Kas notiek pasaulē
Mirst bērni
Salīdzinājumā ar 25 citām industriālām valstīm, Amerikas Savienotajās Valstīs bērniem pastāv 12 reizes lielāka varbūtība tikt nošautiem, 5 reizes lielāka varbūtība kļūt par slepkavas upuriem un divreiz lielāka varbūtība izdarīt pašnāvību, ziņots laikrakstā The Dallas Morning News. ”Mēs jau bijām gaidījuši, ka ASV šie skaitļi būs lielāki nekā citās valstīs, tomēr tik milzīga starpība mūs pārsteidza,” saka Etjēns Krūgs, Atlantas (Džordžijas štats) Slimību kontroles centru ziņojumu koordinators. Daži no faktoriem, kas sekmē bērnu varmācīgu nāvi, ir narkotikas, nabadzība, izjukušas ģimenes un ierobežotas izglītības iespējas.
Inficēti pārtikas produkti
Kā ziņots žurnālā JAMA (The Journal of the American Medical Association), pieaugot patērētāju pieprasījumam pēc ”bagātīga svaigu augļu un dārzeņu klāsta visu gadu” un pastāvot ”starptautiskajam tirgum, kas ļauj dažās stundās nogādāt produktus jebkurā pasaules malā”, Amerikas Savienotajās Valstīs parādās jaunas slimības, kuru cēlonis ir inficētu pārtikas produktu lietošana. Balstoties uz pētījumiem, kas veikti pēdējo desmit gadu laikā, zinātnieki lēš, ka pārtikas produktos esošo mikroorganismu dēļ ”Amerikas Savienotajās Valstīs katru gadu saslimst no 6,5 miljoniem līdz 81 miljonam cilvēku un mirst ap 9000 cilvēku”. Pēc dažu speciālistu domām, šo problēmu, iespējams, vēl vairāk saasina tas, ka ir pieaudzis ”dabisko produktu” patēriņš (tie ir augļi un dārzeņi, kas audzēti, izmantojot dzīvnieku izcelsmes mēslojumu). Saskaņā ar JAMA ziņojumu, ”E coli baktērijas govs mēslos spēj saglabāties 70 dienas, un tās var vairoties pārtikā, kas audzēta ar šī mēslojuma palīdzību, ja produkti netiek termiski apstrādāti vai netiek lietotas tādas piedevas kā sāls vai konservanti, lai iznīcinātu mikrobus”.
”Svētie” pērtiķi kļuvuši par traucēkli
Cik tālu vien sniedzas ļaužu atmiņa, Indijas pilsētā Brindabanā vienmēr ir dzīvojuši rēzus pērtiķi, stāsta primatoloģe Ikbala Malika. Daudzi uzskata šos pērtiķus par svētiem, un tie var brīvi klaiņot pa hinduistu svētās pilsētas ielām, nebaidoties, ka tos kāds noķers, — vismaz tā ir bijis līdz šim. Kā rakstīts žurnālā New Scientist, pēdējā laikā rēzus pērtiķi ir strauji savairojušies, jo pilsētā parādās aizvien vairāk svētceļotāju, kas pērtiķus baro. Pastāv uzskats, ka pērtiķu barošana nodrošina labklājību. Taču gadu gaitā pērtiķi ir kļuvuši gandrīz pilnīgi atkarīgi no cilvēku žēlastības dāvanām, jo augu valsts ir ļoti nabadzīga. ”Tie ir pasākuši zagt iepirkumu somas un lavīties iekšā mājās, lai pameklētu kaut ko ēdamu.” Pilsētas iedzīvotāji ir nolēmuši, ka 60 procenti pērtiķu ir jāizķer un jāpārvieto uz lauku apvidiem. ”Dievi ir kļuvuši par sodību,” saka I. Malika.
Vai kurpe spiež?
Lai gan mūsu pēdas kauli pārstāj augt, kad mēs pārsniedzam pusaudža gadus, tomēr pēdas turpina mainīties visu mūžu. Nīls Kovens, Kanādas Podiatrijas asociācijas prezidents, saka: ”Ar laiku mūsu pēdas parasti nedaudz saplacinās un izplešas, tāpēc tās kļūst garākas un platākas. Tā notiek tāpēc, ka saites mazliet atslābst un izstiepjas.” Speciālisti lēš, ka līdz pat pusei pieaugušo valkā nepareiza izmēra kurpes — visbiežāk tās ir pārlieku šauras —, kas rada varžacis, tulznas, noberzumus un pirkstu deformācijas. Vai arī jūsu kurpes ir pārāk šauras? ”Nostājieties ar basām kājām uz papīra lapas un apvelciet līniju ap abām pēdām. Tad uzlieciet uz papīra savas kurpes un apvelciet līniju arī ap tām. Salīdzinot kontūras, jūs redzēsiet, cik ļoti jūsu kājas kurpēs ir saspiestas,” bija ieteikts laikrakstā The Toronto Star. Lai nopirktu tādus apavus, kas jums labi derēs, katru reizi, kad iegādājaties jaunas kurpes, no jauna izmēriet pēdas lielumu un iepērcieties pēcpusdienā vai vakarā, kad kājas jau pietiekami ilgu laiku ir bijušas noslogotas.
”Nezināmo ienaidnieku” medības
Laikrakstā Corriere della Sera ziņots, ka 1997. gadā Itālijas galvaspilsētā Romā siena drudzis un citas alerģiskas slimības uzliesmojušas divus mēnešus agrāk nekā parasti. Kā uzskata kāds alergologs, priekšlaicīgo ziedputekšņu uzbrukumu ir izraisījusi ”planētas vidējās temperatūras vispārējā paaugstināšanās, kas ir jūtami samazinājusi ziemas ilgumu”. Laikrakstā bija atzīmēts, ka ”saulainajās dienās ir parādījušies nezināmi ziedputekšņi, kuriem speciālisti praktiķi nespēj stāties pretī”. ”Nezināmā izraisītāja medības” gan ir jau sākušās, bet pagaidām ”pacienti cieš no alerģijas, kuras cēloņus nav izdevies noskaidrot”.
Holeras profilakse — bez maksas
Zinātnieki uzskata, ka viņi ir atraduši bezmaksas paņēmienu, kā novērst saslimšanu ar holeru, — dzeramais ūdens jāfiltrē caur sari! Mērilendas universitātes (ASV) un Starptautiskā diarejas pētījumu centra (Daka, Bangladeša) speciālisti ir atklājuši, ka baktērijas, kas izraisa holeru, dzīvo airkāju gremošanas traktā; airkāji ir vēžveidīgie, kas mitinās ūdenī un veido daļu no planktona. Izkāšot ūdeni caur četrkārtīgi salocītu sari, to ir iespējams attīrīt no vairāk nekā 99 procentiem holeras baktēriju. Pēc tam sari var dezinficēt, izliekot to uz divām stundām tiešā saules gaismā vai arī, ja ir lietus sezona, apstrādājot ar lētu dezinfekcijas līdzekli. Londonas laikrakstā The Independent bija ziņots, ka jau šogad jaunā metode tiks izmēģināta praksē un apvidos, kur draud briesmas inficēties ar holeru, iedzīvotāji tiks apmācīti, kā filtrēt ūdeni.
Videoklipi iespiežas atmiņā
Kā bija rakstīts žurnālā Pediatrics, ”vairāki eksperimentāli pētījumi liecina, ka videoklipi var nopietni ietekmēt skatītāju uzvedības modeli, padarot tos nejūtīgus pret vardarbību un attīstot pusaudžos pozitīvu attieksmi pret pirmslaulību seksu”. Vislielākās bažas vecākiem sagādā smagā metāla un ”gangsterrepa” dziesmu teksti. ”Mūzika, ko izvēlas neliela pusaudžu grupa, var daudz ko liecināt par viņiem pašiem. Daudzi pētījumi liek domāt, ka aizraušanās ar smago metālu var būt raksturīgs simptoms, kas liecina par atsvešināšanos, pieradumu pie kaitīgām vielām, psihiskiem traucējumiem, tieksmi uz pašnāvību, dzimumu attiecību stereotipisku izpratni vai par tendenci pusaudža vecumā iesaistīties bīstamā rīcībā.” Ziņojumā, ko astoņi ārsti bija sastādījuši 1995./1996. gadā, bija teikts: ”Kad cilvēks izdzird kādu dziesmu, kuras videoklipu viņš ir redzējis, viņa atmiņā tūlīt uzplaiksnī klipā redzētie tēli.”
Papīrs no ziloņu mēsliem
Kad kaimiņi ieraudzīja, ka Maiks Bugara savā pagalmā katlos vāra ziloņu mēslus, viņi saprotamu iemeslu dēļ bija visai nobažījušies. Daži pat nosprieda, ka viņu kaimiņš nodarbojas ar burvestībām, bet īstenībā viņš taisīja papīru. Sākumā Bugaras kungs izgatavoja papīru no banānu, kukurūzas un eikaliptu lapām. Bet lielie daudzumi šķiedrām bagāto mēslu, ko atstāj Kenijas ziloņi, uzvedināja šo dedzīgo dabas aizstāvi uz domām par iespēju izmantot papīra ražošanai bagātīgos ziloņu mēslu krājumus. Bugaras kungs nolēma, ka tā būtu lieliska izdevība palīdzēt cilvēkiem skaidrāk ”apzināties, cik svarīgi ir pasargāt šo sugu no izmiršanas”, ziņots žurnālā New Scientist. Tagad no ziloņu mēslu papīra tiek izgatavoti ielūgumi uz Kenijas Dzīvās dabas aizsardzības dienesta 50. gadadienas svinībām, kas tiks atzīmētas šajā gadā.
Ēšanas tradīcijas
Televīzija ir kļuvusi par ”mezgla punktu, ap kuru koncentrējas lielākā daļa mūsdienu rituālu”, sacīts laikrakstā The New York Times. Viens no laikrakstā minētajiem piemēriem ir paradums ēst, skatoties televīziju, — daudzās zemēs šis paradums ir kļuvis par tradīciju. Piemēram, Meksikā daudzas ģimenes ēd vakariņas, skatoties ”ziepju operas”. Francijā kāda nesen veikta aptauja atklāja, ka ”62 procenti maltīšu tiek ēstas pie ieslēgta televizora”. Ķīnā televīzijas skatītāji sevišķi aizraujošus raidījumus vēro, skripšķinādami grauzdētas arbūza sēklas. Šīs melnās sēklas ir iecienījuši arī Izraēlas TV skatītāji, kas mēdz grauzt arī saulespuķu sēklas un pistācijas. Filipīnās labprāt mielojas ar tādiem ”televīzijas uzkožamajiem” kā grilētas cāļa kājas, cūkas ausis un uz iesma ceptas cāļa ķidas. Iecienīts gardums ir baluts — ”vēl neizšķīlušies pīlēni, kas tiek vārīti un ēsti no čaumalām, uzkaisot šķipsniņu akmeņsāls”, stāstīts Times.
Hostiju sargi
Sv. Čārlza katoļu baznīcā Pikijūnā (Misisipi štats) tiek izlikti sargi, kam jāraugās, lai neviens neizietu no baznīcas, neapēdis komūnijas hostiju. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad atkārtoti bija novērots, ka cilvēki iet laukā, paņēmuši līdzi hostiju, ko katoļi uzskata par svētu. Kā stāstīts laikrakstā The Dallas Morning News, garīdznieks Džons Nūns apgalvo, ka ”Sātana pielūdzēji grib dabūt hostijas savos nagos”, lai tās ”apgānītu”. Komūnijas sarga uzdevums ir uzmanīt draudzes locekļus un vērot, vai viņi patiešām apēd hostiju. Ja kāds no baznīcas apmeklētājiem to neizdara, viņš laipni tiek palūgts vai nu apēst hostiju, vai atdot to atpakaļ.
Amerikāņu aizraušanās ar šaujamieročiem
”Kā liecina iedzīvotāju aptauja, divas piektdaļas pieaugušo amerikāņu dzīvo ģimenēs, kurās vismaz kādam no mājiniekiem pieder šaujamierocis, un vidēji katrai no šīm ģimenēm ir divi šaujamieroči,” bija stāstīts Ņujorkas laikrakstā Daily News. ”25% aptaujāto teica, ka viņiem ir pistole, 27 procentiem ir gludstobra bise, bet 29% — šautene.” Daudzās ģimenēs tiek glabāti vairāku veidu šaujamieroči.