Jehova ”no iesākuma pasludina gala iznākumu”

”Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis.” (JESAJAS 46:10.)

1., 2. Kāds ievērības cienīgs fakts ir saistīts ar Babilonas krišanu un turpmākajiem notikumiem, un ko tas liecina par Jehovu?

NAKTS klusumā pa Eifratas upes gultni varenās pilsētas Babilonas virzienā zogas karavīri. Kad ieeja pilsētā jau ir tuvu, viņu acīm paveras pārsteidzošs skats: masīvie Babilonas vārti ir atstāti vaļā! Karavīri izbrien no upes un ieiet pilsētā, kas drīz vien ir ieņemta. Viņu vadonis, Kīrs, tūlīt sāk valdīt iekarotajā zemē un vēlāk izdod rīkojumu, ar ko atbrīvo gūstā esošos izraēliešus. Tūkstošiem trimdinieku atgriežas dzimtenē un atjauno Jeruzalemē Jehovas pielūgsmi. (2. Laiku 36:22, 23; Ezras 1:1—4.)

² Par šiem notikumiem, kas risinājās 539.—537. gadā p.m.ē., ir rakstījuši daudzi vēsturnieki. Bet ievērības cienīgs fakts ir tas, ka par tiem bija zināms jau 200 gadus agrāk. Tik ilgu laiku pirms Babilonas iekarošanas Dievs Jehova pamudināja pravieti Jesaju to aprakstīt. (Jesajas 44:24—45:7.) Jehova atklāja ne tikai apstākļus, kādos Babilona kritīs, bet arī tās iekarotāja vārdu.a Vērsdamies pie izraēliešiem, saviem toreizējiem lieciniekiem, Jehova paziņoja: ”Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis.” (Jesajas 46:9, 10.) Jehova ir Dievs, kas spēj ielūkoties nākotnē.

 3. Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

³ Bet vai Jehova zina pilnīgi visu, kas nākotnē notiks? Vai viņam jau ir sīki zināms, ko katrs cilvēks darīs? Vai mūsu nākotne ir nolemta iepriekš? Šajā un nākamajā rakstā apskatīts, kas par to visu teikts Bībelē.

Jehova — Dievs, kas izsaka pravietojumus

 4. Kas ir Bībelē lasāmo pravietojumu autors?

⁴ Jehova var paredzēt nākotni, un Bībeles laikos viņš pamudināja savus kalpus pierakstīt daudzus pravietojumus, no kuriem var uzzināt, ko Jehova ir nodomājis darīt. ”Redzi, agrākie pavēstījumi ir piepildīti, Es jums dodu jaunus, un pirms tie piepildās, Es jums tos pasludinu,” Jehova paziņoja. (Jesajas 42:9.) Dieva tautai ir unikāla iespēja zināt to, kas vēl nav noticis.

 5. Kāda atbildība ir saistīta ar zināšanām par to, ko Jehova darīs?

⁵ Pravietis Amoss rakstīja: ”Dievs tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem.” Šādi iegūtās zināšanas bija saistītas ar noteiktu atbildību. Tālāk Amoss izmantoja spilgtu salīdzinājumu: ”Lauva rūc, kuŗš gan lai nebaidītos? Dievs tas Kungs ir runājis, — kas gan tad lai nepravietotu?” (Amosa 3:7, 8.) Kad ierūcas lauva, tuvumā esošie cilvēki un dzīvnieki tūlīt pat bēg, savukārt pravieši, piemēram, Amoss, izdzirdējuši, ko runā Jehova, arī rīkojās nekavējoties — viņi pravietoja.

Jehovas ”vārds” vienmēr īstenojas

 6. Kā piepildījās Jehovas ”lēmums” par Babilonas krišanu?

⁶ Ar pravieša Jesajas muti Jehova teica: ”Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!” (Jesajas 46:10.) Jehovas ”lēmums” par Babilonu ietvēra sevī to, ka no Persijas tika aicināts Kīrs, kas iekaroja Babilonu un panāca tās krišanu. Jehova šo savu nodomu darīja zināmu ilgu laiku iepriekš, un, kā jau redzējām, 539. gadā p.m.ē. tas precīzi piepildījās.

 7. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas ”vārds” vienmēr īstenojas?

⁷ Gandrīz 400 gadus pirms tam, kad Kīrs iekaroja Babilonu, Jūdejas ķēniņam Jošafatam bija jāstājas pretī amoniešu un moābiešu apvienotajam karaspēkam. Ķēniņš ar pārliecību lūdza Dievu: ”Kungs, Tu mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi tas pats Dievs, kas valdi debesīs un kas esi valdnieks visās svešu tautu ķēniņu valstīs? Jā, — tavā rokā ir spēks un vara, un nav neviena, kas varētu ar Tevi sacensties.” (2. Laiku 20:6.) Līdzīgu pārliecību pauda Jesaja, kas teica: ”Kad tas Kungs Cebaots ko nolēmis, kas to var grozīt? Un kad Viņa roka izstiepta, — kas to var pavērst citādāki?” (Jesajas 14:27.) Vēlāk, kad Babilonas valdnieks Nebukadnecars kādu laiku bija bijis neprātīgs un tad atguvis saprātu, viņš pazemīgi atzina: ”Nav neviena, kas varētu aizkavēt [Dieva] roku un Viņam sacīt: ”Ko Tu tur dari?”” (Daniēla 4:32.) Jehova savai tautai apliecina: ”Mans vārds.. ..neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:11.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehovas vārdi vienmēr piepildās. Nav ne mazāko šaubu, ka viņa nodoms īstenosies.

Dieva ”mūžīgais nodoms”

 8. Kas ir Dieva ”mūžīgais nodoms”?

⁸ Savā vēstulē Efesas kristiešiem apustulis Pāvils minēja, ka Dievam ir ”mūžīgs nodoms”. (Efeziešiem 3:11.) Tas nav vienkāršs rīcības plāns, jo Dievam nav vajadzības veidot veicamo darbu grafiku. Runa ir par Jehovas apņemšanos piepildīt savu sākotnējo ieceri par cilvēkiem un zemi. (1. Mozus 1:28.) Lai labāk saprastu, cik neapšaubāma ir Jehovas nodoma īstenošanās, apskatīsim pirmo Bībelē atrodamo pravietojumu.

 9. Kā tas, kas rakstīts 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, ir saistīts ar Dieva nodomu?

⁹ No vārdiem, kas lasāmi 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, izriet, ka tūlīt pēc tam, kad Ādams un Ieva sagrēkoja, Jehova nolēma, ka viņa simboliskajai sievai būs ”dzimums” jeb dēls. Jehova paredzēja arī to, kāds iznākums būs ienaidam starp sievu un Sātanu un starp abu ”dzimumiem”. Lai gan Jehova pieļaus, ka sievas dzimumam tiks iekosts papēdī, viņa noteiktajā laikā šis dzimums sadragās galvu Sātanam, simboliskajai čūskai. Pēc šī pravietojuma izteikšanas Jehova pakāpeniski īstenoja savu nodomu, izraudzīdamies cilvēkus, par kuru pēcteci kļuva Jēzus, apsolītais Mesija. (Lūkas 3:15, 23—38; Galatiešiem 4:4.)

Ko Jehova nolemj iepriekš

10. Vai Jehova jau no paša sākuma bija nolēmis, ka Ādams un Ieva sagrēkos? Paskaidrojiet.

¹⁰ Apustulis Pēteris rakstīja par to, kāda ir Jēzus nozīme Dieva nodomā: ”[Jēzus] iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ.” (1. Pētera 1:20.) Vai Jehova jau no paša sākuma bija nolēmis, ka Ādams un Ieva sagrēkos un būs nepieciešams izpirkuma upuris, ko sagādās Jēzus Kristus? Nē, tā tas nebija. Grieķu valodas vārds, kas pantā tulkots ar vārdu ”radīšana”, tiek lietots, arī runājot par bērna ieņemšanu. Vai pirms tam, kad Ādams un Ieva sagrēkoja, bija ieņemts kāds bērns? Nē, nebija — tas notika tikai pēc tam, kad Ādams un Ieva bija kļuvuši nepaklausīgi. (1. Mozus 4:1.) Tātad pēc Ādama un Ievas sacelšanās, bet pirms tam, kad bija ieņemts pirmais no viņu pēcnācējiem, Jehova noteica, ka parādīsies ”dzimums”. Kad Jēzus nomira un tika piecelts no nāves, tika sagādāts izpirkums, ar kura palīdzību var iznīcināt iedzimto grēku un visus Sātana darbus. (Mateja 20:28; Ebrejiem 2:14; 1. Jāņa 3:8.)

11. Ko Jehova jau iepriekš nolēma, lai īstenotu savu nodomu?

¹¹ Bija vēl kaut kas tāds, ko Dievs jau iepriekš nolēma, lai īstenotu savu nodomu. To var secināt no vārdiem, ko Pāvils rakstīja efesiešiem, proti, ka Dievs ”visu apvienos zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes”. Pēc tam, runādams par ”to, kas debesīs”, tas ir, par Kristus līdzmantiniekiem, Pāvils paskaidroja: ”Mēs.. pēc viņa nodoma — viņš visu vada pēc sava gribas lēmuma — bijām izredzēti.” (Efeziešiem 1:10, 11.) Jehova jau iepriekš nolēma, ka noteikts skaits cilvēku veidos daļu no sievas dzimuma un kopā ar Kristu palīdzēs citiem gūt labumu no izpirkuma. (Romiešiem 8:28—30.) Apustulis Pēteris viņus nosauca par ”svētu tautu”. (1. Pētera 2:9.) Apustulim Jānim parādībā bija iespēja uzzināt, cik daudz būs Kristus līdzmantinieku: 144 tūkstoši. (Atklāsmes 7:4—8; 14:1, 3.) Ķēniņa Kristus vadībā viņi darbojas, lai ”pagodinātu Dieva varenību”. (Efeziešiem 1:12—14.)

12. Kā var zināt, ka nebija iepriekš nolemts, kuri cilvēki piederēs pie 144 tūkstošiem?

¹² Lai gan bija izlemts, ka Kristum būs 144 tūkstoši līdzvaldnieku, tas nenozīmē, ka bija jau izraudzīti konkrēti cilvēki, kas par tādiem kļūs. Kristiešu grieķu rakstos lasāmie pamudinājumi ir domāti galvenokārt tāpēc, lai stiprinātu svaidītos un palīdzētu viņiem palikt uzticīgiem Dievam un būt debesu aicinājuma cienīgiem. (Filipiešiem 2:12; 2. Tesaloniķiešiem 1:5, 11; 2. Pētera 1:10, 11.) Jehova jau iepriekš zina, ka šādu cilvēku būs 144 tūkstoši. Bet tas, kuri cilvēki tie būs, ir atkarīgs no pašu aicināto rīcības, un to katrs no viņiem nosaka pats. (Mateja 24:13.)

Ko Jehova zina iepriekš

13., 14. Ar ko nevar būt pretrunā tas, kā Jehova izmanto savu spēju ielūkoties nākotnē, un kāpēc tā var apgalvot?

¹³ Kā redzams, Jehova var precīzi paredzēt nākotni un panākt sava nodoma īstenošanos. Bet kā viņš izmanto savu spēju ielūkoties nākotnē? Vispirms jāņem vērā, ka Dievs ir patiess, taisnīgs un mīlošs. Rakstīdams vēstuli ebreju tautības kristiešiem pirmajā gadsimtā, apustulis Pāvils norādīja, ka Dieva zvērests un apsolījums ir ”divas neizmaināmas lietas, kurās ir neiespējami, ka Dievs melotu”. (Ebrejiem 6:17, 18, JDV.) Šo domu Pāvils minēja arī vēstulē Titam, rakstīdams, ka Dievs ”nemelo”. (Titam 1:2.)

¹⁴ Turklāt, lai gan Jehovam pieder neierobežota vara, viņš nekad nerīkojas netaisnīgi. Mozus atzina, ka ”Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess”. (5. Mozus 32:4.) Jehova nekad nedara neko tādu, kas būtu pretrunā ar viņa īpašībām. Viss, ko Jehova dara, liecina, ka viņa mīlestība, gudrība, taisnīgums un spēks nevainojami papildina cits citu.

15., 16. Ko Jehova paskaidroja Ādamam Ēdenes dārzā?

¹⁵ Jehovas īpašības ir redzamas arī tajā, kā viņš rīkojās cilvēces pirmsākumos Ēdenes dārzā. Būdams mīlošs Tēvs, Jehova deva cilvēkiem visu, kas tiem bija vajadzīgs. Viņš apveltīja Ādamu ar spēju domāt, spriest un izdarīt secinājumus. Atšķirībā no dzīvniekiem, kuru rīcību lielākoties nosaka instinkti, Ādams pats varēja pieņemt lēmumus. Pēc Ādama radīšanas Jehova, lūkodamies no sava debesu troņa, redzēja ”visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:26—31; 2. Pētera 2:12.)

¹⁶ Kad Jehova aizliedza Ādamam ēst no ”laba un ļauna atzīšanas koka”, viņš pastāstīja visu nepieciešamo, lai Ādams varētu izlemt, kā rīkoties. Jehova atļāva Ādamam ēst no ”visiem dārza kokiem”, izņemot vienu, un brīdināja, ka aizliegtā koka augļu ēšanas iznākums būs nāve. (1. Mozus 2:16, 17.) Viņš paskaidroja, ka Ādamam pašam būs jāatbild par savu rīcību.

17. Kas liek secināt, ka savu spēju ielūkoties nākotnē Jehova izmanto tikai atsevišķos gadījumos?

¹⁷ Kaut gan Jehovas spēkos ir zināt visu, kas notiks nākotnē, viņš acīmredzot nolēma neizmantot šo savu spēju, lai paredzētu, kā rīkosies Ādams un Ieva. Tātad runa ir nevis par to, vai Jehova spēj paredzēt nākotni, bet par to, vai viņš nolemj to darīt. Vēl viens arguments par labu šādam secinājumam ir tas, ka Jehova, mīlestības Dievs, nebūtu bijis tik nežēlīgs, lai apzināti izlemtu, ka notiks dumpis, kam būs tik bēdīgas sekas. (Mateja 7:11; 1. Jāņa 4:8.) Kā redzams, savu spēju ielūkoties nākotnē Jehova izmanto tikai atsevišķos gadījumos.

18. Kāpēc tas, ka Jehova savu spēju paredzēt nākotni neizmanto vienmēr, nenozīmē, ka viņš nav visvarens?

¹⁸ Vai tas, ka Jehova savu spēju paredzēt nākotni neizmanto vienmēr, nozīmē, ka viņš nav visvarens? Nē, tā domāt nav pamata. Mozus raksturoja Jehovu kā ”klintskalnu” un piebilda: ”Pilnīgs ir Viņa darbs.” Jehova nav vainojams tajā, kādas ir grēka sekas. Šīs bēdīgās sekas, ko izjūtam mēs visi, ir izraisījusi Ādama nepaklausība. Apustulis Pāvils skaidri norādīja, ka ”viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši”. (5. Mozus 32:4, 5; Romiešiem 5:12; Jeremijas 10:23.)

19. Kādiem jautājumiem pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?

¹⁹ No tā, ko līdz šim esam uzzinājuši, var skaidri redzēt, ka Jehova nekad nerīkojas netaisnīgi. (Psalms 33:5.) Viss, ko Jehova dara, īstenodams savu nodomu, ir saskaņā ar viņa īpašībām un principiem. Jehova, kas ir visu pravietojumu autors, ”no iesākuma pasludina gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nav noticis”. (Jesajas 46:9, 10.) Būtiski ir arī tas, ka Jehova ielūkojas nākotnē tikai noteiktos gadījumos. Kā tas attiecas uz mums? Kā mēs varam pieņemt lēmumus, kas būtu saskaņā ar Dieva nodomu? Ko labu mēs tāpēc izjutīsim? Par to var lasīt nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai varat paskaidrot?

• Kādi pagātnes notikumi liecina, ka Dieva ”vārds” vienmēr īstenojas?

• Ko Jehova jau iepriekš ir nolēmis, lai īstenotu savu ”mūžīgo nodomu”?

• Kā Jehova izmanto savu spēju ielūkoties nākotnē?

[Attēls 22. lpp.]

Jošafats paļāvās uz Jehovu

[Attēls 23. lpp.]

Dievs paredzēja, ka Jēzus mirs un tiks piecelts no nāves

[Attēls 24. lpp.]

Vai Jehova bija jau nolēmis, kā rīkosies Ādams un Ieva?