Kam mēs paklausām — Dievam vai cilvēkiem?

”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (APUSTUĻU DARBI 5:29.)

 1. a) Kāds ir šī raksta tēmas pants? b) Kāpēc apustuļi bija apcietināti?

JŪDU augstākās tiesas locekļi droši vien bija saniknoti, jo ieslodzītie bija pazuduši. Cietumā iemestie vīri bija Jēzus Kristus apustuļi, kuru skolotāju augstākā tiesa pirms dažām nedēļām bija notiesājusi uz nāvi. Tagad tiesa bija gatavojusies tikt galā ar viņa tuvākajiem sekotājiem, bet, kad sargi bija aizgājuši tiem pakaļ, izrādījās, ka cietuma kameras ir tukšas, lai gan durvis bija aizslēgtas. Drīz sargi uzzināja, ka apustuļi ir Jeruzalemes templī un bezbailīgi māca cilvēkiem par Jēzu Kristu, lai gan tieši tāpēc viņi iepriekš bija tikuši apcietināti. Tad sargi devās uz templi un atveda apustuļus tiesas priekšā. (Apustuļu darbi 5:17—27.)

 2. Ko eņģelis apustuļiem lika darīt?

² Eņģelis bija izlaidis apustuļus no cietuma. Taču viņš tos nebija atbrīvojis tādēļ, lai pasargātu no turpmākām vajāšanām. Apustuļi bija atbrīvoti tāpēc, ka Jeruzalemes iedzīvotājiem bija jādzird labā vēsts par Jēzu Kristu. Eņģelis apustuļiem bija teicis: ”Runājiet ļaudīm visus šīs dzīvības vārdus!” (Apustuļu darbi 5:19, 20.) Kad tempļa sargi atrada apustuļus, tie patlaban paklausīgi pildīja šo pavēli.

3., 4. a) Ko Pēteris un Jānis atbildēja, kad viņiem aizliedza sludināt? b) Ko atbildēja pārējie apustuļi?

³ Divi no šiem apņēmīgajiem sludinātājiem, apustuļi Pēteris un Jānis, jau agrāk bija stāvējuši tiesas priekšā, kā viņiem to bargi atgādināja galvenais tiesnesis Josefs Kajafa. Viņš sacīja: ”Mēs esam jums stingri pavēlējuši nemācīt [Jēzus] vārdā, un jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi.” (Apustuļu darbi 5:28.) Kajafam nebija pamata justies pārsteigtam, atkal ieraugot Pēteri un Jāni tiesā. Kad tiesa viņiem pirmo reizi bija pavēlējusi pārtraukt sludināšanu, abi apustuļi bija atbildējuši: ”Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam; jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” Tāpat kā savulaik pravietis Jeremija, arī Pēteris un Jānis nevarēja pārstāt pildīt savu uzdevumu un turpmāk vairs nesludināt. (Apustuļu darbi 4:18—20; Jeremijas 20:9.)

⁴ Tagad ne tikai Pēterim un Jānim, bet arī visiem pārējiem apustuļiem, ieskaitot nesen izraudzīto Matiju, bija iespēja paziņot tiesai savu nostāju. (Apustuļu darbi 1:21—26.) Kad viņiem pavēlēja pārstāt sludināt, arī viņi drosmīgi atbildēja: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.)

Klausīt Dievam vai cilvēkiem?

5., 6. Kāpēc apustuļi nepaklausīja tiesas pavēlei?

⁵ Apustuļi bija likumam paklausīgi cilvēki, kas parastos apstākļos noteikti nebūtu pretojušies tiesas rīkojumam. Tomēr nevienam cilvēkam, lai cik varens viņš būtu, nav tiesību likt otram nepakļauties kādai no Dieva pavēlēm. Jehova ir ”Visuaugstākais pār visu pasauli”. (Psalms 83:19.) Viņš ir ne tikai ”tas, kas visu zemi tiesā”, bet arī Augstākais Likumdevējs un Mūžības ķēniņš. Ja kāds tiesas rīkojums ir pretrunā Dieva pavēlēm, no Dieva viedokļa tas nav spēkā. (1. Mozus 18:25; Jesajas 33:22.)

⁶ Arī vairāki ļoti ievērojami juristi ir atzinuši šo faktu. Piemēram, slavenais 18. gadsimta angļu jurists Viljams Blekstons rakstīja, ka neviens cilvēku likums nedrīkst būt pretrunā Bībelē atklātajiem Dieva likumiem. Aizliedzot apustuļiem sludināt, sinedrijs — jūdu augstākā tiesa — pārkāpa savas pilnvaras. Apustuļi nekādi nevarēja paklausīt šai pavēlei.

 7. Kāpēc sludināšana sadusmoja augstos priesterus?

⁷ Apustuļu apņēmība turpināt sludināšanu sadusmoja augstos priesterus. Vairāki priesteri, arī pats Kajafa, bija saduceji, kas neticēja augšāmcelšanai. (Apustuļu darbi 4:1, 2; 5:17.) Taču apustuļi neatlaidīgi apgalvoja, ka Jēzus ir celts augšā no mirušajiem. Turklāt daži no augstajiem priesteriem bija ļoti nopūlējušies, lai iegūtu Romas varasvīru labvēlību. Jēzus tiesas laikā, kad viņiem tika piedāvāta iespēja atzīt Jēzu par savu ķēniņu, augstie priesteri pat bija saukuši: ”Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!”a (Jāņa 19:15.) Turpretī apustuļi ne tikai stāstīja, ka Jēzus ir piecelts no nāves, bet arī mācīja, ka bez Jēzus vārda ”nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kuŗā mums lemta pestīšana”. (Apustuļu darbi 2:36; 4:12.) Priesteri, jūdu vadoņi, baidījās, ka tad, ja ļaudis sāks uzskatīt par savu Vadoni augšā celto Jēzu, romieši nāks un atņems viņiem ”zemi un tautu”. (Jāņa 11:48.)

 8. Kādu gudru padomu Gamaliēls deva sinedrijam?

⁸ Likās, ka Jēzus Kristus apustuļiem nākotne nesola neko labu. Sinedrija tiesneši gribēja viņus nonāvēt. (Apustuļu darbi 5:33.) Taču tad notikumu gaitā iestājās negaidīts pavērsiens. Ievērojamais bauslības mācītājs Gamaliēls piecēlās kājās un ieteica pārējiem sinedrija locekļiem nepārsteigties. Viņš gudri aizrādīja: ”Ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas iznīks; bet ja tas ir no Dieva, tad jūs tos nevarēsit iznīcināt.” Pēc tam Gamaliēls izteica zīmīgu piebildi: ”Pielūkojiet, ka jūs vēl neuzskata par Dieva pretiniekiem!” (Apustuļu darbi 5:34, 38, 39.)

 9. Kādi pierādījumi liecina, ka apustuļu darbs bija no Dieva?

⁹ Pārsteidzošā kārtā tiesa paklausīja Gamaliēla padomam. Sinedrija locekļi, ”apustuļus ieaicinājuši, tos šauta un, piekodinādami nerunāt Jēzus vārdā, atlaida”. Taču apustuļi pat nedomāja ļaut sevi iebiedēt un nezaudēja apņēmību sludināt, kā bija licis eņģelis. Tāpēc pēc atbrīvošanas ”viņi nemitējās svētnīcā un mājās ikdienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu”. (Apustuļu darbi 5:40, 42.) Jehova svētīja viņu pūliņus. Cik lielas bija šīs svētības? ”Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga.” Vēl vairāk — pat ”liels pulks priesteŗu kļuva ticīgi”. (Apustuļu darbi 6:7.) Augstajiem priesteriem tas noteikti bija liels trieciens. Cits pie cita krājās pierādījumi, ka darbs, ko apustuļi darīja, tiešām ir no Dieva.

Dieva pretinieki nevar gūt uzvaru

10. Kāpēc Kajafa, raugoties no cilvēciskā viedokļa, iespējams, jutās drošs par savu stāvokli, bet kāpēc šī paļāvība bija nepamatota?

¹⁰ Pirmajā gadsimtā jūdu augstos priesterus amatā iecēla Romas varas iestādes. Turīgo Josefu Kajafu bija iecēlis Valērijs Grats, un Kajafa noturējās savā postenī ilgāk nekā daudzi no viņa priekšgājējiem. Viņš droši vien uzskatīja, ka par to viņam jāpateicas savām diplomāta spējām un personiskai draudzībai ar Pilātu, nevis Dievam. Lai kā tas būtu bijis, paļaušanās uz cilvēkiem galu galā viņu pievīla. Trīs gadus pēc tam, kad apustuļi bija vesti sinedrija priekšā, Kajafa zaudēja romiešu labvēlību un tika atcelts no augstā priestera amata.

11. Kā beidzās Poncija Pilāta karjera un jūdu sistēma, un ko no tā var secināt?

¹¹ Pavēli atcelt Kajafu deva Sīrijas vietvaldis Lūkijs Vitellijs, un Kajafas draugs Pilāts, kas bija tieši pakļauts Vitellijam, to nespēja novērst. Gadu pēc Kajafas arī pats Pilāts zaudēja amatu un saņēma pavēli doties uz Romu, jo viņam bija izvirzītas apsūdzības nopietnos pārkāpumos. Savukārt jūdu vadoņiem, kas bija paļāvušies uz imperatoru, romieši beigu beigās tomēr atņēma ”zemi un tautu”. Tas notika 70. gadā, kad romiešu armija pilnīgi nopostīja Jeruzalemi un sagrāva templi un sinedrija zāli. Šis notikums spilgti apstiprināja patiesību, kas izskan psalma vārdos: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” (Jāņa 11:48; Psalms 146:3.)

12. Kā Jēzus gadījumā ir pierādījies, ka ir gudri paklausīt Dievam?

¹² Turpretī augšā celto Jēzu Kristu Dievs iecēla par lielā garīgā tempļa Augsto priesteri, un neviens cilvēks viņu nevar atcelt. Jēzus ”priesteŗa amats ir neiznīcīgs”. (Ebrejiem 2:9; 7:17, 24; 9:11.) Dievs Jēzu iecēla arī par Tiesnesi dzīviem un mirušiem. (1. Pētera 4:5.) Pildīdams šo uzdevumu, Jēzus izlems, vai Josefam Kajafam un Poncijam Pilātam tiks dota iespēja atgriezties dzīvē. (Mateja 23:33; Apustuļu darbi 24:15.)

Bezbailīgi Valstības sludinātāji mūsu dienās

13. Kā mūsdienu notikumi ir parādījuši, kurš darbs ir no Dieva un kurš — no cilvēkiem?

¹³ Mūsdienās tāpat kā pirmajā gadsimtā netrūkst ”Dieva pretinieku”. (Apustuļu darbi 5:39.) Piemēram, kad Vācijā Jehovas liecinieki atteicās sveikt Hitleru kā savu fīreru jeb vadoni, Hitlers nozvērējās viņus iznīcināt. (Mateja 23:10.) Likās, ka, liekot lietā efektīvo Hitlera varas mašinēriju, tas būs viegli izdarāms. Nacistiem izdevās arestēt un nosūtīt uz koncentrācijas nometnēm tūkstošiem liecinieku, un daļa no viņiem pat tika nogalināti. Taču nacistiem neizdevās ne salauzt liecinieku apņēmību pielūgt vienīgi Dievu, ne arī iznīcināt Dieva kalpus kā grupu. Darbs, ko darīja šie kristieši, bija no Dieva, ne no cilvēkiem, un Dieva darbu nekas nevar apturēt. Ir aizritējuši seši gadu desmiti, bet uzticīgie kristieši, kas pārcietuši ieslodzījumu Hitlera koncentrācijas nometnēs, vēl aizvien kalpo Jehovam ”no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta”, turpretī no Hitlera un viņa nacistu partijas ir palikusi vairs tikai to sliktā slava. (Mateja 22:37.)

14. a) Kā pretinieki apmelo Dieva kalpus, un kādas tam ir sekas? b) Vai pretinieku pūliņi spēs nodarīt Dieva kalpiem nelabojamu ļaunumu? (Ebrejiem 13:5, 6.)

¹⁴ Pēc nacistu sagrāves ir bijuši citi, kas ir iesaistījušies neveiksmei lemtajā cīņā pret Jehovu un viņa kalpiem. Vairākās Eiropas valstīs reliģiskie un politiskie spēki ir apsūdzējuši Jehovas lieciniekus, ka viņi esot ”bīstama sekta”, tā izvirzīdami viņiem to pašu apsūdzību, kas tika vērsta pret kristiešiem pirmajā gadsimtā. (Apustuļu darbi 28:22.) Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Jehovas liecinieki ir reliģija, nevis sekta, un pretinieki noteikti zina šo faktu, tomēr viņi turpina apmelot lieciniekus. Šo apmelojumu dēļ daži liecinieki ir atlaisti no darba un liecinieku bērni ir pieredzējuši sliktu izturēšanos skolā. Daži izīrētāji ir lauzuši īres līgumus, liedzot lieciniekiem iespēju izmantot telpas, kurās tie ir pulcējušies gadiem ilgi. Ir pat bijuši gadījumi, kad varas iestādes ir atteikušās piešķirt kādam pilsonību tā vienīgā iemesla dēļ, ka viņš ir Jehovas liecinieks. Tomēr liecinieki neļaujas iebiedēties.

15., 16. Kā Jehovas liecinieki Francijā ir reaģējuši uz pretestību viņu kristīgajai darbībai, un kāpēc viņi turpina sludināt?

¹⁵ Francijā, piemēram, cilvēki kopumā ir saprātīgi un brīvi no aizspriedumiem, taču daži pretinieki ir panākuši, ka valstī tiek pieņemti likumi, kuru mērķis ir kavēt Valstības darbu. Kā ir reaģējuši Jehovas liecinieki? Viņi ir sākuši sludināt vēl aktīvāk un ir sasnieguši lieliskus rezultātus. (Jēkaba 4:7.) Pusgada laikā Francijā mājas Bībeles nodarbību skaits pieauga par veseliem 33 procentiem. Sātans noteikti ir saniknots, redzot, ka godprātīgi Francijas iedzīvotāji atsaucas uz labo vēsti. (Atklāsmes 12:17.) Mūsu ticības biedri Francijā ir pārliecināti, ka viņu gadījumā piepildīsies pravieša Jesajas vārdi: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību.” (Jesajas 54:17.)

¹⁶ Jehovas liecinieki nepriecājas par vajāšanām, bet, paklausīdami Dieva pavēlei, kas dota visiem kristiešiem, viņi nevar pārtraukt un arī nepārtrauks sludināt to, ko viņi ir dzirdējuši. Viņi cenšas būt labi pilsoņi, taču, ja cilvēku likumi nonāk pretrunā ar Dieva likumiem, viņiem ir jāklausa Dievam.

Nebīstieties no tiem

17. a) Kāpēc mums nav jābīstas no pretiniekiem? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret vajātājiem?

¹⁷ Mūsu pretinieki atrodas ļoti bīstamā situācijā, jo viņi cīnās pret Dievu. Tāpēc mums, sekojot Jēzus norādījumam, nevis jābīstas no tiem, kas mūs vajā, bet jālūdz par viņiem. (Mateja 5:44.) Mēs lūdzam, lai Dievs Jehova savā žēlsirdībā atver acis un palīdz ieraudzīt patiesību tiem, kas viņam pretojas nezināšanas dēļ, tāpat kā savulaik Sauls no Tarsas. (2. Korintiešiem 4:4.) Sauls kļuva par kristiešu apustuli Pāvilu un daudz cieta no varas vīru rokām. Tomēr viņš allaž atgādināja ticības biedriem, lai tie ”padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu, nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību”. (Titam 3:1, 2.) Jehovas liecinieki gan Francijā, gan citās zemēs cenšas vienmēr rīkoties saskaņā ar šo padomu.

18. a) Kā Jehova var pasargāt savus kalpus? b) Kāds būs gala iznākums?

¹⁸ Dievs teica pravietim Jeremijam: ”Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” (Jeremijas 1:8.) Kā Jehova mūsdienās var pasargāt mūs no vajāšanām? Viņš var izmantot kādu godprātīgu tiesnesi, tāpat kā gadījumā ar Gamaliēlu. Viņš var arī vadīt notikumus tā, lai negodīgas vai naidīgi noskaņotas amatpersonas tiktu atceltas un to vietā nāktu citi, saprātīgāki cilvēki. Tomēr reizēm Jehova pieļauj, ka viņa kalpu vajāšanas kādu laiku turpinās. (2. Timotejam 3:12.) Ja Dievs pieļauj, ka mēs tiekam vajāti, viņš vienmēr dod mums spēku izturēt. (1. Korintiešiem 10:13.) Un, lai ko Dievs pieļautu, mums nav ne mazāko šaubu par gala iznākumu: tie, kas vēršas pret Dieva tautu, nostājas pret Dievu, un Dieva pretinieki nekad negūs uzvaru.

19. Kāds ir 2006. gada pants, un kāpēc tas ir aktuāls?

¹⁹ Jēzus brīdināja savus mācekļus, ka viņiem būs jāpiedzīvo bēdas. (Jāņa 16:33.) Ņemot to vērā, sevišķi aktuāli ir vārdi no Apustuļu darbu grāmatas 5. nodaļas 29. panta: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” Šī iemesla dēļ tie ir izraudzīti par Jehovas liecinieku 2006. gada pantu. Apņemsimies paklausīt Dievam, lai ko tas maksātu, ne tikai nākamajā gadā, bet visas mūžības garumā!

[Zemsvītras piezīme]

Vai varat atbildēt?

• Kādu paraugu mums ir rādījuši apustuļi, kad viņiem bija jāpieredz pretestība?

• Kāpēc mums vienmēr vairāk jāklausa Dievam, nevis cilvēkiem?

• Pret ko īstenībā cīnās mūsu pretinieki?

• Ko pieredzēs tie, kas iztur vajāšanas?

[Izceltais teksts 23. lpp.]

2006. gada pants ir šāds: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.)

[Attēls 19. lpp.]

”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”

[Attēls 21. lpp.]

Kajafa paļāvās uz cilvēkiem, nevis uz Dievu