Priecājieties par Jehovu
PRIEKS valda vienmēr, kad veiksmīgi tuvojas beigām kaut kas svarīgs. Četrdesmit astoņiem Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 106. klases audzēkņiem šāds priecīgs notikums, bez šaubām, bija izlaidums, kas risinājās 1999. gada 13. martā Sargtorņa izglītības centrā Patersonā (Ņujorkas štats, ASV).
Ievadvārdus teica Vadošās padomes loceklis un Gileādas skolas 7. klases absolvents Teodors Jaračs, kas vadīja izlaiduma programmu. Viņš pievērsa uzmanību 32. psalma 11. pantā lasāmajiem vārdiem: ”Priecājieties par to Kungu, jūs taisnie!” Paskaidrodams, kāpēc visiem ir iemesls priecāties, vadītājs sacīja: ”Tādās reizēs kā šī mēs varam priecāties par to, ko Jehova dara ar cilvēkiem, kuriem ir taisnīga sirds, arī ar Gileādas skolas audzēkņiem.” Protams, viņi paši bija ieplānojuši apmeklēt Gileādas skolu un ieguldījuši ne mazumu pūļu, lai sagatavotos misionāru kalpošanai, tomēr tikai ar Jehovas gādību viss varēja sekmīgi īstenoties. (Salamana Pamācības 21:5; 27:1.) Tas, kā uzsvēra brālis Jaračs, ir iemesls ’priecāties par to Kungu’.
Uz priekpilno pasākumu, kas risinājās izglītības centra zālē Patersonā, bija ieradušies studentu ģimenes locekļi un viesi no 12 zemēm. Programmai varēja sekot 5198 cilvēki, arī Bēteles ģimenes locekļi Bruklinā, Patersonā un Volkilā, uz kurieni notiekošais tika pārraidīts ar audio un video sistēmu palīdzību. Tuvojoties programmas sākumam, noskaņa bija ļoti priecīga.
Pamudinājums saglabāt priekpilnu garu
Ievadvārdu nobeigumā brālis Jaračs pieteica pirmo no pieciem runātājiem, kas bija sagatavojuši uzmundrinošas, uz Rakstiem balstītas un pamudinošas runas ne tikai Gileādas skolas absolventiem, bet arī visiem pārējiem klausītājiem.
Pirmais uzstājās Viljams Malenfonts, Gileādas skolas 34. klases absolvents, kas tagad palīdz darbā Vadošās padomes Mācību komitejai. Runādams par tēmu ””Viss” nav niecība!”, kas bija balstīta uz Salamana Mācītāja grāmatas 1. nodaļas 2. pantu, viņš uzdeva jautājumu: ”Vai Salamans tiešām gribēja teikt, ka viss šī vārda absolūtā nozīmē ir niecība?” Lūk, kā orators atbildēja: ”Nē. Salamans norādīja, ka tad, ja cilvēki kaut ko dara, ignorējot Dieva gribu, ja viņi pēc kaut kā tiecas, bet neņem vērā Dieva gribu, — tad tas viss ir niecība.” Turpretī patiesā Dieva, Jehovas, pielūgsme nav niecība, un tāpat par niecību nevar nosaukt Dieva Rakstu, Bībeles, studēšanu un mācīšanu citiem. Ja Dieva kalpi to dara, Dievs neaizmirst viņu pūles. (Ebrejiem 6:10.) Pat ja tos, kas ir ieguvuši Dieva labvēlību, piemeklēs kāda nelaime, viņi ’būs iesieti dzīvības tīstoklī, kas pieder Tam Kungam’. (1. Samuēla 25:29, LB-65r.) Cik mierinoši ir to zināt! Paturot prātā šīs domas, visi Jehovas kalpi var saglabāt priekpilnu garu.
Vadošās padomes loceklis Džons Bārs uzmundrināja izlaiduma klases audzēkņus ar runu ”Rodiet prieku savā misionāru norīkojumā”. Viņš pastāstīja, ka misionāru kalpošana Dievam Jehovam vienmēr ir bijusi ļoti dārga. ”Tā bija cieši saistīta ar to, kā Jehova parādīja savu mīlestību pret pasauli. Viņš sūtīja uz zemi savu vienpiedzimušo Dēlu. Jēzus bija pats lielākais, pats izcilākais misionārs.” Absolventi varēja pārdomāt, kādas izmaiņas Jēzum bija jāveic, lai gūtu panākumus savā norīkojumā uz zemes. No Jēzus misionāra kalpošanas vēl joprojām var gūt labumu visi, kas to vēlas. Kā norādīja brālis Bārs, tas ir iespējams tāpēc, ka Jēzum bija prieks darīt Dieva darbu un viņš mīlēja cilvēku bērnus. (Salamana Pamācības 8:30, 31.) Brālis Bārs aicināja absolventus palikt norīkojuma vietās — nevis vienkārši izturēt, bet pildīt savus uzdevumus ar prieku. ”Paļaujieties uz Jehovu, viņš jūs nepievils,” studentiem sacīja orators. (Psalms 55:23.)
”Staigāt Jehovas vārdā mūžīgi” — šādu tēmu bija izraudzījies nākamais runātājs, Loids Berijs, kas arī ir Vadošās padomes loceklis. Brālis Berijs ir pabeidzis Gileādas skolas 11. klasi un vairāk nekā 25 gadus bijis misionārs Japānā. Viņš pastāstīja gadījumus no agrīno misionāru dzīves un runāja par to, kādas grūtības tiem bija jāpārvar. Kādus praktiskus padomus viņš deva izlaiduma klases studentiem? ”Pats galvenais — rūpējieties par savu garīgumu. Apgūstiet valodu un iepazīstieties ar vietējo kultūru. Nezaudējiet humora izjūtu. Un turpiniet strādāt — nepagurstiet un nenolaidiet rokas.” Brālis Berijs absolventiem sacīja, ka savās norīkojuma vietās ārzemēs viņi sastaps daudzus cilvēkus, kas staigā dažādu dievu un dievību vārdā, un atgādināja Mihas vārdus: ”Ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!” (Mihas 4:5.) Agrāko gadu misionāru priekšzīme visiem Dieva kalpiem ir spēcīgs pamudinājums joprojām staigāt Jehovas vārdā un uzticīgi viņam kalpot.
Pēc tam uzstājās Gileādas skolas pasniedzējs Lorenss Bauens. Viņa runas tēma bija ”Par ko jūs kļūsiet?”. Runātājs paskaidroja, ka sekmes kalpošanā Dievam ir atkarīgas no ticības un paļāvības uz Jehovu. Ķēniņš Asa pilnībā paļāvās uz Jehovu, tāpēc viņš guva iespaidīgu uzvaru pār ienaidnieku armiju, kurā bija miljons vīru. Taču pravietis Azarja atgādināja Asam, ka paļāvība uz Dievu jāsaglabā arī turpmāk: ”Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu.” (2. Laiku 14:8—11; 15:1, 2.) Tā kā Dieva vārds, Jehova, ietver sevī domu, ka viņš kļūst par to, par ko ir nepieciešams kļūt, lai īstenotu savu nodomu, piemēram, par Gādnieku, Sargu vai pat par Soda izpildītāju, tad misionāri, kas paļaujas uz Jehovu un darbojas saskaņā ar viņa nodomu, gūs sekmes savā norīkojumā. (2. Mozus 3:14.) Runas nobeigumā brālis Bauens sacīja: ”Nekad neaizmirstiet: kamēr jūsu mērķi sakritīs ar Jehovas nodomu, viņš jums palīdzēs kļūt par to, kas nepieciešams, lai izpildītu jūsu uzdevumu.”
Pēdējais runātājs šajā programmas daļā bija Volass Liveranss, bijušais misionārs un pašreizējais Gileādas skolas sekretārs. Viņa runa saucās ”Lai Dieva vārds ir dzīvs un darbojas jūsos”, un tajā tika pievērsta uzmanība Dieva nekļūdīgajai vēstij jeb solījumam, kas pastāvīgi tuvojas piepildījumam. (Ebrejiem 4:12.) Šī vēsts ietekmē to cilvēku dzīvi, kuri ļaujas tās iedarbībai. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Bet kā panākt, lai Dieva vārds būtu dzīvs un darbotos mūsos? Ir nepieciešams cītīgi studēt Bībeli. Brālis Liveranss atgādināja absolventiem Bībeles studēšanas paņēmienus, kādus viņi ir apguvuši Gileādas skolā, piemēram, Dieva Rakstu lasīšanu un nozīmes skaidrošanu, kā arī lasītā attiecināšanu uz savu dzīvi. Orators citēja vārdus, ko ir teicis Vadošās padomes loceklis Alberts Šrēders, kurš bija priekšsēdētājs komitejā, kas vairāk nekā pirms 50 gadiem dibināja Gileādas skolu: ”Pievēršot uzmanību kontekstam, ir iespējams visā pilnībā un tiešumā izjust garīgo spēku, ko Dievs ļauj iegūt ar savu Rakstu starpniecību.” Ja cilvēkam ir šāda pieeja Bībeles studēšanai, Dieva vārds visu laiku būs dzīvs un darbosies.
Interesanti gadījumi un intervijas
Kad runas bija izskanējušas, klausītājiem bija iespēja dzirdēt studentu stāstījumu par interesantiem gadījumiem kalpošanā. Programmas daļā, ko vadīja bijušais misionārs, tagadējais Gileādas skolas pasniedzējs Marks Nūmers, grupa studentu pastāstīja un parādīja, kā viņi ir centušies sludināt dažādās situācijās. Dažiem savā sludināšanas teritorijā bija izdevies uzsākt un vadīt Bībeles studijas, jo viņi bija pievērsuši uzmanību cilvēku dzīves apstākļiem, tam, ko cilvēki saka, un izrādījuši personīgu interesi par tiem, kam sludināja. Tā studenti apliecināja, ka viņi ir ”nomodā par sevi pašu un par mācību” un patiesi vēlas palīdzēt citiem izglābties. (1. Timotejam 4:16.)
Tika doti daudzi praktiski padomi. Par to, kādu prieku var sagādāt misionāru kalpošana, stāstīja vairāki pieredzējuši brāļi, kas tajā laikā mācījās Sargtorņa izglītības centrā, skolā filiāļu komiteju locekļiem. Brāļi Semjuels Hērds un Roberts Džonsons no galvenās pārvaldes intervēja biedrības filiāļu biroju pārstāvjus no Bolīvijas, Zimbabves, Nikaragvas, Centrālāfrikas Republikas, Dominikānas Republikas, Papua-Jaungvinejas un Kamerūnas.
Kad studenti bija pastāstījuši gadījumus no kalpošanas un bija izskanējušas intervijas, Gerits Lešs, Gileādas skolas 41. klases absolvents, kas tagad ir Vadošās padomes loceklis, uzstājās ar beidzamo runu. Tās nosaukums bija intriģējošs: ”Vai tu esi ”iemīļots cilvēks”?”. Vispirms brālis Lešs atgādināja absolventiem, ka Jēzus, nevainojamais Dieva Dēls, nebija cilvēku iemīļots — ”viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās”. (Jesajas 53:3.) Tāpēc nav nekas pārsteidzošs, ka mūsdienās daudzās vietās pasaulē misionāri tiek uzskatīti par nevēlamiem. Savukārt Daniēlu, kas ilgus gadus kalpoja Babilonijā, Radītājs ar eņģeļa starpniecību nosauca par īpaši iemīļotu, visai mīļu un ļoti mīļu cilvēku. (Daniēla 9:23; 10:11, 19.) Kas Daniēlam ļāva tādam būt? Kaut arī Daniēls pielāgojās Babilonijas kultūrai, viņš ne reizi neatkāpās no Bībeles principiem; viņš vienmēr rīkojās godīgi un nekad neizmantoja savu stāvokli savtīgās interesēs; un tāpat viņš cītīgi pētīja Dieva rakstus. (Daniēla 1:8, 9; 6:4; 9:2.) Turklāt Daniēls regulāri griezās lūgšanās pie Jehovas un vienmēr atzina, ka gods par viņa sasniegumiem pienākas Dievam. (Daniēla 2:20.) Sekojot Daniēla piemēram, Dieva kalpi var būt iemīļoti — nevis pasaules, bet Dieva Jehovas acīs.
Garīgi uzmundrinošās programmas nobeigumā vadītājs nolasīja vairākas telegrammas un cita veida vēstis, kas bija saņemtas no dažādām pasaules malām. Pēc tam visiem 24 laulātajiem pāriem tika izsniegti diplomi un tika paziņots, uz kādām valstīm viņi ir norīkoti. Pašās beigās kāds izlaiduma klases pārstāvis nolasīja vēstuli Vadošajai padomei un Bēteles ģimenei. Vēstulē absolventi pauda pateicību par apmācību, ko viņi bija saņēmuši pēdējo piecu mēnešu laikā.
Pēc programmas beigām lielais cilvēku pulks pamazām izklīda ”ar prieku un ar slavas dziesmām”. (Nehemijas 12:27.)
[Papildmateriāls 27. lpp.]
Ziņas par klasi
Pārstāvēto valstu skaits: 10
Valstu skaits, uz kurām saņemti norīkojumi: 19
Studentu skaits: 48
Laulāto pāru skaits: 24
Vidējais vecums: 33
Vidējais gadu skaits patiesībā: 16
Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 13
[Attēls 25. lpp.]
Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 106. izlaiduma klase
Šajā sarakstā rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un katrā rindā absolventi uzskaitīti no kreisās puses uz labo:
1) D. Dīkina, M. Puopolo, M. Laguna, Š. Davo, E. Domingesa, Dž. Bērka; 2) Z. Gautere, V. Vaskesa, A. Sībruka, A. Moska, L. Elī, L. Brūarda; 3) T. Brendone, N. Olivaresa, D. Kolmena, V. Skota, L. Petersena, K. Maklauda; 4) Dž. Maklauds, Dž. Tompsone, F. Lūberisa, B. Speta, M. Lehtimeki, H. Laguna; 5) Ū. Gauters, R. Domingess, F. Elī, M. Smita, D. Beiere, A. Moska; 6) K. Skots, V. Sībruks, R. Speta, R. Kolmens, L. Brūards, V. Davo; 7) D. Smits, T. Lehtimeki, P. Petersens, G. Tompsons, R. Vaskess, E. Beiers; 8) M. Lūberiss, K. Dīkins, D. Brendons, D. Puopolo, O. Olivaress, Š. Bērks.