Bībeles panti izskaidroti pareizi

KAD jāpaskaidro Bībeles mācības, ar Bībeles pantu nolasīšanu vien nepietiek. Apustulis Pāvils savam biedram Timotejam rakstīja: ”Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. Tim. 2:15.)

Pareizi mācīt patiesības vārdu nozīmē skaidrot Bībeles pantus saskaņā ar pašas Bībeles mācībām. Tas savukārt nozīmē, ka jāņem vērā konteksts un ka nedrīkst izvēlēties frāzes, kas mums personiski šķiet interesantas, un tad tās izskaidrot pēc sava prāta. Ar pravieša Jeremijas starpniecību Jehova brīdināja cilvēkus neklausīties tos praviešus, kas apgalvoja, ka viņi runā Jehovas uzdevumā, bet patiesībā sludināja ”pašu izdomātas parādības”. (Jer. 23:16.) Apustulis Pāvils brīdināja kristiešus nepiesārņot Dieva vārdus ar cilvēku izdomājumiem, kad viņš rakstīja: ”Mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu.” Tajos laikos negodīgi tirgotāji mēdza atšķaidīt vīnu, lai gūtu papildu peļņu. Mēs nedrīkstam viltot Dieva vārdu, ”atšķaidot” to ar cilvēku izdomājumiem. ”Mēs neesam tādi, kā lielais vairums, kas izlietā Dieva vārdu veikalam,” rakstīja Pāvils, ”bet mēs runājam no skaidras sirds, kā Dieva uzdevumā un Dieva priekšā Kristus spēkā.” (2. Kor. 2:17; 4:2.)

Pieņemsim, ka tu vēlies citēt pantu ar nolūku paskaidrot kādu principu. Bībelē var atrast ļoti daudz principu, kas ir izmantojami visdažādākajās dzīves situācijās. (2. Tim. 3:16, 17.) Bet tev jāpārliecinās, ka tu izmanto Bībeles pantu pareizi, nevis piešķir tam nozīmi, kas atbilst tavai iecerei. (Ps. 91:11, 12; Mat. 4:5, 6.) Panta skaidrojumam jāsaskan ar Jehovas nodomiem un ar visu Bībeles saturu.

Pareizi mācīt patiesības vārdu nozīmē arī saprast, kāds gars pausts Bībelē kopumā. Bībeles panti nav kā rīkste cilvēku pārmācīšanai. Reliģiskie vadītāji, kas bija Jēzus Kristus pretinieki, citēja Rakstus, taču viņi nepievērsa uzmanību svarīgākajām Dieva prasībām — taisnībai, žēlsirdībai un ticībai. (Mat. 22:23, 24; 23:23, 24.) Turpretī Jēzus, skaidrodams Dieva Rakstus, atspoguļoja sava Tēva īpašības. Jēzum bija ne tikai dedzīga vēlēšanās aizstāvēt patiesību, bet arī dziļa mīlestība pret cilvēkiem. Mums jāseko viņa priekšzīmei. (Mat. 11:28.)

Bet kā panākt, lai mēs prastu precīzi paskaidrot Bībeles pantus? Mums regulāri jālasa Bībele un jāizmanto tas, ko sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps” — ar garu svaidīto kristiešu kopums, ar kura starpniecību Jehova dod ticīgo saimei garīgo barību. (Mat. 24:45.) Iedziļināšanās Dieva Rakstos, draudzes sapulču apmeklēšana un piedalīšanās tajās mums palīdz pareizi izmantot mācību programmu, kuru organizē ”uzticīgais un gudrais kalps”.

Ja tu proti kādu no valodām, kurās ir izdota grāmata Sarunas par Rakstiem (Reasoning From the Scriptures), tad, iemācījies šo grāmatu pareizi lietot, tu varēsi ātri atrast informāciju, kas palīdz pareizi izskaidrot vairākus simtus Bībeles pantu, kuri bieži tiek izmantoti sludināšanā. Ja tu vēlies izmantot kādu pantu, par kuru tev nav daudz zināšanu, pazemībai būtu jāmudina tevi izpētīt šo pantu, lai tu varētu pareizi mācīt patiesības vārdu, kad tu kādam to skaidrosi. (Sal. Pam. 11:2.)

Skaidri norādi uz panta izmantošanas iemeslu. Mācot citus, tev jāpanāk, lai klausītāji skaidri redzētu saistību starp apskatāmo jautājumu un pantu, ko tu izmanto. Ja pirms Bībeles panta nolasīšanas tu uzdod jautājumu, tev jāpanāk, lai klausītāji skaidri redzētu, kā pants uz to atbild. Ja tu ar panta palīdzību apstiprini kādu apgalvojumu, pārliecinies, vai cilvēks, kam tu to skaidro, precīzi saprot, ko tieši pierāda šis pants.

Parasti nepietiek tikai nolasīt Bībeles pantu, pat ja tas tiek darīts izteiksmīgi. Atceries: daudzi cilvēki nepārzina Bībeli un nespēj uztvert teikto, ja pants tiek nolasīts tikai vienreiz. Tāpēc tev jāuzsver tā panta daļa, kas tieši attiecas uz apskatāmo jautājumu.

Tas nozīmē, ka galvenie vārdi — tie vārdi, kas attiecas uz apskatāmo jautājumu, — kaut kādā veidā jānošķir no pārējā teksta. Vienkāršākais paņēmiens ir tos atkārtot. Ja tu sarunājies ar vienu cilvēku, tu vari uzdot jautājumu, kas viņam palīdzētu atrast galvenos vārdus pantā. Uzstājoties ar runu lielākas auditorijas priekšā, daudzi oratori galveno vārdu uzsvēršanai izmanto sinonīmus vai nedaudz citādi atkārto galvenajos vārdos izteikto domu. Taču šie paņēmieni jāizmanto tā, lai klausītāji varētu izsekot saiknei starp Bībeles pantu un to, ko tu saki.

Izceļot galvenos vārdus, tu liec labu pamatu to apspriešanai. Ja pirms Bībeles panta nolasīšanas tu esi tieši norādījis iemeslu, kāpēc tu to lasīsi, pēc tam tev tikpat skaidri jānorāda, kā izceltie vārdi ir saistīti ar to domu, kurai tu esi sagatavojis klausītājus. Bet arī tad, ja tu neesi konkrēti minējis Bībeles panta nolasīšanas iemeslu, tev jāatrod kāds turpinājums tam, ko tu esi teicis panta ievadā.

Farizeji reiz uzdeva Jēzum jautājumu, uz kuru, kā viņiem šķita, būs grūti atbildēt: ”Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?” Jēzus atbildēja, pamatodamies uz 1. Mozus 2:24. Pievērs uzmanību tam, ka viņš uzsvēra tikai divus vārdus un pēc tam sniedza nepieciešamos paskaidrojumus. Norādījis uz to, ka vīrs un sieva ir ”viena miesa”, Jēzus teica: ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mat. 19:3—6.)

No klausītājiem un no konkrētās domas svarīguma runā ir atkarīgs, cik daudz uzmanības jāpievērš panta skaidrojumam. Galvenais, kas tev jācenšas panākt, ir vienkāršība un skaidrība.

Mācies dot paskaidrojumus uz Rakstu pamata. Apustuļu darbos 17:2, 3, kur stāstīts par Pāvila kalpošanu Tesalonikā, ir teikts, ka Pāvils ”skaidroja.. Rakstus” (JD), un tas jāmācās visiem Jehovas kalpiem. Piemēram, Pāvils saviem klausītājiem pastāstīja par Jēzus dzīvi un kalpošanu, norādīja, kā Jēzus dzīvē ir piepildījušies Ebreju rakstu pravietojumi, un, visu minēto apkopodams, sacīja: ”Šis ir Kristus Jēzus, ko es jums sludinu.”

Rakstīdams ebreju tautības kristiešiem, Pāvils vairākkārt citēja Ebreju rakstus. Lai uzsvērtu vai paskaidrotu kādu domu, viņš bieži vien izcēla tikai vienu vai dažus vārdus un tad paskaidroja to nozīmi. (Ebr. 12:26, 27.) Vēstulē ebrejiem, 3. nodaļā, Pāvils citēja 95. psalma 7.—11. pantu. Lasot šo nodaļu, var redzēt, ka viņš uzsvēra, pirmkārt, kāpēc jāsarga sirds (Ebr. 3:8—12), otrkārt, ko nozīmē vārds ”šodien” (Ebr. 3:7, 13—15; 4:6—11), un, treškārt, ko nozīmē vārdi ”tiem nebūs ieiet manā atdusā” (Ebr. 3:11, 18, 19; 4:1—11). Būtu ļoti labi, ja tu darītu tāpat un vienmēr censtos labi izskaidrot Bībeles pantus.

Padomā arī par Lūkas 10:25—37, kur var lasīt, cik labi Rakstus paskaidroja Jēzus. Kāds rakstu mācītājs viņam jautāja: ”Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvi?” Jēzus atbildēja ar pretjautājumu, aicinādams rakstu mācītāju izteikt savu viedokli, un pēc tam uzsvēra, cik svarīgi ir pildīt Dieva Rakstu prasības. Kad atklājās, ka rakstu mācītājs tās nav pareizi sapratis, Jēzus sāka skaidrot vārda ”tuvākais” nozīmi. Tomēr Jēzus nevis tieši pateica, ko nozīmē ”tuvākais”, bet izstāstīja kādu gadījumu, lai palīdzētu rakstu mācītājam pašam izdarīt pareizo secinājumu.

Lasot Bībeli, var saprast, ka Jēzus nevis vienkārši citēja Bībeles fragmentus, kuros bija ietvertas tiešas, nepārprotamas atbildes uz visiem jautājumiem, bet analizēja Bībeles teksta nozīmi un tad uz tā pamata paskaidroja viņam uzdoto jautājumu.

Kad saduceji izteica šaubas par augšāmcelšanas iespējamību, Jēzus pievērsa uzmanību konkrētiem vārdiem, kas lasāmi 2. Mozus 3:6. Tomēr viņš neapmierinājās tikai ar šo vārdu citēšanu. Jēzus tos izmantoja, lai skaidri norādītu, ka augšāmcelšana ietilpst Dieva nodomos. (Marka 12:24—27.)

Iemācījies pareizi un iedarbīgi izmantot Bībeles pantus, tu kļūsi par prasmīgu skolotāju.