīja ārstam: ”Ja viņš ir dzīvs, atstājiet viņu tur!” Laiku pa laikam šai sievietei atkārtojās asiņošana, tomēr pēc vairākiem mēnešiem viņa priekšlaicīgi dzemdēja veselīgu zēnu, kam tagad jau ir 17 gadu. Viņa sacīja: ”Mēs pastāstījām par šo notikumu dēlam, un, kā viņš teica, viņš ir priecīgs, ka nav ticis izmests izgāztuvē. Dēls zina — viņš ir dzīvs vienīgi tāpēc, ka mēs kalpojam Jehovam.” Skaidrs, ka šai ģimenei nebija apgrūtinājums vērtēt dzīvību tāpat, kā to dara Dievs!
Kalpot kopā ar Jehovas organizēto tautu
21., 22. a) Ar ko kopā mums jākalpo Jehovam? b) Kā var pazīt Dieva organizēto tautu?
21 Mēs neesam vienīgie, kas cenšas veikt nepieciešamās izmaiņas savā dzīvē, lai to saskaņotu ar Dieva normām. Jehovam uz zemes ir tauta, un viņš vēlas, lai mēs viņam kalpotu kopā ar šo tautu. Tas mums ļauj saprast ceturto Dieva prasību. Mums jākalpo kopā ar Jehovas gara vadīto organizāciju.
22 Bet pēc kā var pazīt Dieva organizēto tautu? Saskaņā ar Rakstos izklāstītajām normām tās locekļu starpā valda patiesa mīlestība, viņi dziļi ciena Bībeli, godā Dieva vārdu, sludina Dieva Valstību un nepieder pie šīs ļaunās pasaules. (Mateja 6:9; 24:14; Jāņa 13:34, 35; 17:16, 17.) Uz zemes ir tikai viena reliģiska organizācija, kurai piemīt visas šīs patiesās kristietības iezīmes, — Jehovas liecinieki!
23., 24. Kā varētu ilustrēt to, ka nav apgrūtinājums kalpot Jehovam kopā ar viņa organizēto tautu?
23 Vai ir grūti kalpot Jehovam kopā ar viņa organizēto tautu? It nemaz! Ir nenovērtējama priekšrocība izjust kristīgo brāļu un māsu pasaules mēroga ģimenes mīlestību un atspaidu. (1. Pētera 2:17.) Iztēlojies, ka tu esi palicis dzīvs pēc kuģa avārijas un peldi, pūlēdamies noturēties virs ūdens. Kad tu jau jūti, ka spēki teju teju izsīks, tev pretim pastiepjas roka no glābšanas laivas. Jā, arī citi ir palikuši dzīvi! Tu iekāp glābšanas laivā, kur ir arī citi, un jūs pārmaiņus airējat laivu uz krastu, pa ceļam uzņemot tajā citus katastrofā cietušos cilvēkus.
24 Vai mēs neesam līdzīgā situācijā? Mēs esam izvilkti no šīs ļaunās pasaules bīstamajiem ”ūdeņiem” un tagad esam Jehovas zemes organizācijas ”glābšanas laivā”. Tajā mēs visi kalpojam plecu pie pleca, virzīdamies pretim taisnīgas jaunas pasaules ”krastiem”. Un cik pateicīgi mēs esam par palīdzību un mierinājumu, ko sniedz īsti kristīgi draugi, ja dzīves grūtību dēļ ceļā pagurstam! (Salamana Pamācības 17:17.)
25. a) Kāds pienākums mums ir pret tiem, kas joprojām atrodas šīs ļaunās pasaules ”ūdeņos”? b) Kāda Dieva prasība tiks apspriesta nākamajā rakstā?
25 Bet ko var teikt par citiem — par godprātīgiem cilvēkiem, kas joprojām atrodas ”ūdenī”? Mums ir pienākums palīdzēt viņiem pievienoties Jehovas organizācijai — vai nav tiesa? (1. Timotejam 2:3, 4.) Šiem cilvēkiem jāpalīdz uzzināt, ko Dievs prasa. Tas padara skaidru piekto Dieva prasību. Mums lojāli jāsludina Dieva Valstība. Nākamajā rakstā tiks apspriests, ko tas nozīmē.
Vai jūs atceraties?
◻ Kāpēc Dieva baušļi nav grūti?
◻ Kā mēs apgūstam zināšanas par Dievu?
◻ Kāpēc nav grūti atbilst Dieva noteiktajām pareizas uzvedības normām un pieņemt viņa patiesību?
◻ Kā būtu jāizpaužas tam, ka mēs zinām Dieva viedokli par dzīvību un asinīm?
◻ Ar ko kopā mums jākalpo Dievam, un kā var pazīt viņa tautu?
[Attēli 18. lpp.]
Mēs mācāmies par Jehovu no radības grāmatas un no Bībeles
[Norādes par autortiesībām]
Krokodils: ar Australian International Public Relations laipnu atļauju; lācis: Safari-Zoo of Ramat-Gan, Tel Aviv