Kristīšanās un attiecības ar Dievu

 1. Kāpēc etiopiešu galminieks izteica vēlēšanos kristīties?

”LŪK, ūdens! kas mani kavē kristīties?” Šādu jautājumu reiz uzdeva kāds etiopiešu galminieks, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Kristietis, vārdā Filips, viņu bija pārliecinājis, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. No Rakstiem iegūtās zināšanas aizkustināja etiopieti, un, saprazdams, ka ir jārīkojas, viņš nolēma kristīties. (Apustuļu darbi 8:26—36.)

 2. Kāpēc jums būtu nopietni jādomā par kristīšanos?

² Ja jūs esat uzmanīgi izlasījis šīs grāmatas iepriekšējās nodaļas, apskatot tajās ietverto vielu kopā ar kādu no Jehovas lieciniekiem, jūs arī varētu sev pavaicāt: ”Kas mani kavē kristīties?” Tagad jūs zināt, ka Bībelē ir apsolīta mūžīga dzīve paradīzē. (Lūkas 23:43; Atklāsmes 21:3, 4.) Jūs esat uzzinājis, kādā stāvoklī ir mirušie un ka ir gaidāma augšāmcelšana. (Salamans Mācītājs 9:5; Jāņa 5:28, 29.) Ļoti iespējams, jūs apmeklējat Jehovas liecinieku draudzes sapulces un savām acīm esat pārliecinājies, kā viņi kalpo Dievam. (Jāņa 13:35.) Pats svarīgākais — jums, jādomā, ir sākušas veidoties personiskas attiecības ar Dievu Jehovu.

 3. a) Kādu norādījumu Jēzus deva saviem sekotājiem? b) Kā jānotiek kristīšanai?

³ Kā jūs varētu apliecināt, ka vēlaties kalpot Dievam? Jēzus saviem sekotājiem sacīja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami.” (Mateja 28:19.) Jēzus pats rādīja priekšzīmi, kristīdamies ūdenī. Viņš netika apslacīts ar ūdeni, un ūdens viņam netika vienkārši uzliets uz galvas. (Mateja 3:16.) Vārds ”kristīt” ir tulkots no grieķu valodas vārda, kas nozīmē ”iegremdēt”. Tātad, kad cilvēks tiek kristīts, viņš pilnībā jāiegremdē ūdenī.

 4. Ko cilvēks apliecina kristījoties?

⁴ Kristīties ir nepieciešams ikvienam, kas vēlas veidot tuvas attiecības ar Dievu Jehovu. Kristījoties cilvēks citu priekšā apliecina, ka vēlas kalpot Dievam. Viņš parāda, ka viņam ir prieks dzīvot pēc Jehovas prāta. (Psalms 40:8, 9.) Bet, lai sagatavotos kristīšanai, ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi.

 5. a) Kāds ir pirmais priekšnoteikums, kas ļauj sagatavoties kristīšanai? b) Kāpēc ir svarīgi apmeklēt kristiešu sapulces?

⁵ Pirmo no šiem priekšnoteikumiem jūs jau esat sācis pildīt, apgūstot zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. Varbūt jūs to darāt regulārās Bībeles nodarbībās. (Jāņa 17:3.) Tomēr vēl ir ļoti daudz, ko mācīties. Kristiešiem jātiecas ”tikt piepildītiem ar [Dieva] prāta atzīšanu”. (Kolosiešiem 1:9, JD.) Šajā ziņā ļoti noderīgas ir Jehovas liecinieku draudzes sapulces, tāpēc ir svarīgi tās apmeklēt. (Ebrejiem 10:24, 25.) Regulāra sapulču apmeklēšana jums palīdzēs vairot zināšanas par Dievu.

 6. Cik plašas Bībeles zināšanas ir vajadzīgas, lai cilvēks varētu kristīties?

⁶ Protams, lai varētu kristīties, nav jāzina viss, par ko stāstīts Bībelē. Etiopiešu galminiekam bija kaut kādas zināšanas, bet viņam bija vajadzīga palīdzība, lai saprastu dažas Rakstu vietas. (Apustuļu darbi 8:30, 31.) Arī jums vēl daudz kas jāuzzina. Patiesībā par Dievu nekad nebūs iespējams uzzināt visu. (Salamans Mācītājs 3:11.) Bet pirms kristīšanās jums jāapgūst vismaz galvenās Bībeles mācības un jāatzīst tās par patiesām. (Ebrejiem 5:12.) Pie šīm mācībām pieder patiesība par mirušo stāvokli un par to, cik liela nozīme ir Dieva vārdam un viņa Valstībai.

 7. Kā cilvēku jāietekmē tam, ka viņš iedziļinās Bībelē?

⁷ Taču ar zināšanām vien ir par maz, jo ”bez ticības nevar patikt” Dievam. (Ebrejiem 11:6.) Bībelē stāstīts, ka daļa senās Korintas iedzīvotāju, uzklausījuši kristiešu sludināto vēsti, ”ticēja un tika kristīti”. (Apustuļu darbi 18:8.) Arī jums, iedziļinoties Bībelē, jāiegūst ticība, ka šī grāmata ir Dieva iedvesmota. Bībeles pētīšanai būtu jānostiprina jūsu ticība Dieva apsolījumiem un Jēzus upura glābjošajam spēkam. (Jozuas 23:14; Apustuļu darbi 4:12; 2. Timotejam 3:16, 17.)

 8. Kas jūs pamudinās runāt par uzzināto ar citiem?

⁸ Ticībai augot, jūs vairs nespēsiet paturēt uzzināto pie sevis. (Jeremijas 20:9.) Jums radīsies stipra vēlēšanās runāt ar citiem par Dievu un viņa nodomiem. (2. Korintiešiem 4:13.)

9., 10. a) Kam sākumā varētu stāstīt Bībeles patiesību? b) Kā būtu jārīkojas, ja jūs vēlaties piedalīties sludināšanā, ko organizēti veic Jehovas liecinieki?

⁹ Sākumā stāstīt patiesību citiem varētu, taktiski runājot par to ar saviem radiniekiem, draugiem, paziņām un darbabiedriem. Pēc kāda laika jums droši vien radīsies vēlēšanās piedalīties sludināšanā, ko organizēti veic Jehovas liecinieki. To ir ieteicams pārrunāt ar jūsu Bībeles skolotāju. Ja ir pamats domāt, ka jūs varētu atbilst prasībām, kādas tiek izvirzītas sludinātājiem, tad tiks organizēta tikšanās, kurā bez jums un jūsu Bībeles skolotāja piedalīsies arī divi draudzes vecākie.

¹⁰ Šīs tikšanās laikā jūs varēsiet labāk iepazīties ar kristiešu vecākajiem, kas gana Dieva draudzi. (Apustuļu darbi 20:28; 1. Pētera 5:2, 3.) Ja vecākie redzēs, ka jūs izprotat Bībeles pamatmācības un tām ticat, kā arī dzīvojat saskaņā ar Dieva principiem un tik tiešām vēlaties būt Jehovas liecinieks, viņi jums pateiks, ka jūs varat kļūt par nekristītu sludinātāju.

11. Kādas izmaiņas dažiem jāveic, pirms viņi var sākt sludināt?

¹¹ Bet varbūt, pirms jūs varēsiet sākt sludināt, jums vēl jāveic dažas izmaiņas savā dzīvesveidā un jāmaina daži paradumi. Iespējams, tas ir kaut kas tāds, ko jūs esat darījis slepenībā no citiem. Lai nu kā, pirms jūs izsakāt vēlēšanos kļūt par nekristītu sludinātāju, jums jābūt brīvam no nopietniem grēkiem, piemēram, netikumības, dzeršanas un narkotiku lietošanas. (1. Korintiešiem 6:9, 10; Galatiešiem 5:19—21.)

12. Kāpēc ir vajadzīga grēku nožēla?

¹² Tas vēl nav viss, kas jāizdara pirms kristīšanās. Apustulis Pēteris teica: ”Nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti.” (Apustuļu darbi 3:19.) Nav šaubu, ka grēku nožēla ir vajadzīga, ja cilvēks ir dzīvojis netikumīgi, taču grēki ir jānožēlo arī tiem, kas nav pārkāpuši morāles normas. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka visi cilvēki ir grēcīgi un visiem ir vajadzīga Dieva piedošana. (Romiešiem 3:23; 5:12.) Pirms jūs sākāt pētīt Bībeli, jūs nezinājāt, kāda ir Dieva griba, un nevarējāt dzīvot pilnīgā saskaņā ar to. Tāpēc ir vajadzīga grēku nožēla.

13. Ko nozīmē ”atgriezties”?

¹³ Kad cilvēks ir nožēlojis grēkus, viņam ir jāatgriežas. Ar nožēlu vien nepietiek. Ir jāatsakās no agrākā dzīves ceļa un stingri jāapņemas turpmāk rīkoties pareizi. Gan grēku nožēla, gan atgriešanās ir priekšnoteikumi, lai varētu kristīties.

14. Kas vēl jāizdara pirms kristīšanās?

¹⁴ Ir vēl kaut kas ļoti svarīgs, kas jāizdara pirms kristīšanās. Jums jādod solījums kalpot Dievam Jehovam.

15., 16. Ko nozīmē dot solījumu kalpot Dievam, un kas cilvēku mudina to darīt?

¹⁵ Sirsnīgā lūgšanā dodot solījumu kalpot Dievam Jehovam, cilvēks sevi atdod viņam uz visiem laikiem. Bet kāpēc tā būtu jārīkojas? Iedomāsimies vīrieti, kas ir sācis draudzēties ar kādu sievieti. Jo vairāk viņš uzzina par savu izredzēto un iepazīst viņas labās īpašības, jo vairāk viņš tai pieķeras. Ir gluži dabiski, ka pēc kāda laika viņš lūgs šīs sievietes roku. Protams, apprecoties viņš uzņemas jaunus pienākumus, taču, mīlestības mudināts, viņš ir gatavs to darīt.

¹⁶ Kad mēs iepazīstam un iemīlam Jehovu, mēs izjūtam vēlēšanos viņam kalpot, neizvirzot nekādus noteikumus un prasības. Ikvienam, kas vēlas sekot Dieva Dēlam Jēzum Kristum, ir ”jāaizliedz pašam sevi”. (Marka 8:34.) Aizliegt sevi nozīmē dzīvot tā, lai personiskās vēlmes un mērķi netraucētu būt pilnībā paklausīgiem Dievam. Tātad jau pirms kristīšanās Dieva Jehovas gribas pildīšanai jābūt galvenajam cilvēka dzīves saturam. (1. Pētera 4:2.)

17. Kāpēc daži vilcinās dot solījumu kalpot Dievam?

¹⁷ Ir cilvēki, kas vilcinās dot solījumu kalpot Jehovam, jo baidās spert tik nopietnu soli. Varbūt viņiem ir bail no atbildības, kāda kristiešiem ir Dieva priekšā. Nedrošības sajūta un bailes, ka viņi liks Jehovam vilties, viņus kavē atdot sevi Dievam.

18. Kad cilvēkam rodas vēlēšanās dot solījumu kalpot Jehovam?

¹⁸ Augot jūsu mīlestībai pret Jehovu, jums radīsies vēlēšanās dot solījumu viņam kalpot un pēc tam dzīvot saskaņā ar šo solījumu. (Salamans Mācītājs 5:3.) Kad būsiet devis solījumu kalpot Dievam, jums jācenšas panākt, lai ”jūsu dzīve būtu mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama”. (Kolosiešiem 1:10.) Neviens, kurš mīl Dievu, nedomā, ka pildīt viņa gribu ir pārlieku grūti. Jūs noteikti piekritīsiet vārdiem, ko rakstīja apustulis Jānis: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.)

19. Kāpēc nebūtu jābaidās dot solījumu kalpot Jehovam?

¹⁹ Lai dotu solījumu kalpot Dievam, nav jābūt pilnīgam. Jehova zina, ka jūsu iespējas ir ierobežotas, un negaida no jums vairāk, kā jūs spējat. (Psalms 103:14.) Viņš vēlas, lai jums viss izdotos, un ir gatavs jums palīdzēt. (Jesajas 41:10.) Ja paļausieties uz Jehovu no visas sirds, viņš ”darīs līdzenas [jūsu] tekas”. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

20. Kāpēc solījums kalpot Jehovam jādara zināms citiem?

²⁰ Domājot par jautājumiem, ko tikko apskatījām, jūs, cerams, izlemsiet lūgšanā dot solījumu kalpot Jehovam. Ikvienam, kas mīl Dievu, citu priekšā jādod ”mutes liecība”, jo tā ir panākama glābšana. (Romiešiem 10:10.) Kā to var darīt?

21., 22. Kā jūs varat apliecināt savu ticību citu priekšā?

²¹ Pasakiet savas draudzes vecāko koordinatoram, ka jūs vēlaties kristīties. Viņš parūpēsies, lai vairāki vecākie ar jums apspriestu jautājumus, kas skar Bībeles pamatmācības. Ja šie vecākie būs vienisprātis, ka jūs esat gatavs kristīties, viņi jums paziņos, ka jūs to varat darīt tuvākajā reizē, kad tiks organizēta kristīšanās.a Parasti šādos gadījumos tiek teikta runa, kurā ir apskatīta kristīšanās nozīme. Pēc tam orators uzdod visiem kristīšanās kandidātiem divus vienkāršus jautājumus, un, atbildot uz tiem, viņi var dot ”mutes liecību” par savu ticību.

²² Kristīdamies cilvēks dara citiem zināmu, ka viņš ir devis solījumu kalpot Jehovam un tagad ir Jehovas liecinieks. Kristīšanās kandidāti tiek pilnīgi iegremdēti ūdenī — tā citu priekšā tiek apliecināts, ka viņi ir devuši solījumu kalpot Jehovam.

23. Ko nozīmē kristīties ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”?

²³ Jēzus sacīja, ka viņa mācekļi tiks kristīti ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”. (Mateja 28:19.) Tas nozīmē, ka kristīšanās kandidāts atzīst Dieva Jehovas un Jēzus Kristus varu. (Psalms 83:19; Mateja 28:18.) Viņš atzīst arī to, kā darbojas Dieva svētais gars jeb aktīvais spēks. (Galatiešiem 5:22; 2. Pētera 1:21.)

24., 25. a) Ko simbolizē kristīšana? b) Ko ir būtiski saprast?

²⁴ Taču kristīšana nav tikai iegremdēšana ūdenī. Tā simbolizē kaut ko ļoti svarīgu. Pagremdēšana zem ūdens simboliski attēlo to, ka cilvēks it kā ir nomiris savam agrākajam dzīves veidam. Piecelšana no ūdens norāda, ka viņš ir kļuvis dzīvs, lai pildītu Dieva gribu. Tāpat jāatceras, ka viņš ir devis solījumu kalpot personiski Dievam Jehovam, nevis veltījis sevi kādam darbam, idejai, citiem cilvēkiem vai organizācijai. Solījums kalpot Dievam un kristīšanās ir sākums tuvai draudzībai ar Dievu — ļoti ciešām attiecībām ar viņu. (Psalms 25:14.)

²⁵ Tomēr kristīšanās negarantē glābšanu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Strādājiet savas pestīšanas labā bailēs un drebēšanā.” (Filipiešiem 2:12, JD.) Kristīšanās ir tikai sākums. Būtiskākais ir saprast, kā palikt Dieva mīlestībā, un tieši par to runāts mūsu grāmatas pēdējā nodaļā.