Paļausimies uz Jehovu — ”visa mierinājuma Dievu”
”Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs.” (2. Kor. 1:3.)
1. Kas palaikam ir vajadzīgs visiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma?
JAU kopš dzimšanas visiem cilvēkiem ir vajadzīgs mierinājums. Mazuļi sāk skaļi raudāt, lai darītu zināmu, ka nejūtas labi, piemēram, kad vēlas, lai viņus apmīļo vai pabaro. Arī tad, kad mēs kļūstam vecāki, mēs bieži vien jūtam vajadzību pēc atbalsta un mierinājuma. It īpaši tas ir nepieciešams, kad mēs pieredzam grūtas situācijas.
2. Ko Jehova apliecina tiem, kas uz viņu paļaujas?
2 Tuvinieki un draugi mums var sniegt zināmu mierinājumu. Tomēr mēs varam pieredzēt tādus brīžus, kad cilvēki mums nespēj palīdzēt un nepieciešamo mierinājumu var dot vienīgi Dievs. Viņa Rakstos ir lasāms: ”Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc.. Viņš.. dzird viņu brēkšanu.” (Ps. 145:18, 19.) Tik tiešām, ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus”. (Ps. 34:16.) Bet, lai mēs saņemtu Dieva atbalstu un mierinājumu, mums ir jāpaļaujas uz viņu. Tas ir skaidri redzams no psalmu sacerētāja Dāvida vārdiem: ”Tas Kungs ir patvērums tam, kas apspiests, tversme bēdu laikā. Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu vārdu, jo Tu Kungs nepamet tos, kas Tevi meklē.” (Ps. 9:10, 11.)
3. Kādu piemēru Jēzus minēja, lai paskaidrotu, ka Jehova mīl savus kalpus?
3 Jehovam viņa kalpi ir ļoti dārgi. To apstiprināja Jēzus, kad teica: ”Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām nieka monētām? Tomēr nevienu no tiem Dievs nav aizmirsis. Pat visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti. Nebaidieties! Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Lūk. 12:6, 7.) Ar pravieša Jeremijas starpniecību Jehova savai tautai senatnē sacīja: ”Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību.” (Jer. 31:3.)
4. Kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovas solījumiem?
4 Grūtībās mēs varam gūt mierinājumu, ja paļaujamies uz Jehovu un ticam viņa solījumiem. Mūsu paļāvībai uz Dievu jābūt tikpat stiprai, kāda bija Jozuam, kas ar pārliecību teica: ”Nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.” (Joz. 23:14.) Turklāt mēs varam nešaubīties — pat ja mums tagad ir jāiztur kāds smags pārbaudījums, ”Dievs ir uzticams”, un viņš nekad nepametīs savus uzticīgos kalpus. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:13.)
5. Kā mēs varam mierināt citus?
5 Apustulis Pāvils runāja par Jehovu kā par ”visa mierinājuma Dievu”. Mierināt nozīmē ar saviem vārdiem un izturēšanos remdēt kāda bēdas vai mazināt satraukumu un iedvest viņā mieru, un Jehova patiešām to arī dara. (Nolasīt 2. Korintiešiem 1:3, 4.) Mūsu debesu Tēva rīcībā ir viss nepieciešamais, lai viņš varētu mierināt tos, kas viņu mīl, un nekas un neviens nespēj viņu aizkavēt to darīt. Savukārt ”ar to mierinājumu, ko paši saņemam no Dieva,” mēs varam mierināt ticības biedrus ”jebkādās bēdās”. Tā izpaužas Jehovas apbrīnojamā spēja mierināt noskumušos.
Palīdzība grūtos brīžos
6. Kas var radīt vajadzību pēc mierinājuma?
6 Dzīvē ir daudz situāciju, kurās mums ir nepieciešams mierinājums. Piemēram, dziļas bēdas var sagādāt tuva cilvēka zaudējums, un it īpaši smagi ir tad, ja nāve ir atņēmusi dzīvesbiedru vai bērnu. Tāpat mierinājums ir vajadzīgs tiem, kas cieš no diskriminācijas vai saskaras ar aizspriedumiem. Vajadzību pēc mierinājuma rada arī slikta veselība, gadu nasta, trūcīgi apstākļi, problēmas laulībā un satraucoši notikumi pasaulē.
7. a) Kāds mierinājums mums ir vajadzīgs smagās situācijās? b) Kā Jehova var palīdzēt ”salauztai un sagrauztai sirdij”?
7 Kad mūs māc bēdas, mums ir vajadzīgs mierinājums, kas var pasargāt mūsu sirdi, prātu, jūtas, veselību un garīgumu. Ja runājam par sirdi, Bībelē ir atzīts, ka tā var būt ”salauzta un sagrauzta”. (Ps. 51:19.) Jehova katrā ziņā spēj palīdzēt šādā situācijā, jo viņš ”dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes”. (Ps. 147:3.) Pat īpaši smagos brīžos, kad mūsu sirds ir bēdu satriekta, Dievs mums var sniegt atvieglojumu, ja mēs viņu lūdzam ticībā un pildām viņa likumus. (Nolasīt 1. Jāņa 3:19—22; 5:14, 15.)
8. Kā Jehova mums var palīdzēt, ja mūsu prāts ir satraukts?
8 Dažādi pārbaudījumi var raisīt mūsu prātā raižpilnas domas. Paši ar saviem spēkiem mēs bieži vien nespējam tikt galā ar ticības pārbaudījumiem. Psalmu sacerētājs vērsās pie Dieva ar vārdiem: ”Kad raizes nomāca mani, Tu mierinot mani ielīksmoji.” (Ps. 94:19, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Savukārt Pāvils rakstīja: ”Ne par ko neraizējieties, bet it visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam lūgšanās un karstās lūgsnās līdz ar pateicību, un Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi un prātu Kristū Jēzū.” (Filip. 4:6, 7.) Kad mūsu prāts ir satraukts, mēs varam smelties mierinājumu, lasot Bībeli un pārdomājot izlasīto. (2. Tim. 3:15—17.)
9. Kā mēs varam tikt galā ar negatīvām emocijām?
9 Reizēm mēs varam kļūt tik nomākti, ka varam pilnībā nonākt negatīvu jūtu varā. Varbūt mums šķiet, ka mēs nespējam pildīt kādu no Bībelē noteiktajiem pienākumiem vai kādu uzdevumu kalpošanā. Tomēr arī šādā gadījumā Jehova var mūs mierināt un mums palīdzēt. Minēsim kādu piemēru. Kad Jozua saņēma uzdevumu vadīt izraēliešus cīņā ar varenām un naidīgām tautām, Mozus tautai teica: ”Esiet stipri un droši! — Nebīstaities un nebaiļojieties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, kas iet tev līdz tavā priekšā, tas tevi neatstās nedz arī tevi pametīs.” (5. Moz. 31:6.) Ar Jehovas atbalstu Jozua spēja ievest Dieva tautu Apsolītajā zemē un uzvarēt visus ienaidniekus. Agrāk arī pats Mozus pie Sarkanās jūras bija izjutis Dieva atbalstu. (2. Moz. 14:13, 14, 29—31.)
10. Kas mums var palīdzēt, kad no smagiem pārdzīvojumiem cieš mūsu veselība?
10 Nepatīkami notikumi var slikti ietekmēt mūsu veselību. Mēs droši vien zinām, ka pilnvērtīgs uzturs, pietiekama atpūta, regulāra fiziskā aktivitāte, personiskā higiēna un tīrība mājās var mūs iespaidot pozitīvi. Mūsu veselību veicina arī garīgs skatījums uz dzīvi. Tāpēc, kad mums kaut kas sagādā sāpīgus pārdzīvojumus, būtu noderīgi atsaukt prātā notikumus Pāvila dzīvē un viņa uzmundrinošos vārdus: ”Mūs spiež no visām pusēm, tomēr mēs neesam iedzīti stūrī; esam apjukuši, bet ne izmisuši; mūs vajā, tomēr mēs neesam pamesti; esam satriekti, bet ne zuduši pavisam.” (2. Kor. 4:8, 9.)
11. Kā mums jārīkojas, lai saglabātu stipru garīgumu?
11 Daži pārbaudījumi var iedragāt mūsu garīgumu. Taču arī tādos pārbaudījumos mēs varam paļauties uz Jehovas palīdzību. Viņa Rakstos ir teikts: ”Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus.” (Ps. 145:14.) Lai nepieļautu, ka cieš mūsu garīgums, mums ir jālūdz palīdzība draudzes vecākajiem. (Jēk. 5:14, 15.) Un, ja mēs pastāvīgi turēsim prātā Bībelē sniegto cerību uz mūžīgu dzīvi, mēs gūsim spēku, kas nepieciešams, lai izturētu ticības pārbaudījumus. (Jāņa 17:3.)
Cilvēki, kas izjuta Dieva mierinājumu
12. Kā Jehova mierināja Ābrahāmu?
12 Viens no psalmu sacerētājiem vērsās pie Jehovas ar lūgumu: ”Piemini vārdu, ko Tu esi teicis savam kalpam un uz ko Tu man ļāvi cerēt! Tā ir mana ieprieca manās bēdās, jo Tavs vārds mani atspirdzina.” (Ps. 119:49, 50.) Mums ir pieejami Jehovas iedvesmotie Raksti, kuros var lasīt daudz gadījumu par to, kā viņš ir mierinājis savus kalpus. Piemēram, Ābrahāms acīmredzot bija ļoti uztraukts, uzzinot, ka Jehova grasās iznīcināt Sodomu un Gomoru. Dievbijīgais patriarhs Dievam vaicāja: ”Vai Tu tiešām gribi iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo?” Mierinot Ābrahāmu, Jehova viņam apliecināja, ka pat tādā gadījumā, ja Sodomā atrastos tikai 50 taisnie, viņš nenopostītu pilsētu. Tomēr Ābrahāms uzdeva Jehovam līdzīgu jautājumu vēl piecas reizes. Viņš jautāja: kā būtu, ja pilsētā atrastos tikai 45 taisnīgi cilvēki? Bet kā tad, ja 40? 30? 20? 10 cilvēki? Un ik reizi Jehova ļoti pacietīgi un laipni apliecināja Ābrahāmam, ka tādā gadījumā pilsēta tiktu saudzēta. Kaut arī izrādījās, ka tur nav pat 10 taisno, Jehova izglāba Latu un viņa meitas. (1. Moz. 18:22—32; 19:15, 16, 26.)
13. Kā Anna apliecināja savu paļāvību uz Jehovu?
13 Elkanas sieva Anna karsti ilgojās pēc bērna. Taču viņa bija neauglīga, un tas viņu ļoti nomāca. Viņa izkratīja savu sirdi lūgšanā Jehovam, un augstais priesteris Ēlis sacīja: ”Lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu!” Šie vārdi nomierināja Annu, un ”viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi”. (1. Sam. 1:8, 17, 18.) Anna paļāvās uz Jehovu un atstāja visu viņa rokās. Kaut arī viņa nezināja, kas notiks tālāk, viņa izjuta iekšēju mieru. Drīz vien Jehova atbildēja uz Annas lūgšanu — viņai iestājās grūtniecība, un viņa laida pasaulē dēlu, ko nosauca par Samuēlu. (1. Sam. 1:20.)
14. Kāpēc Dāvidam bija vajadzīgs mierinājums, un pie kā viņš vērsās pēc palīdzības?
14 Dieva mierinājumu izjuta arī senās Izraēlas ķēniņš Dāvids. Jehova redz, kas ir cilvēka sirdī, tāpēc tad, kad viņš Dāvidu izraudzīja par nākamo Izraēlas ķēniņu, viņš zināja, ka Dāvids ir krietns cilvēks, kas ir pilnīgi uzticīgs viņam. (1. Sam. 16:7; 2. Sam. 5:10.) Tomēr vēlāk Dāvids pārkāpa laulību, stādamies attiecībās ar Batsebu, un pēc tam, lai slēptu izdarīto, organizēja Batsebas vīra slepkavību. Kad Dāvids aptvēra sava grēka smagumu, viņš Jehovam lūdza: ”Izdzēs manus pārkāpumus savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīsti mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!” (Ps. 51:3—5.) Dāvids no sirds nožēloja savu nepareizo rīcību, un Jehova viņam piedeva, tomēr viņam bija jāpieredz sava pārkāpuma sekas. (2. Sam. 12:9—12.) Bet Jehovas žēlastība bija mierinājuma avots šim pazemīgajam Jehovas kalpam.
15. Kādu palīdzību Jēzus īsi pirms savas nāves saņēma no Jehovas?
15 Kad Jēzus bija uz zemes, viņš pieredzēja daudz pārbaudījumu. Kaut arī Jehova pieļāva šādas grūtības, pilnīgais cilvēks Jēzus saglabāja nevainojamu uzticību Jehovam, vienmēr paļāvās uz viņu un atbalstīja viņa augstāko varu. Tuvojoties brīdim, kad Jēzum bija jātiek nodotam un sodītam ar nāvi, viņš lūgšanā Jehovam teica: ”Lai notiek nevis pēc mana, bet pēc tava prāta.” Tad Jēzum parādījās eņģelis, kas viņu stiprināja. (Lūk. 22:42, 43.) Dievs sniedza Jēzum vajadzīgo mierinājumu, spēku un atbalstu.
16. Kā Dievs var stiprināt savus kalpus, kam viņu ticības dēļ draud nāve?
16 Pat tad, ja mums savas kristīgās pārliecības dēļ draudētu nāve, Jehova mums var palīdzēt saglabāt uzticību viņam, un viņš to noteikti darīs. Mierinājumu mums dod arī cerība uz augšāmcelšanu. Mēs ļoti gaidām dienu, kad pēdējais ienaidnieks — nāve — ”tiks iznīcināts”. (1. Kor. 15:26.) Uzticīgie Dieva kalpi, kā arī daudzi citi, kas ir miruši, atrodas Dieva nevainojamajā atmiņā, un viņi tiks piecelti no nāves. (Jāņa 5:28, 29; Ap. d. 24:15.) Ja mums būs ticība Jehovas apsolītajai augšāmcelšanai, mēs vajāšanās izjutīsim iekšēju mieru un saglabāsim savu cerību stipru.
17. Kā Jehova mūs mierina, kad nāve mums ir laupījusi kādu tuvu cilvēku?
17 Cik gan mierinoši ir zināt, ka mums tuvie cilvēki, kas dus nāves miegā, tiks piecelti no nāves un varēs dzīvot brīnišķīgā jaunā pasaulē, kurā vairs nebūs ciešanu, kas aptumšo dzīvi tagad. ”Lielajam pulkam” Jehovas kalpu, kas paliks dzīvi, kad ies bojā ļaunā pasaule, būs liels prieks sagaidīt augšāmceltos un viņus mācīt. (Atkl. 7:9, 10.)
Mūs sargā Dieva ”mūžīgās rokas”
18., 19. Kā Dieva kalpi ir saņēmuši mierinājumu vajāšanās?
18 Mozus iedrošināja senos izraēliešus, vērsdamies pie viņiem ar šādiem stiprinošiem un sirsnīgiem vārdiem: ”Mūžīgais Dievs ir tavs patvērums, un zem debesīm pār tevi ir izplestas mūžīgas rokas.” (5. Moz. 33:27.) Vēlāk pravietis Samuēls tautai teica: ”Neatkāpieties no tā Kunga, bet kalpojiet tam Kungam ar visu savu sirdi. [..] ..tas Kungs savu tautu neatmetīs sava lielā apsolījuma dēļ.” (1. Sam. 12:20—22.) Kamēr vien mēs uzticīgi kalpojam Jehovam, viņš mūs neatstās. Viņš mums vienmēr sniegs savu atbalstu.
19 Šajās pēdējās dienās, kad ir iestājušies grūti laiki, Dievs saviem kalpiem aizvien dod vajadzīgo palīdzību un mierinājumu. Pēdējā gadsimta gaitā visā pasaulē tūkstošiem mūsu ticības biedru ir tikuši vajāti un ieslodzīti tikai tāpēc, ka ir kalpojuši Jehovam. Viņu pieredzētais liecina, ka pārbaudījumu laikā Jehova tiešām stiprina savus kalpus. Piemēram, kāds brālis bijušajā Padomju Savienībā ticības dēļ bija notiesāts uz 23 gadiem ieslodzījumā. Tomēr pat nebrīvē viņš saņēma garīgo uzturu, no kura viņš guva spēku un mierinājumu. Viņš sacīja: ”Pa visiem šiem gadiem es esmu iemācījies paļauties uz Jehovu un viņa spēku.” (Nolasīt 1. Pētera 5:6, 7.)
20. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mūs neatstās?
20 Lai kādas grūtības mēs vēl pieredzētu, mums būtu jāpatur prātā psalmu sacerētāja mierinošie vārdi: ”Tas Kungs neatstums savu tautu.” (Ps. 94:14.) Kaut arī mums pašiem palaikam ir vajadzīgs mierinājums, mēs spējam mierināt citus. Problēmu māktajā pasaulē mēs varam nest mierinošu vēsti visiem, kas ir noskumuši, un par to ir runāts nākamajā rakstā.
Kā jūs atbildētu?
• Kas mums var sagādāt raizes un ciešanas?
• Kā Jehova sniedz mierinājumu saviem kalpiem?
• Kas mūs var mierināt nāves draudu priekšā?
[Papildmateriāls/Attēli 25. lpp.]
KĀ NEPIEĻAUT, KA RAIZES POSTOŠI IETEKMĒTU MŪSU...
▪ sirdi: Ps. 147:3; 1. Jāņa 3:19—22; 5:14, 15;
▪ prātu: Ps. 94:19 (VDP); Filip. 4:6, 7;
▪ jūtas: 2. Moz. 14:13, 14; 5. Moz. 31:6;
▪ veselību: 2. Kor. 4:8, 9;
▪ garīgumu: Ps. 145:14; Jēk. 5:14, 15.