”Dieva gudrība, kas apslēpta dievišķā noslēpumā”

1., 2. Par kādu noslēpumu mums būtu jāinteresējas, un kāpēc tas jādara?

NOSLĒPUMI! Tie intriģē, saista un mulsina, tāpēc cilvēkiem ir grūti paturēt tos pie sevis. Bet Bībelē ir teikts: ”Dieva gods — turēt noslēpumā.” (Sālamana pamācības 25:2.) Tā kā Jehova ir Augstākais valdnieks un Radītājs, viņš ar pilnām tiesībām patur dažas lietas noslēpumā no cilvēkiem, kamēr nav pienācis viņa noteiktais laiks tās atklāt.

² Taču ir kāds aizraujošs, intriģējošs noslēpums, ko Jehova ir atklājis savos Rakstos. Tas tiek saukts par Dieva ”gribas dievišķo noslēpumu”. (Efesiešiem 1:9.) Uzzinot to, jūs varat ne tikai apmierināt savu ziņkāri. Zināšanas par šo dievišķo noslēpumu palīdz iegūt glābšanu un sniedz priekšstatu par Jehovas neaptveramo gudrību.

3., 4. Kādu cerību deva 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā lasāmais pravietojums, un kāds noslēpums ar to bija saistīts?

³ Kad Ādams un Ieva sagrēkoja, varēja likties, ka Jehovas nodoms, lai uz zemes būtu paradīze, kur dzīvotu pilnīgi cilvēki, ir izjaukts. Bet Dievs nekavējoties ķērās pie šī jautājuma risināšanas. Viņš paziņoja: ”Es celšu naidu starp tevi [čūsku] un sievieti, starp taviem pēcnācējiem un viņas pēcnācēju. Viņš tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.)

⁴ Tie bija mīklaini, noslēpumaini vārdi. Kas bija šī sieviete? Kas bija čūska? Kas bija ”pēcnācējs”, kurš sadragās čūskai galvu? Ādams un Ieva to varēja vienīgi minēt. Tomēr Dieva teiktajos vārdos bija ietverta cerība visiem abu neuzticīgo cilvēku pēcnācējiem, kas būs uzticīgi Dievam. Taisnīgumam bija jāuzvar, un Jehovas nodomam bija jāīstenojas. Bet kā tas notiks — tas palika noslēpums. Bībelē par to runāts kā par ”Dieva gudrību, kas apslēpta dievišķā noslēpumā”. (1. Korintiešiem 2:7.)

 5. Paskaidrojiet, kāpēc Jehova savu noslēpumu atklāja pakāpeniski!

⁵ Jehova ir Dievs, kas ”atklāj noslēpumus”, un laika gaitā viņš darīja zināmas dievišķā noslēpuma detaļas. (Daniēla 2:28.) Bet viņš to darīja pamazām, pakāpeniski. Līdzīgi rīkojas mīlošs tēvs, kura dēlēns viņam jautā: ”Tēt, kā es esmu radies?” Gudrs tēvs stāsta tikai tik daudz, cik viņa dēls spēj saprast. Kad zēns paaugas, tēvs viņam pastāsta vairāk. Tāpat Jehova nosaka, kad viņa tauta ir gatava saņemt atklāsmes par viņa gribu un nodomiem. (Sālamana pamācības 4:18; Daniēla 12:4.)

 6. a) Kāpēc tiek slēgts līgums? b) Kas īpašs ir tajā, ka Jehova vairākkārt ir slēdzis līgumus ar cilvēkiem?

⁶ Kā Jehova deva šādas atklāsmes? Viņš noslēdza vairākus līgumus, ar kuru palīdzību daudz kas tika atklāts. Droši vien jūs kādreiz esat slēguši līgumu, piemēram, lai pirktu dzīvokli, aizņemtos vai aizdotu naudu. Līgums sniedz juridisku garantiju, ka panāktās vienošanās noteikumi tiks ievēroti. Bet kāpēc Jehovam būtu oficiāli jāslēdz līgumi ar cilvēkiem? Bez šaubām, viņa vārds ir pietiekama garantija, ka viņa solījumi tiks īstenoti, tomēr Dievs mūsu labad vairākkārt ir apstiprinājis savu vārdu ar līgumiem, kuriem ir likumīgs spēks. Šīs negrozāmās vienošanās ļauj mums, nepilnīgiem cilvēkiem, vēl vairāk paļauties uz Jehovas solījumiem. (Ebrejiem 6:16—18.)

7., 8. a) Kādu līgumu Jehova noslēdza ar Ābrahāmu, un kā šis līgums vairoja zināšanas par dievišķo noslēpumu? b) Kā Jehova pakāpeniski atklāja, kas būs apsolītā pēcnācēja priekštecis?

⁷ Vairāk nekā divus tūkstošus gadu pēc cilvēku izraidīšanas no paradīzes Jehova sacīja savam uzticamajam kalpam Ābrahāmam: ”Es.. vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā zvaigznes debesīs.. ..un ar tava pēcnācēja starpniecību tiks svētītas visas zemes tautas, jo tu man esi paklausījis.” (1. Mozus 22:17, 18.) Tas bija vairāk nekā solījums — Jehova to formulēja kā līgumu, kam ir likumīgs spēks, un apstiprināja ar savu neatceļamo zvērestu. (1. Mozus 17:1, 2; Ebrejiem 6:13—15.) Tātad Visaugstais Kungs Jehova ir noslēdzis līgumu par cilvēces svētīšanu.

⁸ Ar Ābrahāmu noslēgtais līgums atklāja, ka apsolītais pēcnācējs būs cilvēks, jo viņam bija jāceļas no Ābrahāma. Bet kurš tas būs? Pēc kāda laika Jehova darīja zināmu, ka no Ābrahāma dēliem šī pēcnācēja priekštecis būs Īzaks, savukārt no abiem Īzaka dēliem tika izraudzīts Jēkabs. (1. Mozus 21:12; 28:13, 14.) Vēlāk Jēkabs sacīja šādus pravietiskus vārdus par vienu no saviem 12 dēliem: ”Scepteri Jūdam neatņems, un valdnieka zizlis paliks pie viņa kājām, kamēr nāks Šīlo [”tas, kuram tas pieder; tas, kuram tas pienākas”, zemsvītras piezīme] — tam tautas klausīs.” (1. Mozus 49:10.) Tagad bija skaidrs, ka pēcnācējs būs ķēniņš, kas būs cēlies no Jūdas.

9., 10. a) Kādu līgumu Jehova noslēdza ar Izraēla tautu, un kā šis līgums tautu sargāja? b) Kā bauslība parādīja, ka cilvēcei ir vajadzīgs izpirkums?

⁹ 1513. gadā p.m.ē. Jehova parūpējās par to, lai būtu iespējams atklāt dievišķo noslēpumu vēl lielākā mērā. Viņš noslēdza līgumu ar Ābrahāma pēcnācējiem — Izraēla tautu. Kaut arī tagad šis Mozus bauslības līgums vairs nav spēkā, tas bija cieši saistīts ar Jehovas nodomu par apsolītā pēcnācēja parādīšanos. Kāda bija šī saistība? Minēsim trīs jomas. Pirmkārt, bauslība bija kā starpsiena. (Efesiešiem 2:14.) Tās taisnīgie likumi nošķīra ebrejus no neebrejiem, un tādā veidā bauslība palīdzēja saglabāt radniecības līniju, no kuras bija jānāk apsolītajam pēcnācējam. Lielā mērā tieši šādas aizsardzības dēļ Izraēla tauta vēl pastāvēja, kad Mesijam pienāca Dieva noteiktais laiks piedzimt Jūdas ciltī.

¹⁰ Otrkārt, bauslība ļoti skaidri parādīja, ka cilvēcei ir nepieciešams izpirkums. Bauslība saturēja nevainojamus likumus, un grēcīgiem cilvēkiem nebija iespējams tos precīzi ievērot. Tā bauslība darīja redzamus pārkāpumus, ”līdz nāktu pēcnācējs, kam bija dots solījums”. (Galatiešiem 3:19.) Bauslībā bija ietverta prasība upurēt dzīvniekus, un tajā laikā šādi varēja izlīdzināt grēkus. Bet Pāvils rakstīja, ka ”buļļu un āžu asinis nevar iznīcināt grēkus”, tātad šie upuri tikai norādīja uz Kristus izpirkuma upuri. (Ebrejiem 10:1—4.) Dievbijīgajiem ebrejiem šis līgums kļuva par ”audzinātāju, kas veda pie Kristus”. (Galatiešiem 3:24.)

11. Kādu lielisku iespēju bauslības līgums pavēra izraēliešiem, un kāpēc tauta kopumā to neizmantoja?

¹¹ Treškārt, līgums pavēra Izraēla tautai lielisku iespēju. Jehova sacīja izraēliešiem, ka tad, ja viņi ievēros šo līgumu, viņi kļūs par ”ķēnišķīgiem priesteriem un svētu tautu”. (2. Mozus 19:5, 6.) No miesīgajiem izraēliešiem vēlāk patiešām nāca pirmie debesu ķēnišķīgo priesteru saimes locekļi, taču kopumā Izraēla tauta sacēlās pret bauslības līgumu, atraidīja mesiānisko pēcnācēju un neizmantoja tai doto izdevību. Kurus Jehova izraudzīsies par ķēnišķīgiem priesteriem viņu vietā? Un kā šī Dieva svētītā tauta būs saistīta ar apsolīto pēcnācēju? Šie dievišķā noslēpuma aspekti tika atklāti vēlāk, Dieva noteiktā laikā.

12. Kādu līgumu Jehova noslēdza ar Dāvidu, un ko šis līgums atklāja par dievišķo noslēpumu?

¹² 11. gadsimtā p.m.ē. Jehova atklāja vēl vairāk par dievišķo noslēpumu, kad noslēdza vēl vienu līgumu. Viņš apsolīja uzticīgajam ķēniņam Dāvidam: ”Es iecelšu par ķēniņu tavu pēcnācēju.. un nostiprināšu viņa varu. ..es nostiprināšu viņa troni uz visiem laikiem.” (2. Samuēla 7:12, 13; Psalms 89:3.) Tā kļuva skaidrs, ka apsolītais pēcnācējs celsies no Dāvida dzimtas. Bet vai parasts cilvēks varētu valdīt mūžīgi? (Psalms 89:20, 29, 34—36.) Un vai šāds ķēniņš no cilvēku vidus varētu atbrīvot cilvēci no grēka un nāves?

13., 14. a) Ko Jehova ir apsolījis savam svaidītajam ķēniņam, kā norādīts 110. psalmā? b) Kādas jaunas atklāsmes par gaidāmo pēcnācēju Jehova deva ar savu praviešu starpniecību?

¹³ Dāvids, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Jehova teica manam Kungam: ”Sēdi pie manas labās rokas, kamēr es nolikšu tavus ienaidniekus tev zem kājām!” [..] Jehova ir zvērējis, un viņš nepārdomās: ”Tu esi priesteris mūžīgi, līdzīgs Melhisedekam!”” (Psalms 110:1, 4.) Dāvida vārdi attiecās tieši uz apsolīto pēcnācēju, Mesiju. (Apustuļu darbi 2:35, 36.) Šim ķēniņam bija jāvalda nevis no Jeruzālemes, bet no debesīm, kur viņš būs pie Jehovas ”labās rokas”. Līdz ar to viņam būs vara ne tikai pār Izraēla zemi, bet pār visu pasauli. (Psalms 2:6—8.) Un tas vēl nebija viss, kas tika atklāts. Pievērsiet uzmanību: Jehova svinīgi zvērēja, ka Mesija būs ”priesteris.., līdzīgs Melhisedekam”. Tāpat kā Melhisedeks, kas bija ķēniņš un priesteris Ābrahāma laikā, gaidāmais pēcnācējs būs paša Dieva iecelts par ķēniņu un priesteri. (1. Mozus 14:17—20.)

¹⁴ Laika gaitā Jehova ar praviešu starpniecību deva jaunas atklāsmes par savu dievišķo noslēpumu. Piemēram, Jesaja darīja zināmu, ka apsolītais pēcnācējs mirs upura nāvē. (Jesajas 53:3—12.) Miha paredzēja Mesijas dzimšanas vietu. (Mihas 5:2.) Daniēls pat pravietoja precīzu laiku, kad pēcnācējs parādīsies un mirs. (Daniēla 9:24—27.)

15., 16. a) Kā Jehovas Dēls varēja piedzimt sievietei? b) Ko Jēzus mantoja no saviem vecākiem, un kad viņš kļuva par apsolīto pēcnācēju?

¹⁵ Tas, kā šie pravietojumi piepildīsies, palika noslēpums līdz tam laikam, kad pēcnācējs tiešām parādījās. Vēstulē galatiešiem, 4. nodaļas 4. pantā, ir teikts: ”Kad pienāca laiks, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima sievietei.” 2. gadā p.m.ē. eņģelis sacīja ebreju jaunavai, vārdā Marija: ”Tev iestāsies grūtniecība, tu dzemdēsi dēlu un nosauksi viņu par Jēzu. Viņš būs dižens, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Dievs Jehova viņam piešķirs viņa tēva Dāvida troni. [..] Pār tevi nāks svētais gars un klāsies Visaugstākā spēks, tāpēc bērnu, kas tev piedzims, sauks par svētu, par Dieva Dēlu.” (Lūkas 1:31, 32, 35.)

¹⁶ Tad Jehova pārcēla sava Dēla dzīvību no debesīm Marijas klēpī, un tādā veidā tas piedzima sievietei. Marija bija nepilnīga sieviete, bet Jēzus nemantoja no viņas nepilnību, jo bija ”Dieva Dēls”. Savukārt abi Jēzus vecāki bija Dāvida pēcnācēji, tāpēc Jēzum bija gan dabiskas, gan juridiskas Dāvida pēcteča tiesības. (Apustuļu darbi 13:22, 23.) Mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus kristījās, Jehova viņu svaidīja ar svēto garu un sacīja: ”Šis ir mans mīļais Dēls.” (Mateja 3:16, 17.) Apsolītais pēcnācējs beidzot bija parādījies! (Galatiešiem 3:16.) Bija pienācis laiks atklāt dievišķo noslēpumu vēl lielākā mērā. (2. Timotejam 1:10.)

17. Kā tika paskaidrots, ko nozīmē 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā rakstītie vārdi?

¹⁷ Savas kalpošanas laikā Jēzus darīja zināmu, ka čūska, par kuru ir runa 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, ir Sātans un čūskas pēcnācēji ir Sātana sekotāji. (Mateja 23:33; Jāņa 8:44.) Vēlāk tika atklāts, kā tos iznīcinās uz visiem laikiem. (Atklāsmes 20:1—3, 10, 15.) Par sievieti tika paskaidrots, ka tā ir ”augšējā Jeruzāleme” jeb Dieva ”sieva” — Jehovas organizācijas debesu daļa, kurā ir garīgas būtnes.a (Galatiešiem 4:26; Atklāsmes 12:1—6.)

18. Kāds ir ”jaunā līguma” mērķis?

¹⁸ Iespējams, visiespaidīgākā atklāsme tika dota naktī pirms Jēzus nāves, kad viņš pastāstīja saviem uzticīgajiem mācekļiem par ”jauno līgumu”. (Lūkas 22:20.) Tāpat kā Mozus bauslības līgumam, kas bija spēkā pirms tam, jaunajam līgumam bija jārada ”ķēnišķīgu priesteru saime”. (1. Pētera 2:9; 2. Mozus 19:6.) Taču šis līgums bija saistīts nevis ar miesīgu, bet garīgu tautu — ”Dieva Izraēlu”, pie kura pieder tikai Kristus uzticīgie svaidītie sekotāji. (Galatiešiem 6:16.) Šie jaunā līguma dalībnieki kopā ar Jēzu piedalīsies cilvēces svētīšanā.

19. a) Kāpēc ar jaunā līguma palīdzību izdodas izveidot ”ķēnišķīgu priesteru saimi”? b) Kāpēc uz svaidītajiem kristiešiem ir attiecināti vārdi ”jauna radība”, un cik būs to, kas valdīs debesīs kopā ar Kristu?

¹⁹ Bet kāpēc ar jaunā līguma palīdzību izdodas izveidot ”ķēnišķīgu priesteru saimi”, kas svētīs cilvēci? Tāpēc, ka šis līgums nevis nosoda Kristus mācekļus, norādot uz to, ka viņi ir grēcinieki, bet padara iespējamu grēku piedošanu, pamatojoties uz Kristus upuri. (Jeremijas 31:31—34.) Kad šie cilvēki iegūst taisnīgu stāvokli Jehovas priekšā, viņš tos uzņem savā debesu ģimenē un svaida ar svēto garu. (Romiešiem 8:15—17; 2. Korintiešiem 1:21.) Tā viņi ”piedzimst no jauna” un iegūst ”dzīvu cerību” saņemt mantojumu, kas tiek glabāts debesīs. (1. Pētera 1:3, 4.) Tā kā šāds izcils stāvoklis cilvēkiem ir kaut kas pilnīgi jauns, uz svaidītajiem kristiešiem, kas piedzimuši no gara, ir attiecināti vārdi ”jauna radība”. (2. Korintiešiem 5:17.) Bībelē norādīts, ka šo ķēnišķīgo priesteru, kas no debesīm valdīs pār izpirkto cilvēci, pavisam būs 144 tūkstoši. (Atklāsmes 5:9, 10; 14:1—4.)

20. a) Kas tika atklāts mūsu ēras 36. gadā? b) Kas saņems Ābrahāmam apsolītās svētības?

²⁰ Kopā ar Jēzu šie svaidītie kļūst par ”Ābrahāma pēcnācējiem”.b (Galatiešiem 3:29.) Pirmie, kas tika izraudzīti, bija ebreji, bet mūsu ēras 36. gadā tika atklāts vēl kāds dievišķā noslēpuma aspekts: starp tiem, kas iegūs cerību dzīvot debesīs, būs arī cittautieši jeb neebreji. (Romiešiem 9:6—8; 11:25, 26; Efesiešiem 3:5, 6.) Vai Ābrahāmam apsolītās svētības varēja saņemt tikai svaidītie kristieši? Nē, ne tikai viņi, jo Jēzus upuris dod labumu visai pasaulei. (1. Jāņa 2:2.) Ar laiku Jehova atklāja, ka ”liels pulks” cilvēku, kuru daudzums nav precīzi minēts, paliks dzīvi, kad ies bojā Sātana ļaunā pasaule. (Atklāsmes 7:9, 14.) Daudzi citi tiks celti augšā un gūs iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē. (Lūkas 23:43; Jāņa 5:28, 29; Atklāsmes 20:11—15; 21:3, 4.)

21., 22. Kā Jehovas dievišķajā noslēpumā izpaužas viņa gudrība?

²¹ Dievišķais noslēpums ir pārsteidzošs ”Dieva daudzpusīgās gudrības” apliecinājums. (Efesiešiem 3:8—10.) Jehova rīkojās ļoti gudri, formulēdams šo noslēpumu un pēc tam pakāpeniski to atklādams. Gudrība ir izpaudusies tajā, ka viņš ņem vērā cilvēku ierobežotās iespējas un ļauj tiem parādīt savu patieso sirds stāvokli. (Psalms 103:14.)

²² Par nepārspējamu gudrību liecina arī tas, ka Jehova par ķēniņu ir izraudzījies Jēzu. Jehovas Dēlam var uzticēties vairāk nekā jebkurai citai būtnei Visumā. Kad Jēzus bija cilvēks ar miesu un asinīm, viņš pieredzēja visdažādākās grūtības, tāpēc viņš pilnībā saprot cilvēku problēmas. (Ebrejiem 5:7—9.) Kaut ko līdzīgu var teikt par Jēzus līdzvaldniekiem. Gadsimtu gaitā ar garu ir svaidīti visu rasu cilvēki, vīrieši un sievietes, kas runā dažādās valodās un kam ir dažāda pagātne. Nav tādas problēmas, ar ko kāds no viņiem nebūtu saskāries un to pārvarējis. (Efesiešiem 4:22—24.) Būs ārkārtīgi patīkami pakļauties šiem žēlsirdīgajiem ķēniņiem un priesteriem.

23. Kāda priekšrocība, kas saistīta ar Jehovas dievišķo noslēpumu, ir kristiešiem?

²³ Apustulis Pāvils rakstīja, ka ”dievišķais noslēpums, kas agrākajos laikos bija apslēpts un ko nezināja iepriekšējās paaudzes,” tagad ir ”atklāts viņa [Dieva] svētajiem”. (Kolosiešiem 1:26.) Jehovas svaidītie svētie ir ieguvuši pamatīgas zināšanas par šo noslēpumu un darījuši to zināmu miljoniem cilvēku. Kāda gan priekšrocība mums visiem ir! Jehova ir ”atklājis mums savas gribas dievišķo noslēpumu”. (Efesiešiem 1:9.) Stāstīsim šo brīnišķīgo noslēpumu citiem un palīdzēsim arī viņiem gūt priekšstatu par Dieva Jehovas neaptveramo gudrību!