Miera vēstneši Austrumeiropā

KURLIE varēja dzirdēt! Cietumnieki ieguva brīvību! Policijai tikpat kā nekā nebija ko darīt! Par ko mēs runājam? Par Jehovas liecinieku starptautiskajām kopsanāksmēm, kas pavisam nesen, pagājušā gada jūlijā un augustā, norisinājās Austrumeiropā.

Programmas nosaukums bija ”Dieva miera vēstneši”, un daudzi cilvēki savām acīm redzēja, ka par spīti Rumānijas garīdzniecības saceltajam tracim Jehovas liecinieku vidū valda miers, ko var iegūt, pazīstot Dievu un Jēzu Kristu.a (Jesajas 26:2, 3; Filipiešiem 4:7.)

Kopsanāksmes notika Prāgā (Čehijas Republika), Budapeštā (Ungārija), Varšavā un Lodzā (Polija), Tallinā (Igaunija), kā arī Brašovā un Klužā-Napokā (Rumānija).

Daudzās ārzemju delegācijas, kas bija ieradušās uz kopsanāksmēm, radīja šajos pasākumos patiešām starptautisku gaisotni. Uz Prāgu bija atbraukušas lielas grupas no Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānas, Polijas un Vācijas. Sargtorņa biedrības Čehijas filiāles biroja ziņojumā bija teikts: ”Mēs guvām lielu uzmundrinājumu, redzot tik daudzus uzticamus Dieva Jehovas kalpus no citām zemēm. Piemēram, lielākā daļa Japānas delegātu bija pionieri, kas ar saviem glītajiem tērpiem un kārtīgumu skaisti rotāja savu stadiona sektoru. Mēs pamanījām arī Polijas delegātu sirsnīgumu, slovaku brāļu atsaucību, vāciešu augstsirdību un amerikāņu atvērto sirdi. No viņiem visiem mēs esam daudz ko mācījušies.”

Kā šīs kopsanāksmes iespaidoja jaunpienācējus? Kāds 85 gadus vecs zinātnieks — valodnieks un dažādu publikāciju autors — ieradās uz kopsanāksmi, lai gan viņš slimoja ar diabētu un viņam bija slima kāja. Šis cilvēks aptuveni sešus mēnešus bija studējis Bībeli ar grāmatas Zināšanas palīdzību. Programmas laikā viņš pievērsa uzmanību nevis runu gramatikai vai citiem valodnieciskiem aspektiem, bet kaut kam pavisam citam. ”Tas bija apbrīnojami!” viņš izsaucās. ”Mīlestība un iejūtība, kas valda jūsu starpā, izsaka vairāk nekā vārdi.” (Jāņa 13:34, 35; 1. Korintiešiem 13:1—8.)

Ārzemju ciemiņiem Prāgā bija iespēja patīkami pavadīt laiku, aplūkojot vēsturiskas vietas un neformāli liecinot katrā izdevīgā gadījumā. Kādā pilī dienvidos no Prāgas viena no amerikāņu lieciniecēm, jurista sieva, stāvēja pils tornī un visiem, kas bija uzkāpuši augšā, deva bukletus čehu valodā. Citi liecinieki iedeva bukletus pulciņam skolnieču, ko viņi satika, apmeklējot senu ebreju kapsētu. Protams, arī visi profesionālie tūristu pavadoņi un autobusu šoferi saņēma literatūru. (1. Pētera 3:15.)

Kāda gide, kas atzinīgi novērtēja lieciniekus un viņu uzvedību, rakstīja: ”Nekad agrāk man nav gadījies sastapt tik daudz draudzīgu un sirsnīgu cilvēku. Kaut gan es pati esmu katoliete, mani valdzina jūsu garīgā attieksme. Jūs man iedvesāt cerību, ka pasaule vēl nav pavisam pazudusi. Es gribu pateikties par jūsu laipnību. Lai Dievs jūs svētī!”

Kaut arī piektdien Prāgā stipri lija, ģimenes sēdēja atklātajā stadionā un klausījās vietējos un ārzemju oratorus, lai saņemtu garīgo barību. Tik daudziem bija līdzi bērni, ka ārpus stadiona tika ierīkots speciāls laukums bērnu ratiņu novietošanai, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem ejās.

Prāgas kopsanāksmi apmeklēja vairāk nekā 22 000 cilvēku, un tajā tika kristīti 432 liecinieki, kas nesen bija veltījuši sevi Dievam, — viņu vidū bija divi cilvēki invalīdu ratiņos un vēl pieci citi invalīdi.

Budapeštā kurlie ”dzird”

Ieskāvusi upi no abām pusēm, Donavas krastos paceļas skaistā pilsēta Budapešta, kas jūlijā kļuva par starptautiskās kopsanāksmes norises vietu. Lielākais apmeklētāju skaits tajā bija 23 893 cilvēki, un klātesošo vidū bija 3341 delegāts no 11 valstīm, neskaitot pašu Ungāriju.

Zem nojumes skatuves tuvumā visa programma tika tulkota nedzirdīgajiem kopsanāksmes apmeklētājiem — viņu bija apmēram 100. Kad tika sveikti visi delegāti, kas nerunāja ungāriski, nedzirdīgajiem bija adresēti īpaši apsveikuma vārdi: ”Vienu valodu, kurā tiks tulkota visa kopsanāksmes programma, mēs jo sevišķi gribam pieminēt — tā ir žestu valoda. Mums ir liels prieks, ka nedzirdīgie ir šeit kopā ar mums.”

Dalīties patiesībā ar citiem

Šajās kopsanāksmēs tika laista klajā jauna bībeliska literatūra, arī grāmata Ģimenes laimes noslēpums. Saņēmuši jauno publikāciju, franču delegāti sakāpa autobusā un devās atpakaļ uz viesnīcu. Pa ceļam viņi ieraudzīja kādu līgavu un līgavaini kopā ar kāzu viesiem. Brāļi lūdza šoferi apturēt autobusu. Viens no lieciniekiem izkāpa un pasniedza jaunajam pārim grāmatu Ģimenes laimes noslēpums ungāru valodā. Pāris ar pateicību paņēma grāmatu un tūlīt pat sāka to šķirstīt. Iespējams, tas bija viens no pirmajiem nupat klajā laistās grāmatas eksemplāriem, kas tika izplatīts.

Vispirms katolis, tad komunists un beidzot — liecinieks

Šajā kopsanāksmē tika kristīti 510 cilvēki — vairāk nekā 2 procenti no apmeklētāju skaita. Trīs no šiem jaunajiem lieciniekiem joprojām atrodas cietumā, kur viņi izcieš ieslodzījumu par noziegumiem, ko viņi bija izdarījuši pirms Bībeles patiesības uzzināšanas. Vietējie brāļi viņus regulāri apciemo un studē Bībeli arī ar citiem ieslodzītajiem. Kādā no Budapeštas cietumiem notiek Bībeles studijas ar aptuveni 50 ieslodzītajiem.

Kāds vīrietis, kas bija audzināts benediktiešu ordenim piederošā katoļu skolā, pazaudēja uzticību katoļu baznīcai un 20 gadu vecumā iestājās komunistiskajā partijā. Vēlāk viņš devās dienēt armijā un ieguva leitnanta pakāpi. Būdams strādnieku milicijas loceklis, šis vīrietis universitātē mācīja marksismu-ļeņinismu. Viņu piesaistīja komunistu lozungs ”Brīvība, brālība, vienlīdzība”. Taču, kad viņš redzēja, ka varas pārstāvji ļaunprātīgi izmanto ”tautas valdības” principu, viņa domas par komunismu mainījās. Viņš juta — kaut kas nav kārtībā. Galu galā vīrietis atstāja dienestu. Kad pie viņa durvīm pieklauvēja liecinieki, viņš bija gatavs klausīties. Šis cilvēks stāsta: ”Kad pirmo reizi atnācu uz Ķēniņvalsts zāli, es pārliecinājos, ka beidzot redzu īstu brālību. Mani apņēma patieso Kristus sekotāju mīlestība. Man vajadzēja četrus gadus, lai no komunista pārtaptu par liecinieku. Bet es esmu izvēlējies patiesību.” Šajā kopsanāksmē viņš tika kristīts.

Policijai darbs kopsanāksmēs nozīmē krasas pārmaiņas ierastajā darba ritmā. Kāds policists, kas stāvēja savā postenī pie ieejas stadionā, teica, ka dežurēt Jehovas liecinieku kopsanāksmēs esot ļoti grūti. Kāpēc? Tāpēc, ka viss norit tik gludi — policijai krietni jānopūlas, lai saglabātu modrību!

Labvēlīgas preses atsauksmes Polijā

Polijā notika divas kopsanāksmes — galvaspilsētā Varšavā, kur apmeklētāju skaits pārsniedza 20 000, un otrajā lielākajā Polijas pilsētā Lodzā, kur kopsanāksmē piedalījās gandrīz 12 000 cilvēku.

Varšavas centrālajā laikrakstā Życie Warszawy bija publicēta šāda informācija: ””Ir kāda laba vēsts, kas jāpasludina! Tā ir vēsts par mieru — patiesu mieru. Mīlestība pret Jehovu un savu tuvāko mūs mudina nepārtraukt sludināšanu, līdz Dievs teiks, ka darbs ir padarīts,” paziņoja Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Kērijs Bārbers.”

Kāds laikraksta Sztandar Młodych korespondents rakstīja: ”Divas dienas ap 12 000 Jehovas liecinieku pulcējās reliģiskā sanāksmē Legijas stadionā Varšavā. Kārtība bija priekšzīmīga, un, lai gan es vēroju ļoti uzmanīgi, nepamanīju ne policijas mašīnas, ne dežurējošas policistu vienības.

Polija, kā mēdz apgalvot, gandrīz pilnībā ir katoliska zeme. Bet, kad šajā pašā stadionā sapulcējas mūsu katoliskā jaunatne, vienmēr ir klāt lieli policijas spēki, kas gatavi nekavējoties rīkoties.

Katrā ziņā ir ļoti satraucoši, ka šie atkritēji no katolicisma, sektanti — vai kā nu vēl viņus [Jehovas lieciniekus] mēdz saukt — spēj sapulcēties milzīgā skaitā un neradīt nekādus draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, turpretī mūsu katoliskie jaunieši kļūst bīstami, kad sanāk kopā lielā pulkā, un ir nepieciešami policijas spēki, lai aizsargātos pret viņu izlēcieniem. Te tiešām ir par ko padomāt.”

Arī šeit notika jaunu ticības biedru kristīšana: Varšavā kristījās 462 cilvēki, Lodzā — 278. Viņu vidū bija arī 19 gadus vecā Silvija, kurai agrāk bija bijuši aizspriedumi pret lieciniekiem. Kādā lietainā dienā pie viņas uz ielas bija piegājusi lieciniece. ”Es viņu atraidīju un devos tālāk. Bet pēc tam es paņēmu zem sava lietussarga kādu meiteni, kas mirka lietū. Izrādījās, ka arī viņa ir lieciniece! Meitene piedāvājās atnest man grāmatu Questions Young People Ask—Answers That Work (Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes). Vienīgi aiz pieklājības es iedevu viņai savu adresi, un ... šodien es kristījos!”

Mazajā Igaunijā tiek dota plaša liecība

Igaunija, Latvija un Lietuva ir Baltijas valstis. Igaunijā ir tikai ap 1,5 miljoni iedzīvotāju, un tās galvaspilsētā dzīvo apmēram 450 000 cilvēku. 1996. gada augustā tur notika divas kopsanāksmes.

Šīs lielās sapulces atstāja tādu iespaidu, ka vienā no laikrakstiem bija sacīts: ”Jehovas liecinieki ir burtiski piepildījuši Tallinu ar savu pielūgsmi. Kā stāsta, viņu kopsanāksme Linnahall zālē ir sapulcinājusi tik lielu auditoriju, kādu līdz šim Igaunijā nebija izdevies pulcēt nevienai reliģijai.” Visās viesnīcās bija rezervētas vietas lieciniekiem.

Vēlāk brālis Kērijs Bārbers savā ziņojumā sacīja: ”Nav brīnums, ka brāļi no Somijas un citām vietām, kuri saņēmuši uzdevumu kalpot Igaunijā, priecājas par iespēju būt tur. Šo mazo, bet skaisto zemi pagātnē ir iekarojušas un nomākušas citas, lielākas valstis, un tā ir pieredzējusi daudz ciešanu. Tagad igauņi.. ar dedzīgām ilgām gaida to laiku, kad Jehova dos mūžīgu mieru un drošību.” Igaunijā ir vairāk nekā 3100 aktīvu liecinieku, un puse no viņiem runā krieviski.

Uz šīm kopsanāksmēm bija ieradušies delegāti no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī viesi no 15 citām valstīm — to vidū bija 155 delegāti no Lielbritānijas un 300 no Somijas.

Kurlie ”dzird” arī Igaunijā

Pirms trim gadiem kāds nedzirdīgs draudzes vecākais no Somijas devās uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu, lai noskaidrotu, ko viņš var darīt šīs zemes nedzirdīgo iedzīvotāju labā. Tallinas nedzirdīgo vidū viņam nebija neviena paziņas, tāpēc, paņēmis krietnu daudzumu žurnālu Sargtornis un citas literatūras, viņš devās uz namu, ko nedzirdīgie izmantoja par savu pulcēšanās vietu. Igaunijas nedzirdīgie viņu laipni uzņēma un vēlējās redzēt, ko šis cilvēks ir atnesis. Pirmā apciemojuma laikā viņš izdalīja visu literatūru un pierakstīja ieinteresēto cilvēku vārdus un adreses — sarakstā bija pavisam 70 vārdu.

Gandrīz visi gribēja studēt Bībeli, un brālis saprata, ka viņš viens nespēs vadīt visas šīs nodarbības. Tāpēc viņam bija jāizraugās tie cilvēki, kam bija vislielākā interese. Drīz pēc ierašanās Igaunijā šis brālis jau vadīja 30 Bībeles studijas, un vēl 40 gaidīja savu kārtu! Tagad Tallinā ir četri tulki, kas tulko žestu valodā nedzirdīgajiem.

”Jauna epizode Jaunās derības vēstījumā”

Kāda lieciniece prāmja piestātnē sagaidīja atbraukušos kopsanāksmes delegātus. Lieciniece piegāja pie kādas igauņu gides un pajautāja, ko viņa domā par šo lielo pasākumu. Gide pastāstīja, ka viņa ir pavadījusi vairākas liecinieku grupas no dažādām Eiropas valstīm un ir pamanījusi liecinieku nemainīgo pieklājību un laipnību. Šī sieviete bija saņēmusi uzaicinājumu aplūkot Sargtorņa biedrības biroju Puhangu ielā, un viņa bija pārsteigta, redzot nevainojamo kārtību un laipnos, priecīgos jaunos cilvēkus. Gide nespēja saprast, kāpēc pret lieciniekiem vēršas tik asa pretestība un kāpēc viņus nepatiesi apvaino, lai gan fakti pierāda, ka apvainojumi nav pamatoti. Viņa teica: ”Manuprāt, jūsu darbs, jūsu kalpošana, ir kā jauna epizode Jaunās derības vēstījumā.”

Jehovas liecinieki, būdami Dieva miera vēstneši, katrā ziņā cer iegūt labu reputāciju visā pasaulē ar savu cieņas pilno izturēšanos un laipnību pret svešiniekiem. (1. Pētera 3:16.) Austrumeiropā noritējušās kopsanāksmes liecina, ka par spīti reliģisko pretinieku un atkritēju izplatītajiem apmelojumiem Jehovas liecinieki saņem Dieva svētību, sludinot miera vēsti, kas ir tik ļoti nepieciešama šai karu plosītajai, naida pārpilnajai pasaulei. (Jesajas 2:2—4; Marka 13:10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 23. lpp.]

Lai gan lija lietus, ģimenes ļoti uzmanīgi klausījās programmu

[Attēls 24. lpp.]

Poļu liecinieki priecājas par jauno publikāciju

[Attēls 25. lpp.]

Līksmās igauņu liecinieces savos tautastērpos