Lasītāju jautājumi
Kā tiek ziņots masu informācijas līdzekļos, dažās slimnīcās pēc bērna piedzimšanas placenta un nabassaite tiek uzglabātas, lai izdalītu noteiktas vielas no asinīm, ko šie orgāni satur. Vai kristietim būtu jāraizējas par šo situāciju?
Lielākajā daļā slimnīcu nekas tāds netiek darīts, tāpēc kristiešiem nebūtu par to jāuztraucas. Ja patiešām ir pamatots iemesls domāt, ka slimnīcā, kur kādai kristietei paredzēts dzemdēt, tomēr mēdz tā rīkoties, būtu pareizi informēt ārstu, ka placenta un nabassaite ir jāiznīcina, nevis kaut kādā veidā jāizmanto.
No bioloģiskām izejvielām, kuru avots var būt gan cilvēki, gan dzīvnieki, tiek iegūti visdažādākie medicīniskie preparāti. Piemēram, daži hormoni ir izdalīti no grūsnu ķēvju urīna. No zirga asinīm ir ticis izgatavots serums pret stingumkrampjiem, savukārt gammaglobulīns, ko lieto cīņā pret slimībām, ilgu laiku tika iegūts no asinīm, kuras satur cilvēka placenta. Dažās slimnīcās placentas ir tikušas uzglabātas sasaldētā veidā un pēc tam savāktas un nogādātas farmaceitiskajā laboratorijā, lai ar antivielām bagātās asinis varētu apstrādāt un izdalīt no tām gammaglobulīnu.
Nesenā pagātnē pētnieki apgalvoja, ka viņiem ir izdevies sekmīgi izmantot no placentām iegūtās asinis vienas leikozes formas ārstēšanā, un ir izvirzīts pieņēmums, ka šīs asinis varētu būt noderīgas dažu imūnsistēmas slimību gadījumā un tās varētu izmantot kaulu smadzeņu transplantātu vietā. Turklāt presē ir parādījušās ziņas, ka daži vecāki ir parūpējušies, lai asinis no placentas tiktu izdalītas, sasaldētas un uzglabātas, tā ka šīs asinis vēlāk būtu iespējams izmantot viņu bērna ārstēšanai.
Šāda placentas asiņu komercializēšana nepavisam nav vilinoša patiesiem kristiešiem, kas savos spriedumos balstās uz Dieva pilnīgo likumu. Mūsu Radītājs asinis uzskata par svētām — tās simbolizē dzīvību, ko devis Dievs. Viņš atļāva lietot asinis vienīgi saistībā ar upurēšanu uz altāra. (3. Mozus 17:10—12; salīdzināt Romiešiem 3:25; 5:8; Efeziešiem 1:7.) Visos citos gadījumos asinis, kas ņemtas no kādas radības organisma, bija jāizlej zemē, tās bija jāiznīcina. (3. Mozus 17:13; 5. Mozus 12:15, 16.)
Ja kristietis nomedī kādu dzīvnieku vai arī nokauj vistu vai cūku, viņš notecina asinis un iznīcina tās. Kristiešiem nav noteikti tās jāizlej zemē burtiskā nozīmē, jo būtiskais ir tas, ka viņiem jāiznīcina asinis, nevis tās kaut kā jāizmanto.
Kristieši, kas nonākuši slimnīcā, saprot, ka bioloģiski produkti, kuri atdalās vai tiek atdalīti no viņu organisma, tiek iznīcināti, vienalga, vai tās būtu organisma atkritumvielas vai slimības skarti audi, vai asinis. Protams, ārsts varbūt vēlas, lai vispirms tiktu izdarītas kādas analīzes, piemēram, urīnanalīze, audzēja audu patoloģiskā izmeklēšana vai asins analīze. Bet pēc tam šie produkti tiek iznīcināti saskaņā ar vietējiem likumiem. Parasti slimnīcās pacientam nav nepieciešams izteikt īpašus lūgumus šajā jautājumā, jo atbrīvoties no šādiem bioloģiskiem produktiem ir saprātīgi un uz to mudina arī medicīniski piesardzības apsvērumi. Ja pacientam ir nopietns iemesls šaubīties, vai tiks ievērota šī parastā kārtība, pacients var pateikt ārstējošajam ārstam, ka reliģisku iemeslu dēļ viņš vai viņa vēlas, lai visi šādi produkti tiktu iznīcināti.
Tomēr, kā bija minēts sākumā, parasti pacientiem nav jāuztraucas par šo jautājumu, jo lielākajā daļā slimnīcu netiek pat domāts par placentas vai kādu citu bioloģisku produktu uzglabāšanu un izmantošanu, vēl jo mazāk šāda rīcība varētu būt kļuvusi par pastāvīgu praksi.
Rakstā ”Nīdīsim to, kas ir ļauns”, kas bija publicēts ”Sargtorņa” 1997. gada 1. janvāra numurā, šķiet, uzmanība bija pievērsta pedofilijai. Kā pedofilija ir definējama?
Vārdnīcā Webster’s Ninth New Collegiate Dictionary vārds ”pedofilija” ir skaidrots kā ”perversa seksuāla darbība, kurā par seksuālo objektu tiek izraudzīti bērni”. Dažādi šīs perversijas aspekti ir nosodīti 5. Mozus 23:18, 19 (NW). Šajos pantos Dievs aizliedza kļūt par tempļa prostitūtu (”jeb par zēnu, kas tiek uzturēts, lai viņu izmantotu perversiem seksuāliem mērķiem”, NW, zemsvītras piezīme). Tajos ir arī noteikts, ka ”Jehovas namā” nedrīkst nest ”suņa” algu (minētais ”suns” — ”domājams, pederasts; cilvēks, kas praktizē anālo dzimumaktu, īpaši ar zēnu”, NW, zemsvītras piezīme). Šīs Svēto rakstu un pasaulīgo avotu norādes apstiprina, ka jautājums, kas tika apspriests Sargtornī, bija bērnu ļaunprātīga seksuāla izmantošana — arī seksuāli glāsti —, kuru veic pieaugušais.