Jehova — mūsu glābējs
”Tas Kungs viņiem palīdz un tos izglābj.” (Ps. 37:40.)
1., 2. Kāda atziņa par Jehovu mums sniedz mierinājumu un vairo spēku?
ĒNAS nekad nav nekustīgas. Saulei virzoties pa debesjumu, tās pastāvīgi mainās. Taču Dievs, kas ir radījis zemi un sauli, pats ir nemainīgs. (Mal. 3:6.) Bībelē par viņu ir teikts, ka pie viņa nav ”ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas”. (Jēk. 1:17.) Šī atziņa mums sniedz mierinājumu un vairo spēku, it īpaši tad, kad mums jāpieredz kādas grūtības vai bēdas. Kāpēc tā var teikt?
2 Kā bija apspriests iepriekšējā rakstā, senatnē Jehova bija savu kalpu palīgs un glābējs. (Ps. 70:6.) Tā kā viņš nemainās un ir uzticīgs saviem solījumiem, viņa kalpi joprojām var paļauties, ka viņš tiem ”palīdzēs un tos izglābs”. (Ps. 37:40.) Kā Jehova ir glābis savu tautu nesenā pagātnē? Kādu aizsardzību un palīdzību viņš mums apsola?
Pretinieku uzbrukumi
3. Kāpēc var apgalvot, ka pretiniekiem neizdosies panākt, lai Jehovas tauta pārstātu sludināt labo vēsti?
3 Lai ko Sātans darītu, Dieva Jehovas kalpi nepārstās pielūgt savu Dievu un viņam no sirds kalpot. Bībelē ir apliecināts: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību.” (Jes. 54:17.) Pretinieki ir centušies panākt, lai Dieva tauta padotos un vairs nepildītu uzdevumu sludināt, taču viņu centieni ir bijuši nesekmīgi. Minēsim pāris piemēru.
4., 5. Kādu pretestību Jehovas tauta pieredzēja 1918. gadā, un kā notikumi risinājās tālāk?
4 1918. gadā Jehovas kalpi pieredzēja garīdznieku organizētas vajāšanas, kuru mērķis bija apturēt labās vēsts sludināšanu. 1918. gada 7. maijā ASV federālās varas iestādes izdeva orderi Džozefa Raterforda un vairāku viņa līdzgaitnieku arestam. Nepilnus divus mēnešus vēlāk brāli Raterfordu, kurš tolaik pārraudzīja sludināšanu, un viņa biedrus nepatiesi apsūdzēja sazvērestībā un piesprieda viņiem ilgus cietumsodus. Vai ar tiesas palīdzību pretiniekiem izdevās apturēt sludināšanu uz visiem laikiem?
5 Neaizmirsīsim Jehovas solījumu: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt.” 1919. gada 26. martā — deviņus mēnešus pēc brāļa Raterforda un viņa biedru apcietināšanas — viņi pēkšņi tika atbrīvoti pret drošības naudu. Nākamā gada 5. maijā brāļiem izvirzītās apsūdzības tika atsauktas. Atgūto brīvību brāļi izmantoja, lai ar jaunu sparu atsāktu labās vēsts sludināšanu. Viņu pūles nesa bagātus augļus — kopš tā laika sākās straujš sludinātāju skaita pieaugums. Protams, gods par to pienākas Dievam Jehovam, savas tautas glābējam. (1. Kor. 3:7.)
6., 7. a) Kādas represijas tika rīkotas pret Jehovas lieciniekiem nacistiskajā Vācijā, un vai pretiniekiem izdevās sasniegt savus mērķus? b) Ko pierāda Jehovas tautas mūsdienu vēsture?
6 Aplūkosim vēl vienu piemēru. 1934. gadā Hitlers nozvērējās likvidēt Jehovas lieciniekus Vācijā un apņēmīgi rīkojās, lai īstenotu savus draudus. Vairāki tūkstoši Jehovas liecinieku tika apcietināti un ieslodzīti cietumā, daudzi cieta no nežēlīgas izturēšanās, simtiem aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs. Vai tas nozīmē, ka Hitleram izdevās iznīcināt Jehovas lieciniekus? Vai viņš panāca, ka labā vēsts Vācijā vairs nebija dzirdama? Nekādā ziņā! Vajāšanu laikā mūsu brāļi turpināja sludināt, tikai darīja to slepus. Pēc nacistiskā režīma sabrukuma sludināšanu nekas vairs netraucēja, un tagad Vācijā ir vairāk nekā 165 tūkstoši Valstības sludinātāju. Jehova kārtējo reizi ir apliecinājis, ka ir uzticīgs savam solījumam: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt.”
7 Jehovas liecinieku vēsture pierāda, ka Jehova nekad neļaus iznīcināt savu tautu kopumā. (Ps. 116:15.) Bet vai viņš tāpat aizsargā katru savu kalpu atsevišķi? Kādu palīdzību un aizsardzību mēs varam gaidīt?
Vai mums ir garantēta fiziska aizsardzība?
8., 9. a) No kā var secināt, ka fiziska aizsardzība mums nav garantēta? b) Kādu faktu mēs nedrīkstam aizmirst?
8 Mēs zinām, ka Jehova nav apsolījis katram savam kalpam aizsardzību no jebkāda ļaunuma. Mūsu nostāja ir tāda pati kā trim uzticīgajiem ebrejiem, kas atteicās mesties zemē ķēniņa Nebukadnecara uzslietā zelta tēla priekšā. Šie dievbijīgie vīrieši neuzskatīja, ka Jehovam noteikti būtu viņi jāaizsargā. (Nolasīt Daniēla 3:17, 18.) Notikumi risinājās tā, ka Jehova viņus izglāba un viņi neaizgāja bojā uguns liesmās. (Dan. 3:21—27.) Taču pat tolaik gadījumi, kad Dieva kalpi brīnumainā veidā tika izglābti, drīzāk bija izņēmums, nevis likums. Daudzi uzticīgi Jehovas kalpi mira vardarbīgā nāvē no savu ienaidnieku rokas. (Ebr. 11:35—37.)
9 Kā ir mūsdienās? Nav šaubu, ka Jehovam ir pa spēkam izglābt savus kalpus, kas ir nonākuši bīstamā situācijā. Taču apgalvot, ka Jehova kādā konkrētā gadījumā vai nu ir, vai nav iejaucies, mēs nevaram. Ja cilvēks, kas ir izglābies no kādām briesmām, uzskata, ka viņam ir palīdzējis Jehova, citiem nebūtu pamata to apstrīdēt. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka daudzi uzticīgi kristieši ir zaudējuši dzīvību vajāšanu dēļ, kādas izcēlās, piemēram, nacistiskā režīma laikā. Citi ir gājuši bojā nelaimes gadījumos. (Sal. Māc. 9:11.) Tā kā starp Jehovas kalpiem ir tādi, kuru dzīve ir traģiski aprāvusies, var rasties jautājums: vai varētu būt, ka Jehova vienus glābj, bet citus ne? Nē, tā domāt būtu aplami.
10., 11. Kāpēc cilvēks nāves priekšā ir bezspēcīgs, bet kas ir Jehovas spēkos?
10 Cilvēks nāves priekšā ir bezspēcīgs, jo neviens nespēj ”izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas”. (Ps. 89:49.) Bet kā ir ar Jehovu? Kāda māsa, kas ir pieredzējusi nacistu režīma šausmas, atceras, ar kādiem vārdiem viņas māte, kas bija Jehovas lieciniece, viņu mierināja, kad koncentrācijas nometnē aizgāja bojā cilvēki, kas viņām bija dārgi: ”Ja nāve spētu paturēt cilvēkus savā varā mūžīgi, tad iznāktu, ka tā ir stiprāka par Dievu, vai ne?” Protams, nāve nespēj mēroties spēkiem ar visvareno dzīvības avotu, Dievu Jehovu! (Ps. 36:10.) Jehova nav aizmirsis tos, kas atrodas ”nāves valstībā”, — viņš tos izglābs, atgriezdams atpakaļ dzīvē. (Lūk. 20:37, 38; Atkl. 20:11—14.)
11 Jehova ir dziļi ieinteresēts tajā, kā klājas viņa uzticīgajiem kalpiem. Pievērsīsim uzmanību trim veidiem, kā Jehova mums palīdz un mūs glābj.
Garīga aizsardzība
12., 13. Kāpēc garīga aizsardzība ir pati svarīgākā, un kā Jehova mums to nodrošina?
12 Jehova mums piedāvā garīgu aizsardzību, kas ir pati svarīgākā. Būdami patiesie kristieši, mēs zinām, ka vērtīgākais, kas mums pieder, ir nevis dzīve pašreizējā sistēmā, bet mūsu personiskās attiecības ar Jehovu. (Ps. 25:14; 63:4.) Bez šīm attiecībām mūsu dzīvei nebūtu patiesas jēgas un mums nebūtu nekādu nākotnes izredžu.
13 Mēs varam būt pateicīgi, ka Jehova mums palīdz uzturēt ar viņu ciešas attiecības. Mums ir viņa Raksti, svētais gars un viņa organizācija. Kā mēs varam apliecināt, ka novērtējam Jehovas piedāvāto palīdzību? Mums regulāri un nopietni jāiedziļinās viņa Rakstos, kas stiprina ticību un ļauj iegūt drošu cerību. (Rom. 15:4.) Tāpat ir svarīgi lūgt pēc viņa gara, jo tā mēs iegūstam spēku pretoties kārdinājumiem rīkoties nepareizi. (Lūk. 11:13.) Mums arī jāuzņem garīgā ”barība savā laikā”, ko ”uzticīgais un gudrais kalps” dod ar Bībeli skaidrojošas literatūras, sapulču un kongresu starpniecību. (Mat. 24:45.) Izmantojot palīdzību, ko Jehova mums piedāvā, mēs varam būt garīgi aizsargāti un saglabāt ar viņu tuvas attiecības. (Jēk. 4:8.)
14. Pastāstiet gadījumu, kas parāda, cik vērtīga ir garīgā aizsardzība!
14 Lai uzsvērtu garīgās aizsardzības vērtību, var minēt situāciju, kādā nonāca iepriekšējā raksta sākumā minētie vecāki. Dažas dienas pēc viņu meitas Terēzas pazušanas noskaidrojās, ka jaunā sieviete ir noslepkavota.a Viņas tēvs atceras: ”Es biju lūdzis, lai Jehova viņu sargā. Kad viņu atrada noslepkavotu, jāatzīst, sākumā es domāju, kāpēc gan Dievs nav uzklausījis manas lūgšanas. Protams, es zinu, ka Jehova nav apsolījis brīnumainu aizsardzību katram savam kalpam. Es neatlaidīgi lūdzu, lai viņš dod man sapratni. Mierinājumu man sniedza apziņa, ka Jehova sargā savus kalpus garīgā ziņā — viņš dod mums visu nepieciešamo, lai mēs saglabātu savas attiecības ar viņu. Šī aizsardzība ir vissvarīgākā, jo tā ir saistīta ar mūsu mūžīgo nākotni. Tādā nozīmē Jehova Terēzu ir pasargājis: līdz pat savai nāvei viņa uzticīgi kalpoja Dievam. Es esmu ieguvis mieru, saprazdams, ka viņas izredzes atkal būt dzīvai ir mīlošā Dieva rokās.”
Kad uzbrūk smaga slimība
15. Kādu palīdzību Jehova piedāvā, kad esam nopietni saslimuši?
15 Savulaik Jehova ”atspirdzināja uz slimības gultas” Dāvidu, un viņš ir gatavs palīdzēt arī mums. (Ps. 41:4.) Kādu palīdzību viņš piedāvā? Tiesa, mūsdienās Jehova nevienu brīnumainā veidā nedziedina, bet viņa Rakstos ir ietverti principi, kas palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus par ārstēšanos un citiem jautājumiem. (Sal. Pam. 2:6.) Noderīgu informāciju un praktiskus ieteikumus var atrast arī Sargtorņa un Atmostieties! rakstos, kuros ir runāts par slimību, ar kuru mums jācīnās. Ar savu garu Jehova var dot mums ”spēka pārpilnību”, kas palīdz izturēt un palikt viņam uzticīgiem, lai kas arī notiktu. (2. Kor. 4:7.) Saņēmuši šādu atbalstu, mēs varam nepieļaut, ka raizes par veselību mūs tā nomāktu, ka ciestu mūsu garīgums.
16. Ko par savu cīņu ar smagu slimību stāsta kāds brālis?
16 Pievērsīsim uzmanību, kā Jehovas palīdzību grūtas slimības laikā ir izjutis iepriekšējā raksta ievadā pieminētais jaunietis. 1998. gadā šim jaunajam brālim tika diagnosticēta amiotrofā laterālā skleroze jeb ALS, kuras dēļ viņam galu galā iestājās pilnīga paralīze.b Kā viņš visus šos gadus ir izturējis? Viņš stāsta: ”Man ir bijuši dziļa izmisuma un sāpju brīži, kad šķiet: vienīgais glābiņš ir nāve. Tādās reizēs es lūdzu, lai Jehova man dod trīs lietas: mierīgu sirdi, pacietību un izturību. Un es jūtu, ka Jehova atbild uz šīm lūgšanām. Ieguvis mierīgu sirdi, es spēju domāt par to, kas man ļauj justies labāk, piemēram, par to, ka jaunajā pasaulē es atkal varēšu staigāt, baudīt garšīgu ēdienu un sarunāties ar saviem tuviniekiem. Pacietība man palīdz izturēt paralīzes radītos ierobežojumus un diskomfortu, savukārt izturība ļauj saglabāt uzticību Dievam un nezaudēt garīgo līdzsvaru. Es labi saprotu, kā jutās Dāvids, jo arī par sevi varu teikt, ka Jehova mani ir ”atspirdzinājis uz slimības gultas”.” (Jes. 35:5, 6.)
Atbalsts trūkumā
17. Ko Jehova saviem kalpiem ir apsolījis, un ko šis solījums nozīmē?
17 Jehova ir apsolījis gādāt par savu kalpu materiālajām vajadzībām. (Nolasīt Mateja 6:33, 34 un Ebrejiem 13:5, 6.) Tas gan nenozīmē, ka mēs varam nestrādāt vai veidot bezrūpīgu attieksmi pret iztikas pelnīšanu. (2. Tes. 3:10.) Jehovas solījuma būtība ir šāda: ja mēs vispirms dzenamies pēc viņa Valstības un esam gatavi strādāt, lai sevi uzturētu, mēs varam paļauties, ka viņš mums palīdzēs iegūt dzīvei nepieciešamo. (1. Tes. 4:11, 12; 1. Tim. 5:8.) Jehova var parūpēties par mūsu vajadzībām arī gluži negaidītā veidā, teiksim, ar kāda ticības biedra starpniecību, kurš kritiskā brīdī mums palīdz vai piedāvā darbu.
18. Pastāstiet gadījumu, kas parāda, ka grūtā brīdī ir iespējams saņemt palīdzību!
18 Iepriekšējā raksta sākumā bija pieminēta kāda vientuļā māte, kas bija nonākusi neapskaužamā situācijā. Kad viņa kopā ar meitu pārcēlās uz citu dzīvesvietu, viņa nevarēja atrast darbu. Mūsu māsa atminas: ”No rītiem es devos sludināt, bet katru pēcpusdienu pavadīju, meklēdama darbu. Atceros, kā reiz iegāju veikalā, lai nopirktu mazliet piena. Tur tirgoja arī dārzeņus — es stāvēju un skatījos uz tiem, bet man nebija naudas, lai tos iegādātos. Vēl nekad savā dzīvē es nebiju jutusies tik nomākta. Kad es no veikala atgriezos mājās, uz lieveņa stāvēja saiņi ar visvisādiem dārzeņiem. Bija skaidrs, ka ar tādu daudzumu dārzeņu mums pietiks vairākiem mēnešiem. Es spēju vienīgi raudāt un pateikties Jehovam.” Drīz māsa uzzināja, ka dārzeņus bija uzdāvinājis brālis no viņu draudzes, kurš tos audzē savā dārzā. Vēlāk māsa viņam rakstīja: ”Todien es jutos tev bezgala pateicīga, taču es pateicos arī Jehovam, ka ar tavu laipnību viņš man atgādināja par savu mīlestību.” (Sal. Pam. 19:17.)
19. Ar kādu pārliecību mēs varam gaidīt lielās bēdas, un kas mums jādara jau tagad?
19 Tas, kā Jehova ir rīkojies Bībeles laikos un kā viņš rīkojas mūsdienās, mūs pārliecina, ka viņš ir savu kalpu glābējs. Drīzumā, kad Sātana pasauli piemeklēs lielās bēdas, mums Jehovas palīdzība būs vajadzīga tik lielā mērā kā vēl nekad agrāk. Taču mēs varēsim droši uz viņu paļauties. Mēs celsim uz augšu savas galvas un priecāsimies, apzinādamies, ka mūsu glābšana tuvojas. (Lūk. 21:28.) Bet, kamēr šis laiks vēl nav pienācis, apņemsimies visās grūtībās un bēdās paļauties uz Jehovu un stiprināsim pārliecību, ka viņš ir mūsu glābējs.
[Zemsvītras piezīmes]
a Skat. rakstu ”Atbalsts un mierinājums pēc neizsakāmas traģēdijas”, kas publicēts Atmostieties! 2001. gada 22. jūlija numurā, 19.—23. lappusē.
b Skat. rakstu ”Smeļos spēku ticībā, cīnoties ar ALS”, kas publicēts Atmostieties! 2006. gada janvāra numurā, 25.—29. lappusē.
Vai jūs atceraties?
• Kā Jehova izglābs savus kalpus, kuru dzīve ir traģiski aprāvusies?
• Kāpēc garīgā aizsardzība ir pati svarīgākā?
• Ko nozīmē Jehovas solījums gādāt par savu kalpu materiālajām vajadzībām?
[Attēls 8. lpp.]
1918. gadā brāli Raterfordu un viņa biedrus ieslodzīja cietumā, bet vēlāk viņus atbrīvoja un viņiem izvirzītās apsūdzības tika atsauktas
[Attēls 10. lpp.]
Jehova var mūs ”atspirdzināt uz slimības gultas”