Ko liecina tas, ka apmeklējam sapulces

1., 2. a) Ko redz Jehova, kad miljoniem cilvēku pulcējas uz Kunga mielastu? (Sk. attēlu uz žurnāla vāka.) b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

PADOMĀSIM par to, ko redz Jehova, kad miljoniem cilvēku visā pasaulē pulcējas, lai pieminētu Kristus nāvi. Viņš redz ne tikai lielu ļaužu pulku — viņš pievērš uzmanību katram, kas ir ieradies. Piemēram, viņš ievēro tos, kas gadu no gada uzticīgi apmeklē šo pasākumu. Viņu vidū ir tādi, kas to dara par spīti niknām vajāšanām. Citi varbūt regulāri neapmeklē draudzes sapulces, taču Atceres vakara apmeklēšanu uzskata par svētu pienākumu. Jehova pamana arī tos, kas ir ieradušies uz to pirmo reizi, iespējams, ziņkārības pēc.

² Jehovam, bez šaubām, ir patīkami redzēt, ka tik daudz cilvēku apmeklē Atceres vakaru. (Lūk. 22:19.) Tomēr galvenais Jehovam nav tas, cik liels cilvēku daudzums uz to atnāk. Viņu interesē tas, kādu iemeslu dēļ viņi to dara; Jehovam svarīgi ir motīvi. Šajā rakstā mēs apskatīsim svarīgu jautājumu: kāpēc mēs apmeklējam ne tikai ikgadējo Atceres vakaru, bet arī iknedēļas draudzes sapulces, ko Jehova ir sagādājis tiem, kas viņu mīl?

3., 4. a) Kāpēc mēs apmeklējam sapulces? b) Ko par mums atklāj mūsu klātbūtne sapulcēs? c) Kāpēc, ņemot vērā to, kas teikts 1. Korintiešiem 11:23—26, mēs nedrīkstētu izlaist Atceres vakaru?

³ Galvenais iemesls, kāpēc mēs apmeklējam draudzes sapulces, ir tas, ka sapulces ir daļa no Jehovas pielūgsmes. Mēs tās apmeklējam arī tāpēc, ka Jehova tajās mūs māca. Lepniem cilvēkiem nepatīk doma, ka viņiem kāds kaut ko mācītu. (3. Jāņa 9.) Turpretī mēs ļoti vēlamies saņemt pamācības no Jehovas un organizācijas, ko viņš izmanto. (Jes. 48:17, 18; Jāņa 6:45.)

⁴ Mūsu klātbūtne sapulcēs parāda, ka esam pazemīgi — ka esam gatavi mācīties. Vakarā, kad tiek pieminēta Jēzus Kristus nāve, mēs ierodamies uz atceres pasākumu ne tikai tāpēc, ka jūtam pienākumu to apmeklēt, bet arī tāpēc, ka pazemīgi paklausām Jēzus norādījumam: ”To dariet, mani pieminot.” (Nolasīt 1. Korintiešiem 11:23—26.) Šī sapulce stiprina mūsu cerību uz nākotni un atgādina, cik ļoti Jehova mūs mīl. Tomēr Jehova zina, ka mums ir vajadzīgs saņemt uzmundrinājumu un stiprinājumu biežāk nekā tikai vienreiz gadā. Tāpēc Jehova ir parūpējies, lai sapulces notiktu katru nedēļu, un viņš mūs mudina tās apmeklēt. Pazemība mūs skubina viņam paklausīt. Ik nedēļu mēs veltām vairākas stundas tam, lai sagatavotos sapulcēm un tās apmeklētu.

 5. Kāpēc pazemīgi cilvēki atsaucas uz Jehovas aicinājumu būt viņa mācītiem?

⁵ Uz Jehovas aicinājumu būt viņa mācītiem ik gadu atsaucas daudzi pazemīgi cilvēki. (Jes. 50:4.) Viņi labprāt atnāk uz Atceres vakaru, kā arī sāk apmeklēt citas mūsu sapulces. (Cah. 8:20—23.) Kopā ar šādiem cilvēkiem mums ir prieks saņemt pamācības un vadību no Jehovas, mūsu ”palīga un glābēja”. (Ps. 40:18.) Kas gan varētu būt vēl patīkamāk un vēl svarīgāk kā pieņemt uzaicinājumu mācīties no Jehovas un viņa mīļotā Dēla, Jēzus? (Mat. 17:5; 18:20; 28:20.)

 6. Kā pazemība palīdzēja kādam vīrietim apmeklēt Atceres vakaru?

⁶ Katru gadu mēs cenšamies uzaicināt uz Jēzus nāves atceres vakaru pēc iespējas vairāk cilvēku. Daudzi pazemīgi cilvēki ir guvuši lielu labumu, atsaucoties uz mūsu aicinājumu. Lūk, kāds piemērs. Pirms vairākiem gadiem kāds vīrietis, saņēmis ielūgumu uz Atceres vakaru, mūsu brālim, kas viņam to iedeva, sacīja, ka nevarēs ierasties. Tomēr Atceres vakara dienā, neilgi pirms programmas sākuma, mūsu brālis ieraudzīja šo vīrieti ienākam valstības zālē. Šo vīrieti tik ļoti iespaidoja sirsnība, ar kādu viņš tika sagaidīts, ka viņš sāka apmeklēt visas draudzes sapulces. Gada laikā viņš izlaida tikai trīs no tām. Kas viņam palīdzēja sākt apmeklēt sapulces? Viņš bija pietiekami pazemīgs, lai mainītu savas domas. Brālis, kas viņu bija aicinājis, vēlāk sacīja: ”Viņš ir ļoti pazemīgs cilvēks.” Jehova, bez šaubām, vilka šo vīrieti pie sevis un palīdzēja viņam atrast tīro pielūgsmi. Tagad viņš ir kristīts Jehovas kalps. (Jāņa 6:44; 1. Pēt. 5:5.)

 7. Kā tas, ko mēs mācāmies sapulcēs un izlasām Bībelē, mums palīdz būt pazemīgiem?

⁷ Tas, ko mēs mācāmies draudzes sapulcēs, kā arī tad, kad lasām Bībeli, mums var palīdzēt būt pazemīgiem. Nedēļās pirms Atceres vakara sapulcēs bieži tiek pievērsta uzmanība Jēzus paraugam un pazemībai, ko viņš parādīja, atdodams savu dzīvību par izpirkumu. Tāpat mēs tiekam mudināti dienās pirms Atceres vakara izlasīt Bībeles aprakstus par notikumiem, kas risinājās neilgi pirms un pēc Jēzus nāves. Tas, ko mēs mācāmies šajās sapulcēs, un tas, ko izlasām šādos Bībeles fragmentos, padziļina mūsu pateicību par upuri, ko Jēzus deva cilvēku labā. Mēs izjūtam pamudinājumu līdzināties viņam pazemībā un pildīt Jehovas gribu arī tad, kad tas ir saistīts ar grūtībām. (Lūk. 22:41, 42.)

 8. Kā Jēzus apliecināja drosmi?

⁸ Mēs cenšamies līdzināties Jēzum arī drosmē. Padomāsim par drosmi, ko viņš parādīja dienās pirms savas nāves. Viņš labi zināja, ka viņa ienaidnieki pavisam drīz viņu pazemos, sitīs un nogalinās. (Mat. 20:17—19.) Tomēr viņš bija gatavs atdot savu dzīvību. Kad bija pienācis noteiktais laiks, viņš uzticīgajiem apustuļiem, kas bija ar viņu Ģetzemanē, sacīja: ”Celieties, iesim! Mans nodevējs jau ir tuvu.” (Mat. 26:36, 46.) Un, kad bruņots ļaužu pūlis ieradās viņu apcietināt, viņš iznāca tiem pretī, darīja zināmu, kas viņš ir, un lika kareivjiem, lai viņi ļauj apustuļiem aiziet. (Jāņa 18:3—8.) Cik apbrīnojams drosmes apliecinājums! Mūsdienās ar garu svaidītie kristieši un tie, kas pieder pie citām avīm, cenšas sekot Jēzus paraugam, apliecinot drosmi. Kādā veidā?

 9. a) Kāpēc, lai regulāri apmeklētu sapulces, mums varētu būt vajadzīga drosme? b) Kā mūsu piemērs var ietekmēt tos kristiešus, kas ticības dēļ atrodas ieslodzījumā?

⁹ Lai apmeklētu draudzes sapulces arī tad, kad nonākam grūtos apstākļos, mums, iespējams, ir jāparāda drosme. Daudzi mūsu brāļi un māsas apmeklē sapulces par spīti nomāktībai, dziļām bēdām zaudēta tuvinieka dēļ vai veselības problēmām. Citi drosmīgi apmeklē sapulces, kaut arī saskaras ar ģimenes locekļu vai varas iestāžu pretestību. Uz brīdi padomāsim, kā mūsu piemērs ietekmē tos kristiešus, kas ir ieslodzīti savas ticības dēļ. (Ebr. 13:3.) Kad viņi dzird, ka mēs turpinām kalpot Jehovam, arī pieredzot pārbaudījumus, viņiem ir vieglāk saglabāt ticību, drosmi un uzticību Jehovam. Kaut ko līdzīgu pieredzēja apustulis Pāvils. Atrazdamies mājas arestā Romā, viņš priecājās ikreiz, kad dzirdēja, ka viņa ticības biedri uzticīgi kalpo Jehovam. (Filip. 1:3—5, 12—14.) Neilgi pirms vai pēc savas atbrīvošanas Pāvils uzrakstīja Vēstuli ebrejiem. Tajā viņš mudināja šos uzticīgos kristiešus turpināt apliecināt ”brāļu mīlestību” un nekad neatstāt novārtā sapulces. (Ebr. 10:24, 25; 13:1.)

10., 11. a) Kas mums būtu jāaicina uz Atceres vakaru? b) Uz kādu iemeslu to darīt ir norādīts Efesiešiem 1:7?

¹⁰ Mēs parādām drosmi arī tad, kad aicinām uz Atceres vakaru radiniekus, darba biedrus un kaimiņus. Kāpēc mēs to darām? Mēs esam tik ļoti pateicīgi par to, ko Jehova un Jēzus ir darījuši mūsu labā, ka nevaram neaicināt citus apmeklēt Atceres vakaru. Mēs vēlamies, lai arī viņi uzzina par to, kā var gūt labumu no Jehovas ”augstsirdīgās labestības”, kas ir izpaudusies izpirkumā. (Nolasīt Efesiešiem 1:7; Atkl. 22:17.)

¹¹ Kad mēs apliecinām drosmi, kopīgi pulcējoties, mēs parādām vēl kādu brīnišķīgu īpašību, kuru Dievs un viņa Dēls ir izpauduši ļoti īpašos veidos.

12. a) Kā sapulces padziļina mūsu mīlestību pret Jehovu un Jēzu? b) Uz ko mēs tiekam mudināti 2. Korintiešiem 5:14, 15?

¹² Mīlestība pret Jehovu un Jēzu mūs mudina apmeklēt sapulces. Turklāt tas, ko mēs tajās mācāmies, vēl vairāk padziļina mūsu mīlestību pret Jehovu un viņa Dēlu. Sapulcēs mums regulāri tiek atgādināts par to, ko viņi ir darījuši mūsu labā. (Rom. 5:8.) Atceres vakars jo sevišķi mums atgādina par to, cik liela ir viņu mīlestība, pat pret tiem, kas vēl neapzinās izpirkuma vērtību. Mūsu sirdi pilda pateicības jūtas, un mēs cenšamies ik dienas līdzināties Jēzum tajā, kā dzīvojam. (Nolasīt 2. Korintiešiem 5:14, 15.) Tāpat mūsu sirds mūs rosina slavēt Jehovu par to, ka viņš ir sagādājis izpirkumu. Viens veids, kā mēs varam to darīt, ir atbildēt sapulcēs.

13. Kā mēs varam parādīt to, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Jehovu un viņa Dēlu? Paskaidrojiet.

¹³ Mēs varam parādīt to, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Jehovu un viņa Dēlu, ja esam gatavi nest viņu labā upurus. Lai mēs varētu apmeklēt draudzes sapulces, mums bieži ir jānes dažādi upuri. Lielākajā daļā draudžu viena sapulce notiek kādas darbdienas vakarā, kad mēs, visticamāk, jūtamies noguruši. Otra sapulce ir nedēļas nogalē, kad citi cilvēki atpūšas. Vai Jehova pamana to, ka mēs apmeklējam sapulces, kaut arī esam noguruši? Pilnīgi noteikti! Jehova augstu vērtē pūles un mīlestību, ko apliecinām, apmeklēdami sapulces, kad to darīt ir īpaši grūti. (Marka 12:41—44.)

14. Kādu paraugu Jēzus ir rādījis tajā, kā paust pašaizliedzīgu mīlestību?

¹⁴ Jēzus ir rādījis mums paraugu, kā paust pašaizliedzīgu mīlestību. Viņš bija gatavs ne tikai mirt savu mācekļu labā, bet arī dienu no dienas dzīvot pašaizliedzīgi un uzskatīt viņu vajadzības par svarīgākām nekā savējās. Piemēram, viņš bija kopā ar saviem sekotājiem arī tad, kad jutās fiziski noguris vai kad izjuta lielu emocionālu spriedzi. (Lūk. 22:39—46.) Turklāt galveno uzmanību viņš pievērsa tam, ko viņš var citiem dot, nevis tam, ko viņš varētu no tiem saņemt. (Mat. 20:28.) Ja mūsu mīlestība pret Jehovu un mūsu brāļiem un māsām būs stipra, mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai apmeklētu Kristus nāves atceres vakaru, kā arī visas pārējās draudzes sapulces.

15. Kam mēs it īpaši vēlamies palīdzēt?

¹⁵ Mēs piederam pie vienīgās patieso kristiešu saimes, un mēs labprāt izmantojam savu laiku, lai aicinātu citus mums pievienoties. Tomēr it īpaši mēs vēlamies palīdzēt mūsu ticības biedriem, kas ir kļuvuši neaktīvi. (Gal. 6:10.) Mēs varam pierādīt savu mīlestību pret viņiem, mudinot viņus apmeklēt draudzes sapulces, sevišķi Atceres vakaru. Tāpat kā Jehova un Jēzus, arī mēs no visas sirds priecājamies, ja kāds neaktīvs mūsu ticības biedrs atgriežas pie Jehovas, mūsu gādīgā Gana un mīlošā debesu Tēva. (Mat. 18:14.)

16. a) Kā mēs varam uzmundrināt cits citu, un kā mūsu sapulces mums palīdzēs? b) Kāpēc šis ir piemērots laiks, kad pārdomāt Jēzus vārdus, kas lasāmi Jāņa 3:16?

¹⁶ Turpmāko nedēļu laikā centīsimies uzaicināt pēc iespējas vairāk cilvēku uz Atceres vakaru, kas notiks piektdien, 2019. gada 19. aprīlī. (Sk. ”Aicināsim citus uz speciālo runu un Atceres vakaru”.) Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai uzmundrinātu cits citu, regulāri apmeklējot visas draudzes sapulces, ko Jehova mums sagādā. Jo tuvāk nāk šīs ļaunās pasaules gals, jo vairāk mums ir vajadzīgas mūsu sapulces, kas palīdz būt pazemīgiem, drosmīgiem un parādīt mīlestību. (1. Tes. 5:8—11.) Centīsimies no visas sirds apliecināt savu pateicību Jehovam un viņa Dēlam, par to, ka viņi mūs tik ļoti mīl! (Nolasīt Jāņa 3:16.)