Jehova pulcē savu ģimeni
”Es jūs lūdzu: ..centieties saglabāt gara vienotību.” (EFES. 4:1, 3.)
KĀ JŪS PASKAIDROTU?
Ar kādu mērķi Dievs visu pārvalda?
Kā mēs varam ”saglabāt gara vienotību”?
Kas mums palīdz ”izturēties citam pret citu laipni”?
1., 2. Kāds ir Jehovas nodoms par zemi un cilvēkiem?
AR KO jums saistās vārds ”ģimene”? Vai prātā nāk sirsnīga un priekpilna gaisotne? Kopīgi mērķi un to īstenošana? Drošības sajūta un iespējas augt, mācīties un apmainīties domām? Tā droši vien ir, ja jūsu ģimene ir stipra. Ģimenes iedibinātājs ir pats Jehova. (Efes. 3:14, 15.) Viņa iecere bija tāda, lai visiem, ko viņš ir radījis, gan debesīs, gan uz zemes, būtu drošības sajūta, savstarpēja uzticība un patiesa vienotība.
2 Kad cilvēki sagrēkoja, viņi vairs nepiederēja pie Dieva lielās ģimenes, bet Jehovas nodoms tāpēc nav mainījies. Viņš parūpēsies, lai Ādama un Ievas pēcnācēji piepildītu visu zemi, kas būs kļuvusi par paradīzi. (1. Moz. 1:28; Jes. 45:18.) Jehova ir izdarījis visu, lai šis nodoms īstenotos. Par daudz ko no viņa paveiktā ir stāstīts Vēstulē efesiešiem, kuras tēma ir vienotība. Apskatīsim dažus pantus no šīs Bībeles grāmatas un padomāsim, kā mēs varam darboties saskaņā ar Jehovas nodomu apvienot visu radību.
KĀ JEHOVA VISU PĀRVALDA
3. Ko nozīmē Efesiešiem 1:10 lasāmie vārdi, ka Dievs ”pārvalda visu”, un kad sākās šīs pārvaldīšanas pirmais posms?
3 Jehovas rīcība un viņa nodoms ir saskanīgi. Tāpēc, kad bija ”beigušies noliktie laiki”, Dievs sāka ”pārvaldīt visu” — veikt pasākumus visu saprātīgo būtņu apvienošanai. (Nolasīt Efesiešiem 1:8—10.) Šie pasākumi tiek īstenoti divos posmos. Vispirms svaidīto draudze tiek sagatavota dzīvei debesīs, kur Jēzus Kristus garīgā ziņā ir viņu galva. Šis posms sākās 33. gada Vasarsvētkos, kad Jehova sāka pulcēt tos, kas kopā ar Kristu valdīs debesīs. (Ap. d. 2:1—4.) Tā kā svaidītie ir atzīti par taisniem un var iegūt dzīvību uz Kristus izpirkuma upura pamata, viņi labprāt atzīst, ka ir pieņemti par ”Dieva bērniem”. (Rom. 3:23, 24; 5:1; 8:15—17.)
4., 5. Ko sevī ietver Dieva īstenotās pārvaldīšanas otrais posms?
4 Otrajā posmā tiek sagatavoti tie, kas dzīvos paradīzē uz zemes Kristus mesiāniskās valstības pakļautībā. Sākotnējo šīs grupas daļu veido ”lielais pulks”. (Atkl. 7:9, 13—17; 21:1—5.) Tūkstoš gadu valdīšanas laikā šiem cilvēkiem pievienosies miljardiem augšāmcelto. (Atkl. 20:12, 13.) Cik spilgti augšāmcelšana apliecinās mūsu vienotību! Tūkstoš gadu beigās ”to, kas uz zemes,” gaida pēdējais pārbaudījums. Visi, kas paliks uzticīgi Dievam, tiks pieņemti par ”Dieva bērniem” uz zemes. (Rom. 8:21; Atkl. 20:7, 8.)
5 Patlaban rit abi Dieva īstenotās pārvaldīšanas posmi — apvienošana gan debesīs, gan uz zemes. Bet kā mēs personiski varam darboties saskaņā ar to, kā Dievs visu pārvalda?
”SAGLABĀT GARA VIENOTĪBU”
6. Kā Bībelē norādīts, ka kristiešiem jāpulcējas kopā?
6 Bībelē norādīts, ka kristiešiem ir jāpulcējas kopā. (1. Kor. 14:23; Ebr. 10:24, 25.) Runa nav tikai par to, ka viņiem kādu laiku jāuzturas vienā vietā kā, piemēram, cilvēkiem, kas ir atnākuši uz tirgu vai sporta arēnu. Patiesa vienotība nozīmē daudz vairāk. Tā ir sasniedzama, ja liekam lietā Jehovas pamācības un ļaujam, lai mūs veido viņa svētais gars.
7. Ko nozīmē ”saglabāt gara vienotību”?
7 Lai gan Jehova, balstoties uz Kristus izpirkuma upuri, svaidītos ir atzinis par taisniem kā savus dēlus un citas avis — kā savus draugus, tomēr, kamēr mēs dzīvojam uz zemes pašreizējā pasaules kārtībā, laiku pa laikam mūsu starpā radīsies personiskas nesaskaņas. (Rom. 5:9; Jēk. 2:23.) Citādi nebūtu vajadzīgs Dieva iedvesmotais padoms būt ”citam pret citu iecietīgiem”. Kā tiek panākta vienotība ar ticības biedriem? Mums jāattīsta ”visa pazemība un lēnprātība”. Turklāt Pāvils aicina ”no sirds censties saglabāt gara vienotību, savienotiem ar miera saiti”. (Nolasīt Efesiešiem 4:1—3.) Lai paklausītu šim padomam, mums jāpakļaujas Dieva gara ietekmei un jāļauj tam mūsos veidot gara augļus. Tie ir augļi, kas novērš plaisas attiecībās, atšķirībā no miesas darbiem, kas šādas plaisas tikai padziļina.
8. Kāpēc var teikt, ka miesas darbi grauj vienotību?
8 Padomāsim, kā ”miesas darbi” grauj vienotību. (Nolasīt Galatiešiem 5:19—21.) Netiklība cilvēku attālina no Jehovas un no draudzes, un laulības pārkāpšana var nežēlīgi atraut bērnus no vecākiem un nevainīgo dzīvesbiedru no vīra vai sievas. Netīrība postoši ietekmē cilvēka vienotību ar Dievu un ar tiem, kas viņu mīl. Katrs, kas ir mēģinājis kaut ko salīmēt, zina, ka savienojuma vieta būs stipra tikai tad, ja abas virsmas ir tīras. Nekautrīga rīcība liecina par pilnīgu necieņu pret Dieva taisnīgajiem likumiem. Arī visi pārējie miesas darbi šķir cilvēkus citu no cita un no Dieva. Tie ir pilnīgā pretrunā ar Jehovas personību.
9. Kā ir iespējams pārbaudīt sevi, vai mēs ”no sirds cenšamies saglabāt gara vienotību”?
9 Ikvienam no mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: vai es tiešām ”no sirds cenšos saglabāt gara vienotību”, ko uztur ”ar miera saiti”? Kā es rīkojos, kad rodas problēmas? Vai es daudziem klāstu savas pretenzijas, cerot iegūt draugu atbalstu? Vai es gaidu, ka vecākie nostāsies manā pusē, bet pats neko nedaru, lai atjaunotu mierīgas attiecības? Vai es izvairos no cilvēkiem, kuriem kaut kas ir pret mani, lai nebūtu ar viņiem jārunā? Ja tā būtu, vai tad varētu apgalvot, ka mēs rīkojamies saskaņā ar Jehovas nodomu visu atkal sapulcēt kopā Kristū?
10., 11. a) Cik svarīgi ir uzturēt mieru ar brāļiem? b) Kāda rīcība veicina mieru un garīgā ziņā labvēlīgus apstākļus?
10 Jēzus sacīja: ”Ja tu nes dāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj dāvanu turpat pie altāra, ej un vispirms salīgsti mieru ar brāli, bet pēc tam nāc atpakaļ un upurē savu dāvanu. Steidzies izlīgt.” (Mat. 5:23—25.) Jēkabs rakstīja, ka ”taisnības augļa sēkla mierā top sēta starp tiem, kas paši tiecas pēc miera”. (Jēk. 3:17, 18.) Mūsu rīcību nevar saukt par taisnīgu, ja netiecamies pēc miera.
11 To var ilustrēt ar šādu piemēru: tiek lēsts, ka dažās kara plosītās valstīs būtu iespējams apstrādāt par 35 procentiem zemes vairāk, ja nebūtu jābaidās no mīnām. Kad sprāgst mīna, zemnieki pamet laukus, ciemi zaudē savu iztikas avotu un pilsētas nesaņem pārtiku. Tāpat mūsu garīgā izaugsme tiek kavēta, ja mums piemīt rakstura īpašības, kas var izjaukt mieru ar brāļiem. Turpretī tad, ja labprāt piedodam citiem un ņemam vērā viņu intereses, mēs veicinām garīgā ziņā labvēlīgus apstākļus.
12. Kā vecākie mums palīdz būt vienotiem?
12 Vienotību lielā mērā var sekmēt arī cilvēki, kas ir doti ”par dāvanām”. Viņu uzdevums ir palīdzēt mums ”sasniegt vienotību ticībā”. (Efes. 4:8, 13.) Kad vecākie sadarbojas ar mums kalpošanā un dod pārdomātus ieteikumus, kas pamatojas uz Dieva vārdiem, viņi mums palīdz gūt panākumus jaunā cilvēka apvilkšanā. (Efes. 4:22—24.) Vai viņu padomos jūs saskatāt Jehovas centienus sagatavot mūs dzīvei jaunajā pasaulē viņa Dēla pakļautībā? Vecākie, vai jūs pūlaties labot citus, paturot prātā šo mērķi? (Gal. 6:1.)
”IZTURIETIES CITS PRET CITU LAIPNI”
13. Kas notiktu, ja mēs neņemtu vērā padomu, kas lasāms Efesiešiem 4:25—32?
13 Vēstulē efesiešiem, 4. nodaļā, no 25. līdz 29. pantam, ir minēta rīcība, no kuras noteikti jāizvairās. Mēs nedrīkstam melot, dusmoties, būt slinki un runāt nelāgus vārdus; mūsu vārdiem jābūt tādiem, kas der stiprināšanai. Neņemot vērā šo padomu, mēs apbēdinātu Dieva garu, jo svētais gars ir spēks, kas veicina vienotību. (Efes. 4:30.) Mieru un vienotību var vairot arī tas, ka paklausām Pāvila tālākajiem vārdiem: ”Atmetiet jebkādu rūgtumu, niknumu, dusmas, kliegšanu, apvainojumus un jebkuru ļaunprātību! Izturieties cits pret citu laipni, ar sirsnīgu iejūtību un augstsirdīgi piedodiet cits citam, tāpat kā Dievs Kristū augstsirdīgi ir piedevis jums.” (Efes. 4:31, 32.)
14. a) Kāpēc Pāvils deva padomu ”izturēties citam pret citu laipni”? b) Kas palīdz būt laipniem?
14 Padomu ”izturieties cits pret citu laipni” Pāvils deva tāpēc, ka mums visiem gadās vismaz kaut kādā mērā būt nelaipniem un mums ir, ko uzlabot. Cik svarīgi ir mācīties citu jūtas vērtēt augstāk par savējām! (Filip. 2:4.) Iespējams, mums gribas pateikt kaut ko tādu, kas citus sasmīdinās vai izcels mūsu prāta spējas, bet vai šajos vārdos izpaudīsies laipnība? Ja padomāsim par to jau iepriekš, mums būs vieglāk ”izturēties.. laipni”.
MĪLESTĪBA UN CIEŅA ĢIMENĒ
15. Uz kādu niansi Kristus attieksmē pret draudzi Pāvils atsaucās Efesiešiem 5:28?
15 Bībelē Kristus attiecības ar draudzi ir salīdzinātas ar vīra un sievas attiecībām. Šis salīdzinājums uzsver gan to, ka laulībā vīram jānodrošina vadība, jāmīl sieva un jārūpējas par viņu, gan arī to, ka sievai jābūt pakļāvīgai. (Efes. 5:22—33.) Uz ko Pāvils norādīja, teikdams: ”Tā arī vīriem jāmīl savas sievas kā sava miesa.”? (Efes. 5:28.) Pirms tam viņš runāja par to, kā ”Kristus ir mīlējis draudzi un atdevis sevi par to, lai to.. attīrītu, mazgājot ūdenī, Dieva vārdos”. Lai darbotos saskaņā ar Jehovas nodomu atkal sapulcināt visu kopā Kristū, vīram jādomā, kā stiprināt savu ģimeni garīgi.
16. Kāds ir iznākums, ja vecāki mājās pilda savus Bībelē minētos pienākumus?
16 Vecākiem jāatceras, ka viņi ir saņēmuši uzdevumu no Jehovas. Diemžēl mūsdienu pasaulē daudziem trūkst mīļuma. (2. Tim. 3:1, 3.) Neskaitāmi vīrieši nepilda tēva pienākumus, un viņu bērniem tas liek justies atstumtiem un nāk tiem par ļaunu. Turpretī Pāvils kristīgiem tēviem deva šādu padomu: ”Nekaitiniet savus bērnus, bet gādājiet par tiem, tos audzinot un pamācot tā, kā grib Jehova.” (Efes. 6:4.) Kur gan citur, ja ne ģimenē, bērniem veidojas pirmais priekšstats par to, ko nozīmē mīlestība un kā jāīsteno vara? Ja vecākiem ir izdevies to iemācīt pareizi, tad viņi ir rīkojušies saskaņā ar to, kā Jehova visu pārvalda. Padarot savas mājas par vietu, kur valda mīlestība un kur nav vietas niknumam, dusmām un apvainojumiem, mēs mācām saviem bērniem, cik svarīgi ir apliecināt mīlestību un ar cieņu izturēties pret varu. Tā mēs viņus sagatavojam dzīvei Dieva jaunajā pasaulē.
17. Kas ir vajadzīgs, lai pretotos Sātanam?
17 Ir jāapzinās, ka Sātans, kurš pirmais izjauca vispārējo mieru, visiem spēkiem traucēs mūsu centienus pildīt Dieva gribu. Bez šaubām, Sātanam ir ļoti pa prātam tas, ka pieaug šķirto laulību skaits, daudzi pāri dzīvo kopā bez precēšanās un iecietīgāka kļūst attieksme pret viendzimuma laulībām. Ne savā rīcībā, ne uzskatos mēs nesekojam tendencēm, kas vērojamas mūsdienu sabiedrībā. Mūsu paraugs ir Kristus. (Efes. 4:17—21.) Mēs tiekam aicināti ”tērpties pilnā apbruņojumā, ko dod Dievs”, lai sekmīgi pretotos Sātanam un viņa dēmoniem. (Nolasīt Efesiešiem 6:10—13.)
”STAIGĀJIET MĪLESTĪBĀ”
18. Kas ir kristiešu vienotības atslēga?
18 Kristiešu vienotības patiesā atslēga ir mīlestība. Mūsu sirds ir pilna mīlestības pret ”vienu Kungu”, pret ”vienu.. Dievu” un citam pret citu, un mēs esam apņēmušies ”saglabāt gara vienotību, savienoti ar miera saiti”. (Efes. 4:3—6.) Jēzus lūgšanā runāja par šādu mīlestību: ”Es lūdzu ne tikai par viņiem, bet arī par tiem, kas sāks man ticēt viņu vārdu dēļ, lai viņi visi būtu viens, tāpat kā tu, Tēvs, esi vienots ar mani un es esmu vienots ar tevi, lai arī viņi būtu vienoti ar mums.. [..] Es tavu vārdu esmu darījis viņiem zināmu un vēl darīšu zināmu, lai viņos būtu tāda mīlestība, ar kādu tu mani esi mīlējis, un es būtu vienots ar viņiem.” (Jāņa 17:20, 21, 26.)
19. Ko jūs esat apņēmušies darīt?
19 Ja savas nepilnības dēļ mums reizēm jāizcīna iekšēja cīņa, tad, mīlestības mudināti, lūgsim tāpat, kā to darīja psalma sacerētājs: ”Saliedē manu sirdi, lai bijāju Tavu Vārdu!” (Ps. 86:11, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Būsim apņēmības pilni pretoties Sātana pūlēm attālināt mūs no mīlošā debesu Tēva un no tiem, pret kuriem viņš ir labvēlīgs. Visiem spēkiem centīsimies ”līdzināties Dievam, būdami viņa mīļie bērni, un staigāt mīlestībā” — gan ģimenē, gan kalpošanā, gan draudzē. (Efes. 5:1, 2.)
[Attēls 29. lpp.]
Atstājis dāvanu pie altāra, izraēlietis dodas salīgt mieru ar savu brāli
[Attēls 31. lpp.]
Vecāki, māciet saviem bērniem parādīt cieņu!