Par Kristu liecina visi pravieši

”Jēzus liecība ir pravietojuma gars.” (ATKLĀSMES 19:10, JD.)

1., 2. a) Par ko Izraēlas iedzīvotājiem bija jāizšķiras, sākot ar mūsu ēras 29. gadu? b) Kam tiks pievērsta uzmanība šajā rakstā?

RIT mūsu ēras 29. gads. Izraēlā visi runā par apsolīto Mesiju. Cilvēku gaidas ir kļuvušas vēl lielākas, kopš savu kalpošanu sācis Jānis Kristītājs. (Lūkas 3:15.) Taču Jānis paziņo, ka viņš nav Mesija. Viņš norāda uz Jēzu no Nācaretes un saka: ”Es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.” (Jāņa 1:20, 34.) Drīz vien Jēzum sāk sekot cilvēku pūļi, kas grib dzirdēt, ko viņš māca, un izdziedināt savas slimības un kaites.

² Nākamo mēnešu laikā Jehova dod cilvēkiem milzum daudz apliecinājumu, kas ļauj saprast, ka Jēzus ir viņa Dēls. Tie, kas ir pētījuši Svētos Rakstus un redzējuši Jēzus darbus, sāk Jēzum ticēt. Tomēr kopumā tautai, ar kuru Dievs ir slēdzis derību, trūkst ticības. Tikai neliela daļa cilvēku atzīst, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls. (Jāņa 6:60—69.) Ko darītu jūs, ja jūs dzīvotu Jēzus laikā? Vai jūs ticētu, ka Jēzus ir Mesija, un kļūtu par viņa sekotāju? Šajā rakstā tiks pievērsta uzmanība tam, ko Jēzus pats liecināja par sevi, kad viņš tika apvainots sabata noteikumu pārkāpumā, kā arī citiem pierādījumiem, kas stiprināja viņa mācekļu ticību.

Jēzus liecina par sevi

 3. Kādu iemeslu dēļ Jēzum bija sevi jāaizstāv?

³ 31. gada pavasarī, ap Pasā svētku laiku, Jēzus Jeruzalemē izdziedina cilvēku, kas ir bijis slims 38 gadus. Bet jūdi vēršas pret Jēzu, jo dziedināšana ir notikusi sabatā, un pēc tam, kad Jēzus ir pateicis, ka viņa Tēvs ir Dievs, viņu apvaino Dieva zaimošanā un grib nogalināt. (Jāņa 5:1—9, 16—18.) Tajā, ko Jēzus saka, sevi aizstāvēdams, ir redzamas trīs neapstrīdamu pierādījumu grupas, kuras ikvienam godprātīgam jūdam varēja palīdzēt saprast, kas īsti ir Jēzus.

4., 5. Kāds bija Jāņa Kristītāja kalpošanas mērķis, un cik labi viņš paveica savu uzdevumu?

⁴ Vispirms Jēzus piemin liecību, ko devis viņa priekšgājējs, Jānis Kristītājs. ”Jūs esat izsūtījuši pie Jāņa, un viņš patiesībai ir devis liecību. Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā.” (Jāņa 5:33, 35.)

⁵ Jānis Kristītājs bija kā gaismeklis, kas ”deg un spīd”, jo līdz pat brīdim, kad Hērods uz nepatiesu apsūdzību pamata viņu apcietināja, viņš pildīja Dieva uzticēto pienākumu sagatavot ceļu Mesijam. Jānis pats bija teicis: ”Lai viņš [Mesija] kļūtu zināms Israēlam, tāpēc es nācu, kristīdams ar ūdeni. ..Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz viņa. Es viņu nepazinu, bet tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man sacīja. Uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam, tas ir tas, kas kristīs ar Svēto Garu. Un es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.”a (Jāņa 1:26—37.) Jānis ļoti konkrēti norādīja, ka Jēzus ir Dieva Dēls — apsolītais Mesija. Viņa liecība bija tik skaidra, ka apmēram astoņus mēnešus pēc viņa nāves daudzi godprātīgi jūdi atzina: ”Viss, ko Jānis par šo runājis, ir bijis patiesība.” (Jāņa 10:41, 42.)

 6. Kāpēc Jēzus darbiem bija jārada cilvēkos pārliecība, ka viņu atbalsta Dievs?

⁶ Pēc tam Jēzus min vēl vienu pierādījumu grupu, kas apliecina, ka viņš ir Mesija. Viņš norāda uz darbiem, kas liecina par Dieva atbalstu. ”Man ir lielāka liecība nekā Jāņa,” norāda Jēzus, ”tie darbi, ko Tēvs man ir devis, lai es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, liecina par mani, ka Tēvs mani sūtījis.” (Jāņa 5:36.) Pat Jēzus pretinieki nevar noliegt, ka Jēzus dara brīnumus un citus iespaidīgus darbus. ”Ko mēs darīsim?” vēlāk jautāja jūdu reliģiskie vadītāji. ”Jo šis cilvēks dara daudz zīmju.” (Jāņa 11:47.) Taču ir arī tādi cilvēki, kas, redzēdami Jēzus darbus, sāk viņam ticēt un jautā: ”Vai gan Kristus, kad tas nāks, vairāk zīmes darīs, nekā šis ir darījis?” (Jāņa 7:31.) Cilvēkiem, ar kuriem Jēzus runāja, bija lieliska iespēja redzēt debesu Tēva īpašības viņa Dēlā. (Jāņa 14:9.)

 7. Kā Ebreju raksti liecina par Jēzu?

⁷ Visbeidzot Jēzus norāda uz vēl vienu neapstrīdamu pierādījumu grupu. ”Tie [Svētie Raksti] ir, kas dod liecību par mani!” saka Jēzus. ”Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo par mani viņš ir rakstījis.” (Jāņa 5:39, 46.) Mozus bija tikai viens no daudzajiem pirmskristiešu laika lieciniekiem, kas rakstīja par Kristu. Tajā, ko viņi rakstīja, ir atrodami vairāki simti pravietojumu un sīki raduraksti, kas palīdz noteikt, kurš ir Kristus jeb Mesija. (Lūkas 3:23—38; 24:44—46; Apustuļu darbi 10:43.) Uz Kristu norādīja arī Mozus bauslība. Apustulis Pāvils par to rakstīja: ”Bauslība ir bijusi mūsu audzinātāja līdz Kristum.” (Galatiešiem 3:24, JDV.) Tāpēc var teikt, ka ”Jēzus liecība ir pravietojuma gars”, tas ir, pravietojumu mērķis bija liecināt par Jēzu. (Atklāsmes 19:10, JD.)

 8. Kāpēc daudzi jūdi neticēja Mesijam?

⁸ Vai ar šādiem pārliecinošiem pierādījumiem — Jāņa Kristītāja skaidro apliecinājumu, Jēzus darbiem un īpašībām, kā arī daudzajām liecībām no Svētajiem Rakstiem — nepietika, lai pārliecinātos, ka Jēzus ir Kristus? Visi, kam bija patiesa mīlestība pret Dievu un viņa Rakstiem, redzēja šos pierādījumus un ticēja, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Tomēr šāda mīlestība Izraēlā bija retums. Tiem, kas bija noskaņoti pret viņu, Jēzus teica: ”Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.” (Jāņa 5:42.) Šie cilvēki ”nemeklēja godu, kas nāk no vienīgā Dieva”, jo gribēja ”cits no cita godu pieņemt”. Tāpēc arī viņi nevarēja atrast kopīgu valodu ar Jēzu, kam, tāpat kā viņa Tēvam, šāda domāšana ir pretīga. (Jāņa 5:43, 44; Apustuļu darbi 12:21—23.)

Pravietiska parādība

9., 10. a) Kāpēc var teikt, ka Jēzus godības parādība nāca īstajā laikā? b) Kādu īpašu solījumu Jēzus deva saviem mācekļiem?

⁹ Kopš sarunas, kuras laikā Jēzus minēja pierādījumus, kas liecina, ka viņš ir Mesija, ir pagājis vairāk nekā gads. Aiz muguras ir 32. gada Pasā svētki. Vajāšanu, materiālisma un dzīves raižu dēļ daudzi vairs neseko Jēzum. Ir arī tādi, kas ir apjukuši vai vīlušies tāpēc, ka Jēzus atteicās kļūt par ķēniņu, kad ļaudis to gribēja. Jēzus nav devis nekādu zīmi no debesīm, kaut gan jūdu reliģiskie vadītāji, viņu izaicinādami, to pieprasīja. (Mateja 12:38, 39.) Arī šis apstāklis daudzus droši vien mulsina. Turklāt tagad Jēzus ir sācis runāt ar saviem mācekļiem par kaut ko tādu, kas viņiem šķiet pavisam grūti saprotams. Jēzus stāsta, ka ”viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteŗiem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam”. (Mateja 16:21—23.)

¹⁰ Ir palikuši tikai kādi deviņi desmit mēneši, un tad Jēzum būs ”no šīs pasaules jāiet pie Tēva”. (Jāņa 13:1.) Tā kā Jēzum rūp, kas notiks ar viņa uzticamajiem mācekļiem, viņš apsola to, ko neticīgajiem jūdiem viņš ir atteicis, — parādīt zīmi no debesīm. Viņš paziņo: ”Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas šeitan stāv, nāvi nebaudīs, iekāms tie neredzēs Cilvēka Dēlu nākam savā valstībā.” (Mateja 16:28.) Šie vārdi, protams, nenozīmē, ka daži viņa mācekļi nodzīvos līdz 1914. gadam, kad tiks nodibināta mesiāniskā Valstība. Jēzus vārdi nozīmē to, ka viņš ir nolēmis dot saviem trim tuvākajiem mācekļiem iespēju redzēt pravietisku parādību, kas tiem ļaus skatīt viņa godību Valstības varā.

11. Ko Jēzus mācekļi redzēja parādībā?

¹¹ Sešas dienas vēlāk Jēzus aicina Pēteri, Jēkabu un Jāni doties kopā ar viņu kalnos — iespējams, uz kādu no Hermona nogāzēm. Tur Jēzus ”tiek apskaidrots viņu priekšā, un viņa vaigs spīd kā saule, un viņa drēbes kļūst baltas kā gaisma”. Mācekļi redz arī praviešus Mozu un Eliju, kas sarunājas ar Jēzu. Laikam tas notiek naktī, tāpēc izskatās īpaši iespaidīgi. Šī parādība ir tik reāla, ka Pēteris ierosina uzcelt trīs teltis — vienu Jēzum, vienu Mozum un vienu Elijam. Pēteris vēl nav beidzis runāt, kad pār viņiem nolaižas spožs mākonis un no tā atskan balss: ”Šis ir mans mīļais dēls, pie kuŗa man labs prāts; to jums būs klausīt.” (Mateja 17:1—6.)

12., 13. Kā Jēzus pārvēršanās parādība ietekmēja viņa mācekļus, un kāpēc?

¹² Pirms neilga laika Pēteris bija apliecinājis, ka Jēzus ir ”Kristus, dzīvā Dieva Dēls”. (Mateja 16:16.) Bet tagad pats Dievs dod liecību par savu svaidīto Dēlu un tā nozīmīgo vietu viņa nodomā. Šis notikums, bez šaubām, ievērojami stiprina Pētera, Jēkaba un Jāņa ticību. Saņēmuši šādu ticības stiprinājumu, viņi ir gatavi turpmākajiem notikumiem un atbildīgajiem pienākumiem, kas viņiem būs jāpilda kristiešu draudzē.

¹³ Jēzus godības redzējums atstāj uz mācekļiem ārkārtīgi dziļu iespaidu. Vairāk nekā 30 gadus vēlāk Pēteris rakstīs: ”Toreiz, kad Dievs Tēvs viņu [Jēzu] godā celdams apskaidroja, viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man ir labs prāts.” Šo balsi mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad mēs līdz ar viņu bijām uz svētā kalna.” (2. Pētera 1:17, 18.) Arī uz Jāni šis notikums atstāj neizdzēšamu iespaidu. Acīmredzot atsaukdamies uz pieredzēto, vairāk nekā 60 gadus vēlāk viņš rakstīs: ”Mēs skatījām viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla.” (Jāņa 1:14.) Taču Jēzus pārvēršanās nav pēdējā parādība, kas tiek dota Jēzus sekotājiem.

Stiprinājums uzticīgajiem

14., 15. Ko nozīmēja tas, ka apustulim Jānim bija jāpaliek, iekāms Jēzus ”nāk”?

¹⁴ Pēc augšāmcelšanās Jēzus parādās saviem mācekļiem kādā vietā pie Galilejas jūras. Tur viņš Pēterim saka: ”Ja es gribu, lai šis [Jānis] paliek, tiekāms es nāku, kāda tev daļa?” (Jāņa 21:1, 20—22, 24.) Vai šie vārdi nozīmē, ka apustulis Jānis dzīvos ilgāk nekā visi pārējie apustuļi? Acīmredzot jā, jo Jānis uzticami kalpo Jehovam gandrīz vēl 70 gadus pēc šīs tikšanās ar Jēzu. Taču Jēzus vārdi nozīmē vēl kaut ko.

¹⁵ Vārdi ”tiekāms es nāku” sasaucas ar Jēzus agrāk izteikto solījumu, ka daži no viņa mācekļiem redzēs ”Cilvēka Dēlu nākam savā valstībā”. (Mateja 16:28.) Jānis paliek, iekāms Jēzus ”nāk”, tādā nozīmē, ka daudzus gadus vēlāk viņam tiek dots pravietisks redzējums par Jēzus nākšanu Valstības varā. Mūža nogalē, atrazdamies izsūtījumā Patmas salā, Jānis saņem atklāsmi ar tās pravietiskajām norādēm uz notikumiem, kas risināsies ”Kunga dienā”. Redzētais Jāni iespaido tik spēcīgi, ka tad, kad Jēzus saka: ”Es nāku drīz,” — Jānis iesaucas: ”Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!” (Atklāsmes 1:1, 10; 22:20.)

16. Kāpēc mums nepārtraukti jāstiprina sava ticība?

¹⁶ Daudz godprātīgu cilvēku, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, saprata, ka Jēzus ir Mesija, un sāka viņam ticēt. Tiem, kas kļuva ticīgi, bija vajadzīgs garīgs stiprinājums, jo viņiem bija jāsastopas ar cilvēku neticību, jāpaveic apjomīgs darbs un jābūt gataviem nopietniem pārbaudījumiem. Jēzus bija devis ne tikai daudz pierādījumu, kas apliecināja, ka viņš ir Mesija, bet arī iespaidīgas pravietiskas parādības, kas uzmundrināja viņa uzticamos sekotājus. Savukārt mēs dzīvojam ”Kunga dienā”, un drīz Kristus iznīcinās Sātana ļauno pasauli un atbrīvos Dieva kalpus. Arī mums ir jāstiprina ticība, izmantojot visu, ko Jehova ir devis, lai mēs varētu būt garīgi stipri.

Pasargāti garīgas tumsas un ”lielo bēdu” laikā

17., 18. Kā Jēzus sekotāji atšķīrās no tiem, kas pretojās Dieva gribai, un kas notika ar abām šīm cilvēku grupām?

¹⁷ Pēc Jēzus nāves mācekļi sāk drosmīgi pildīt norādījumu liecināt par viņu ”kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam”. (Apustuļu darbi 1:8.) Lai gan tikko izveidotā kristiešu draudze pieredz nežēlīgu vajāšanu periodus, Jehova to svētī, vairodams kristiešu sapratni par viņa nodomiem un pievienodams draudzei arvien jaunus mācekļus. (Apustuļu darbi 2:47; 4:1—31; 8:1—8.)

¹⁸ Turpretī to cilvēku izredzes, kuri pretojas labajai vēstij, kļūst arvien drūmākas. ”Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 4. nodaļas 19. pantā. ”Tumsa” sabiezē 66. gadā, kad romiešu karapulki ielenc Jeruzalemi. Tad nesaprotamu iemeslu dēļ romieši pēkšņi pārtrauc aplenkumu, taču viņi atgriežas 70. gadā un šoreiz noposta pilsētu. Kā rakstīja jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs, toreiz gāja bojā vairāk nekā miljons jūdu. Bet uzticamie Kristus sekotāji bija drošībā, jo pēc tam, kad tika pārtraukts pirmais aplenkums, viņi paklausīja Jēzus pavēlei bēgt no pilsētas. (Lūkas 21:20—22.)

19., 20. a) Kāpēc, tuvojoties šīs sistēmas galam, Dieva kalpiem nav jābīstas? b) Kādu sapratni Jehova saviem kalpiem deva laikā pirms 1914. gada?

¹⁹ Mēs atrodamies līdzīgā situācijā. Drīz sāksies ”lielās bēdas” un Sātana ļaunajai pasaulei tiks darīts gals. Taču Dieva kalpiem nav iemesla bīties, jo Jēzus ir apsolījis: ”Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:20.) Jēzus stiprināja savus agrīnos mācekļus un sagatavoja tos gaidāmajiem notikumiem, dodams tiem iespēju redzēt parādību, kurā viņš bija redzams kā Dieva Valstības ķēniņš. 1914. gadā piepildījās tas, ko Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā redzēja parādībā. Tas, ka Valstība jau valda, stiprina visu Dieva kalpu ticību. Valstība nākotnē panāks brīnišķīgas pārmaiņas, un Jehovas kalpiem ir bijusi dota iespēja arvien labāk izprast, kā Dieva Valstība darbojas. Lai gan mēs dzīvojam pasaulē, kur tumsa kļūst arvien biezāka, ”taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena”. (Salamana Pamācības 4:18.)

²⁰ Jau labu laiku pirms 1914. gada neliela ar garu svaidīto kristiešu grupa sāka saprast svarīgus faktus par Kunga atgriešanos. Piemēram, viņi saprata, ka Kunga atgriešanās būs neredzama cilvēku acīm. Šāds secinājums izrietēja no tā, ko mūsu ēras 33. gadā bija teikuši divi eņģeļi, kas parādījās mācekļiem, kad Jēzus tika paņemts debesīs. Kad mākonis Jēzu bija aizsedzis mācekļu skatieniem, eņģeļi teica: ”Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” (Apustuļu darbi 1:9—11.)

21. Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?

²¹ Jēzus pacelšanos debesīs redzēja tikai viņa uzticamie sekotāji. Tāpat kā tad, kad notika Jēzus pārvēršanās, arī šajā reizē pasaule par notiekošo neko pat nenojauta. Tas pats bija gaidāms tad, kad Kristus atgriezās, lai sāktu valdīt kā Valstības ķēniņš. (Jāņa 14:19.) Tikai Jēzum uzticamie ar garu svaidītie mācekļi saprata, ka viņš ir sācis valdīt. Nākamajā rakstā būs apskatīts, kā šī sapratne viņus ietekmēja un mudināja sākt darbu, kura gaitā tiks sapulcināti miljoni cilvēku, kas kļūs par Jēzus padotajiem uz zemes. (Atklāsmes 7:9, 14.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādus pierādījumus, kas apliecināja, ka viņš ir Mesija, Jēzus minēja, kad viņš tika apvainots sabata noteikumu pārkāpumā un Dieva zaimošanā?

• Kā Jēzus pārvēršanās parādība nāca par labu viņa agrīnajiem mācekļiem?

• Ko nozīmēja tas, ka Jānim bija jāpaliek, iekāms Jēzus ”nāk”?

• Kāds pravietisks redzējums kļuva par īstenību 1914. gadā?

[Attēli 10. lpp.]

Jēzus minēja pierādījumus, kas liecināja, ka viņš ir Mesija

[Attēls 12. lpp.]

Jēzus pārvēršanās stiprināja mācekļu ticību

[Attēls 13. lpp.]

Jānim bija jāpaliek, iekāms Jēzus ”nāks”