Pacietīgi gaidiet

GANS, kas vairākas reizes bija saucis: ”Vilks!”, kad vilka nemaz nebija, atklāja, ka pēc tam viņa saucienu pēc palīdzības neviens vairs neievēroja. Līdzīgi ir arī mūsdienās: daudzi ignorē Jehovas dienas draudīgo tuvošanos tāpēc, ka ir dzirdējuši neskaitāmus brīdinājumus, kas ir izrādījušies nepatiesi. Pats fakts, ka tik daudzi necenšas izšķirt, kurš brīdinājums ir patiess, un tad to ņemt vērā, nāk par labu Dieva lielajam ienaidniekam Sātanam, viltus ’gaismas eņģelim’. (2. Korintiešiem 11:14.)

Bezrūpīga attieksme var būt bīstama arī tiem, kas jau kādu laiku kalpo Jehovam. Kāpēc? Padomājiet par apustuļa Pētera pirmajā gadsimtā izteikto brīdinājumu.

Domājiet skaidri

Pētera otrajā Dieva iedvesmotajā vēstulē bija atgādinājumi agrīnajiem kristiešiem, un tie ir atgādinājumi arī mums. ”Mīļie,” Pēteris raksta, ”šī jau ir otra vēstule, ko es jums rakstu. Tanīs es cenšos ar atgādinājumiem uzturēt modru jūsu prāta skaidrību.” (2. Pētera 3:1.) Kāpēc Pēteris par to raizējas? Viņš uzsver, ka ir smējēji, kuru nievas iedragā Dieva kalpotājiem nepieciešamo neatliekamības sajūtu un sapratni, kādā laikā tie dzīvo. Tagad ir tas laiks, kad jāsargās, lai pēlēji mūs neapmuļķotu. Tāpēc Pēteris skubina savas vēstules lasītājus ’atcerēties svēto praviešu jau sen teiktos vārdus’. (2. Pētera 3:2; Apustuļu darbi 3:22, 23.) Ko pravieši bija sacījuši?

Uzticīgie Dieva kalpotāji daudz reižu bija aicinājuši pievērst uzmanību tam, kā ar Dieva spriedumu tika darīts gals ļaunumam. Pēteris saviem lasītājiem atgādina par Noas dienu plūdiem, ar kuru palīdzību Dievs iejaucās, kad zeme bija ļaunuma pārpilna. Milzīgajos plūdos tā laika pasaulei patiešām pienāca gals. Bet Dievs pasargāja Nou un tā ģimeni, kas kopā ar dzīvnieku pārstāvjiem ”no katras radības” atradās šķirstā. Visā pasaulē saglabājušās leģendas liecina par Bībeles ziņojuma patiesumu.a (1. Mozus 6:19; 2. Pētera 3:5, 6.)

Pēteris šo Dieva iejaukšanos sauc par faktu, kas dažiem cilvēkiem ”paliek apslēpts”. Toreizējie smējēji daudzus ieaijāja bezrūpībā. Taču mēs nekad nedrīkstam aizmirst to, ko Jehova jau ir darījis. Pēteris raksta: ”Tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.” (2. Pētera 3:7.) Jā, Dievs iejauksies vēlreiz.

Dievs nevilcinās

No tā laika ir pagājuši tūkstošiem gadu. Kādēļ Dievs tik ilgi nogaida, lai atrisinātu cilvēces problēmas? Pēteris pievērš uzmanību citam faktam. Viņš raksta: ”To vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena tam Kungam ir kā tūkstoš gadi, un tūkstoš gadi kā viena diena.” (2. Pētera 3:8.) Jehova raugās uz laiku citādi nekā mēs. Mūžīgajam Dievam laiks no Ādama radīšanas līdz mūsu dienām nav pat viena nedēļa. Bet, lai kāds būtu mūsu viedoklis par laiku, ar katriem tūkstoš gadiem un ar katru dienu mēs esam tuvāk tam brīdim, kad īstenosies Jehovas nodoms.

Mēdz teikt: ”Gaidot laiks velkas lēni,” — un tas nozīmē, ka, vienkārši gaidot kādu notikumu, tas šķiet kavējamies. Tomēr Pēteris iesaka: ”Gaidot un pasteidzinot [”turot cieši prātā”, NW] Dieva dienas atnākšanu.” (2. Pētera 3:12.) Kā mēs varam veidot sevī tādu attieksmi, kas palīdzētu saglabāt modrību un apzināties Dieva iejaukšanās nenovēršamību?

Darbi liecina labāk nekā vārdi

Pēteris pievērš uzmanību darbiem. Viņš piemin ’svētu dzīvi’ un ’dievbijību’. (2. Pētera 3:11.) Ko tas nozīmē?

Īstie Dieva kalpotāji dara visu tā, kā patīk Dievam. Viņu ticība atspoguļojas viņu rīcībā. Ar to patiesie kalpotāji atšķiras no tiem cilvēkiem, kas tikai runā par ticēšanu Dievam un tā solījumiem. Varbūt jūs esat pamanījis, ka Jehovas liecinieki atšķiras no citiem ar publisko kalpošanu. Viņi apmeklē jūs mājās, lai norādītu uz Bībelē izklāstītajiem Dieva solījumiem. Bet tāpat viņi liecina par savu cerību un uzskatiem visur, kur vien sastop cilvēkus.

Liecinieki, kas ir aizņemti, stāstīdami par savu ticību citiem, tādā veidā to stiprina. Ticības apliecināšana padziļina personisko pārliecību un tajā pašā laikā sagādā iekšēju prieku un gandarījumu. Kad paziņojam labo vēsti par Dieva Valstību, mēs iepriecinām arī Jehovu. Mēs zinām: viņš ’nav netaisns, ka aizmirstu mūsu darbu un mūsu mīlestību, ko esam parādījuši viņa vārdā’, kā rakstīja Pētera biedrs — apustulis Pāvils. (Ebrejiem 6:10; Romiešiem 10:9, 10.)

Ko ir devis tas, ka pašreizējās ļaunās sistēmas pēdējās dienās tiek sludināta labā vēsts par Valstību? Simtiem tūkstošu godprātīgu cilvēku mācās, kā nodibināt ciešas attiecības ar Jehovu, kā rīkoties, lai Dievs viņiem dotu savu žēlastību, un kā rast patiesu laimi un cerību dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes.

Apgūstiet zināšanas

Kaut gan mēs, studējot Bībeli, esam uzzinājuši, ka Dievs Jehova noteiktā laikā iejauksies cilvēku dzīvē, mums jāņem vērā vēl viens Pētera brīdinājums. ”To jau zinādami, sargaities, ka nezaudējat, maldu līdz aizrauti, savu stipro pamatu.” (2. Pētera 3:17.)

Jehova noteikti zināja jau iepriekš, ka daži, kam trūks stipras ticības, izjutīs vilšanos, jo tiem šķitīs, ka viņš vilcinās iejaukties. Jehova zināja arī to, ka bezdievīgi cilvēki var slikti ietekmēt viņa patiesos kalpus vai vājināt to ticību pavisam drīz gaidāmajai Dieva vārda svētīšanai. Cik bēdīgas būtu sekas, ja mēs patlaban, pēdējās dienās, zaudētu savu stipro pamatu!

Tagad nav jāšaubās par to, ko darīs Jehova. (Ebrejiem 12:1.) Tieši otrādi, pašlaik ir jāattīsta pateicība par to, ko devusi Jehovas pacietība: miljoniem cilvēku tā ir devusi izredzes tikt izglābtiem, viņi pievienojas lielam pulkam, kurā ir cilvēki no visām tautām, un cer palikt dzīvi lielajās bēdās. (Atklāsmes 7:9, 14.) Pēteris mudina: ”Audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai!” (2. Pētera 3:18.)

”Pasargait sevi Dieva mīlestībā”

Ja mēs centīgi sludinām Valstību un regulāri apmeklējam kristiešu sapulces, kurās pielūdzam Dievu un pētījam viņa Rakstus, mēs esam aizsargāti. Tā mums neatliek laika pārlieku raizēties par aizvien sliktākajiem apstākļiem pašreizējā ļaunajā sistēmā. Bažām un raizēm patieso kristiešu dzīvē nav jāaizēno galvenais. (1. Korintiešiem 15:58.) Jo vairāk mēs darām, kalpojot Jehovam, jo ātrāk paiet laiks.

Jūda, kas bija Pētera laikabiedrs un Jēzus pusbrālis, skubināja: ”Jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā. Un pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību.” (Jūdas 20, 21.) Ievērojiet, ka liela nozīme ir pozitīvai attieksmei, ko veicina neatlaidīgas lūgšanas. (1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Tālāk Jūda piebilda: ”Citus, kas šaubās, apžēlojiet, glābiet, no uguns izraudami, citus apžēlojiet ar bailēm, nīzdami pat miesas apgānītās drēbes.” (Jūdas 22, 23.) Cik ārkārtīgi svarīgi ir stiprināt citam citu tagadējos grūtajos laikos! Tāpat ļoti svarīgi ir nekrist kārdinājumā un neizmantot to, ka vēl arvien ilgst ”pestīšanas diena”, par attaisnojumu ”kauna dzīvei”, kas ir tik izplatīta mūsdienu morāli degradētajā pasaulē. (Jūdas 4; 2. Korintiešiem 6:1, 2.)

Uzklausot ar mīlestību dotos Pētera, Pāvila un Jūdas padomus un aktīvi kalpojot Dievam, jūs varat pacietīgi gaidīt Jehovas iejaukšanos cilvēku dzīvē. Bet vai jūs to darīsiet?

Nevilcinieties griezties pie Jehovas lieciniekiem jūsu apkaimē, lai, saņemot palīdzību, jūs varētu stiprināt savu ticību Radītāja solījumam dot mūžīgu dzīvi. Uzziniet, kas nepieciešams, lai piedalītos sludināšanā, kas nākotnē vairs nekad neatkārtosies, bet kas tagad notiek visā pasaulē un būs pabeigta pirms lielajām bēdām. (Marka 13:10.) Tad jums būs izredzes dzīvot jaunajā, taisnīgajā pasaulē, ko apsola Jehova. (2. Pētera 3:13.) Ņemiet vērā viņa atgādinājumus! Pacietīgi gaidiet! Esiet aizņemti darbā!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 7. lpp.]

Uzziniet jau tagad vairāk par Dieva solījumu dot paradīzi

[Norādes par attēlu autortiesībām 5. lpp.]

Vilks: Animals/Jim Harter/Dover Publications, Inc. Gans: Children: A Pictorial Archive from Nineteenth-Century Sources/Grafton/Dover Publications, Inc.