Kas veido jūsu domāšanu?

1., 2. a) Kā Jēzus atbildēja uz Pētera ieteikumu pasaudzēt sevi? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāpēc Jēzus tā reaģēja?

JĒZUS mācekļi nespēja noticēt savām ausīm. Jēzus, par kuru viņi domāja, ka viņš atjaunos Izraēlam valsti, sacīja, ka drīz viņam būs jācieš un jāmirst. Tad apustulis Pēteris ierunājās: ”Pasaudzē sevi, Kungs! Nekas tāds ar tevi nenotiks.” Jēzus atbildēja: ”Prom no manis, Sātan! Tu man esi par klupšanas akmeni, jo tu domā cilvēciski, nevis pēc Dieva prāta.” (Mat. 16:21—23; Ap. d. 1:6.)

² Ar šiem vārdiem Jēzus norādīja uz pretstatu starp domām, kas nāk no Dieva, un tām, kas nāk no šīs Sātana pārvaldītās pasaules. (1. Jāņa 5:19.) Pētera vārdos atspoguļojās pasaulē izplatītā uz sevi vērstā domāšana. Taču Jēzus zināja, ka viņa Tēva domas atšķiras. Viņš zināja, ka Dievs vēlas, lai viņš sagatavotos gaidāmajām ciešanām un nāvei. Atbildot Pēterim, Jēzus skaidri parādīja, ka viņš noraida pasaulīgu domāšanu. Viņš savas domas bija saskaņojis ar Jehovas domām.

 3. Kāpēc noraidīt pasaulē izplatīto domāšanu un saskaņot savas domas ar Jehovas domām nav viegli?

³ Kā ir ar mums? Vai mēs domājam līdzīgi Jehovam vai cilvēkiem šajā pasaulē? Nav šaubu, ka mēs, būdami kristieši, pūlamies saskaņot savu rīcību ar Jehovas prasībām. Bet ko var teikt par mūsu domām? Vai mēs cenšamies saskaņot savas domas un uzskatus ar Jehovas domām? To darīt nav viegli. Turpretī, lai pārņemtu domāšanu, kas ir izplatīta pasaulē, nav vajadzīga nekāda piepūle. Tas ir tāpēc, ka šīs pasaules gars ir mums visapkārt. (Efes. 2:2.) Turklāt, tā kā pasaule mudina izdabāt sev, tās domāšanas veids var šķist vilinošs. Ir skaidrs: lai saskaņotu savas domas ar Jehovas domām, ir vajadzīgas pūles, bet domāt tā, kā pierasts pasaulē, ir vieglāk par vieglu.

 4. a) Kas notiks, ja mēs ļausim pasaulei veidot mūsu domāšanu? b) Kā šis raksts mums var palīdzēt?

⁴ Ja mēs ļausim pasaulei veidot savu domāšanu, mūsos veidosies un pieaugs tieksme uz savtīgumu un morālu neatkarību. (Marka 7:21, 22.) Tāpēc ir ļoti svarīgi mācīties ”domāt.. pēc Dieva prāta”, nevis cilvēciski. Šis raksts mums šajā ziņā palīdzēs. Tajā ir apskatīts, kāpēc var teikt, ka savu domu saskaņošana ar Jehovas domām mūs nevis ierobežo, bet nāk mums par labu. Rakstā ir pievērsta uzmanība arī tam, kā mēs varam neļaut pasaulē izplatītajai domāšanai mūs veidot. Nākamajā rakstā ir runāts par to, kā mēs varam saprast, kādas ir Jehovas domas dažādos jautājumos, un kā mēs tās varam padarīt par savām.

 5. Kāpēc dažiem nav pieņemama doma, ka kāds cits veidotu viņu uzskatus?

⁵ Ir cilvēki, kam doma, ka kāds cits veidotu viņu uzskatus, šķiet pilnīgi nepieņemama. ”Man pašam ir sava galva uz pleciem,” viņi varbūt saka. Visticamāk, viņi ar to domā, ka paši grib pieņemt lēmumus. Šādi cilvēki nevēlas, lai kāds viņus kontrolētu vai arī apdraudētu viņu individualitāti.a

 6. a) Kādu brīvību Jehova mums dod? b) Vai mums piešķirtā brīvība ir neierobežota?

⁶ Saskaņojot savu domāšanu ar Jehovas domām, mēs nezaudējam savu individualitāti un spēju patstāvīgi spriest. Kā norādīts 2. vēstulē korintiešiem, 3. nodaļas 17. pantā, ”kur ir Jehovas gars, tur ir brīvība”. Mums ir dota brīvība veidot katram savu personību. Mums var būt savas vēlmes un intereses. Jehova mūs tā ir radījis. Taču mūsu brīvība nav neierobežota. (Nolasīt 1. Pētera 2:16.) Ja runa ir par to, kas ir labs un kas ļauns, Jehova vēlas, lai mēs vadītos pēc viņa domām, kas ir atklātas Bībelē. Vai tas mūs pārlieku ierobežo, vai arī tas mums nāk par labu?

7., 8. Vai, pārņemot Jehovas domāšanas veidu, mēs tiekam pārlieku ierobežoti? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁷ Padomāsim par šādu piemēru. Vecāki savos bērnos cenšas ieaudzināt augstas morāles normas. Viņi tos māca būt godīgiem, čakliem un domāt par citiem. Tas bērnus pārlieku neierobežo. Šādā veidā vecāki sagatavo bērnus patstāvīgai dzīvei, jo vēlas, lai tie būtu sekmīgi. Kad bērni ir izauguši un atstāj vecāku mājas, viņiem ir brīvība pieņemt pašiem savus lēmumus. Ja viņi izvēlas dzīvot pēc vērtībām, ko viņiem ir mācījuši vecāki, viņi, visticamāk, pieņems tādus lēmumus, ko viņiem vēlāk nenāksies nožēlot. Tā viņi pasargās sevi no daudzām problēmām un raizēm.

⁸ Līdzīgi labiem vecākiem, Jehova vēlas, lai viņa bērniem būtu saturīga un gandarījuma pilna dzīve. (Jes. 48:17, 18.) Tāpēc viņš mums ir devis morāles normas un pamatprincipus un māca, kā mums būtu jāizturas pret citiem. Jehova mūs aicina šajos jautājumos pārņemt viņa viedokli un dzīvot saskaņā ar viņa normām. Tas mūs nebūt neierobežo. Gluži pretēji, tas vairo mūsu gudrību un palīdz mums pieņemt labākus lēmumus. (Ps. 92:6; Sal. Pam. 2:1—5; Jes. 55:9.) Tas mums palīdz būt sekmīgiem un izjust prieku, nelaupot mums brīvību. (Ps. 1:2, 3.) Pārņemot Jehovas domāšanas veidu, mēs tikai iegūstam.

9., 10. Kas liecina, ka Jehovas domāšana ir pārāka par to, kāda ir izplatīta pasaulē?

⁹ Vēl viens iemesls, kāpēc Jehovas kalpi vēlas saskaņot savas domas ar Jehovas domām, ir tāds, ka viņa domāšanas veids ir daudz pārāks par pasaulē izplatīto. Šajā pasaulē tiek doti padomi par to, pēc kādām morāles normām būtu jāvadās, kas vajadzīgs, lai ģimene būtu laimīga, lai darbs sniegtu gandarījumu, un par daudz ko citu. Liela daļa no šiem padomiem ir pretrunā ar Jehovas viedokli. Piemēram, cilvēki bieži tiek mudināti meklēt savu labumu. Tāpat tiek veicināta iecietība pret amorālu rīcību. Nereti laulātajiem tiek ieteikts šķirties vai dzīvot atsevišķi bez nopietna iemesla, ja, viņuprāt, tas padarīs viņus laimīgākus. Šādi padomi ir pretrunā ar to, kas mācīts Bībelē. Tomēr vai nevarētu būt, ka daži no tiem mūsdienās ir praktiskāki par tiem, kas atrodami Bībelē?

¹⁰ Jēzus teica: ”Par gudrību liecina tās darbi.” (Mat. 11:19.) Lai gan pasaule ir daudz ko sasniegusi tehnoloģiju jomā, tai nav izdevies atrisināt milzīgās problēmas, kas cilvēkiem traucē būt laimīgiem, piemēram, karus, rasismu un noziedzību. Un kā ir ar tās iecietīgo attieksmi morāles jautājumos? Daudzi atzīst, ka tā nerisina problēmas, bet gan veicina ģimeņu iziršanu, slimības un citas nelaimes. Turpretī kristiešiem, kas pārņem Jehovas viedokli, ir labas attiecības ģimenē, viņi pasargā sevi no daudzām veselības problēmām un izjūt mieru un vienotību ar ticības biedriem visā pasaulē. (Jes. 2:4; Ap. d. 10:34, 35; 1. Kor. 6:9—11.) Vai gan tas skaidri neliecina, ka Jehovas domāšana ir daudz pārāka par to, kāda ir izplatīta pasaulē?

11. Kam Mozus ļāva veidot savu domāšanu, un kāds tam bija iznākums?

¹¹ Jehovas uzticīgie kalpi senatnē apzinājās Jehovas domāšanas pārākumu. Piemēram, Mozus, kam bija ”mācīta visa ēģiptiešu gudrība”, meklēja gudrību pie Jehovas. (Ap. d. 7:22; Ps. 90:12.) Viņš Jehovam lūdza: ”Liec man zināt Tavu ceļu.” (2. Moz. 33:13.) Tā kā Mozus ļāva Jehovam veidot savu domāšanu, Jehova viņu īpašā veidā izmantoja sava nodoma īstenošanā un pagodināja, pieminēdams savos Rakstos kā cilvēku ar izcilu ticību. (Ebr. 11:24—27.)

12. Uz ko apustulis Pāvils balstīja savus spriedumus?

¹² Apustulis Pāvils bija ļoti gudrs un izglītots cilvēks, kas prata ebreju un grieķu valodu. (Ap. d. 5:34; 21:37, 39; 22:2, 3.) Taču būtiskākajos jautājumos viņš noraidīja pasaulīgu gudrību un balstīja savus spriedumus uz Dieva Rakstiem. (Nolasīt Apustuļu darbus 17:2; 1. Korintiešiem 2:6, 7, 13.) Iznākumā viņš guva labus panākumus kalpošanā un varēja ar ilgām gaidīt savu mūžīgo balvu. (2. Tim. 4:8.)

13. Kāpēc var teikt, ka saskaņot savas domas ar Dieva domām ir katra kristieša personiskā atbildība?

¹³ Ir skaidrs, ka Dieva domas ir pārākas par tām, kas ir izplatītas šajā pasaulē. Ja mēs dzīvē vadīsimies pēc viņa domām, mēs būsim laimīgi un gūsim labus panākumus. Taču Jehova mums neuzspiež savu viedokli. Arī ”uzticamais un gudrais kalps” necenšas kontrolēt mūsu uzskatus, un to nedara arī draudzes vecākie. (Mat. 24:45; 2. Kor. 1:24.) Katram pašam ir jāsaskaņo savas domas ar Dieva domām. Kā to var darīt?

14., 15. a) Kas mums jādara, lai mēs spētu domāt tā, kā domā Jehova? b) Kāpēc mums jāvairās uzņemt sevī pasaulīgas domas un uzskatus? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁴ Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 2. pantā, mēs tiekam mudināti: ”Nepielāgojieties vairs šai pasaulei, bet pārvērtieties, atjaunojot savu prātu, lai pārliecinātos, kāda ir Dieva griba — kas ir labs, viņam patīkams un pilnīgs.” Kā parāda šie vārdi, lai arī kas būtu veidojis mūsu domāšanu laikā, pirms mēs uzzinājām patiesību, mēs spējam mainīt savus uzskatus un saskaņot savas domas ar Dieva domām. Tiesa, kaut kādā mērā mūsu domāšanu ietekmē tādi faktori kā iedzimtība un personiskā pieredze. Tomēr prāts spēj mainīties. Un lielā mērā šādas izmaiņas ir saistītas ar to, kam mēs ļaujam ienākt savā prātā un pie kā mēs izvēlamies domās kavēties. Ja mēs domāsim par Jehovas domām, mēs vairosim pārliecību, ka viņa uzskati vienmēr ir pareizi, un mūsos veidosies dabiska vēlēšanās saskaņot savas domas ar viņa domām.

¹⁵ Tomēr, lai mēs spētu atjaunot savu prātu un saskaņot savas domas ar Jehovas domām, mēs nedrīkstam pielāgoties šai pasaulei. Mums jāpārtrauc uzņemt savā prātā domas un uzskatus, kas ir pretrunā ar Dieva domām. Lai saprastu, cik tas ir būtiski, minēsim šādu salīdzinājumu. Cilvēks, kas vēlas uzlabot savu veselību, nolemj ēst pilnvērtīgu pārtiku. Taču kāds viņam no tā būtu labums, ja viņš regulāri ēstu arī pārtiku, kas ir sabojājusies? Tāpat no mūsu pūlēm uzņemt sevī Jehovas domas būtu maz labuma, ja mēs piesārņotu savu prātu ar pasaulīgām domām un uzskatiem.

16. No kā mums sevi ir jāsargā?

¹⁶ Vai mēs varam pilnībā izvairīties no saskares ar pasaulīgu domāšanu? Nē, kaut kādā mērā tās ietekme ir neizbēgama, jo mēs nevaram burtiski ”aiziet no pasaules”. (1. Kor. 5:9, 10.) Arī sludinot mēs nonākam saskarē ar nepareiziem uzskatiem. Tomēr situācijās, kad mēs nevaram izvairīties no uzskatiem, kas nav patīkami Dievam, mums nav jāsāk domās kavēties pie tiem un tie jāpieņem. Līdzīgi Jēzum, mums bez kavēšanās būtu jānoraida domas, kas kalpo Sātana nolūkiem. Vēl mēs varam aizsargāt sevi, izvairoties no nevajadzīgas saskares ar pasaulīgu domāšanu. (Nolasīt Salamana Pamācības 4:23.)

17. Kādi ir daži veidi, kā mēs varam sevi pasargāt no nevajadzīgas saskares ar pasaulīgu domāšanu?

¹⁷ Piemēram, mums būtu jābūt apdomīgiem draugu izvēlē. Bībelē mēs tiekam brīdināti, ka, uzturot ciešas saites ar tiem, kas nekalpo Jehovam, mēs varam pārņemt viņu domāšanu. (Sal. Pam. 13:20; 1. Kor. 15:12, 32, 33.) Mums arī jābūt uzmanīgiem, izvēloties izklaidi. Noraidot tādu izklaidi, kas popularizē evolūcijas teoriju, vardarbību vai amoralitāti, mēs pasargājam savu prātu no domāšanas, ”kas paceļas pret zināšanām par Dievu”. (2. Kor. 10:5.)

18., 19. a) Kāpēc mums jābūt īpaši uzmanīgiem, ja ir runa par pasaulīgiem uzskatiem, kas tiek pasniegti neuzkrītošā veidā? b) Kādi jautājumi mums būtu jāapdomā, un kāpēc?

¹⁸ Mums ir svarīgi pazīt un noraidīt pasaulīgu domāšanu arī tad, ja tā izpaužas neuzkrītošā veidā. Piemēram, informācija, kas izskan ziņās, varētu tikt pasniegta no tāda viedokļa, kas labvēlīgā gaismā attēlo noteiktus politiskus uzskatus. Citos ziņu materiālos tiek cildināti pasaulīgi mērķi un sasniegumi. Filmās un grāmatās nereti tiek atspoguļoti uzskati, kas mudina pirmām kārtām domāt par sevi vai arī savu ģimeni, turklāt tie tiek pasniegti tā, lai šķistu saprātīgi, pievilcīgi un pat pareizi. Tomēr šādi uzskati ir pretrunā ar to, kas teikts Bībelē. Tajā norādīts, ka mūsu ģimenes un mēs paši varam būt patiesi laimīgi tad, ja vairāk par visu mīlam Jehovu. (Mat. 22:36—39.) Arī bērniem domātajos materiālos, kas visbiežāk ir kristiešiem pieņemami, var slēpties zināmas briesmas. Dažos no tiem nemanāmā veidā bērnu prātos tiek sēta doma, ka amorāla rīcība nav nekas slikts.

¹⁹ Tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no izklaides. Tomēr mums būtu jāpadomā: ”Vai es spēju pazīt šīs pasaules uzskatus arī tad, ja tie tiek pasniegti neuzkrītošā veidā? Vai es sargāju savus bērnus un arī sevi pašu no noteiktu raidījumu un lasāmvielas ietekmes? Vai es palīdzu saviem bērniem raudzīties uz jautājumiem no Jehovas viedokļa, lai viņus neietekmētu pasaulīgi uzskati, ar kuriem viņiem ir nācies saskarties?” Ja mēs saprotam atšķirību starp Dieva domāšanu un pasaulīgu domāšanu, mēs spēsim ”nepielāgoties.. šai pasaulei”.

20. No kā ir atkarīgs, kas veido mūsu domāšanu?

²⁰ Mums jāpatur prātā, ka būtībā pastāv tikai divi informācijas avoti — Jehova un šī Sātana pārvaldītā pasaule. Kurš no tiem veido mūsu domāšanu? Atbilde ir: tas, no kura mēs uzņemam informāciju. Ja mēs uzņemam prātā pasaulīgus uzskatus, tie veido mūsu domāšanu un mudina spriest un rīkoties tā, kā ir pierasts pasaulē. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai mēs būtu uzmanīgi, izvēloties, ko lasīt, klausīties, skatīties un pie kā kavēties domās.

21. Kam ir pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?

²¹ Kā jau bija minēts, lai saskaņotu savas domas ar Dieva domām, mums nepietiek tikai sargāt savu prātu no kaitīgas ietekmes. Mums ir jāuzņem Dieva domas un jāpadara tās par savējām. Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kā mēs to varam darīt.