Kristīti Tēva, Dēla un svētā gara vārdā

”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mat. 28:19.)

1., 2. a) Kas notika Jeruzalemē mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos? b) Kāpēc daudzi nolēma kristīties?

JERUZALEMĒ valdīja liela rosība. Bija mūsu ēras 33. gada Vasarsvētki, un uz šiem ikgadējiem svētkiem bija ieradušies cilvēki no tuvām un tālām zemēm. Bet tad daudzi kļuva par aculieciniekiem neparastam notikumam, pēc kura Pēteris teica saviļņojošu runu, kas dziļi ietekmēja viņa klausītājus. Ap 3000 jūdu un prozelītu nožēloja savus grēkus, kristījās un tā pievienojās nule izveidotajai kristiešu draudzei. (Ap. d. 2:41.) Tik daudzu cilvēku kristīšanās Jeruzalemes ūdenstilpnēs noteikti izraisīja ievērojamu kņadu.

² Kas aizsāka šo notikumu virkni? Vasarsvētku dienas rītā ”no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu”, un simt divdesmit Jēzus mācekļu, kas atradās kādas mājas augšistabā, tika piepildīti ar svēto garu. Pēc tam ap namu sanāca dievbijīgi vīrieši un sievietes un dzirdēja, ka šie mācekļi ”runā citās mēlēs” jeb valodās. Pētera vārdi, tostarp viņa izteikumi par Jēzus nogalināšanu, ”sāpīgi ķēra viņu sirdis”. Kas viņiem bija jādara? Pēteris sacīja: ”Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs.. saņemtu Svētā Gara dāvanu.” (Ap. d. 2:1—4, 36—38.)

 3. Kas bija jādara jūdiem un prozelītiem, kuri bija nožēlojuši grēkus?

³ Padomāsim, kādā situācijā atradās jūdi un prozelīti, kas klausījās Pētera runu. Viņi jau ticēja Jehovam un uzskatīja Jehovu par savu Dievu. No Ebreju rakstiem viņi zināja, kas ir svētais gars, — ka tas ir Dieva aktīvais spēks, kuru Dievs izmantoja radīšanā un arī pēc tam. (1. Moz. 1:2; Soģu 14:5, 6; 1. Sam. 10:6; Ps. 33:6.) Taču ar to vien nepietika. Viņiem bija jāsaprot un jāpieņem, ka Dievs piedāvā glābšanu ar Mesijas — Jēzus — starpniecību. Tāpēc Pēteris īpaši uzsvēra nepieciešamību ”kristīties.. Jēzus Kristus vārdā”. Dažas dienas iepriekš augšāmceltais Jēzus Pēterim un citiem mācekļiem bija devis norādījumu kristīt cilvēkus ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”. (Mat. 28:19, 20.) Šai pavēlei bija liela nozīme pirmajā gadsimtā, un to pašu var teikt par mūsdienām. Ko nozīmē kristīties ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”?

Kristīti Tēva vārdā

 4. Kādas izmaiņas bija notikušas tajā, kā Jehova veidoja attiecības ar cilvēkiem?

⁴ Kā jau bija minēts, cilvēki, kas paklausīja Pētera mudinājumam kristīties, jau kalpoja Jehovam un tiecās viņam tuvoties. Viņi arī centās ievērot bauslību, un tieši tāpēc tie, kas dzīvoja citās zemēs, bija ieradušies Jeruzalemē. (Ap. d. 2:5—11.) Taču tagad bija notikušas būtiskas izmaiņas tajā, kā Dievs veidoja attiecības ar cilvēkiem. Viņš vairs neuzskatīja ebrejus par savu izredzēto tautu, un bauslības ievērošana vairs nevarēja nodrošināt viņa labvēlību. (Mat. 21:43; Kol. 2:14.) Pētera klausītājiem, kas vēlējās, lai viņiem būtu labas un noturīgas attiecības ar Jehovu, bija vajadzīgs kaut kas cits.

5., 6. Ko pirmajā gadsimtā daudzi jūdi un prozelīti darīja, lai uzturētu labas attiecības ar Dievu?

⁵ Protams, tas nenozīmēja novēršanos no Jehovas, kas bija viņu dzīvības devējs. (Ap. d. 4:24.) Gluži pretēji, tie, kas ieklausījās Pētera paskaidrojumos, labāk nekā jebkad agrāk saprata, ka Jehova ir gādīgs Tēvs. Jehova bija sūtījis Mesiju viņu glābšanai un vēlējās piedot pat tiem, kuriem Pēteris pamatoti teica: ”Lai viss Israēla nams zina un nešaubās, ka Dievs viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.” Ikviens, kas ņēma vērā Pētera vārdus, varēja vēl augstāk novērtēt visu, ko Dievs bija paveicis to cilvēku labā, kuri vēlējās uzturēt ar viņu tuvas attiecības. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:30—36.)

⁶ Jūdi un prozelīti tagad varēja saprast, ka viņu attiecības ar Jehovu ir atkarīgas no tā, vai viņi atzīs, ka Jehova ir sagādājis glābšanu ar Jēzus starpniecību. Ir skaidrs, kāpēc viņi nožēloja grēkus — arī to, ka apzināti vai neapzināti viņi bija līdzvainīgi Jēzus nāvē. Tāpat var saprast viņu vēlēšanos nākamajās dienās ”uzcītīgi uzņemt apustuļu mācību”. (Ap. d. 2:42, EAD.) Viņiem bija radusies iespēja ”pieiet bez bailēm pie žēlastības troņa”, un viņi noteikti vēlējās to izmantot. (Ebr. 4:16.)

 7. Kā daudzi no tiem, kas ir kristījušies Tēva vārdā, ir mainījuši savu viedokli par Dievu?

⁷ Mūsdienās miljoniem visdažādāko cilvēku no Bībeles ir uzzinājuši patiesību par Jehovu. (Jes. 2:2, 3.) Tie, kas agrāk turējās pie ateisma vai deismaa idejām, ir ieguvuši pārliecību, ka pastāv Radītājs, ar kuru ir iespējams izveidot personiskas attiecības. Citi kādreiz ir pielūguši trīsvienīgu dievu vai dažādus elkus. Tagad viņi ir uzzinājuši, ka vienīgi Jehova ir Visvarenais Dievs, un vēršas pie Dieva, saucot viņu vārdā. Tas ir saskaņā ar Jēzus norādījumu, ka viņa mācekļiem ir jābūt kristītiem Tēva vārdā.

 8. Kas tiem, kuri iepriekš nezināja par mantoto grēku, ir jāsaprot par debesu Tēvu?

⁸ Cilvēki, kas ir ieguvuši Bībeles zināšanas, ir sapratuši arī to, ka viņi ir mantojuši no Ādama grēku. (Rom. 5:12.) Tas viņiem droši vien bija kaut kas jauns, kas bija jāatzīst par patiesu. Viņus var salīdzināt ar cilvēku, kas ir slims, bet kādu laiku nav zinājis par savu slimību. Varbūt viņš manīja kaut kādus simptomus, piemēram, palaikam izjuta sāpes, bet, tā kā viņam nebija diagnosticēta neviena konkrēta slimība, viņš varēja domāt, ka būtībā ir vesels. Tomēr tie izrādījās maldi. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 4:4.) Ko šāds cilvēks darīs, uzzinājis par savu slimību? Vai nebūtu saprātīgi, ja viņš meklētu ārstēšanās veidu, kas ir atzīts, pārbaudīts un efektīvs, un piekristu ārstēšanai? Līdzīgi arī daudzi no tiem, kas ir uzzinājuši patiesību par mantoto grēku, ir pieņēmuši Bībeles ”diagnozi” un ir sapratuši, ka Dievs viņiem piedāvā ”ārstēšanu”. Visiem, kas ir atsvešināti no debesu Tēva, ir jāvēršas pie viņa, jo viņš ir vienīgais, kas spēj palīdzēt. (Efez. 4:17—19.)

 9. Ko Jehova ir darījis, lai cilvēki varētu izveidot ar viņu labas attiecības?

⁹ Ja jūs jau esat atdevuši savu dzīvi Dievam Jehovam un esat kristīti draudzes locekļi, jūs zināt, cik lielu gandarījumu sniedz tuvas attiecības ar Dievu. Jums ir iespējams pārliecināties, cik mīlošs Tēvs ir Jehova. (Nolasīt Romiešiem 5:8.) Lai gan Ādams un Ieva grēkoja pret Dievu, viņš rīkojās, lai pirmo cilvēku pēcnācēji, arī mēs, varētu izveidot ar viņu labas attiecības. Tas nozīmēja, ka Dievam bija jāpārcieš sāpes, ko viņam sagādāja viņa mīļā Dēla ciešanas un nāve. Šī apziņa, visticamāk, mums palīdz pakļauties Dieva varai un aiz mīlestības paklausīt viņa likumiem. Ja jūs vēl neesat atdevuši sevi Dievam un kristījušies, pastāv nopietni iemesli to darīt.

Kristīti Dēla vārdā

10., 11. a) Cik daudz mūsu labā ir darījis Jēzus? b) Kādas jūtas jūs pārņem, domājot par to, ka Jēzus ir atdevis savu dzīvību par izpirkuma maksu?

¹⁰ Vēlreiz atsauksim prātā, ko Pēteris minēja savā runā. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams atzīt Jēzus stāvokli, un šis solis ir cieši saistīts ar kristīšanos ”Dēla.. vārdā”. Kāpēc tas bija svarīgi toreiz, un kāpēc tas ir svarīgi tagad? Atzīstot Jēzus stāvokli un kristījoties viņa vārdā, cilvēks atzīst viņa nozīmi savās attiecībās ar Radītāju. Lai Jēzus atbrīvotu ebrejus no bauslības lāsta, viņam bija jātiek piesistam pie moku staba, tomēr ar viņa nāvi tika panākts kaut kas vairāk. (Gal. 3:13.) Viņš sagādāja izpirkuma upuri, kas bija nepieciešams visai cilvēcei. (Efez. 2:15, 16; Kol. 1:20; 1. Jāņa 2:1, 2.) Jēzum bija jāpieredz netaisnīga izturēšanās, zaimi, spīdzināšana un galu galā nāve. Cik liela ir jūsu pateicība par viņa sagādāto upuri? Mēģiniet iztēloties, ka esat divpadsmitgadīgs zēns un atrodaties uz Titānika — kuģa, kas 1912. gadā sadūrās ar aisbergu un nogrima. Pēdējā brīdī jūs cenšaties iekļūt glābšanas laivā, bet tā ir pilna. Tad kāds vīrietis, kas jau atrodas laivā, noskūpsta uz atvadām savu sievu, izlec atpakaļ uz klāja un ieceļ glābšanas laivā jūs. Kā jūs justos? Jūs noteikti būtu ļoti pateicīgs šim vīrietim. Nav grūti iztēloties, kādas sajūtas pārņēma zēnu, kas to tiešām pieredzēja.b Tomēr Jēzus mūsu labā ir izdarījis daudz vairāk — viņš nomira, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi.

¹¹ Kā jūs jutāties, uzzinot, ko Dieva Dēls ir paveicis jūsu labā? (Nolasīt 2. Korintiešiem 5:14, 15.) Jūsu sirdi droši vien piepildīja dziļa pateicība. Šīs jūtas mudināja jūs atdot savu dzīvi Dievam un ”nedzīvot vairs sev pašiem, bet tam, kas par [jums] miris”. Kristīties Dēla vārdā nozīmē augstu vērtēt visu, ko Jēzus mūsu labā ir paveicis, un atzīt viņa — ”dzīvības Valdnieka” — varu. (Ap. d. 3:15; 5:31.) Agrāk, kad jums nebija tuvu attiecību ar Radītāju, jums patiesībā nebija arī īstas cerības uz nākotni. Bet, apliecinot ticību Jēzus Kristus izlietajām asinīm un kristījoties, jūs ar debesu Tēvu esat izveidojuši labas attiecības. (Efez. 2:12, 13.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūs reiz bijāt Dievam atsvešināti un naidīgi noskaņoti, ļaunajos darbos iegrimuši; bet tagad Dievs ir devis izlīgumu Kristū caur viņa nāvi cilvēciskajā miesā, lai jūs vestu savā priekšā svētumam izredzētus, neaptraipītus un nevainojamus.” (Kol. 1:21, 22, JD-07.)

12., 13. a) Kā tam, ka jūs esat kristījušies Dēla vārdā, būtu jāietekmē jūsu izturēšanās situācijā, kad kāds jūs ir aizvainojis? b) Kāds pienākums ir visiem, kas ir kristījušies Jēzus vārdā?

¹² Kaut arī jūs esat kristījušies Dēla vārdā, jūs droši vien labi apzināties, ka jums piemīt grēcīgas noslieces. Šī apziņa ir ļoti noderīga. Piemēram, ja kāds jūs aizvaino, vai jūs atceraties, ka gan jūs, gan šis otrs cilvēks esat grēcīgi? Jums abiem ir vajadzīga Dieva piedošana, un jums abiem ir jābūt gataviem piedot. (Marka 11:25.) Lai uzsvērtu šo domu, Jēzus stāstīja līdzību par kalpu, kuram kungs atlaida desmittūkstoš talentu (60 miljonu denāriju) lielu parādu. Vēlāk šis kalps nebija ar mieru apžēloties par citu kalpu, kas viņam bija parādā 100 denāriju. Jēzus pabeidza līdzību ar svarīgu atziņu: Jehova nepiedos tam, kas nevēlas piedot savam brālim. (Mat. 18:23—35.) Mums jāatceras, ka kristīties Dēla vārdā nozīmē atzīt Jēzus varu, censties sekot viņa piemēram un ievērot viņa mācības, arī norādījumu par to, ka ir jāpiedod citiem. (1. Pēt. 2:21; 1. Jāņa 2:6.)

¹³ Mēs esam grēcīgi, tāpēc nespējam pilnībā sekot Jēzus paraugam. Tomēr, tā kā mēs esam devuši solījumu no sirds kalpot Dievam, mums ir jācenšas līdzināties Jēzum tik lielā mērā, cik mēs spējam. Mums ir pastāvīgi jāpūlas, lai ”atmestu veco cilvēku” un ”apģērbtu jauno cilvēku”. (Nolasīt Efeziešiem 4:20—24.) Ja kāds draugs ir iemantojis mūsu cieņu, mēs noteikti cenšamies mācīties no viņa un pārņemt viņa labās īpašības. Līdzīgi mūsos rodas vēlēšanās mācīties no Kristus un sekot viņa piemēram.

14. Kā mēs varam parādīt, ka atzīstam Jēzus, debesu Valstības ķēniņa, varu?

¹⁴ Ir vēl kāds veids, kā mēs varam parādīt, ka saprotam, ko nozīmē būt kristītiem Dēla vārdā. Dievs ”visu.. ir nolicis zem viņa [Jēzus] kājām, bet viņu pašu visās lietās iecēlis par galvu draudzei”. (Efez. 1:22.) Mums ir jāciena kārtība, kādā Jēzus vada Jehovas kalpu draudzi. Kristus savu varu draudzēs īsteno ar nepilnīgu cilvēku starpniecību — viņš izmanto garīgi nobriedušus vīriešus, kas ir iecelti par draudzes vecākajiem. Šāda kārtība pastāv, ”lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu”. (Efez. 4:11, 12.) Pat ja cilvēki, būdami nepilnīgi, kādā situācijā kļūdās, Jēzus, debesu Valstības ķēniņš, savā laikā un veidā visu vērsīs par labu. Vai jūs tam ticat?

15. Kādas izredzes paveras tiem, kas ir kristījušies?

¹⁵ Ja jūs esat to vidū, kas vēl nav atdevuši sevi Jehovam un kristījušies, vai no iepriekšminētajām domām jūs saprotat, ka atzīt Dēla stāvokli ir saprātīgi un ka, tā rīkojoties, jūs varat parādīt savu pateicību? Kristīšanās Dēla vārdā paver izredzes iemantot bagātīgas svētības. (Nolasīt Jāņa 10:9—11.)

Kristīti svētā gara vārdā

16., 17. Ko nozīmē kristīties svētā gara vārdā?

¹⁶ Ko nozīmē kristīties svētā gara vārdā? Kā bija atzīmēts raksta sākumā, cilvēki, kas Vasarsvētku dienā klausījās Pētera runu, jau zināja, kas ir svētais gars. Viņi paši savām acīm varēja redzēt, ka Dievs joprojām izmanto savu svēto garu. Pēteris bija to vidū, kas ”tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs”. (Ap. d. 2:4, 8.) Kaut ko darīt ”kā vārdā” ne vienmēr nozīmē rīkoties kādas personas vārdā. Mūsdienās daudz kas tiek darīts valsts vārdā, bet valsts, protams, nav persona. Ar šo izteicienu tiek norādīts uz valstij piemītošo spēku un varu. Tāpat kristīties svētā gara vārdā nozīmē atzīt, ka svētais gars ir nevis persona, bet Jehovas aktīvais spēks. Kristījoties svētā gara vārdā, cilvēks apliecina, ka atzīst svētā gara nozīmi Dieva nodomos.

¹⁷ Mācoties Bībeli, jūs droši vien esat sapratuši, kas ir Dieva svētais gars. Piemēram, jūs uzzinājāt, ka Bībele ir Dieva svētā gara iedvesmota. (2. Tim. 3:16.) Līdz ar dziļākām Bībeles zināšanām jūs, visticamāk, ieguvāt aizvien skaidrāku pārliecību, ka ”Tēvs no debesīm dod Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz,” un ka šis gars ir pieejams arī jums. (Lūk. 11:13.) Jūs, iespējams, esat redzējuši, kā svētais gars darbojas jūsu dzīvē. Tomēr, ja jūs kristīsieties svētā gara vārdā, tad, saskaņā ar Jēzus solījumu par to, ka Tēvs dos savu svēto garu, jūs iegūsiet dāsnas svētības.

18. Ko iegūst tie, kas ir kristījušies svētā gara vārdā?

¹⁸ Ir skaidri redzams, ka Jehova joprojām vada kristiešu draudzi ar savu garu. Šis gars arī palīdz katram no mums personīgi. Tā kā mēs esam kristīti svētā gara vārdā, mums ir jāatzīst tā nozīme mūsu dzīvē, jābūt par to pateicīgiem un jāpakļaujas tā vadībai. Taču varētu rasties jautājums, ko īsti nozīmē dzīvot saskaņā ar solījumu kalpot Jehovam un kā svētais gars mums tajā palīdz. Par to ir runa nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Ko nozīmē kristīties Tēva vārdā?

• Ko nozīmē kristīties Dēla vārdā?

• Kā mēs parādām, ka saprotam, ko sevī ietver tas, ka esam kristīti Tēva un Dēla vārdā?

• Ko nozīmē kristīties svētā gara vārdā?

[Attēli 10. lpp.]

Kādas izmaiņas mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos notika tajā, kā Jehova veidoja attiecības ar cilvēkiem?

[Norāde par autortiesībām]

By permission of the Israel Museum, Jerusalem