Kas var kristīties

”Kas mani kavē kristīties?” (APUSTUĻU DARBI 8:36.)

1., 2. Kā Filips iesāka sarunu ar etiopiešu galminieku, un kas liecina, ka šo cilvēku interesēja garīgi jautājumi?

GADU vai divus pēc Jēzus nāves kāds galminieks devās uz dienvidiem pa ceļu, kas veda no Jeruzalemes uz Gazu. Viņu gaidīja nogurdinošs, iespējams, pusotru tūkstoti kilometru garš brauciens ratos. Šis dievbijīgais vīrs bija veicis visu ceļu no Etiopijas līdz pat Jeruzalemei, lai pielūgtu Jehovu. Tālajā atpakaļceļā viņš gudri izmantoja laiku, lasīdams Dieva Rakstus — tāda bija šī cilvēka ticība. Jehova pievērsa uzmanību godprātīgajam galminiekam un ar eņģeļa starpniecību sūtīja mācekli Filipu viņam sludināt. (Apustuļu darbi 8:26—28.)

² Filipam nebija grūti iesākt sarunu, jo etiopiešu galminieks lasīja balsī, kā tolaik bija pieņemts. Tāpēc Filips varēja dzirdēt, ka galminieks lasa Jesajas grāmatas rituli, un ar vienkāršu jautājumu viņš pamodināja tā interesi: ”Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” Tā sākās saruna par Jesajas grāmatas 53. nodaļas 7. un 8. pantu, un pēc tam Filips ”viņam pasludināja evanģeliju par Jēzu”. (Apustuļu darbi 8:29—35.)

3., 4. a) Kāpēc Filips bez vilcināšanās kristīja etiopieti? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti?

³ Etiopietis ļoti ātri saprata, kāda ir Jēzus nozīme Dieva nodomos, un saskatīja nepieciešamību kļūt par Kristus mācekli un kristīties. ”Kas mani kavē kristīties?” viņš jautāja Filipam, ieraudzījis ūdeni. Protams, toreiz apstākļi bija īpaši. Etiopietis bija ticīgs cilvēks, jūdaisma prozelīts, kas jau pielūdza Dievu. Cita iespēja kristīties viņam droši vien nerastos vēl ilgi. Bet vēl svarīgāk bija tas, ka šis cilvēks saprata, ko Dievs no viņa prasa, un no sirds vēlējās to pildīt. Filips ar prieku izpildīja etiopieša lūgumu, un tas pēc kristīšanas ”līksms ceļoja tālāk”. Atgriezies dzimtenē, viņš, bez šaubām, dedzīgi sludināja labo vēsti. (Apustuļu darbi 8:36—39.)

⁴ Lai gan, dodot solījumu kalpot Dievam un kristījoties, nevajadzētu rīkoties neapdomīgi un pārsteidzīgi, no gadījuma ar etiopiešu galminieku var redzēt, ka reizēm cilvēki ir tikuši kristīti neilgi pēc tam, kad ir dzirdējuši Dieva vārdu patiesību.a Ņemot to vērā, būtu labi apskatīt vairākus jautājumus, piemēram, kā cilvēks var sagatavoties kristīšanai? Cik liela nozīme ir viņa vecumam? Kādai jābūt viņa garīgajai izaugsmei, pirms viņš var kristīties? Un galvenais — kāpēc Jehova no saviem kalpiem prasa kristīties?

Svinīgs solījums

5., 6. a) Kā Jehovas tauta senatnē atsaucās uz viņa mīlestību? b) Cik ciešas attiecības ar Dievu var izveidot tie, kas ir kristīti?

⁵ Kad Jehova bija atbrīvojis izraēliešus no Ēģiptes, viņš bija ar mieru tos pieņemt par savu ”īpašumu”, mīlēt un sargāt un padarīt par ”svētu tautu”. Bet, lai saņemtu šādas svētības, izraēliešiem ļoti konkrēti bija jāatsaucas uz Dieva mīlestību. Viņi to izdarīja, piekrizdami pildīt ”visu, ko tas Kungs ir runājis,” un noslēgdami derību ar Jehovu. (2. Mozus 19:4—9.) Pirmajā gadsimtā Jēzus pavēlēja saviem sekotājiem darīt par mācekļiem cilvēkus no visām tautām, un tie, kas pieņēma viņa mācības, tika kristīti. Labas attiecības ar Dievu bija atkarīgas no ticības Jēzum Kristum un no tā, vai cilvēks bija gatavs kristīties. (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 2:38, 41.)

⁶ Šie bībeliskie piemēri ļauj saprast, ka Jehova svētī tos, kas dod svinīgu solījumu viņam kalpot un pēc tam tur šo solījumu. Kristieši var saņemt Jehovas svētības, ja atdod sevi viņam un kristījas. Mēs esam apņēmības pilni staigāt Jehovas ceļus un meklēt viņa vadību. (Psalms 48:15.) Savukārt Jehova, tēlaini runājot, satver mūsu roku un ved mūs pa ceļu, pa kuru mums jāstaigā. (Psalms 73:23; Jesajas 30:21; 41:10, 13.)

 7. Kāpēc cilvēkam pašam jādod solījums kalpot Dievam un jāpieņem lēmums kristīties?

⁷ Pamudinājumam, kura dēļ mēs apsolām kalpot Jehovam un tiekam kristīti, jābūt mīlestībai pret Jehovu un vēlmei viņam kalpot. Kristīties nevajadzētu tikai tāpēc, ka, pēc kāda domām, mēs jau pietiekami ilgi esam mācījušies Bībeli, vai tāpēc, ka kristījas mūsu draugi. Protams, vecāki un citi nobrieduši kristieši var rosināt mūs domāt par solījumu kalpot Dievam un kristīšanu. Apustulis Pēteris cilvēkus, kas viņu bija uzklausījuši Piecdesmitās dienas svētkos, aicināja ”likties kristīties”. (Apustuļu darbi 2:38.) Taču solījums kalpot Jehovam ir personīgs jautājums, to neviens cits nevar dot mūsu vietā. Mums pašiem jāizlemj pildīt Dieva gribu. (Psalms 40:9.)

Kā sagatavoties kristīšanai

8., 9. a) Kāpēc no Bībeles viedokļa nav pareizi kristīt mazus bērnus? b) Kādai jābūt bērnu un jauniešu garīgajai izaugsmei pirms kristīšanas?

⁸ Vai bērni spēj dot pārdomātu solījumu kalpot Dievam? Bībelē nav minēts minimālais vecums, no kāda drīkst kristīties. Taču ir skaidrs, ka pavisam mazi bērni nevar kļūt ticīgi, apliecināt ticību darbos un dot solījumu kalpot Dievam. (Apustuļu darbi 8:12.) Par pirmā gadsimta kristiešiem vēsturnieks Augusts Neanders savā grāmatā Kristīgās reliģijas un baznīcas vispārīga vēsture raksta: ”Sākotnēji kristīja tikai pieaugušos, jo ļaudis uztvēra kristīšanu un ticību kā cieši saistītas.”

⁹ Ja ir runa par bērniem un jauniešiem, dažiem garīgās intereses parādās diezgan agri, bet citiem ir vajadzīgs ilgāks laiks. Pirms kristīšanas jauniešiem, tāpat kā pieaugušajiem, jāizveido personiskas attiecības ar Jehovu, labi jāsaprot Bībeles pamatmācības un skaidri jāapzinās, ko nozīmē solījums kalpot Dievam.

10. Kas cilvēkam jāizdara, pirms viņš var tikt kristīts?

¹⁰ Jēzus saviem mācekļiem deva norādījumu mācīt jaunpienācējiem visu, ko viņš ir pavēlējis. (Mateja 28:20.) Tātad pirmām kārtām cilvēkam jāapgūst precīzas patiesības zināšanas, kas savukārt ļauj attīstīt ticību Jehovam un viņa Rakstiem. (Romiešiem 10:17; 1. Timotejam 2:4; Ebrejiem 11:6.) Kad Bībeles patiesība ietekmē cilvēka sirdi, tā viņu pamudina nožēlot grēkus un atgriezties no sava agrākā dzīvesveida. (Apustuļu darbi 3:19.) Tad cilvēks parasti izjūt vēlēšanos atdot sevi Jehovam un kristīties, kā to pavēlēja darīt Jēzus.

11. Kāpēc ir svarīgi regulāri sludināt jau pirms kristīšanas?

¹¹ Vēl viens svarīgs solis ceļā uz kristīšanu ir tas, ka cilvēks sāk sludināt labo vēsti par Valstību. Tas ir galvenais darbs, ko Jehova savai tautai ir uzdevis pēdējās dienās. (Mateja 24:14.) Nekristīti sludinātāji var rast prieku, stāstot citiem par savu ticību. Tā viņi var sagatavoties regulārai un dedzīgai līdzdalībai sludināšanā pēc kristīšanas. (Romiešiem 10:9, 10, 14, 15.)

Vai jūs kaut kas kavē kristīties?

12. Kāpēc cilvēki reizēm nevēlas kristīties?

¹² Reizēm var gadīties, ka cilvēki atturas no kristīšanas, jo nevēlas uzņemties ar to saistīto atbildību. Viņi apzinās, ka viņiem jāveic nopietnas izmaiņas dzīvē, lai atbilstu Jehovas normām. Iespējams, viņi baidās, ka pēc kristīšanas būs grūti dzīvot saskaņā ar Dieva prasībām. Kāds pat varētu spriest: ”Ja nu kādreiz es izdarīšu nopietnu pārkāpumu un mani izslēgs no draudzes?”

13. Kāpēc vairāki cilvēki Jēzus laikā nekļuva par viņa sekotājiem?

¹³ Jēzus laikā daži cilvēki nekļuva par viņa mācekļiem personisko interešu un ģimenes pienākumu dēļ. Reiz kāds rakstu mācītājs sacīja, ka sekos Jēzum visur, kur tas ies, bet Jēzus atteica, ka bieži vien viņam pat nav, kur pārnakšņot. Kad Jēzus aicināja kādu citu klausītāju nākt viņam līdzi, tas atbildēja, ka viņam vispirms vajag ”aprakt” savu tēvu. Acīmredzot šis cilvēks gribēja palikt mājās un gaidīt, kamēr viņa tēvs nomirs, nevis sekot Jēzum un apglabāt tēvu, kad tam būs pienācis laiks. Visbeidzot, trešais sacīja, ka viņš sekos Jēzum, bet sākumā grib ”atvadīties” no tiem, kas ir viņa mājā. Jēzus norādīja, ka, šādi vilcinoties, cilvēks ”skatās atpakaļ”. Kā redzams, ja kāds to grib, viņš vienmēr atradīs ieganstus izvairīties no kristīgo pienākumu pildīšanas. (Lūkas 9:57—62.)

14. a) Kā atsaucās Pēteris, Andrejs, Jēkabs un Jānis, kad Jēzus viņus aicināja kļūt par cilvēku zvejniekiem? b) Kāpēc nav jābaidās uzņemties Jēzus jūgu?

¹⁴ Pilnīgi pretēji rīkojās Pēteris, Andrejs, Jēkabs un Jānis. Kad Jēzus aicināja viņus sev sekot un kļūt par cilvēku zvejniekiem, viņi, kā rakstīts Bībelē, ”tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam”. (Mateja 4:19—22.) Šis lēmums viņiem ļāva pašiem izjust to, ko Jēzus teica vēlāk: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:29, 30.) Kad cilvēks tiek kristīts, viņš tiešām uzņemas atbildības ”jūgu”, bet Jēzus paskaidro, ka tas ir patīkams, nav pārāk smags un ļauj izjust milzīgu atvieglojumu.

15. Kā Mozus un Jeremijas pieredzētais parāda, ka Dievs mūs noteikti atbalstīs?

¹⁵ Protams, justies tā, ka atbildības nasta mums būs par smagu, ir dabiski. Gan Mozum, gan Jeremijam sākumā likās, ka viņi nespēs izpildīt Jehovas uzticētos uzdevumus. (2. Mozus 3:11; Jeremijas 1:6.) Kā Dievs viņiem palīdzēja? ”Es būšu ar tevi,” viņš sacīja Mozum. ”Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” viņš apsolīja Jeremijam. (2. Mozus 3:12; Jeremijas 1:8.) Arī mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs mūs atbalstīs. Mīlestība pret Dievu un paļāvība uz viņu mums palīdz pārvarēt šaubas par to, vai mēs spēsim dzīvot saskaņā ar savu solījumu kalpot Dievam. ”Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:18.) Mazs zēns varbūt baiļojas pastaigāties viens pats, bet, iedams pie rokas tēvam, viņš nebaidās ne no kā. Tāpat ir ar mums: ja no visas sirds paļausimies uz Jehovu un iesim viņam līdzās, viņš ”darīs līdzenas [mūsu] tekas”, kā ir solījis. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Nopietns pasākums

16. Kāpēc kristīšana notiek, pilnīgi iegremdējot cilvēku ūdenī?

¹⁶ Pirms kristīšanas parasti tiek teikta uz Bībeli balstīta runa, kurā paskaidrota kristīšanas nozīme. Runas beigās tie, kas gatavojas kristīties, citu priekšā apliecina savu ticību, atbildot uz diviem jautājumiem. (Romiešiem 10:10; skat. ielogojumu 22. lappusē.) Pēc tam viņi tiek iegremdēti ūdenī, sekojot paša Jēzus priekšzīmei. Bībelē rakstīts, ka pēc kristīšanas Jēzus ”izkāpa no ūdens”. (Mateja 3:16; Marka 1:10.) Nav šaubu, ka Jānis Kristītājs pilnībā bija iegremdējis Jēzu ūdenī.b Pilnīga iegremdēšana ir piemērots simbols krasai izmaiņai dzīvē — cilvēks it kā nomirst savam vecajam dzīvesveidam un sāk dzīvi no jauna, kalpodams Dievam.

17. Kā tie, kas tiek kristīti, un tie, kas vēro kristīšanu, var apliecināt cieņu pret šo notikumu?

¹⁷ Kristīšana ir nopietns un reizē priecīgs pasākums. Bībelē var lasīt, ka Jēzus lūdza Dievu, kad Jānis viņu iegremdēja Jordānas upē. (Lūkas 3:21, 22.) Ņemot vērā šo piemēru, arī mūsdienās kristīšanas kandidātiem ar savu izturēšanos jāatspoguļo pienācīga cieņa pret šo notikumu. Tā kā Bībelē mēs tiekam mudināti ģērbties pieklājīgi un kārtīgi ikdienā, vēl jo vairāk šis padoms būtu jāņem vērā kristīšanas dienā. (1. Timotejam 2:9.) Tie, kas vēro kristīšanu, var apliecināt cieņu, uzmanīgi klausīdamies runu un ievērodami kārtību kristīšanas laikā. (1. Korintiešiem 14:40.)

Kādas svētības saņem tie, kas ir kristīti

18., 19. Kādas iespējas cilvēkam paveras pēc kristīšanas?

¹⁸ Kad cilvēks ir devis solījumu kalpot Dievam un ir kristīts, viņš pievienojas īpašai ģimenei. Jehova kļūst par viņa Tēvu un Draugu. Pirms kristīšanas viņš bija tālu no Dieva, bet tagad ir samierināts ar Dievu. (2. Korintiešiem 5:19, JD; Kolosiešiem 1:20.) Pateicoties Kristus upurim, viņš ir kļuvis tuvāks Dievam un Dievs tuvojas viņam. (Jēkaba 4:8.) Pravietis Maleahijs rakstīja, ka Jehova pievērš uzmanību cilvēkiem, kas lieto viņa vārdu un ir nosaukti šajā vārdā, viņš uzklausa šos cilvēkus un saglabā to vārdus savā piemiņas grāmatā. ”Viņiem būs būt manam paša īpašumam, un Es viņus saudzēšu, kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo.” (Maleahija 3:16—18.)

¹⁹ Turklāt kristījoties cilvēks kļūst par daļu no pasaules mēroga brāļu saimes. Kad apustulis Pēteris jautāja, ko Kristus mācekļi dabūs par upuriem, kādus viņi ir nesuši, Jēzus apsolīja: ”Kas atstājis mājas vai brāļus vai māsas, vai tēvu vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.” (Mateja 19:29.) Daudzus gadus vēlāk Pēteris rakstīja par ”brāļu saimi”, kas bija izveidojusies visā pasaulē. Pēteris pats bija izjutis atbalstu un mīlestību, ko var sniegt brāļu saime, un to pašu varam pieredzēt mēs. (1. Pētera 2:17; 5:9.)

20. Kādas brīnišķīgas izredzes rodas tiem, kas ir kristīti?

²⁰ Jēzus arī teica, ka viņa sekotāji ”iemantos mūžīgu dzīvību”. Cilvēkam, kas ir devis solījumu kalpot Dievam un ir kristīts, parādās perspektīva ”iegūt īsto dzīvību” — mūžīgu dzīvi Dieva jaunajā pasaulē. (1. Timotejam 6:19.) Likt labāku pamatu savai un savas ģimenes nākotnei nav iespējams. Šīs brīnišķīgās izredzes mums palīdzēs ”staigāt tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam”. (Mihas 4:5.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kā mums būtu jāatsaucas uz Jehovas mīlestību, un kāpēc tā jārīkojas?

• Kādai jābūt cilvēka garīgajai izaugsmei pirms kristīšanas?

• Kāpēc nebūtu pareizi, ja bailes no kļūdām vai nevēlēšanās uzņemties atbildību atturētu cilvēku kristīties?

• Kādas īpašas svētības var saņemt Jēzus Kristus mācekļi?

[Attēls 26. lpp.]

”Kas mani kavē kristīties?”

[Attēli 29. lpp.]

Kristīšana ir nopietns un reizē priecīgs notikums