Cilvēce pavisam drīz brīnumainā veidā tiks izdziedināta
”TO MĒS ne mūžam vēl neesam redzējuši.” Tā teica cilvēki, kas bija redzējuši, kā Jēzus brīnumaini vienā mirklī izārstēja paralizētu vīrieti. (Marka 2:12.) Jēzus dziedināja arī aklus, mēmus un klibus cilvēkus, un viņa sekotāji darīja to pašu. Ar kādu spēku Jēzus to darīja? Kāda nozīme bija ticībai? Ko šie gadījumi, kas notika pirmajā gadsimtā, atklāj par brīnumainajām dziedināšanām mūsdienās? (Mateja 15:30, 31.)
”Tava ticība tev palīdzējusi”
Mūsdienās tiem, kas dziedina ar ticību, patīk citēt Jēzus vārdus, kurus viņš teica kādai sievietei, kas 12 gadu bija cietusi no asiņošanas un bija ieradusies pie viņa, lai izdziedinātos; Jēzus viņai sacīja: ”Tava ticība tev palīdzējusi.” (Lūkas 8:43—48.) Vai Jēzus vārdi norādīja, ka šīs sievietes izārstēšana bija atkarīga no viņas ticības? Vai tā bija tāda pati ”dziedināšana ar ticību”, kāda tiek veikta mūsdienās?
Ja mēs vērīgi lasām Bībeli, mēs redzam, ka ne Jēzus, ne viņa mācekļi parasti nepieprasīja, lai slimais cilvēks pirms izārstēšanas apliecinātu savu ticību. Iepriekšminētā sieviete bija atnākusi un, neko neteikdama Jēzum, no mugurpuses nemanāmi pieskārusies viņa apģērbam, un ”tūdaļ asinstecēšana nostājās”. Kādā citā reizē Jēzus izdziedināja vīrieti, kas kopā ar citiem bija ieradies arestēt Jēzu. Viņš izdziedināja pat vīrieti, kurš nemaz nezināja, kas ir Jēzus. (Lūkas 22:50, 51; Jāņa 5:5—9, 13; 9:24—34.)
Kāda nozīme tādā gadījumā bija ticībai? Kad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem atradās Tiras un Sidonas apkaimē, ieradās kāda feniķiete un sauca: ”Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Iedomājies viņas izmisumu, kad viņa lūdzās: ”Kungs, palīdzi man!” Iežēlojies Jēzus atbildēja: ”Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un šīs sievietes meita kļuva vesela ”tai pašā stundā”. (Mateja 15:21—28.) Ir skaidri redzams, ka bija iesaistīta ticība, bet kā ticība? Ievēro, ka Jēzus uzslavēja nevis slimā bērna, bet mātes ticību. Un kas tā bija par ticību? Uzrunādama Jēzu ”Kungs, tu Dāvida dēls”, šī sieviete publiski atzina, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Ar to viņa neizteica tikai ticību Dievam vai ticību dziedinātāja spēkam. Kad Jēzus teica: ”Tava ticība tev palīdzējusi,” — viņš domāja, ka bez ticības viņam kā Mesijam cilvēki, kas ļoti cieš, nemaz nebūtu atnākuši pie viņa, lai izdziedinātos.
No šiem Bībelē aprakstītajiem gadījumiem mēs varam redzēt, ka Jēzus veiktās dziedināšanas ļoti atšķīrās no tām, kuras parasti ir redzamas mūsdienās vai par kurām tiek apgalvots, ka tādas ir notikušas. Ļaužu pūlī nebija nekādu ārkārtīgu emociju izpaudumu — ne kliegšanas, ne monotonas dziedāšanas, ne vaimanāšanas, ne nonākšanas ekstāzē, ne kaut kā tamlīdzīga —, un arī Jēzus rīcībā nebija nekādas teatrālas trakošanas. Turklāt Jēzum nekad negadījās tā, ka viņš nebūtu spējis izdziedināt kādu sirgstošo un būtu atrunājies — šim cilvēkam pietrūka ticības vai arī tā ziedojumi nebija bijuši pietiekami dāsni.
Dziedināšana ar Dieva spēku
Kā notika Jēzus un viņa mācekļu veiktās dziedināšanas? ”Tā Kunga spēks viņam bija, ka viņš varēja dziedināt,” skan Bībeles atbilde. (Lūkas 5:17.) Pēc vienas šādas dziedināšanas, kā teikts Lūkas 9:43, ”visi iztrūkās par Dieva varenību [”spēku”, NW]”. Jēzus pilnīgi pamatoti neizcēla sevi kā dziedinātāju. Kādā reizē Jēzus teica vīrietim, ko viņš bija atbrīvojis no dēmona, kurš to bija mocījis: ”Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas tas Kungs tev darījis un kā viņš par tevi apžēlojies.” (Marka 5:19.)
Tā kā gan Jēzus, gan apustuļi dziedināja ar Dieva spēku, ir skaidri redzams, kāpēc cilvēkiem, kas tika izārstēti, ne vienmēr bija nepieciešama ticība, lai izdziedinātos. Taču tam, kas dziedināja, gan bija nepieciešama stipra ticība. Tāpēc, kad Jēzus sekotāji nevarēja izdzīt sevišķi spēcīgu dēmonu, Jēzus viņiem paskaidroja, kāds bija iemesls: ”Jūsu mazticības dēļ.” (Mateja 17:20.)
Brīnumainās dziedināšanas mērķis
Kaut arī Jēzus daudz dziedināja tajā laikā, kad viņš kalpoja uz Zemes, tomēr tas viņa kalpošanā nebija galvenais. Jēzus veiktā dziedināšana — par kuru viņš nekad neprasīja maksu no cilvēkiem, nedz arī lūdza ziedojumus — bija pakārtota galvenajam, proti, ’valstības evanģelija sludināšanai’. (Mateja 9:35.) Bībelē sacīts, ka reiz ”viņš tos pieņēma, runāja uz viņiem par Dieva valstību un darīja veselus tos, kam vajadzēja dziedināšanas”. (Lūkas 9:11.) Evaņģēlijos Jēzus bieži ir uzrunāts par ”mācītāju”, bet nekad nav uzrunāts par ”dziedinātāju”.
Bet kādēļ Jēzus veica brīnumainās dziedināšanas? Galvenokārt tādēļ, lai pierādītu, ka viņš ir apsolītais Mesija. Kad Jānis Kristītājs netaisnīgi bija ieslodzīts cietumā, viņš vēlējās saņemt apliecinājumu, ka ir izdarījis visu, ko Dievs viņam bija licis darīt. Viņš nosūtīja pie Jēzus savus mācekļus ar jautājumu: ”Vai tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?” Ievēro, ko Jēzus atbildēja Jāņa mācekļiem: ”Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” (Mateja 11:2—5.)
Jā, tas fakts, ka Jēzus ne tikai dziedināja, bet arī darīja citus brīnumus, par kuriem rakstīts evaņģēlijos, skaidri pierādīja, ka viņš ir ”tas, kam jānāk,” — apsolītais Mesija. Nevienam nebija nekādas vajadzības ”citu gaidīt”.
Vai mūsdienās notiek brīnumaina dziedināšana?
Vai mums būtu jāgaida, ka mūsu dienās Dievs apliecinās savu spēku ar dziedināšanu? Nē, nebūtu. Ar Dieva spēku darīdams brīnumus, Jēzus pilnīgi neapšaubāmi pierādīja, ka viņš ir Mesija, kam saskaņā ar Dieva apsolījumu bija jānāk. Jēzus varenie darbi ir aprakstīti Bībelē, lai visi varētu par tiem lasīt. Dievam nav nekādas nepieciešamības apliecināt savu spēku, katrai cilvēku paaudzei atkārtojot šādus darbus.
Interesanti ir tas, ka dziedināšana un citi brīnumi ne visus pārliecināja. Pat daži Jēzus brīnumu aculiecinieki neticēja, ka Jēzu atbalsta viņa debesu Tēvs. ”Lai gan viņš tik daudz zīmju viņu priekšā bija darījis, tie tomēr neticēja viņam.” (Jāņa 12:37.) Šī iemesla dēļ, apspriedis dažādas brīnumainas dāvanas — pravietošanu, runāšanu mēlēs, dziedināšanu un tā tālāk —, ko Dievs bija devis vairākiem pirmā gadsimta kristiešu draudzes locekļiem, Pāvils bija iedvesmots sacīt: ”Praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu mācība. Bet kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.” (1. Korintiešiem 12:28—31; 13:8—10.)
Protams, lai mums labi klātos, ir ļoti svarīgi ticēt Dievam. Taču, ja balstīsim savu ticību uz melīgiem apsolījumiem izdziedināt, mēs tikai vilsimies. Turklāt, runādams par beigu laiku, Jēzus brīdināja: ”Uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, ir izredzētos.” (Mateja 24:24.) Būtu arī dēmoniska spēka izpausmes — ne tikai šarlatānisms un krāpšana. Tāpēc mums nebūtu jābūt pārsteigtiem, dzirdot apgalvojumus, ka notikuši neizskaidrojami gadījumi — tie noteikti nav pamats, uz kura veidot īstu ticību Dievam.
Mūsdienās neviens neveic tādas dziedināšanas, kādas veica Jēzus; bet vai mēs tāpēc esam neizdevīgākā stāvoklī? Nē, nemaz. Patiesībā tie cilvēki, ko Jēzus bija izdziedinājis, vēlāk atkal varēja saslimt. Viņi visi novecoja un nomira. Labums, ko viņiem bija devusi dziedināšana, bija samērā īslaicīgs. Tomēr Jēzus veiktajām brīnumainajām dziedināšanām bija paliekoša nozīme — tās norādīja uz nākotnē gaidāmajām svētībām.
Tāpēc iepriekš pieminētie Ališandre un Benedita, izpētījuši Dieva Rakstus — Bībeli —, vairs nepaļaujas uz mūsdienu dziedināšanu ar ticību un uz spiritisku ārstēšanu. Tajā pašā laikā viņi ir pārliecināti, ka brīnumainas dziedināšanas nav tikai pagātnes notikumi. Kāpēc? Tāpat kā miljoniem cilvēku visā pasaulē, viņi ar prieku gaida izdziedināšanu, kas notiks, valdot Dieva Valstībai. (Mateja 6:10.)
Vairs nebūs slimību un nāves
Kā jau bija minēts, Jēzus kalpošanas mērķis nebija dziedināt slimos un darīt citus brīnumus. Pats galvenais viņam bija sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. (Mateja 9:35; Lūkas 4:43; 8:1.) Šī Valstība ir līdzeklis, ar ko Dievs brīnumainā veidā izdziedinās cilvēkus un likvidēs visu postu, kuru grēks un nepilnība ir nodarījuši cilvēcei. Kā un kad viņš to paveiks?
Kristus Jēzus deva apustulim Jānim pravietisku parādību par gadsimtiem tālu nākotni: ”Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un viņa Kristus vara.” (Atklāsmes 12:10.) Visi pierādījumi liecina, ka no 1914. gada Dieva galvenais pretinieks Sātans ir nomests Zemes apkārtnē un Valstība tagad patiešām darbojas! Jēzum ir piešķirta mesiāniskās Valstības ķēniņa vara, un viņš tagad ir gatavs veikt uz Zemes lielas izmaiņas.
Ļoti tuvā nākotnē Jēzus debesu valdība valdīs pār jaunu, taisnīgu cilvēku sabiedrību — īstenībā pār ”jaunu zemi”. (2. Pētera 3:13.) Kādi tad būs apstākļi? Lūk, lielisks ieskats: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi.. Viņš [Dievs] nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:1, 4.)
Vai jūs varat iztēloties, kāda būs dzīve, kad īstenosies cilvēces brīnumainā dziedināšana? ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.” Tautai, kas tur dzīvo, ir grēki piedoti.” Jā, Dievs izdarīs to, ko nekad nav spējuši cilvēki, kas dziedina ar ticību. ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem.” Patiešām, ”Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem”. (Jesajas 25:8; 33:24.)
[Attēls 7. lpp.]
Valdot Dieva Valstībai, cilvēce tiks brīnumaini izdziedināta