Gaidīsim uz Jehovu!

 1. Kāpēc mēs varētu kļūt nepacietīgi?

KAD 1914. gadā tika nodibināta mesiāniskā valstība, sākās Sātana pasaules pēdējās dienas. Debesīs izcēlās karš, un Jēzus nometa Sātanu un dēmonus zemes apkaimē. (Nolasīt Atklāsmes 12:7—9.) Sātans zina, ka viņam ir atlicis ”maz laika”. (Atkl. 12:12.) Taču šis neilgais laiks turpinās jau gadu desmitiem, un dažiem varbūt šķiet, ka pēdējās dienas ir ieilgušas. Vai arī mēs, gaidot, kad Jehova rīkosies, neesam kļuvuši nepacietīgi?

 2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Nepacietība var būt bīstama, jo tās dēļ mēs varētu rīkoties pārsteidzīgi. Kā iemācīties pacietīgi gaidīt uz Dievu? Šajā ziņā mums palīdzēs šis raksts, kurā atrodamas atbildes uz trim jautājumiem: ko par pacietību var mācīties no pravieša Mihas? Kādi notikumi liecinās, ka gaidīšanai ir pienācis gals? Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam Jehovas pacietību?

 3. Kādi apstākļi Izraēlā valdīja Mihas laikā?

³ Nolasīt Mihas 7:2—6. Jehovas pravietis Miha redzēja, kā apstākļi Izraēlā garīgā ziņā pasliktinās, līdz kamēr ļaunā ķēniņa Ahasa valdīšanas laikā tie kļuva briesmīgi. Izraēliešus, kas nebija uzticīgi Dievam, Miha salīdzina ar ”ērkšķiem” un ”ērkšķu dzīvžogu”. Tāpat kā ērkšķu dzīvžogs saskrāpē katru, kas mēģina caur to izspraukties, izraēlieši nodarīja ļaunu ikvienam, ar ko viņi nonāca saskarē. Stāvoklis bija tik bēdīgs, ka pat ģimenē cilvēki nespēja sadzīvot cits ar citu. Saprazdams, ka viņš pats nekādi nevar ietekmēt notiekošo, Miha par visu pastāstīja Jehovam un tad pacietīgi gaidīja, kad Jehova rīkosies. Miha bija pārliecināts, ka Jehova iejauksies notikumos, kad uzskatīs par vajadzīgu.

 4. Ar kādām grūtībām mēs saskaramies?

⁴ Tāpat kā Miham, mums ir jādzīvo starp savtīgi noskaņotiem cilvēkiem. Daudzi ir ”nepateicīgi, neuzticīgi, bez mīļuma”. (2. Tim. 3:2, 3.) Nav patīkami redzēt, ka darbabiedri, skolasbiedri un kaimiņi rīkojas egoistiski. Ir Dieva kalpi, kas atrodas vēl grūtākā situācijā. Jēzus sacīja, ka viņa sekotāji sastapsies ar pretestību ģimenē, un, aprakstīdams, kā cilvēkus ietekmēs viņa sludinātā vēsts, viņš izmantoja vārdus, kas līdzinās Mihas grāmatas 7. nodaļas 6. pantā lasāmajiem. ”Es esmu nācis radīt šķelšanos,” teica Jēzus, ”starp dēlu un tēvu, starp meitu un māti, starp vedeklu un viņas vīramāti. Tiešām, cilvēka mājinieki būs viņa ienaidnieki.” (Mat. 10:35, 36.) Cik gan grūti ir panest izsmieklu un pretestību no ģimenes locekļiem, kas nepiekrīt mūsu reliģiskajiem uzskatiem! Ja mums jāpieredz šāds pārbaudījums, nepadosimies ģimenes spiedienam. Paliksim uzticīgi Jehovam un pacietīgi gaidīsim, kad viņš rīkosies. Ja pastāvīgi lūgsim viņam palīdzību, viņš mums piešķirs spēku un gudrību, kas ļaus izturēt.

5., 6. Kā Jehova atalgoja Mihu, bet ko Miha nepieredzēja?

⁵ Jehova atalgoja Mihu par pacietību. Miha bija liecinieks tam, kā pienāk gals ķēniņam Ahasam un tā bezdievīgajai valdīšanai. Viņš redzēja, kā troni manto Ahasa dēls Hiskija, kas kļuva par labu valdnieku un atjaunoja tīro pielūgsmi. Piepildījās arī spriedums, ko Jehova ar Mihas starpniecību bija pasludinājis Samarijai, — tas notika, kad asīrieši iebruka ziemeļu valstī Izraēlā. (Mih. 1:6.)

⁶ Taču Miha nepieredzēja piepildāmies visu, ko viņš Jehovas uzdevumā bija pravietojis. Piemēram, Miha rakstīja: ”Visu dienu galā kalns, uz kura atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni un paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā. To starpā būs arī daudzas pagānu tautas, tās ies un sacīs: ”Nāciet, lai steidzamies augšup tā Kunga kalnā!”” (Mih. 4:1, 2.) Miha nomira ilgi pirms tam, kad šis pravietojums piepildījās. Tomēr viņš bija apņēmības pilns palikt uzticīgs Jehovam līdz pat nāvei, lai ko darītu apkārtējie. Par to Miha rakstīja: ”Ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!” (Mih. 4:5.) Kaut arī laiki bija grūti, Miha pacietīgi gaidīja, jo viņam nebija ne mazāko šaubu, ka Jehova izpildīs visus savus solījumus. Šis uzticīgais pravietis paļāvās uz Jehovu.

7., 8. a) Kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovu? b) Kādā gadījumā laiks paies ātrāk?

⁷ Vai arī mums ir tāda pati paļāvība uz Jehovu? Mums tāda noteikti var būt. Mēs paši savām acīm varam vērot, kā piepildās Mihas pravietojums. ”Visu dienu galā” miljoniem ļaužu no visām tautām, ciltīm un valodām saplūst pie ”kalna, uz kura atrodas tā Kunga nams”. Lai arī šie cilvēki nāk no valstīm, kas sacenšas cita ar citu, viņi ir pārkaluši ”zobenus lemešos” un ”nemācās vairs karot”. (Mih. 4:3.) Iespēja piederēt pie Jehovas miermīlīgās tautas ir kaut kas īpašs.

⁸ Protams, mēs vēlamies, lai Jehova drīz darītu galu pašreizējai ļaunajai pasaulei. Bet, lai mēs spētu pacietīgi gaidīt, mums jāraugās uz visu no Jehovas viedokļa. Jehova ir noteicis dienu, kad viņš tiesās cilvēci ”ar viņa izraudzīta vīra” — Jēzus Kristus — starpniecību. (Ap. d. 17:31.) Kamēr tas vēl nav noticis, Dievs visdažādākajiem cilvēkiem piedāvā iespēju ”pilnībā iepazīt patiesību”, attiecīgi rīkoties un tikt izglābtiem. Runa ir par cilvēku dzīvību. (Nolasīt 1. Timotejam 2:3, 4.) Ja darīsim visu, lai palīdzētu citiem pilnībā iepazīt Dievu, tad laiks, kas vēl atlicis līdz Jehovas sprieduma izpildei, paies ātrāk. Pavisam drīz šis laiks būs beidzies — un tas notiks piepeši. Cik gan priecīgi mēs tad būsim, ka nežēlojām pūles, sludinot valstību!

9.—11. Vai pravietojums no 1. Tesalonikiešiem 5:3 jau ir piepildījies? Paskaidrojiet.

⁹ Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:1—3. Tuvā nākotnē tautas runās: ”Miers un drošība!” Lai šis paziņojums mūs nepārsteigtu nesagatavotus, mums ir nepieciešams ”palikt nomodā un paturēt skaidru prātu”. (1. Tes. 5:6.) Palikt garīgā nomodā mums palīdzēs īss pārskats par notikumiem, kas risinās pirms šī zīmīgā paziņojuma.

¹⁰ Pēc abiem pasaules kariem daudz tika runāts par mieru. Pēc Pirmā pasaules kara cerībā nodibināt mieru tika izveidota Tautu Savienība. Vēlāk, kad beidzās Otrais pasaules karš, daudzi gaidīja, ka mieru uz zemes panāks Apvienoto Nāciju Organizācija. Kā varas pārstāvji, tā reliģiskie vadītāji tieši ar šīm organizācijām ir saistījuši cerības uz mieru pasaulē. Piemēram, 1986. gadu ANO plaši izsludināja par starptautisko miera gadu. Togad daudzi valstu vadītāji un reliģiskie līderi Asīzē (Itālija) tikās ar katoļu baznīcas galvu, lai lūgtu par mieru.

¹¹ Tomēr ne tajā, ne citās reizēs, kad ir runāts par mieru un drošību, nav piepildījies pravietojums, kas lasāms 1. Tesalonikiešiem 5:3. Kāpēc tā var apgalvot? Tāpēc, ka paredzētā ”pēkšņā iznīcināšana” vēl nav notikusi.

12. Kas ir zināms par paziņojumu ”Miers un drošība!”?

¹² No kurienes nāks nozīmīgais paziņojums ”Miers un drošība!”? Kāda būs kristīgo baznīcu un citu reliģiju vadītāju loma tajā? Kāda saistība ar šo paziņojumu būs valstu vadītājiem? Bībelē tas nav paskaidrots. Bet vienu gan mēs zinām skaidri: lai kādā veidā šis paziņojums izskanētu un lai cik pārliecinoši tas izklausītos, tas nevēstīs patiesu mieru un drošību. Vecā pasaule joprojām paliks Sātana varā. Tā ir sabojāta pašos pamatos un tāda arī paliks. Būtu ļoti skumji, ja kāds no mums noticētu Sātana propagandai un pārkāptu kristīgo neitralitāti.

13. Kāpēc eņģeļi aiztur iznīcības vējus?

¹³ Nolasīt Atklāsmes 7:1—4. Kamēr mēs gaidām piepildāmies 1. Tesalonikiešiem 5:3, vareni eņģeļi aiztur lielā posta iznīcības vējus. Ko viņi gaida? Apustulis Jānis min vienu būtisku notikumu — ”mūsu Dieva kalpu” beidzamo apzīmogošanu.a Tiklīdz šī beidzamā apzīmogošana būs galā, eņģeļi atlaidīs iznīcības vējus. Kas notiks pēc tam?

14. Kas liecina, ka lielās Babilonas bojāeja ir tuvu?

¹⁴ Pelnīts gals pienāks lielajai Babilonai — visām viltus reliģijām. ”Tautas, ļaužu pūļi, tautības un valodas” nespēs pasargāt lielo Babilonu. Jau tagad pazīmes liecina, ka tās bojāeja tuvojas. (Atkl. 16:12; 17:15—18; 18:7, 8, 21.) Atbalsta trūkums reliģijai un reliģiskajiem vadītājiem ir redzams plašsaziņas līdzekļos, kur tie arvien vairāk tiek kritizēti. Lielās Babilonas vadītāji tik un tā uzskata, ka viņiem nedraud nopietnas briesmas, taču viņi smagi maldās. Kad būs izskanējis paziņojums ”Miers un drošība!”, Sātana pasaules politiskie elementi pēkšņi uzbruks viltus reliģijai un to iznīcinās. Lielā Babilona būs zudusi uz visiem laikiem. Šos iespaidīgos notikumus noteikti ir vērts pacietīgi gaidīt. (Atkl. 18:8, 10.)

15. Kāpēc Jehova nav rīkojies pārsteidzīgi?

¹⁵ Lai gan daudzi nievā viņa vārdu, Jehova pacietīgi gaida, kad pienāks īstais laiks rīkoties. Jehova nevēlas, lai ietu bojā kaut viens godprātīgs cilvēks. (2. Pēt. 3:9, 10.) Vai mums ir tāda pati attieksme? Ir vairāki veidi, kā mēs varam apliecināt savu pateicību par Jehovas pacietību, pirms pienāk viņa diena.

16., 17. a) Kāpēc mums jāpalīdz tiem, kas ir kļuvuši neaktīvi? b) Kāpēc neaktīvajiem jāsteidzas atgriezties pie Jehovas?

¹⁶ Palīdzēsim tiem, kas ir kļuvuši neaktīvi. Jēzus teica, ka debesīs valda prieks, ja tiek atrasta kaut vai viena noklīdusi avs. (Mat. 18:14; Lūk. 15:3—7.) Jehovam, bez šaubām, patiesi rūp visi, kas ir apliecinājuši mīlestību pret viņa vārdu, pat ja pašreiz tie aktīvi nekalpo viņam. Palīdzot šādiem cilvēkiem atgriezties draudzē, mēs iepriecinām Jehovu un eņģeļus.

¹⁷ Vai jūs esat starp tiem, kas patlaban aktīvi nekalpo Dievam? Varbūt jūs aizvainoja kāds draudzes loceklis un jūs pārstājāt uzturēt kontaktus ar Jehovas organizāciju. Iespējams, kopš tā brīža ir pagājis kāds laiks, tāpēc būtu vērtīgi pārdomāt dažus jautājumus: ”Vai mana dzīve tagad ir saturīgāka, un vai es jūtos laimīgāks? Vai mani aizvainoja Jehova, jeb vai tas bija nepilnīgs cilvēks? Vai Dievs Jehova kādreiz ir nodarījis man pāri?” Patiesībā viņš mums vienmēr dara tikai labu. Pat ja mēs nedzīvojam saskaņā ar savu solījumu kalpot viņam, viņš ļauj mums izmantot labo, ko viņš ir sagādājis. (Jēk. 1:16, 17.) Drīz pienāks Jehovas diena. Tagad ir laiks atgriezties mūsu debesu Tēva mīlestības pilnajās rokās un atkal pievienoties draudzei, kas ir vienīgā drošā vieta šajās pēdējās dienās. (5. Moz. 33:27; Ebr. 10:24, 25.)

18. Kāpēc mums jāatbalsta tie, kas īsteno vadību?

¹⁸ Uzticīgi atbalstīsim tos, kas īsteno vadību. Jehova kā mīlošs gans mūs vada un sargā. Viņš ir iecēlis savu Dēlu par ganāmpulka augsto ganu. (1. Pēt. 5:4.) Vairāk nekā 100 tūkstošos draudžu vecākie personiski rūpējas par Dieva avīm. (Ap. d. 20:28.) Uzticīgi atbalstot tos, kas ir iecelti īstenot vadību, mēs apliecinām pateicību Jehovam un Jēzum par visu, ko viņi ir darījuši mūsu labā.

19. Kā mēs varam sakļaut savas rindas?

¹⁹ Tuvosimies cits citam. Ko tas īsti nozīmē? Kad labi apmācītai armijai uzbrūk ienaidnieks, karavīri sakļauj rindas — nostājas tuvāk cits citam. Tā veidojas aizsardzības līnija, ko ir grūti pārraut. Sātans pašreiz arvien neatlaidīgāk uzbrūk Dieva tautai. Tagad nav īstais brīdis cīnīties savā starpā. Mums jātuvojas citiem Dieva kalpiem, jāmācās nepievērst uzmanību viņu nepilnībām un jāpaļaujas uz Jehovas vadību.

20. Kā mums tagad jārīkojas?

²⁰ Saglabāsim garīgu modrību un būsim gatavi gaidīt! Pacietīgi gaidīsim paziņojumu ”Miers un drošība!” un izredzēto Dieva kalpu beidzamo apzīmogošanu. Pēc tam četri eņģeļi atlaidīs iznīcības vējus un ies bojā lielā Babilona. Gaidot šos nozīmīgos notikumus, pakļausimies norādījumiem, ko dod tie, kuriem ir uzticēts īstenot vadību Jehovas organizācijā. Plecu pie pleca stāsimies pretī Sātanam un dēmoniem! Tagad ir ārkārtīgi svarīgi ņemt vērā psalmā lasāmo mudinājumu: ”Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis, jūs visi, kas cerat uz to Kungu!” (Ps. 31:25.)