Gādāsim, lai mūsu briedums būtu redzams visiem
”Par to gādā, pie tā palieci, lai tavs briedums būtu redzams visiem.” (1. Tim. 4:15.)
1., 2. Kas ir zināms par Timoteja bērnību un jaunību, un kas notika, kad viņam bija kādi 20 gadi?
TIMOTEJS uzauga Romas provincē Galatijā, kas atrodas tagadējās Turcijas teritorijā. Kādu laiku pēc Jēzus nāves tur bija izveidojušās vairākas kristiešu draudzes. Timotejs, viņa māte un vecāmāte bija pieņēmuši kristietību un darbojās kādā no šīm draudzēm. (2. Tim. 1:5; 3:14, 15.) Kalpodams Jehovam savā draudzē, jauneklis Timotejs noteikti guva lielu prieku, taču kādā brīdī viņam pavērās vēl plašākas iespējas kalpošanā.
2 Viss iesākās ar to, ka Galatijā sava otrā ceļojuma laikā ieradās apustulis Pāvils. Timotejam tolaik, pēc visa spriežot, bija kādi 20 gadi. Iespējams, atrazdamies Listrā, Pāvils pievērsa uzmanību tam, ka brāļi no tuvējām draudzēm par Timoteju izteicās ļoti atzinīgi. (Ap. d. 16:2.) Acīmredzot Timotejs parādīja saviem gadiem neparastu briedumu. Svētā gara vadībā Pāvils un draudzes vecākie uzlika Timotejam rokas, tā izraugot viņu īpašam uzdevumam kristiešu draudzē. (1. Tim. 4:14; 2. Tim. 1:6.)
3. Kādu īpašu priekšrocību Timotejs saņēma?
3 Timotejs saņēma neparastu uzaicinājumu — kļūt par apustuļa Pāvila ceļabiedru. (Ap. d. 16:3.) Var tikai iztēloties, cik sajūsmināts un pārsteigts jutās Timotejs! Turpmākajos gados viņš ceļoja kopā ar Pāvilu un reizēm arī ar citiem, pildot dažādus uzdevumus, ko viņam uzticēja apustuļi un vecaji. Pāvils un Timotejs apmeklēja draudzes un garīgi stiprināja ticības biedrus. (Nolasīt Apustuļu darbus 16:4, 5.) Laika gaitā daudzi kristieši iepazina Timoteju un redzēja viņa garīgo briedumu. Kad apustulis Pāvils ar Timoteju bija sadarbojies jau aptuveni desmit gadus, viņš kristiešiem Filipos par Timoteju rakstīja: ”Man nav neviena ar līdzīgu dvēseli, kas bez viltus rūpētos par jūsu lietām. [..] ..viņa krietnumu jūs pazīstat, ka viņš man kalpojis evanģelija labā kā bērns tēvam.” (Filip. 2:20—22.)
4. a) Kāds atbildīgs pienākums tika uzticēts Timotejam? b) Kādi jautājumi varētu rasties par Pāvila ieteikumu, kas lasāms 1. Timotejam 4:15?
4 Ap to pašu laiku, kad Pāvils rakstīja Vēstuli filipiešiem, viņš piešķīra Timotejam atbildīgu pienākumu — iecelt draudzes vecākos un kalpotājus. (1. Tim. 3:1; 5:22.) Nav šaubu, ka Timotejs bija kļuvis par uzticamu kristiešu draudzes pārraugu. Tomēr savā vēstulē Pāvils Timotejam ieteica gādāt, lai viņa ”briedums būtu redzams visiem”. (1. Tim. 4:15.) Vai tad Timoteja briedums jau nebija izpaudies īpaši lielā mērā? Ko īsti Pāvils domāja ar šiem vārdiem, un kā viņa padoms var nākt par labu mums?
Kā izpaužas garīgs briedums
5., 6. Kāda bīstama situācija bija izveidojusies Efesas draudzē, un kā Timotejs varēja aizsargāt draudzes garīgo tīrību?
5 Pievērsīsim uzmanību Pāvila vārdu kontekstam. (Nolasīt 1. Timotejam 4:11—16.) Kad Pāvils rakstīja vēstuli Timotejam, viņš pats bija devies uz Maķedoniju, bet Timoteju bija lūdzis palikt Efesā. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Vairāki Efesas draudzes locekļi radīja šķelšanos draudzē, izplatot viltus mācības. Timotejam bija jāaizsargā draudzes garīgā tīrība, un viņš to varēja darīt, piemēram, rādot citiem labu priekšzīmi.
6 Pāvils Timotejam rakstīja: ”Topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.” Viņš vēl piebilda: ”Par to gādā, pie tā palieci, lai tavs briedums būtu redzams visiem.” (1. Tim. 4:12, 15.) Briedums, par kuru runāja Pāvils, bija saistīts ar Timoteja kristīgajām īpašībām, nevis ar viņa stāvokli draudzē, un pēc šāda brieduma būtu jātiecas ikvienam kristietim.
7. Kas tiek gaidīts no visiem draudzes locekļiem?
7 Mūsdienās, tāpat kā laikā, kad dzīvoja Timotejs, kristieši savā kalpošanā veic dažādus pienākumus. Daudzi brāļi ir iecelti par draudzes vecākajiem vai kalpotājiem. Neskaitāmi Jehovas kalpi ir pionieri, vēl citi ir ceļojošie pārraugi, Bēteles darbinieki un misionāri. Draudžu vecākie piedalās Dieva tautas mācīšanā, piemēram, sakot runas kongresos. Tomēr visi kristieši — gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni un jaunieši — var attīstīt un apliecināt garīgu briedumu. (Mat. 5:16.) Kā parāda Timotejam izteiktais mudinājums, arī kristiešiem, kas draudzē veic atbildīgus pienākumus, ir jāgādā, lai viņu garīgais briedums būtu redzams visiem.
”Paraugs.. vārdos”
8. Kā mūsu runas veids ietekmē Jehovas viedokli par mūsu kalpošanu?
8 Viena no jomām, kurā Timotejam bija jārāda laba priekšzīme, bija runas veids. Kā mēs varam izpaust garīgu briedumu savā runā? Tas, ko mēs sakām, daudz ko atklāj par mums. Jēzus trāpīgi atzīmēja: ”No sirds pilnības mute runā.” (Mat. 12:34.) Jēzus pusbrālis Jēkabs paskaidroja, ka mūsu runas veids ietekmē to, kā Jehova raugās uz mūsu kalpošanu. Viņš rakstīja: ”Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.” (Jēk. 1:26.)
9. Kādam būtu jābūt mūsu runas veidam?
9 Pēc mūsu runas veida citi draudzes locekļi var spriest par mūsu garīgo izaugsmi. Garīgi nobrieduši kristieši vairās no necienīgas, negatīvas, kritiskas un aizskarošas valodas un cenšas runāt tā, lai citus stiprinātu, mierinātu un uzmundrinātu. (Sal. Pam. 12:18; Efez. 4:29; 1. Tim. 6:3—5, 20.) Mūsu gatavība stāstīt citiem par saviem uzskatiem un aizstāvēt Dieva augstās normas liecina par mūsu uzticību Dievam. (Rom. 1:15, 16.) Godprātīgi cilvēki, visticamāk, ievēros, kā mēs izmantojam savu runas dāvanu, un varbūt sekos mūsu paraugam. (Filip. 4:8, 9.)
Paraugs ”dzīvē.. un šķīstībā”
10. Kāpēc garīgs briedums nav savienojams ar liekulību?
10 Ar pareizu runas veidu vien nepietiek, lai kristieti varētu saukt par priekšzīmīgu. Ja kāds tikai runātu pareizi, bet nedarītu to, kas ir pareizs, viņš būtu liekulis. Pāvils bija redzējis farizeju divkosību un tās postošās sekas, un savā vēstulē viņš Timoteju atkārtoti mudināja sargāties no šādas attieksmes. (1. Tim. 1:5; 4:1, 2.) Timotejs nebija liekulis. Pāvils savā otrajā vēstulē Timotejam rakstīja: ”[Es] pieminu tavu neliekuļoto ticību.” (2. Tim. 1:5.) Tomēr Timotejam bija jāgādā, lai viņa neviltotā ticība būtu redzama citiem. Viņam bija jābūt par paraugu darbos.
11. Ko Pāvils Timotejam rakstīja par attieksmi pret mantu?
11 Abās vēstulēs, ko Pāvils rakstīja Timotejam, viņš tam deva padomus vairākās dzīves jomās. Piemēram, Pāvils Timoteju brīdināja nedzīties pēc mantas. Viņš rakstīja: ”Visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Tim. 6:10.) Mantkārība liecina, ka cilvēkam trūkst garīga brieduma. Turpretī kristietis, kas ir apmierināts ar vienkāršu dzīvi — ar to, ka viņam ”ir barība un apģērbs” —, apliecina garīgu briedumu. (1. Tim. 6:6—8; Filip. 4:11—13.)
12. Kā mēs ikdienā varam apliecināt garīgu briedumu?
12 Pāvils vēstulē Timotejam pieminēja, ka kristietēm ir svarīgi būt ”piedienīgi tērptām” un ”rotāties ar biklumu un pieticību”. (1. Tim. 2:9, JD-07.) Kristietes, kuru pieticība un saprātīgums izpaužas gan ārējā izskatā, gan dzīvesveidā, ir labs paraugs citiem draudzes locekļiem. (1. Tim. 3:11.) Šis princips attiecas arī uz kristīgiem vīriešiem. Pāvils rakstīja, ka draudzes pārraugiem ”visā jāievēro mērenība, jābūt prātīgiem, kārtīgiem”. (1. Tim. 3:2, NW.) Ja mēs izpaužam šādas īpašības ikdienas dzīvē, mūsu garīgais briedums būs redzams citiem.
13. Kā mēs, līdzīgi Timotejam, varam būt ”paraugs.. šķīstībā”?
13 Timotejam bija jābūt arī par ”paraugu.. šķīstībā”. Šādi Pāvils norādīja uz nepieciešamību saglabāt morālu tīrību. Timotejam bija jācenšas izturēties nevainojami, it īpaši attiecībās ar sievietēm. Viņam bija jāuzlūko ”vecākas sievas kā mātes, jaunākas — kā māsas visā šķīstībā”. (1. Tim. 4:12; 5:2.) Pat tāda netikumīga rīcība, kas šķietami paliek slepenībā, ir zināma Dievam, un tā agri vai vēlu kļūst zināma arī cilvēkiem. To pašu var teikt arī par kristieša labajiem darbiem — tie nepaliek apslēpti. (1. Tim. 5:24, 25.) Ikvienam draudzes loceklim ir iespēja ar savu uzvedību apliecināt garīgu briedumu.
Vissvarīgākais — mīlestība un ticība
14. Kā Bībelē ir uzsvērts, ka mūsu starpā ir jāvalda mīlestībai?
14 Patiesās kristietības būtiskākā iezīme ir mīlestība. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Kā mēs varam izpaust šādu mīlestību? Bībelē mēs tiekam aicināti ”citam citu panest mīlestībā”, būt ”laipniem un žēlsirdīgiem; piedot cits citam” un būt viesmīlīgiem. (Efez. 4:2, 32; Ebr. 13:1, 2.) ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga,” mudināja apustulis Pāvils. (Rom. 12:10.)
15. Kāpēc visiem kristiešiem, īpaši draudzes vecākajiem, ir jāparāda mīlestība?
15 Ja Timotejs būtu skarbs un nelaipns pret ticības biedriem, tas padarītu nevērtīgu visu labo, ko viņš paveica, būdams draudzes pārraugs un mācīdams citus. (Nolasīt 1. Korintiešiem 13:1—3.) Turpretī, izturoties pret ticības biedriem ar neviltotu mīlestību, parādot viesmīlību un darot citiem labu, viņš skaidri apliecinātu savu garīgo briedumu. Ir saprotams, kāpēc apustulis Pāvils savā vēstulē Timotejam mīlestību pieminēja kā vienu no jomām, kurā Timotejam bija jābūt par paraugu citiem.
16. Kāpēc Timotejam bija nepieciešama stipra ticība?
16 Kad Timotejs atradās Efesā, viņš saskārās ar kādu ticības pārbaudījumu. Daži draudzes locekļi izplatīja mācības, kas bija pretrunā ar kristīgo patiesību. Citi bija ”nodevušies bezgalīgām pasakām” un pētīja jautājumus, kas neveicināja draudzes garīgumu. (Nolasīt 1. Timotejam 1:3, 4.) Pāvils rakstīja, ka šādi cilvēki ir ”uzpūtušies, un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu”. (1. Tim. 6:3, 4.) Vai Timotejs varēja atļauties pievērst uzmanību kaitīgajām mācībām, kas bija sākušas izplatīties draudzē? Nekādā gadījumā. Pāvils Timoteju mudināja, lai viņš ”cīnās labo ticības cīņu” un novēršas no ”nesvētām izrunām un pretrunām, kas ceļas no nepareizi tā dēvētās atziņas”. (1. Tim. 6:12, 20, 21.) Nav nekādu šaubu, ka Timotejs ievēroja Pāvila gudros padomus. (1. Kor. 10:12.)
17. Kā mūsu ticība var tikt pārbaudīta?
17 Pāvils Timotejam rakstīja, ka ”vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un demonu mācībām”. (1. Tim. 4:1.) Visiem draudzes locekļiem, arī tiem, kas veic atbildīgus pienākumus draudzē, ir jālīdzinās Timotejam un jāparāda stipra un nešaubīga ticība. Ja mēs esam nelokāmi un rīkojamies izlēmīgi, kad sastopamies ar kādām atkritēju idejām, mēs apliecinām garīgu briedumu un esam labs paraugs ticībā.
Lai jūsu briedums ir redzams visiem
18., 19. a) Kas mums jādara, lai mūsu briedums būtu redzams visiem? b) Kam ir pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?
18 Par kristieša garīgo briedumu nevar spriest pēc viņa ārienes, spējām vai stāvokļa draudzē. Arī kalpošanā pavadītie gadi paši par sevi neliecina par briedumu. Patiess garīgais briedums izpaužas tad, ja mēs esam paklausīgi Jehovam domās, vārdos un darbos. (Rom. 16:19.) Mums jāievēro norādījums mīlēt citam citu un jāattīsta stipra ticība. Pārdomāsim vārdus, ko Pāvils rakstīja Timotejam, un gādāsim, lai mūsu briedums būtu redzams visiem.
19 Par garīgu izaugsmi un kristīgu briedumu liecina arī prieks, kas pieder pie Dieva svētā gara augļiem. (Gal. 5:22.) Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kā mēs varam gūt un saglabāt prieku, dzīvojot grūtos laikos.
Kā jūs atbildētu?
• Par ko liecina mūsu runas veids?
• Kā garīgais briedums izpaužas ikdienas dzīvē?
• Kāpēc kristiešiem ir jābūt par paraugu mīlestībā un ticībā?
[Attēls 11. lpp.]
Timotejs parādīja saviem gadiem neparastu briedumu
[Attēli 13. lpp.]
Vai jūsu garīgais briedums ir redzams citiem?