”Taisnajo telts zels”

KAD sāksies Armagedona vētra un ies bojā Sātana ļaunā sistēma, ”neganto nams tiks sagrauts”. Bet kas notiks ar ”taisnajo telti”? Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē tā ”zels”. (Salamana Pamācības 14:11, VDP.)

Bet līdz tam laikam, kad ”bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti”, dievbijīgiem cilvēkiem jādzīvo viņiem līdzās. (Salamana Pamācības 2:21, 22.) Vai šādos apstākļos taisnie var zelt? Lasot Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas pirmos vienpadsmit pantus, var pārliecināties, ka tad, ja runājam un rīkojamies ar gudrību, mūsu dzīve jau tagad var būt veiksmīga un stabila.

Ar gudrību ceļ savu namu

Senās Izraēlas ķēniņš Salamans runā par to, kā sieva var ietekmēt ģimenes labklājību: ”Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagŗauj.” (Salamana Pamācības 14:1.) Kā gudra sieviete uzceļ savu ”namu”? Viņa ar cieņu izturas pret Dieva noteikto vadības principu. (1. Korintiešiem 11:3.) Viņu neietekmē Sātana pasaulē izplatītais neatkarības gars. (Efeziešiem 2:2.) Šāda sieva pakļaujas savam vīram un runā par viņu labus vārdus, vairojot citu cilvēku cieņu pret viņu. Gudra sieviete aktīvi piedalās bērnu audzināšanā un māca tiem gan garīgus, gan praktiskus jautājumus. Nežēlodama spēkus, viņa darbojas savas saimes labā un rūpējas, lai mājās visi justos labi. Viņa ir apdomīga un taupīga saimniece, kas palīdz nodrošināt ģimenes labklājību un stabilitāti.

Turpretī neprātīga sieviete neciena Dieva noteikto vadības principu. Viņa mēdz kritizēt savu vīru. Nebūdama taupīga, viņa izšķērdē ģimenes grūti pelnītos līdzekļus. Turklāt viņa nelietderīgi tērē laiku. Visu šo iemeslu dēļ nams netiek uzturēts kārtībā un bērni nesaņem to, kas viņiem būtu vajadzīgs, ne materiālā, ne garīgā ziņā. Tāpēc var teikt, ka neprāte sagrauj savu namu.

Bet no kā ir atkarīgs, vai cilvēks ir gudrs vai neprātīgs? Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas 2. pantā sacīts: ”Kas to Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.” Taisnīgs cilvēks bīstas patieso Dievu, un ”bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums”. (Psalms 111:10.) Patiesi gudrs cilvēks apzinās savu pienākumu ”bīties Dievu un turēt Viņa baušļus”. (Salamans Mācītājs 12:13.) Turpretī neprātis, kas neievēro Dieva taisnīgās normas, ir uz nepareiza ceļa. Viņš nicina Dievu un savā sirdī saka: ”Dieva nav!” (Psalms 10:4.)

Gudras lūpas

Tālāk Salamans pievērš uzmanību tam, kā runā cilvēks, kas bīstas Jehovu, un cilvēks, kas nicina Jehovu. ”Muļķa mutē — rīkste viņa lepnībai, bet gudro lūpas pasargā viņus,” raksta ķēniņš. (Salamana Pamācības 14:3, VDP.) Tā kā muļķim nav gudrības, kas nāk no augšienes, viņš nav ne miermīlīgs, ne saprātīgs. Šāda cilvēka rīcību nosaka gudrība, kas ir pasaulīga un dēmoniska, nevis dievišķa. Viņš runā vārdus, kas liecina par ķildīgumu un augstprātību. Lepnība, kas ir viņa mutē, apgrūtina dzīvi viņam pašam un citiem. (Jēkaba 3:13—18.)

Savukārt gudra cilvēka lūpas viņu pasargā un palīdz viņam justies labi. Kā tas notiek? Bībelē teikts: ”Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduŗ kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.” (Salamana Pamācības 12:18.) Gudrs cilvēks nerunā pārsteidzīgi un aizskaroši. Viņa sirds apdomā, kā būtu jāatbild. (Salamana Pamācības 15:28.) Viņa teiktie vārdi ir labi pārdomāti un dziedinoši — tie uzmundrina nomāktos un atspirdzina apspiestos. Šāds cilvēks nevis aizkaitina citus, bet sekmē mieru.

Rīkoties ar gudrību

Nākamais sakāmvārds ir ļoti interesants, un ar to Salamans acīmredzot norāda uz nepieciešamību izsvērt visus plusus un mīnusus, pirms ķeramies pie kāda darba. Viņš raksta: ”Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu.” (Salamana Pamācības 14:4.)

Kādā Bībeles komentārā skaidrota šī sakāmvārda nozīme: ”Tukša sile liecina, ka nav vēršu, ko barot, tāpēc nav nepieciešams tīrīt sili un rūpēties par lopiem, un izdevumi ir mazāki. Taču šo ”priekšrocību” pārsvītro panta otrā daļa: bez vēršiem, jādomā, raža nebūs liela.” Zemkopim jāizdara gudra izvēle.

Minētajā sakāmvārdā ietvertais princips būtu jāpatur prātā arī tad, kad domājam par darbavietas maiņu, dzīvokļa iegādi, automašīnas pirkšanu, mājdzīvnieka izvēli vai kaut ko tamlīdzīgu. Gudrs cilvēks pārdomā visus plusus un mīnusus un izvērtē, vai plānotais pasākums tiešām ir pūļu un izdevumu vērts.

Gudrs liecinieks

”Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus,” turpina Salamans. (Salamana Pamācības 14:5.) Nepatiesa liecinieka meliem var būt briesmīgas sekas. Jezreēlietis Nabots tika nomētāts ar akmeņiem un nomira, kad pret viņu bija nepatiesi liecinājuši divi nelieši. (1. Ķēniņu 21:7—13.) Tāpat viltus liecinieki uzstājās pret Jēzu, un viņš tika sodīts ar nāvi. (Mateja 26:59—61.) Viltus liecinieki liecināja arī pret Stefanu — pirmo Jēzus mācekli, kas tika nonāvēts savas ticības dēļ. (Apustuļu darbi 6:10, 11.)

Cilvēks, kas runā nepatiesību, kādu laiku var mānīt citus, taču nākotnē viņu negaida nekas labs. Kā teikts Bībelē, Jehova ienīst ”viltīgu liecinieku, kuŗš nekaunīgi runā melus”. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Šādam cilvēkam būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā — viņu gaida otrā nāve kopā ar citiem ļaundariem, piemēram, slepkavām, netikļiem un elku kalpiem. (Atklāsmes 21:8.)

Uzticīgs liecinieks nelauž zvērestu un nemelo. Tomēr tas nenozīmē, ka viņa pienākums ir atklāt visu informāciju tiem, kas grib nodarīt ļaunu Jehovas kalpiem. Patriarhi Ābrahāms un Īzāks dažās situācijās nestāstīja visus faktus cilvēkiem, kas nepielūdza Jehovu. (1. Mozus 12:10—19; 20:1—18; 26:1—10.) Jērikas iedzīvotāja Rahāba deva maldinošus norādījumus ķēniņa vīriem. (Jozuas 2:1—7.) Arī Jēzus Kristus neteica visu, ko zināja, ja tas varēja radīt nevajadzīgas grūtības. (Jāņa 7:1—10.) Viņš sacīja: ”To, kas ir svēts, nedodiet suņiem,” — un paskaidroja, kāpēc to nevajadzētu darīt: ”Lai suņi, pagriezušies atpakaļ, jūs nesaplosa.” (Mateja 7:6, EAD.)

Kad zināšanas iegūt ir viegli

Vai gudrība ir visiem cilvēkiem? Salamana Pamācību 14. nodaļas 6. pantā sacīts: ”Smējējs meklē gudrību, bet to neatrod, sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli.” (LB-65r.) Smējējs varbūt meklē gudrību, taču bez panākumiem. Tā kā smējējs augstprātīgi un nicīgi izturas pret visu, kas saistīts ar Dievu, viņš nevar iegūt galveno gudrības priekšnoteikumu — precīzas zināšanas par patieso Dievu. Savas lepnības un augstprātības dēļ šāds cilvēks neko nemācās par Dievu un neuzkrāj gudrību. (Salamana Pamācības 11:2, LB-65r.) Kāpēc viņš vispār meklē gudrību? Tas sakāmvārdā nav paskaidrots, bet, iespējams, viņš grib, lai citi viņu uzskatītu par gudru.

Sapratīgam cilvēkam ”iegūt pareizu atziņu ir viegli”. Sapratne ir spēja iedziļināties jautājumā, aptverot saistību starp atsevišķām detaļām un izprotot to kopumā. Ja cilvēkam ir šāda spēja, tad viņam ir viegli iegūt ”pareizu atziņu” jeb zināšanas, norāda Salamans.

Šo domu var ilustrēt ar piemēru par to, kā cilvēks iegūst zināšanas par Bībeles patiesību. Sācis iedziļināties Bībelē, viņš, visticamāk, vispirms uzzina pamatmācības par Dievu, viņa solījumiem un viņa Dēlu. Kādu laiku viņš katru no šīm mācībām uztver kā kaut ko atsevišķu. Bet, arvien dziļāk saprazdams Bībeli, cilvēks ierauga to savstarpējo saskanību un ievēro, kā tās ir saistītas ar Jehovas nodomu attiecībā uz cilvēkiem un zemi. Bībeles patiesība kļūst loģiska un sakarīga. Pēc tam iemācīties un atcerēties kaut ko jaunu jau ir vieglāk, jo ir skaidrs, kā šie jaunie fakti iederas kopainā.

Gudrais ķēniņš brīdina, kur zināšanas nevar atrast. ”Ej projām no muļķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies!” viņš raksta. (Salamana Pamācības 14:7.) Muļķim nav patiesu zināšanu, un no viņa neko nevar iemācīties. Salamans iesaka iet prom no šāda cilvēka, un ir prātīgi arī turpmāk turēties no viņa pa gabalu. Katrs, kas ”ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi”. (Salamana Pamācības 13:20.)

Salamans turpina: ”Sapratīga vīra augstākā gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet negudra vīra muļķība ir pašiedomas pilna sevis paša krāpšana.” (Salamana Pamācības 14:8.) Gudrs cilvēks pārdomā savu rīcību. Viņš apsver dažādās izvēles iespējas, kas viņam ir, un to, kādas varētu būt katra lēmuma sekas. Par to, kā rīkoties, viņš spriež ar gudrību. Bet kas notiek ar negudru cilvēku? Viņa lēmumi ir nesaprātīgi, kaut gan viņš domā, ka zina, ko dara, un ka viņa rīcība ir vispareizākā. Paša muļķība viņu pieviļ.

Gudrība savstarpējās attiecībās

Cilvēkam, kas visu dara ar gudrību, ir mierīgas attiecības ar citiem. ”Muļķi mīl jokot ar grēku upuri, bet dievbijīgiem ir prieks par citiem dievbijīgiem,” raksta Izraēlas ķēniņš. (Salamana Pamācības 14:9.) Grēka jeb vainas apziņa muļķim šķiet kaut kas smieklīgs. Viņš ir sabojājis attiecības ar saviem mājiniekiem un citiem cilvēkiem, jo ir pārāk lepns, lai lūgtu piedošanu un meklētu mieru. Dievbijīgs cilvēks turpretī ņem vērā, ka citiem ir savi trūkumi. Ja viņš pats kaut ko ir izdarījis nepareizi, viņš ir gatavs atvainoties un labot savu kļūdu. Tā kā viņš dzenas pēc miera, viņam ir labas un noturīgas attiecības ar citiem. (Ebrejiem 12:14.)

Pēc tam Salamans piemin kādu faktoru, kas ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības. Viņš raksta: ”Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos.” (Salamana Pamācības 14:10.) Vai vienmēr ir iespējams izteikt citiem savas dziļākās jūtas, vai tās būtu bēdas vai prieks, un precīzi viņiem izstāstīt, kā mēs jūtamies? Un vai vienmēr ir iespējams pilnībā izprast, kā jūtas otrs cilvēks? Atbilde uz abiem jautājumiem ir ”nē”.

Piemēram, ir cilvēki, ko nomoka domas par pašnāvību. Bieži vien viņi nespēj skaidri izteikt savas jūtas ģimenes locekļiem un draugiem, savukārt citiem ne vienmēr izdodas pamanīt šādas noslieces apkārtējos. Mums nebūtu jājūtas vainīgiem, ja neesam ievērojuši, ka cilvēkam ir šādas domas, un neesam viņam palīdzējuši. No minētā sakāmvārda var mācīties vēl kaut ko: lai gan ir mierinoši runāt ar iejūtīgu draugu un saņemt emocionālu atbalstu, cilvēku sniegtajam mierinājumam ir savas robežas. Dažreiz, sastopoties ar grūtībām, mums jāpaļaujas vienīgi uz Jehovu.

”Turība un bagātība būs viņa namā”

”Neganto nams tiks sagrauts, taisnajo telts zels,” raksta Izraēlas ķēniņš. (Salamana Pamācības 14:11, VDP.) Ļaunam cilvēkam, iespējams, šajā sistēmā klājas labi un viņš dzīvo labā mājā, bet kādu labumu tas viņam dos, kad viņa paša vairs nebūs? (Psalms 37:10.) Turpretī taisnā cilvēka miteklis varbūt ir pavisam necils, toties, kā sacīts 112. psalma 3. pantā, ”turība un bagātība būs viņa namā”. Par ko šeit ir runa?

Ja mūsu vārdus un darbus nosaka gudrība, tai līdzi nāk ”bagātība un gods”. (Salamana Pamācības 8:18.) Pie šīm vērtībām pieder mierīgas attiecības ar Dievu un citiem cilvēkiem, sajūta, ka mums klājas labi, un stabilitāte dzīvē. Tiešām var teikt, ka ”taisnajo telts” zeļ jau tagad.

[Attēls 27. lpp.]

Gudra sieviete ceļ savu namu

[Attēls 28. lpp.]

”Zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles”