Saruna par Bībeles tēmu. Kas ir svētais gars?

JEHOVAS LIECINIEKI labprāt risina sarunas par Bībeli. Vai ir kāds jautājums par Bībeli, ko jūs gribētu noskaidrot? Vai varbūt jums ir radušies jautājumi par Jehovas liecinieku reliģiskajiem uzskatiem un darbību? Ja tā ir, nākamreiz, kad satiksiet kādu Jehovas liecinieku, uzdodiet viņam šos jautājumus, un viņš ar lielāko prieku jums atbildēs.

Šis ir piemērs, kā varētu notikt saruna starp Jehovas liecinieku un cilvēku, kas viņam ir atvēris durvis. Iedomāsimies, ka Jehovas liecinieks, vārdā Mārtiņš, ir sastapis kādu vīrieti, kuru sauc Uldis.

Ko jūs saprotat ar vārdiem ”svētais gars”?

Uldis. Es esmu dzirdējis, ka Jehovas liecinieki nav kristieši un ka viņi netic svētajam garam.

Mārtiņš. Ziniet, īstenībā Jehovas liecinieki ir kristieši. Tieši tāpēc, ka es ticu Jēzum Kristum, es esmu atnācis pie jums, jo Jēzus saviem sekotājiem uzdeva sludināt labo vēsti. Bet vai drīkstu jums jautāt, ko jūs saprotat ar vārdiem ”svētais gars”?

Uldis. Svētais gars ir trīsvienības trešā persona, aizstāvis, ko Jēzus apsolīja mums sūtīt. Man ir svarīgi izjust svētā gara klātbūtni savā dzīvē.

Mārtiņš. Daudziem cilvēkiem ir šāds uzskats. Es esmu pētījis, kas par svēto garu ir teikts Bībelē, un, ja jums būtu dažas minūtes laika, es labprāt parādītu, kas tur ir sacīts.

Uldis. Jā, man ir nedaudz laika.

Mārtiņš. Lai jūs ilgi neaizkavētu, gribu pievērst uzmanību tikai dažām domām. Jūs minējāt, ka svētais gars ir Jēzus solītais aizstāvis. Tam es pilnībā piekrītu. Bet vai jūs uzskatāt, ka svētais gars ir persona un ka tas ir vienlīdzīgs ar Dievu?

Uldis. Tieši tā.

Vai svētais gars ir persona?

Mārtiņš. Izlasīsim kādu Bībeles vietu, kas palīdz saprast, vai svētais gars ir persona vai nav. Iespējams, jūs jau zināt šos pantus. Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļā, 1. līdz 4. pantā, ir teikts: ”Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.”

Uldis. Jā, es zinu šos pantus.

Mārtiņš. Bet vai kāda persona var tikt piepildīta ar citu personu?

Uldis. Protams, nē.

Mārtiņš. Tepat tālāk šajā nodaļā, 17. panta sākumā, ir teikts: ”Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, es izliešu no sava Gara pār visu miesu.” Kā jūs domājat, ja svētais gars būtu persona, kas turklāt ir vienlīdzīga ar Dievu, vai būtu iespējams izliet daļu no tās?

Uldis. Nē.

Mārtiņš. Arī Jānis Kristītājs runāja par svēto garu. Apskatīsimies, kas ir rakstīts Mateja evaņģēlija 3. nodaļas 11. pantā. Vai jūs varētu to nolasīt?

Uldis. ”Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.”

Mārtiņš. Paldies. Vai ievērojāt, ko Jānis Kristītājs teica — kas tiks darīts ar svēto garu?

Uldis. Viņš runāja par kristīšanu ar svēto garu.

Mārtiņš. Pareizi. Pievērsiet uzmanību, ka Jānis Kristītājs minēja arī kristīšanu ar uguni. Uguns, bez šaubām, nav persona. Kā jums šķiet: vai šis pants liek secināt, ka svētais gars ir persona?

Uldis. Nē.

Mārtiņš. Tātad no Bībeles pantiem, ko esam apskatījuši, varam redzēt, ka svētais gars nav persona.

Uldis. Šķiet, ka tā iznāk.

Kādā ziņā svētais gars ir ”Aizstāvis”?

Mārtiņš. Sākumā jūs pieminējāt, ka svētais gars ir aizstāvis. Jēzus svēto garu nosauca par aizstāvi Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas 26. pantā. Redziet, te ir teikts: ”Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.” Daži uzskata, ka šis pants apstiprina, ka svētais gars ir persona, kas var mūs aizstāvēt un mācīt.

Uldis. Tieši tā es vienmēr esmu to sapratis.

Mārtiņš. Bet vai nevarētu būt, ka Jēzus to domāja pārnestā nozīmē? Piemēram, Lūkas evaņģēlija 7. nodaļas 35. pantā Jēzus teica: ”Gudrību attaisnojuši visi viņas bērni.” Vai jūs domājat, ka gudrība ir persona un tai patiešām var būt bērni?

Uldis. Nē, protams. Tas nav jāsaprot burtiski.

Mārtiņš. Jā, jums taisnība. Jēzus vēlējās teikt, ka iznākums parāda, vai rīcība ir bijusi gudra. Bībelē bieži ir lietotas personifikācijas — par nedzīvām lietām ir runāts kā par dzīvām. Arī mēs ikdienā lietojam līdzīgus izteicienus, kas jāsaprot pārnestā nozīmē. Piemēram, daudzi saka: ”Laiks skrien.”

Uldis. Es pats tā saku.

Mārtiņš. Bet vai jūs ar to gribat teikt, ka laiks ir persona, kas var skriet?

Uldis. Noteikti nē.

Mārtiņš. Vai nevarētu būt, ka Jēzus, nosaukdams svēto garu par aizstāvi, kas mūs mācīs, to domāja nevis burtiski, bet pārnestā nozīmē?

Uldis. Jā, laikam tā varētu būt. Tas saskanētu ar pantiem, kuros bija runa par gara izliešanu un kristīšanu ar svēto garu. Bet, ja svētais gars nav persona, kas tad tas ir?

Kas ir svētais gars?

Mārtiņš. Jēzus vārdi, kas lasāmi Apustuļu darbos, 1. nodaļas 8. pantā, palīdz saprast, kas ir svētais gars. Varbūt jūs varētu to nolasīt?

Uldis. ”Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.”

Mārtiņš. Pievērsiet uzmanību, ka Jēzus svēto garu saistīja ar spēku. Ja ņem vērā Bībeles pantus, ko lasījām iepriekš, kā jums liekas, no kā šis spēks nāk?

Uldis. No Dieva Tēva.

Mārtiņš. Jā, tā ir. Svētais gars ir tas pats spēks, ko Dievs izmantoja, lai radītu Visumu. Uz to ir norādīts pašā Bībeles sākumā, 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 2. pantā, kur ir rakstīts: ”Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” Dieva gars ir spēks, ko Dievs izmanto, lai īstenotu savu nodomu un atklātu savu gribu. Es vēlētos jums parādīt vēl kādu Bībeles vietu. Tas ir Lūkas evaņģēlija 11. nodaļas 13. pants. Vai jūs, lūdzu, varētu to nolasīt?

Uldis. ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?”

Mārtiņš. Ja mūsu debesu Tēvs kontrolē svēto garu un dod šo garu tiem, kas to lūdz, vai tad ir iespējams, ka svētais gars ir vienlīdzīgs ar Tēvu?

Uldis. Nē. Es saprotu, ko jūs gribat teikt.

Mārtiņš. Es negribu jums atņemt vairāk laika. Bet, apkopojot visu, ko mēs nupat pārrunājām un lasījām no Bībeles, kā jūs teiktu, kas ir svētais gars?

Uldis. Tas ir Dieva spēks.

Mārtiņš. Pareizi. Un, kad Jēzus Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas 26. pantā svēto garu nosauca par aizstāvi, kas mācīs visu, ko viņš ir sacījis, tā bija personifikācija, nevis burtisks apraksts.

Uldis. Tas man ir kaut kas jauns.

Mārtiņš. No šiem Jēzus vārdiem mēs varam uzzināt kaut ko ļoti labu: kad pieredzam grūtības, mēs varam lūgt Dievam svēto garu. Tāpat mēs varam lūgt viņam svēto garu, lai tas mums palīdz labāk saprast patiesību par viņu.

Uldis. Interesanti. Man tagad būs viela pārdomām.

Mārtiņš. Pirms aizeju, gribu pieminēt vēl kādu domu. Tā kā svētais gars ir Dieva spēks, Dievs to var izmantot, lai īstenotu visu, ko viņš vēlas, vai ne?

Uldis. Jā, protams.

Mārtiņš. Tad kāpēc viņš vēl nav licis lietā savu neierobežoto spēku, lai darītu galu visām ciešanām un ļaunumam? Vai jūs par to kādreiz esat domājis?a

Uldis. Jā, atklāti sakot, es tiešām esmu par to domājis.

Mārtiņš. Ja jums nekas nav pretī, es varētu pie jums iegriezties nākamnedēļ ap šo pašu laiku, un tad mēs varētu apspriest šo jautājumu.

Uldis. Jā, labi, es jūs gaidīšu.

[Zemsvītras piezīme]