”Viens ir jūsu vadonis, Kristus”

”Jums.. nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.” (Mat. 23:10.)

 1. Ko Jehovas liecinieki uzskata par savu vadītāju, un kāpēc?

KRISTĪGĀS PASAULES baznīcām ir vadītāji no cilvēku vidus, piemēram, Romas pāvests, pareizticīgo baznīcu patriarhi un metropolīti, kā arī citu reliģiju garīgie līderi. Jehovas liecinieki par savu vadītāju neuzskata nevienu cilvēku. Viņi nav kāda cilvēka mācekļi vai sekotāji. Tas ir saskaņā ar pravietiskajiem vārdiem, ko Jehova teica par savu Dēlu: ”Redzi, Es viņu iecēlu tautām par liecinieku, par priekšnieku un pavēlnieku.” (Jes. 55:4.) Starptautiskā kristiešu draudze, pie kuras pieder svaidītie kristieši un viņu biedri no ”citām avīm”, nevēlas sev citu vadītāju kā vien to, kuru viņiem ir piešķīris Jehova. (Jāņa 10:16.) Viņi pilnībā piekrīt Jēzus teiktajam: ”Viens ir jūsu vadonis, Kristus.” (Mat. 23:10.)

Eņģelis, kas vadīja izraēliešu tautu

2., 3. Kāda bija Dieva Dēla līdzdalība notikumos, kas bija saistīti ar izraēliešu tautu?

² Daudzus gadsimtus pirms kristiešu draudzes nodibināšanas Jehova sūtīja eņģeli, lai tas vadītu viņa tautu, Izraēlu. Kad Jehova bija izvedis izraēliešus no Ēģiptes, viņš savai tautai sacīja: ”Redzi, Es sūtīšu eņģeli tavā priekšā, kas tevi ceļā pasargās, lai novestu tevi uz vietu, kādu Es tev esmu sataisījis. Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus piedos, jo mans vārds mājo viņā.” (2. Moz. 23:20, 21.) Ir pamats domāt, ka šis eņģelis, kurā ”mājoja” Jehovas vārds, bija Jehovas pirmdzimtais Dēls.

³ Pirms Dieva Dēls piedzima par cilvēku, viņa vārds, pēc visa spriežot, bija Mihaēls (Miķelis). Daniēla grāmatā Mihaēls ir nosaukts par izraēliešu tautas sargeņģeli. (Dan. 10:21.) Kā liecina Kristus mācekļa Jūdas vēstule, Mihaēls jau ilgi pirms Daniēla dzīves laika piedalījās notikumos, kas bija saistīti ar izraēliešu tautu. Pēc Mozus nāves Sātans acīmredzot vēlējās izmantot viņa miesu savu interešu īstenošanai, iespējams, lai pamudinātu izraēliešus uz elkdievību. Notikumos iejaucās Mihaēls un to nepieļāva. Jūda rakstīja: ”Virseņģelis Miķelis, kad viņam bij Mozus miesas dēļ vārdu cīņa ar velnu, neiedrošinājās par viņu izteikt zaimu spriedumu, bet tikai sacīja: ”Tas Kungs lai tevi soda!”” (Jūd. 9.) Neilgi pēc Mozus nāves, kad izraēlieši gatavojās Jērikas aplenkumam, Jozuam parādījās ”tā Kunga karaspēka virsnieks”, kas apliecināja viņam Jehovas atbalstu, — šis eņģelis, jādomā, bija Mihaēls. (Nolasīt Jozuas 5:13—15.) Kad spēcīgs dēmons centās aizturēt eņģeli, kuram bija jānodod svarīga vēsts pravietim Daniēlam, šim eņģelim palīgā nāca virseņģelis Mihaēls. (Dan. 10:5—7, 12—14.)

Parādās solītais Valdnieks

 4. Kāds pravietojums bija izteikts par Mesijas parādīšanos?

⁴ Kādu laiku pirms iepriekš minētā gadījuma Jehova sūtīja eņģeli Gabriēlu pie pravieša Daniēla, lai tam darītu zināmu pravietojumu par ”svaidītā valdnieka” parādīšanos. (Dan. 9:21—25.)a Tieši pravietotajā laikā, mūsu ēras 29. gada rudenī, Jēzus atnāca pie Jāņa un tika kristīts. Pār Jēzu tika izliets svētais gars, un viņš kļuva par Svaidīto — Mesiju jeb Kristu. (Mat. 3:13—17; Jāņa 1:29—34; Gal. 4:4.) Jēzum bija jākļūst par valdnieku, kuram nav līdzīga.

 5. Kā Kristus, kalpodams uz zemes, apliecināja, ka viņš ir ”svaidītais valdnieks”?

⁵ Jau savas kalpošanas sākumā Jēzus apliecināja, ka viņš ir ”svaidītais valdnieks”. Īsi pēc kristīšanās viņš sāka pulcēt mācekļus un paveica savu pirmo brīnumu. (Jāņa 1:35—2:11.) Mācekļi Jēzum sekoja, kad viņš pārstaigāja Apsolīto zemi, sludinādams labo vēsti par Valstību. (Lūk. 8:1.) Jēzus mācīja viņiem sludināt, uzņēmās vadību sludināšanā un mācekļu gatavošanā un tā rādīja viņiem lielisku paraugu. (Lūk. 9:1—6.) Mūsdienās kristiešu draudzes vecākajiem būtu jāseko Jēzus priekšzīmei.

 6. Kas parāda, ka Kristus savām avīm ir labs gans un vadītājs?

⁶ Norādot uz vēl kādu jomu, kurā viņam ir uzticēta vadība, Jēzus sevi salīdzināja ar mīlošu ganu. Tuvajos Austrumos ir parasts, ka gans iet ganāmpulka priekšgalā. Viljams Tomsons savā grāmatā par Tuvajiem Austrumiem rakstīja: ”Gans iet pa priekšu, ne tikai lai norādītu ceļu, bet arī lai pārliecinātos, vai ceļš ir piemērots un drošs. [..] Ar [savu] nūju viņš vada ganāmpulku uz zaļām ganībām un aizsargā to no plēsējiem.” (The Land and the Book.) Jēzus savām avīm ir labs gans un vadītājs, kā to parāda viņa vārdi: ”Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. [..] Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko.” (Jāņa 10:11, 27.) Jēzus rīkojās saskaņā ar šiem vārdiem un upurēja dzīvību par savām avīm, bet Jehova viņu piecēla no nāves un ”paaugstināja.. par Valdnieku un Pestītāju”. (Ap. d. 5:31; Ebr. 13:20.)

Kristiešu draudzes galva

 7. Kā Jēzus vada kristiešu draudzi?

⁷ Neilgi pirms došanās uz debesīm augšāmceltais Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” (Mat. 28:18.) Jehova pilnvaroja Jēzu dot mācekļiem svēto garu, kas viņiem palīdzētu turēties pie kristīgās patiesības. (Jāņa 15:26.) Jēzus izlēja šo garu pār saviem agrīnajiem sekotājiem 33. gada Vasarsvētkos. (Ap. d. 2:33.) Svētā gara izliešana pār mācekļiem iezīmēja kristiešu draudzes nodibināšanu. Jehova savam Dēlam uzticēja varu pār kristiešu draudzi uz zemes. (Nolasīt Efeziešiem 1:22; Kolosiešiem 1:13, 18.) Jēzus no debesīm vada kristiešu draudzi ar svētā gara starpniecību, un viņa rīcībā ir eņģeļi, kas ir ”Viņam pakļauti”. (1. Pēt. 3:22, Jaunā Derība V. Strelēvica tulkojumā.)

 8. Ko Kristus izmantoja, lai vadītu savus mācekļus pirmajā gadsimtā, un ko viņš izmanto mūsdienās?

⁸ Turklāt Kristus ar svētā gara starpniecību ir sagādājis ”dāvanas cilvēkiem” — kristiešu draudzes pārraugus, kas ir ”gani un mācītāji” draudzē. (Efez. 4:8, 11.) Apustulis Pāvils vecākos mudināja: ”Sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi.” (Ap. d. 20:28.) Kristiešu draudzes pirmsākumos visi pārraugi bija ar svēto garu svaidīti kristieši. Apustuļi un vecākie, kas piederēja pie Jeruzalemes draudzes, veidoja vadošo padomi. Kristus ar tās starpniecību vadīja visus savus svaidītos ”brāļus” uz zemes. (Ebr. 2:11; Ap. d. 16:4, 5.) Šajā beigu laikā Kristus ir nodevis ”visas savas mantas” jeb visu, kas uz zemes ir saistīts ar Valstību, ”uzticīgajam un gudrajam kalpam” un Vadošajai padomei — ar garu svaidītiem kristiešiem, kas pārstāv šo kalpu. (Mat. 24:45—47.) Svaidītie kristieši un ”citas avis” apzinās, ka, pakļaujoties mūsdienu Vadošās padomes norādījumiem, viņi patiesībā seko Kristus vadībai.

Kristus liek pamatus Valstības sludināšanai

9., 10. Kā Kristus vadīja notikumus, kas bija saistīti ar labās vēsts izplatīšanos?

⁹ Jau no paša sākuma Jēzus personīgi vadīja sludināšanu un mācekļu gatavošanu, kurai ar laiku bija jānorit visā pasaulē. Viņš iedibināja kārtību, kā labā vēsts par Valstību jādara zināma zemeslodes iedzīvotājiem. Savas kalpošanas laikā viņš apustuļiem deva norādījumu: ”Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mat. 10:5—7.) Apustuļi to dedzīgi darīja un sludināja gan ebrejiem, gan prozelītiem, jo sevišķi kopš 33. gada Vasarsvētkiem. (Ap. d. 2:4, 5, 10, 11; 5:42; 6:7.)

¹⁰ Vēlāk Jēzus ar svētā gara starpniecību parūpējās, lai tiktu sludināts arī samariešiem un pēc tam citiem neebrejiem. (Ap. d. 8:5, 6, 14—17; 10:19—22, 44, 45.) Lai vēl vairāk veicinātu labās vēsts izplatīšanos dažādās tautās, Jēzus pats palīdzēja tarsietim Saulam kļūt par kristieti. Savam māceklim Ananijam Jēzus sacīja: ”Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Saulu.. [..] Ej, jo viņš man ir izredzēts ierocis nest manu vārdu pagānu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.” (Ap. d. 9:3—6, 10, 11, 15.) Galu galā Sauls kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils. (1. Tim. 2:7.)

11. Kā Kristus ar svētā gara starpniecību sekmēja to, ka labās vēsts sludināšana vērsās plašumā?

¹¹ Kad bija pienācis laiks sludināt Valstību cittautiešiem, Jēzus ar svētā gara starpniecību lika Pāvilam doties sludināšanas ceļojumos pa Mazāziju un Eiropu. Apustuļu darbu grāmatā Lūka rakstīja: ”Kad tie [pravieši un mācītāji Sīrijas Antiohijas draudzē] kalpoja tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: ”Nošķiriet man Barnabu un Saulu darbam, kādam es viņus esmu aicinājis!” Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida.” (Ap. d. 13:2, 3.) Kristus pats bija aicinājis tarsieti Saulu kļūt par ”izredzētu ieroci”, kas nestu viņa vārdu tautām, tāpēc var droši teikt, ka šo jauno pavērsienu labās vēsts sludināšanā ierosināja draudzes galva, Kristus. Tas, ka Jēzus izmantoja svēto garu, lai vadītu sludināšanu, īpaši skaidri kļuva redzams Pāvila otrā sludināšanas ceļojuma laikā. Bībelē ir stāstīts, ka ”Jēzus Gars”, proti, Jēzus ar svētā gara starpniecību, vadīja Pāvilu un viņa biedrus, norādot, kur un kad doties, un viņi parādībā tika aicināti doties uz Eiropu. (Nolasīt Apustuļu darbus 16:6—10.)

Kā Jēzus pārrauga kristiešu draudzi

12., 13. Kā no Atklāsmes grāmatas var redzēt, ka Kristus uzmanīgi seko tam, kas notiek katrā draudzē?

¹² Jēzus uzmanīgi sekoja tam, kas notika viņa svaidīto sekotāju draudzēs mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Viņš labi zināja, kāds ir katras draudzes garīgais stāvoklis. Par to var pārliecināties, lasot Atklāsmes grāmatas 2. un 3. nodaļu. Šajās nodaļās Jēzus vērsās pie septiņām draudzēm Mazāzijā. (Atkl. 1:11.) Ir loģiski secināt, ka viņš tikpat labi pārzināja arī to, kāds garīgais stāvoklis bija citām tālaika kristiešu draudzēm. (Nolasīt Atklāsmes 2:23.)

¹³ Jēzus uzslavēja draudzes par izturību, uzticību pārbaudījumos, paklausību viņa vārdiem un pretošanos atkritējiem. (Atkl. 2:2, 9, 13, 19; 3:8.) Bet viņš arī deva stingrus padomus vairākām draudzēm, jo to mīlestība pret viņu bija atdzisusi, tās pacieta elkdievību un netiklību, kā arī samierinājās ar šķeltniecību. (Atkl. 2:4, 14, 15, 20; 3:15, 16.) Jēzus bija gādīgs pārraugs, kas izturējās ar mīlestību pat pret tiem, kuri bija pelnījuši stingrus aizrādījumus. Viņš sacīja: ”Ko es mīlu, tos es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl. 3:19.) Kaut arī Jēzus pats bija debesīs, viņš savu mācekļu draudzes, kas bija uz zemes, vadīja ar svētā gara starpniecību. Pabeidzis draudzēm adresētos vārdus, viņš aicināja: ”Kam ausis, lai dzird, ko gars saka draudzēm.” (Atkl. 3:22.)

14.—16. a) Kā Jēzus pagātnē vadīja Jehovas tautu uz zemes? b) Kas ir bijis iespējams tāpēc, ka Jēzus ir pie saviem mācekļiem ”ikdienas līdz pasaules galam”? c) Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?

¹⁴ Kā bija apskatīts šajā rakstā, senatnē virseņģelis Mihaēls (Jēzus) drosmīgi vadīja izraēliešu tautu. Vēlāk Jēzus bija drošsirdīgs vadītājs un mīlošs gans saviem agrīnajiem mācekļiem. Kalpodams uz zemes, viņš uzņēmās vadību sludināšanā. Pēc savas augšāmcelšanas viņš pārraudzīja Valstības labās vēsts izplatīšanu.

¹⁵ Bija gaidāms laiks, kad Jēzus ar svētā gara starpniecību parūpētos, lai labā vēsts tiktu sludināta līdz pašiem attālākajiem zemes nostūriem. Pirms pacelšanās debesīs Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Ap. d. 1:8; nolasīt 1. Pētera 1:12.) Pirmajā gadsimtā Kristus vadībā labā vēsts izskanēja ļoti plašās teritorijās. (Kol. 1:23.)

¹⁶ Taču Jēzus darīja zināmu, ka šim darbam jāturpinās arī pēdējās dienās. Devis saviem sekotājiem uzdevumu sludināt un gatavot mācekļus no visām tautām, Jēzus apsolīja: ”Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mat. 28:19, 20.) Kopš Kristus 1914. gadā tika iecelts par ķēniņu, viņš vēl vairāk nekā jebkad agrāk ir pie saviem mācekļiem un tos vada. Nākamajā rakstā ir aplūkots, ko viņš kopš 1914. gada jau ir paveicis un ko viņš dara tagad.

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojumam

• Kā Dieva Dēls senatnē vadīja izraēliešu tautu?

• Ko Kristus izmanto, lai vadītu kristiešu draudzi uz zemes?

• Kā Kristus ir vadījis labās vēsts izplatīšanu?

• Kas liecina, ka Kristus uzmanīgi seko tam, kāds ir katras draudzes garīgais stāvoklis?

[Attēls 21. lpp.]

”Es sūtīšu eņģeli tavā priekšā”

[Attēls 23. lpp.]

Kristus izmanto ”dāvanas cilvēkiem”, lai vadītu savas avis