Vai vēl arvien notiek brīnumaina dziedināšana?
”PIEŅEM Jēzu un topi dziedināts!” Šādi saukļi Ališandrem, Evaņģēliskās baznīcas loceklim, lika ticēt, ka medikamentu lietošana, lai izārstētos, liecinātu par viņa ticības trūkumu. Ališandre bija pārliecināts, ka viņa ticība vien sagādās viņam nepieciešamo brīnumaino izdziedināšanu. Benedita, dedzīga katoliete, bija dziļi saviļņota, kad uzzināja par brīnumainajām dziedināšanām Aparesīdas da Norte (Sanpaulu štats, Brazīlija) svētnīcā. Izmantodama dažus buramvārdus, ko viņai bija iemācījusi krustmāte, Benedita lūdza Aparesīdas Dievmāti, Antoniju un citus ”svētos”, lai iegūtu spējas dziedināt slimos.
Acīmredzot pat 20. gadsimta beigās daudzi cilvēki vēl arvien tic brīnumainai dziedināšanai — bet kāpēc? Ļoti iespējams, daži ir neapmierināti ar to, ka ārsti nespēj neko daudz darīt, lai palīdzētu viņu tuviniekiem — īpaši bērniem, kad tie ir slimi —, remdētu to sāpes un atvieglotu ciešanas. Cilvēki, kam ir hroniskas slimības, iespējams, uzskata, ka, ņemot vērā mūsdienu medicīnas dārdzību, viņi neko nezaudēs, ja izmantos dziedināšanu ar ticību. Citi redz televīzijā dažādas baznīcas un atsevišķus cilvēkus piedāvājam izārstēt AIDS, depresiju, vēzi, smagas psihiskas slimības, hipertonisko slimību un daudzas citas. Vienalga, vai viņi tic šādiem apgalvojumiem vai ne, viņi varbūt griežas pie šiem dziedniekiem kā pie pēdējā glābiņa. Savukārt citi, kas tic, ka viņu saslimšanu ir izraisījuši ļauni gari, varbūt domā, ka tradicionālā medicīna nespēj viņiem līdzēt.
Taču ir arī tādi cilvēki, kas ļoti pretojas domai par brīnumainu dziedināšanu, ko varētu veikt miruši ”svētie” vai dzīvi dziednieki, un pat nosoda to. Kā teikts žurnālā Jornal da Tarde, imunologs Drausiu Varela uzskata, ka šāda paļaušanās ”lētticīgiem un izmisušiem cilvēkiem liek piedzīvot vilšanos”. Viņš piebilst: ”Cerot uz brīnumiem, daudzi atsakās no nopietnas ārstēšanās šo krāpnieku dēļ.” Un The New Encyclopædia Britannica ir paskaidrots: ”Netradicionālā dziedināšana agrāk bija saistīta ar svētajām vietām un reliģiskiem rituāliem, un medicīnas zinātne sliecas visas šādas dziedināšanas izskaidrot ar normālu suģestijas procesu, kas darbojas labvēlīgos apstākļos.” Tomēr daudzi tic, ka viņus patiešām ir izdziedējis brīnums. Viņuprāt, dziedināšana ir notikusi!
Tie, kas pazīst Bībeli, zina, ka Jēzus Kristus daudz reižu dziedināja slimos, darīdams to ar ’Dieva spēku’. (Lūkas 9:42, 43, NW.) Tāpēc viņi varbūt brīnās: ”Vai Dieva spēks vēl arvien darbojas un liek notikt mūsdienās brīnumainai dziedināšanai?” Ja tā ir, tad kāpēc mēģinājumi dziedināt beidzas ar neveiksmi un netiek panākts apsolītais? Vai tā notiek tāpēc, ka slimniekam nav pietiekami daudz ticības vai arī viņa ziedojums nav pietiekami liels? Vai būtu pareizi, ka kristietis izmantotu brīnumainu dziedināšanu, ja viņam ir mokoša vai varbūt nedziedināma slimība? Un vai kādreiz atkārtosies tāda brīnumaina dziedināšana, kādu veica Jēzus un kas vienmēr izdevās? Jūs varat rast atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem nākamajā rakstā.