Paliksim garīgi stipri, kalpojot svešvalodas teritorijā

1.—3. a) Par ko mums jārūpējas pirmām kārtām neatkarīgi no tā, kur mēs kalpojam? b) Kādas grūtības ir jāpārvar tiem, kas mācās jaunu valodu, un kādi jautājumi tāpēc jāpārdomā? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

MŪSDIENĀS tūkstošiem Jehovas liecinieku ar savu dedzīgo sludināšanu palīdz piepildīties pravietiskajam redzējumam par to, ka labā vēsts tiks darīta zināma ”visām tautībām, ciltīm, valodām un tautām”. (Atkl. 14:6.) Vai arī jūs esat to vidū, kas mācās jaunu valodu? Daudzi Jehovas liecinieki kalpo par misionāriem vai arī paši ir pārcēlušies uz dzīvi svešā zemē, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem. Vēl citi ir pievienojušies kādai svešvalodas draudzei savā dzimtajā zemē.

² Lai kur mēs kalpotu, mums visiem pirmām kārtām ir jārūpējas par savu un savas ģimenes garīgumu. (Mat. 5:3.) Reizēm var gadīties, ka aizņemtības dēļ mums ir grūti atrast laiku nopietnai Bībeles pētīšanai. Bet tiem, kas kalpo svešvalodas teritorijā, ir jāpārvar vēl citas grūtības.

³ Viņiem ne tikai jāmācās jauna valoda, bet arī jāgādā par savu simbolisko sirdi, regulāri uzņemot pilnvērtīgu garīgo uzturu. (1. Kor. 2:10.) Kā šie kristieši var uzņemt pilnvērtīgu garīgo uzturu, ja viņi vēl tik labi nesaprot valodu, kādā notiek draudzes sapulces? Un kā vecāki var panākt, ka Dieva vārdi iesakņojas bērnu sirdī?

 4. Kas varētu apdraudēt mūsu garīgumu? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁴ Ja valodas barjeras dēļ mēs nespējam līdz galam saprast to, ko mācāmies no Bībeles, mūsu garīgums var būt apdraudēts. Piektajā gadsimtā p.m.ē., kad ebreji jau bija atgriezušies no Babilonas trimdas, Nehemija bija noraizējies par to, ka daļa ebreju bērnu neprata ebreju valodu. (Nolasīt Nehemijas 13:23, 24.) Šie bērni pamazām zaudēja saikni ar Dieva tautu, jo nespēja pilnībā saprast Dieva vārdus. (Neh. 8:2, 8.)

5., 6. Kādu problēmu ir pamanījuši daži kristieši, kam ir bērni un kas kalpo svešvalodas teritorijā, un kāda ir šīs problēmas sakne?

⁵ Daži kristieši, kam ir bērni un kas kalpo svešvalodas teritorijā, ir pamanījuši, ka viņu bērnu interese par patiesību ir mazinājusies. Tā kā bērni līdz galam nebija sapratuši to, kas tiek apspriests sapulcēs, dzirdētais nebija ietekmējis viņu sirdi. Pedro^[1], kas ar savu ģimeni no Dienvidamerikas pārcēlās uz Austrāliju, sacīja: ”Garīgu jautājumu izpratne ir saistīta ar sirdi un jūtām.” (Lūk. 24:32.)

⁶ Materiāls, ko lasām svešvalodā, parasti neietekmē mūsu sirdi tik spēcīgi kā tas, ko lasām dzimtajā valodā. Turklāt, ja šajā valodā nespējam brīvi sarunāties, var izsīkt mūsu emocionālie un garīgie spēki. Tāpēc mums ir ne vien jācenšas saglabāt savu dedzīgo vēlēšanos kalpot svešvalodas teritorijā, bet arī jāgādā par savu garīgumu. (Mat. 4:4.)

 7. Ko darīja babilonieši, lai Daniēls pārņemtu viņu kultūru un reliģiju?

⁷ Daniēls un viņa biedri tika aizvesti trimdā uz Babilonu, kur tiem tika mācīta ”kaldēju valoda”, lai šie ebreji pārņemtu vietējo kultūru, un galminieku priekšnieks, kam bija uzdots tos mācīt, pat deva tiem babiloniešu vārdus. (Dan. 1:3—7.) Vārds, kas tika dots Daniēlam, bija saistīts ar babiloniešu galvenā dieva Bela vārdu. Babilonijas valdnieks Nebukadnecars acīmredzot vēlējās, lai Daniēls domātu, ka šis dievs ir izrādījies pārāks par Daniēla Dievu Jehovu. (Dan. 4:5.)

 8. Kas Daniēlam, dzīvojot svešā zemē, palīdzēja palikt garīgi stipram?

⁸ Daniēlam piedāvāja ”ēdienu no ķēniņa galda”, taču viņš bija ”cieši apņēmies savā sirdī neaptraipīt sevi”. (Dan. 1:8.) Savas dzīves laikā viņš regulāri pētīja ”svētos rakstus” dzimtajā valodā, tāpēc viņš spēja palikt garīgi stiprs arī svešā zemē. (Dan. 9:2.) Pat tad, kad bija pagājis vairāk nekā 70 gadu pēc Daniēla atvešanas uz Babilonu, viņš joprojām bija pazīstams ar savu ebreju vārdu. (Dan. 5:13.)

 9. Kā 119. psalma sarakstītāju ietekmēja Dieva vārdi?

⁹ Arī 119. psalma sarakstītājam bija vajadzīgs garīgs spēks, lai viņš nebaidītos atšķirties no apkārtējiem cilvēkiem, un viņš to smēlās Dieva vārdos. ”Lieli kungi” izsmēja un nicināja šo Jehovas kalpu. (Ps. 119:23, 61.) Izturēt grūtības viņam palīdzēja tas, ka viņš bija ļāvis Dieva vārdiem iesakņoties dziļi savā sirdī. (Nolasīt Psalmu 119:11, 46.)

10., 11. a) Kādam ir jābūt mūsu mērķim, kad iedziļināmies Bībelē? b) Ko mēs varam darīt, lai sasniegtu šo mērķi? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁰ Daudzi no mums ir ļoti aizņemti ar saviem pienākumiem draudzē, ģimenē un darbā. Tomēr mums visiem ir jāatrod laiks, kad pētīt Bībeli personiski un arī kopā ar ģimeni. (Efes. 5:15, 16.) Kādam ir jābūt mūsu mērķim, kad iedziļināmies Bībelē? Vai tikai izlasīt noteiktu skaitu lappušu un sagatavoties, kā atbildēt draudzes sapulcēs? Ar to nepietiek. Galvenais ir, lai Bībele ietekmētu mūsu sirdi un stiprinātu ticību.

¹¹ Lai sasniegtu šo mērķi, mums jābūt līdzsvarotiem — iedziļinoties Bībelē, mums jāpārdomā, kā tajā rakstītais var noderēt ne tikai citiem, bet arī mums pašiem. (Filip. 1:9, 10.) Jāatzīst, ka, gatavojoties sludināšanai, draudzes sapulcēm vai kādai runai, mēs ne vienmēr attiecinām uz sevi to, ko esam izlasījuši. Padomāsim par šādu piemēru. Pavārs pirms ēdiena pasniegšanas to pagaršo. Bet viņš nevar pārtikt tikai no tā, ko ir pagaršojis dienas gaitā. Lai saglabātu labu veselību, viņam ir jāgatavo maltītes arī sev. Tāpat arī mūsu sirdij ir vajadzīgs garīgais uzturs, kas apmierinātu mūsu vajadzības.

12., 13. Kāpēc daudzi kristieši, kas kalpo svešvalodas teritorijā, uzskata, ka ir svarīgi pētīt Bībeli dzimtajā valodā?

¹² Daudzi brāļi un māsas, kas kalpo svešvalodas teritorijā, ir secinājuši, ka ir vērtīgi regulāri pētīt Bībeli ”savā dzimtajā valodā”. (Ap. d. 2:8.) Pat misionāri apzinās: lai, kalpodami svešā zemē, viņi paliktu garīgi stipri, viņi nevar iztikt vienīgi ar to, ko no garīgā uztura ir spējuši uztvert sapulcēs, kas notiek vietējā valodā.

¹³ Kāds brālis, vārdā Alēns, kas jau astoņus gadus mācās persiešu valodu, stāsta: ”Kad es gatavojos sapulcēm persiešu valodā, es galvenokārt pievēršu uzmanību valodai. Tā kā, šādi uzņemot garīgu informāciju, lielākoties tiek nodarbināts mans prāts, nevis ietekmēta sirds, es regulāri atvēlu laiku, lai pētītu Bībeli un uz to balstītas publikācijas savā dzimtajā valodā.”

14. Par ko ir jāgādā vecākiem? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁴ Vecākiem ir jāgādā, lai Bībeles patiesība pakāpeniski iesakņojas bērnu prātā un sirdī. Seržs un Mjūriela kopā ar savu dēlu kalpoja svešvalodas teritorijā. Pēc vairāk nekā trim šajā teritorijā pavadītiem gadiem, kad viņu dēlam bija septiņpadsmit gadi, viņi pamanīja, ka dēls ir zaudējis prieku kalpošanā. Mjūriela stāstīja: ”Mūsu dēlam nepatika sludināt svešvalodā. Savukārt agrāk, kad piederējām pie franču valodas draudzes, viņš sludināja labprāt.” Seržs piebilda: ”Kad ievērojām, ka kalpošana svešvalodas draudzē kavē mūsu dēla garīgo izaugsmi, mēs izlēmām atgriezties iepriekšējā draudzē.”

15. a) Kas vecākiem jāapsver, domājot, vai pārcelties atpakaļ uz draudzi, kur tiek runāts valodā, kurā ir pieraduši runāt viņu bērni? b) Kāds norādījums vecākiem ir lasāms 5. Mozus 6:5—7?

¹⁵ Kas vecākiem jāapsver, domājot, vai pārcelties atpakaļ uz draudzi, kur tiek runāts valodā, kādā ir pieraduši runāt viņu bērni? Pirmkārt, viņiem ir jāizvērtē, vai viņiem pietiek laika un spēka, lai veicinātu savos bērnos mīlestību pret Jehovu, vienlaikus mācot tiem arī svešvalodu. Otrkārt, viņiem ir jāraugās, vai viņu bērnos nav zudusi patika sludināt un apmeklēt sapulces un vai tiem nav noplakusi interese kalpot svešvalodas teritorijā. Ja tā notiek, vecāki var pieņemt lēmumu pārcelties uz draudzi, kur runā tādā valodā, kas ir viegli saprotama viņu bērniem, un palikt tajā tik ilgi, līdz viņu bērni stingri nostājas patiesības pusē. (Nolasīt 5. Mozus 6:5—7.)

16., 17. Kā daži vecāki gādā par savu bērnu garīgo izaugsmi, kalpodami svešvalodas teritorijā?

¹⁶ Dažiem vecākiem izdodas mācīt saviem bērniem Bībeles patiesību viņu dzimtajā valodā, vienlaikus apmeklējot svešvalodas draudzi vai grupu. Šarla ģimene, kurā ir trīs meitas vecumā no deviņiem līdz trīspadsmit gadiem, apmeklē lingala valodas grupu. Viņš dalījās pieredzē: ”Mēs ar sievu izlēmām, ka ģimenē gatavosimies sapulcēm dzimtajā valodā un arī ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei rīkosim bērniem ierastā valodā. Bet, lai padarītu lingala valodas apguvi aizraujošāku, mēs lingala valodā izmēģinām dažādas situācijas sludināšanā un spēlējam spēles.”

¹⁷ Kevina ģimene, kurā aug piecus un astoņus gadus vecas meitas, kalpo svešvalodas teritorijā. Ko Kevins dara, lai mācītu meitām patiesību? Viņš stāstīja: ”Mēs ar sievu mācām mūsu meitām Bībeli franču valodā, kas ir mūsu dzimtā valoda. Turklāt reizi mēnesī mēs ejam uz franču valodas draudzes sapulci, un mēs izmantojam atvaļinājumus, lai apmeklētu kongresus, kas notiek mūsu dzimtajā valodā.”

18. a) Kā vecāki, izmantojot principu no Romiešiem 15:1, 2, var ņemt vērā savu bērnu intereses? b) Ko ir secinājuši daži vecāki? (Sk. piezīmi.)

¹⁸ Protams, vecāku pašu ziņā ir izlemt, kā rūpēties par savu bērnu garīgumu.^[2] (Gal. 6:5.) Iepriekšminētā Mjūriela pastāstīja, ka viņi ar vīru bija gatavi upurēt savas vēlmes par labu dēla garīgajām interesēm. (Nolasīt Romiešiem 15:1, 2.) Arī Seržs uzskata, ka savulaik pieņemtais lēmums bija pareizs. Viņš teica: ”Kopš mēs esam pārcēlušies atpakaļ uz franču valodas draudzi, mūsu dēls garīgā ziņā ir atplaucis, un tagad viņš ir kristījies. Patlaban viņš ir pionieris un pat domā par kalpošanu svešvalodas grupā.”

19., 20. Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam Dieva vārdus?

¹⁹ Par Jehovas mīlestību pret cilvēkiem liecina tas, ka Bībele ir pieejama ļoti daudzās valodās (šo valodu skaits ir mērāms daudzos simtos), un tāpēc ”visdažādākie cilvēki” var tikt ”izglābti un pilnībā iepazīt patiesību”. (1. Tim. 2:4.) Jehova zina, ka cilvēki savas garīgās vajadzības vislabāk var apmierināt, ja viņi Dieva domas lasa valodā, kas uzrunā viņu sirdi.

²⁰ Lai kur mēs kalpotu, mums jābūt apņēmības pilniem rūpēties par savu simbolisko sirdi, uzņemot pilnvērtīgu garīgo uzturu. Ja mēs regulāri pētīsim Bībeli valodā, kas uzrunā mūsu sirdi, gan mēs, gan mūsu ģimenes locekļi paliksim garīgi stipri. Par mums patiešām varēs teikt, ka mēs turam Dieva vārdus savā sirdī. (Ps. 119:11.)