Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Viņi izmanto katru iespēju

JEHOVAS LIECINIEKI visā pasaulē ir pazīstami ar savu bībelisko izglītošanas darbu. Taču viņi arī citādi rūpējas par sabiedrības labklājību. Viņu palīdzība tiek novērtēta, kā to parāda tālāk minētie gadījumi no Ekvadoras.

◻ Kādas lielas stikla fabrikas administrācija gribēja organizēt saviem darbiniekiem lekciju kursu par ģimenes vērtībām. Personāldaļas priekšnieks aicināja uzstāties vairākus katoļu mācītājus, taču nebija nekādas atsaucības. Kāds mācītājs paziņoja, ka ir ārkārtīgi maz kvalificētu mācītāju, kas varētu runāt par šo tēmu, tāpēc droši vien neizdošoties nevienu atrast. Par to dzirdējusi, Jehovas lieciniece, kas strādāja šajā uzņēmumā, parūpējās, lai uz fabriku atnāktu liecinieks, kas bieži sludināja biznesa teritorijā.

Nākamajā dienā viņš ieradās pie personāldaļas priekšnieka un piedāvājās lasīt lekcijas. Ar dažādu Sargtorņa biedrības publikāciju palīdzību viņš bija sastādījis iespējamo tēmu sarakstu. Priekšnieks bija pārsteigts. Viņš izvēlējās trīs tēmas: cilvēku savstarpējās attiecības, ētikas normas darbavietā un ētikas normas ģimenē. Pēc tam tika noorganizēts, lai lekcijas noklausītos visi rūpnīcas darbinieki.

Viņi tika sadalīti septiņās grupās, katrā pa 30 cilvēkiem, un tad trīs piemēroti brāļi teica runas par minētajām tēmām. Kāds bija iznākums? Diezgan daudz darbinieku izteica vēlēšanos, lai kāds viņus apmeklētu mājās, un tika izplatīti 216 Bībeles studēšanas palīglīdzekļi. Uzņēmuma administrācijai bija radies tik labs iespaids, ka tā lūdza lieciniekus sagatavot runas vēl par citām tēmām.

◻ Nesen Ekvadorā tika izdots likums, kas atļauj mācīt skolā reliģiju. Kāda Jehovas liecinieku misionāre apmeklēja pamatskolas direktori un pavaicāja, kā darbojas jaunais likums. Direktore pastāstīja, ka bija iecerēts mācīt bērniem Marijas pielūgsmi, taču tas vēl aizvien nav izdevies. Lieciniece piezīmēja, ka mācības par šo pielūgsmi varētu sagādāt problēmas bērniem, kuru vecāki nav katoļi, un direktore viņai piekrita. ”Mums turpretī,” teica misionāre, ”ir programma, pēc kuras var mācīties Bībeles morālos principus, un cilvēkam nav jāpieņem kāda noteikta reliģija.” Direktore pavaicāja: ”Kad jūs varētu atnākt? Varbūt parīt?” Misionāre parādīja direktorei grāmatu ”Klausies Izcilo Skolotāju”, un abas nolēma, ka ar skolēniem tiks apskatīta nodaļa ”Svētīgi miera nesēji”.

Kad misionāre ieradās, viņa trīs stundas runāja ar septiņām dažādām klasēm, un direktore klausījās viņas stāstīto. Pēc sarunas ar piektās klases skolēniem kāds zēns viņai palūdza: ”Kundze, lūdzu, noteikti aizejiet pie sestās klases. Viņi vienmēr grib mūs piekaut!” Kāda skolotāja atzīmēja: ”Vardarbība ir ļoti aktuāla tēma. Mums ir nepieciešams vairāk laika, lai to apspriestu.”

Direktore palūdza misionāri atnākt uz skolu citreiz un pārrunāt ar bērniem tādas tēmas kā paklausība un melošana. Pārrunas bija ļoti sekmīgas. Tagad, kad šī misionāre iet pa ielu, bērni skrien viņai klāt, sveicina viņu un uzdod jautājumus par Bībeli. Savukārt citi ir lepni, ka var iepazīstināt viņu ar saviem vecākiem. Turklāt ar diviem skolēniem ir uzsāktas mājas Bībeles nodarbības.