Mēs kalpojam Dievam, kas ir ”bagāts žēlastībā”

 1. Kā varētu raksturot žēlsirdīgu cilvēku, un kāda līdzība palīdz saprast, ko nozīmē būt žēlsirdīgam?

DZIRDOT vārdus ”žēlsirdīgs cilvēks”, mēs droši vien iztēlojamies kādu, kam ir raksturīga spēja citus saprast, kas jūt līdzi, žēlo un cenšas palīdzēt. Mums varbūt ienāk prātā arī Jēzus stāstītā līdzība par žēlsirdīgo samarieti. Šis cittautietis izturējās žēlsirdīgi pret ebreju, kam bija uzbrukuši laupītāji. Samarietis iežēlojās par piekauto cilvēku un parūpējās par viņu. (Lūk. 10:29—37.) Šī līdzība mums palīdz saprast, ko nozīmē būt patiesi žēlsirdīgam. Žēlsirdība ir viena no Dieva mīlestības šķautnēm. Mēs ik dienu izjūtam, cik viņš ir žēlsirdīgs.

 2. Kā vēl var izpausties žēlsirdība?

² Ja ir runa par žēlsirdību, iespējams, nāk prātā situācijas, kurās šo īpašību var izpaust tie, kam ir vara. Piemēram, kādam pienākas sods, bet aiz žēlsirdības viņš netiek sodīts. Šajā ziņā Jehova ir ļoti žēlsirdīgs pret mums visiem. ”Viņš nerīkojas ar mums tā, kā esam pelnījuši savu grēku dēļ,” teikts kādā psalmā. (Ps. 103:10.) Bet reizēm Jehova grēciniekus pārmāca.

 3. Kādi jautājumi ir aplūkoti rakstā?

³ Šajā rakstā ir apskatīti trīs jautājumi: kāpēc Jehova izturas žēlsirdīgi? Kā pārmācība ir saistīta ar žēlsirdību? Kas mums palīdz būt žēlsirdīgiem? Uzzināsim, kas par to sacīts Bībelē.

 4. Kāpēc Jehova pret mums izturas žēlsirdīgi?

⁴ Jehova ir žēlsirdīgs aiz mīlestības. Apustulis Pāvils rakstīja, ka Dievs ir ”bagāts žēlastībā”. Kontekstā viņš runāja par to, ka, pateicoties Dieva žēlastībai, ar svēto garu svaidītajiem kristiešiem, kas ir nepilnīgi cilvēki, ir izredzes dzīvot debesīs. (Efes. 2:4—7.) Bet Jehovas žēlsirdība izpaužas ne vien pret viņa svaidītajiem kalpiem, bet arī pret citiem cilvēkiem. Psalmu dziesminieks Dāvids teica: ”Jehova ir labs pret visiem, žēlsirdība izpaužas it visā, ko viņš dara.” (Ps. 145:9.) Tā kā Jehova mīl cilvēkus, viņš izturas pret tiem žēlsirdīgi, kad vien ir pamats to darīt.

 5. Kāpēc Jēzus labi zina, cik žēlsirdīgs ir Jehova?

⁵ Jēzus labāk nekā jebkurš cits zina, cik žēlsirdīgs ir Jehova. Pirms nākšanas uz zemi Jēzus neaptverami ilgu laiku debesīs bija kopā ar savu Tēvu. (Sāl. pam. 8:30, 31.) Viņš neskaitāmas reizes redzēja, cik žēlsirdīgi viņa Tēvs izturas pret grēcīgiem cilvēkiem. (Ps. 78:37—42.) Mācot citus, Jēzus bieži vien izcēla šo Jehovas brīnišķīgo īpašību.

 6. Kā Jēzus ilustrēja, cik žēlsirdīgs ir viņa Tēvs?

⁶ Kā minēts iepriekšējā rakstā, Jēzus reiz pastāstīja aizkustinošu līdzību, lai viņa sekotāji varētu iztēloties, cik žēlsirdīgs ir Jehova. Šajā līdzībā ir stāstīts par jaunekli, kas atstāja tēva mājas un ”izšķieda savu mantu, trakulīgi uzdzīvodams”. (Lūk. 15:13.) Vēlāk viņš nožēloja savu nepareizo rīcību un devās atpakaļ pie tēva, tā apliecinādams pazemību. Pazudušais dēls droši vien raizējās, kā tēvs viņu uzņems, taču viņam nebija ilgi jāmokās minējumos. Jēzus stāstīja: ”Tēvs jau pa lielu gabalu viņu ieraudzīja, un tam kļuva viņa žēl. Tas skrēja dēlam pretī, apskāva viņu un noskūpstīja.” Tēvs nepazemoja dēlu — viņš tam žēlsirdīgi piedeva un atplestām rokām to pieņēma atpakaļ ģimenē. Dēls bija smagi grēkojis, bet, ņemot vērā, ka viņš ļoti nožēloja izdarīto, tēvs viņam piedeva. Tas, kas līdzībā ir stāstīts par tēvu, palīdz saprast, kāds ir Jehova. Ar šo līdzību Jēzus spilgti ilustrēja, ka viņa Tēvs labprāt piedod grēciniekiem, kas no sirds nožēlo savu aplamo rīcību. (Lūk. 15:17—24.)

 7. Kā Jehovas gudrība ir saistīta ar viņa žēlsirdību?

⁷ Jehova izturas žēlsirdīgi, jo viņš ir bezgala gudrs. Jehovas gudrība neliecina tikai par viņa intelektu vien — tā sevī ietver daudz ko vairāk. Kā teikts Bībelē, ”gudrība, kas nāk no augšas, ..ir pilna žēlsirdības un labu augļu”. (Jēk. 3:17.) Jehova kā mīlošs tēvs zina: viņa bērniem nāk par labu tas, ka viņš par tiem iežēlojas. (Ps. 103:13; Jes. 49:15.) Kaut arī cilvēki ir nepilnīgi, Dieva žēlastības dēļ viņiem ir cerība uz nākotni. Jehova savā bezgalīgajā gudrībā izturas pret cilvēkiem žēlsirdīgi, kad vien ir pamats to darīt. Taču Jehovas žēlsirdība ir absolūtā līdzsvarā ar citām viņa īpašībām. Lai gan viņš ir žēlsirdīgs, viņš nekad neatbalsta grēku, un arī tas liecina par viņa gudrību.

 8. Kāda rīcība reizēm ir nepieciešama, un kāpēc?

⁸ Bet kā jārīkojas, ja kāds Dieva kalps izvēlas grēcīgu dzīvesveidu? Dieva iedvesmots, apustulis Pāvils deva norādījumu ”vairs nesaieties” ar tādu cilvēku. (1. Kor. 5:11.) Tie, kas nenožēlo savu grēcīgo rīcību, tiek izslēgti no draudzes. Tas ir nepieciešams, lai pasargātu pārējos kristiešus no nelabvēlīgas ietekmes. Turklāt tā mēs apliecinām, ka cienām Jehovas augstās normas. Bet daži apšauba, ka cilvēka izslēgšana no draudzes ir Dieva žēlsirdības izpausme. Kāpēc tomēr var apgalvot, ka šāds solis liecina par Jehovas žēlsirdību?

9., 10. Kāpēc var teikt, ka izslēgšana no draudzes liecina par žēlsirdību, kā izriet no Ebrejiem 12:5, 6, un kāds piemērs palīdz to saprast vēl labāk?

⁹ Kad mēs draudzes sapulcē izdzirdam paziņojumu, ka mums tuvs cilvēks ”vairs nav Jehovas liecinieks”, mēs, protams, esam ļoti apbēdināti. Varbūt mums rodas jautājums, vai tiešām bija nepieciešams viņu izslēgt. Vai ir žēlsirdīgi izslēgt kādu no draudzes? Jā, tā ir. Nav gudri atstāt bez pārmācības cilvēku, kam tā ir vajadzīga, — iecietība pret smagu grēku neliecina par žēlsirdību un mīlestību. (Sāl. pam. 13:24.) Vai izslēgšana no draudzes var palīdzēt pārkāpējam, kas nenožēlo izdarīto, mainīties? Jā, var palīdzēt. Daudzi, kas bija smagi grēkojuši, atzīst, ka draudzes vecāko lēmums par izslēgšanu bija tieši tas, kas viņiem palīdzēja atjēgties, mainīt savu rīcību un atgriezties pie Jehovas. (Nolasīt Ebrejiem 12:5, 6.)

¹⁰ Apskatīsim kādu piemēru. Gans ievēro, ka viņa ganāmpulkā viena aita ir saslimusi. Viņš zina, ka šīs slimības gadījumā aita ir jānošķir no pārējām. Taču aitas ir sabiedriski dzīvnieki. Tās cenšas turēties kopā, un, ja tās nošķir citu no citas, tās kļūst nemierīgas. Vai tas nozīmē, ka gans, kas nošķir saslimušu aitu, izturas cietsirdīgi? Protams, nē. Viņš zina, ka tādā gadījumā, ja viņš slimo aitu atstātu kopā ar pārējām, arī tās saslimtu. Nošķirdams saslimušo aitu no citām, viņš pasargā visu ganāmpulku. (Salīdzināt 3. Mozus 13:3, 4.)

11. a) Kādā ziņā no draudzes izslēgtu cilvēku var salīdzināt ar saslimušu aitiņu? b) Kas ir pieejams cilvēkam, kurš ir izslēgts no draudzes?

¹¹ Kristieti, ko izslēdz no draudzes, var salīdzināt ar šādu saslimušu aitiņu, jo ir nopietni cietis viņa garīgums. (Jēk. 5:14.) Tāpat kā slimi cilvēki var inficēt veselos, cilvēks, kas ir smagi iedragājis savas attiecības ar Jehovu, var nelabvēlīgi ietekmēt citus kristiešus. Tāpēc reizēm šāds cilvēks ir ”jānošķir” no draudzes. Tādā rīcībā izpaužas Jehovas mīlestība pret viņam uzticīgajiem kalpiem. Turklāt izslēgšana no draudzes var palīdzēt cilvēkam aptvert, cik nepareizi viņš ir rīkojies, un nožēlot izdarīto. Cilvēks, kas ir izslēgts no draudzes, drīkst apmeklēt draudzes sapulces, kurās viņš var saņemt garīgo uzturu un atgūt stipru ticību. Viņš drīkst saņemt mūsu literatūru personīgai lietošanai un skatīties mūsu internettelevīzijas pārraides. Ja vecākajiem ir pamanāma šī cilvēka garīgā izaugsme, viņi laiku pa laikam var tam sniegt kādu padomu, lai palīdzētu tam atgūt labas attiecības ar Jehovu un lai pēc kāda laika šo cilvēku varētu pieņemt atpakaļ draudzē.b

12. Uz kādu rīcību noteiktos gadījumos mīlestība un žēlsirdība var mudināt draudzes vecākos?

¹² Ir svarīgi atcerēties, ka no draudzes izslēdz tikai tādus cilvēkus, kas grēko un nenožēlo savu nepareizo rīcību. Draudzes vecākie apzinās, ka tas ir nopietns jautājums, kas jāapsver ļoti rūpīgi. Viņi zina, ka Jehova vienmēr ”pārmāca tā, kā vajadzīgs”. (Jer. 30:11.) Viņi mīl savus ticības biedrus un sargās izdarīt kaut ko tādu, kas tiem varētu garīgā ziņā kaitēt. Tomēr reizēm aiz mīlestības un žēlsirdības pārkāpējs ir jāizslēdz no draudzes.

13. Kāpēc kāds kristietis bija jāizslēdz no Korintas draudzes?

¹³ Pievērsīsim uzmanību, kādus norādījumus par to, kā izturēties pret kristieti, kas grēkoja un nenožēloja savu rīcību, deva apustulis Pāvils. Korintas draudzē bija kāds cilvēks, kas bija sācis rīkoties netikli, proti, viņš dzīvoja ar sava tēva sievu. Tas bija kaut kas neiedomājams! Jehova senajiem izraēliešiem bija teicis: ”Vīrietis, kas guļ ar sava tēva sievu, ir apkaunojis savu tēvu. Viņiem abiem ir jāmirst.” (3. Moz. 20:11.) Protams, Pāvils nevarēja pavēlēt, lai šo cilvēku soda ar nāvi. Bet viņš rakstīja, ka Korintas kristiešiem šis cilvēks ”jāizraida no sava vidus”. Šis cilvēks slikti ietekmēja citus kristiešus — piemēram, daži viņa netiklo rīcību pat neuzskatīja par smagu grēku. (1. Kor. 5:1, 2, 13.)

14. Kā Pāvils izpauda žēlsirdību pret kādu cilvēku, kas bija izslēgts no Korintas draudzes, un kāpēc? (2. Korintiešiem 2:5—8, 11.)

¹⁴ Pēc kāda laika Pāvils uzzināja, ka no draudzes izslēgtais cilvēks ir pilnībā mainījies un no sirds nožēlojis savu agrāko rīcību. Lai gan šis grēcinieks bija apkaunojis draudzi, Pāvils Korintas draudzes vecākajiem minēja, ka ”negrib būt pārāk skarbs”. Pāvils rakstīja: ”No sirds piedodiet viņam un mieriniet viņu.” Kāpēc tas bija jādara? Pāvils paskaidroja: ”Lai viņu nenomāc pārmērīgas bēdas.” Pāvilam bija žēl šī cilvēka. Viņš nevēlējās, lai minētais cilvēks savas agrākās rīcības dēļ justos tik ļoti nomākts un sagrauts, ka tam nolaistos rokas un tas vairs necenstos saņemt piedošanu. (Nolasīt 2. Korintiešiem 2:5—8, 11.)

15. Kā draudzes vecākie var vienlaikus būt gan stingri, gan žēlsirdīgi?

¹⁵ Draudzes vecākie cenšas līdzināties Jehovam un būt žēlsirdīgi. Viņi ir stingri, kad tas ir nepieciešams, un žēlsirdīgi, kad tas ir iespējams un kad tam ir pamats. Pretējā gadījumā viņi būtu nevis žēlsirdīgi, bet iecietīgi pret Dieva likumu pārkāpšanu. Bet vai tikai draudzes vecākajiem jābūt žēlsirdīgiem?

16. Kā Jehova izturas pret tiem, kas nav žēlsirdīgi, kā izriet no Sālamana pamācībām 21:13?

¹⁶ Jehova ir žēlsirdīgs, un visiem kristiešiem jācenšas būt žēlsirdīgiem. Kāpēc tas ir svarīgi? Viens iemesls ir tāds, ka Jehova neuzklausa nevienu, kas nav žēlsirdīgs pret citiem. (Nolasīt Sālamana pamācības 21:13.) Protams, mēs vēlamies, lai Jehova uzklausītu mūsu lūgšanas, tāpēc mēs nedrīkstam kļūt neiejūtīgi. Mēs nedrīkstam nocietināties pret citu kristiešu smagajiem pārdzīvojumiem, tieši pretēji — mums vienmēr jābūt atsaucīgiem un gataviem palīdzēt. Mums arī jāpatur prātā vārdi, kas lasāmi Jēkaba vēstulē: ”Tam, kas nav žēlsirdīgs, spriedīs tiesu bez žēlastības.” (Jēk. 2:13.) Ja mēs pazemīgi atzīstam, ka mums pašiem ir vajadzīgs, lai Dievs pret mums būtu žēlsirdīgs, mēs, visticamāk, pret citiem izturamies žēlsirdīgi. Jo īpaši mums jācenšas būt žēlsirdīgiem pret cilvēku, kas nesen ir pieņemts atpakaļ draudzē.

17. Kā izpaudās Dāvida žēlsirdība?

¹⁷ Kas mums var palīdzēt būt žēlsirdīgiem un nebūt pret citiem bargiem un neiejūtīgiem? Ir vērts pārdomāt, kas Bībelē stāstīts par vairākiem Dieva kalpiem, piemēram, par ķēniņu Dāvidu. Viņa rīcībā bieži izpaudās žēlsirdība. Lai gan Sauls, ko Dievs bija iecēlis par ķēniņu, gribēja Dāvidu nogalināt, Dāvids izturējās pret Saulu žēlsirdīgi un nekad nemēģināja tam atriebties vai kaitēt. (1. Sam. 24:9—12, 18, 19.)

18., 19. Miniet gadījumus, kad Dāvidam trūka žēlsirdības!

¹⁸ Taču Dāvids ne vienmēr bija žēlsirdīgs. Reiz, kad Dāvida vīri palūdza pārtiku Nābalam, kas pēc dabas bija rupjš cilvēks, Nābals tos izlamāja un padzina. Dāvids saniknojās un apņēmās nogalināt gan Nābalu, gan visus Nābala saimes vīriešus. No asinsizliešanas Dāvidu atturēja tikai Nābala pacietīgās sievas Abigailas izlēmīgā rīcība. (1. Sam. 25:9—22, 32—35.)

¹⁹ Kādā citā reizē pravietis Nātāns pastāstīja Dāvidam par kādu bagātnieku, kas savam trūcīgajam kaimiņam bija atņēmis tā mīļo aitiņu. Dāvids iedegās dusmās un paziņoja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, — šis vīrs ir pelnījis nāvi!” (2. Sam. 12:1—6.) Dāvids zināja, kas teikts Mozus bauslībā, proti, ka tam, kas nozadzis aitu, ir jāatlīdzina cietušajam ”ar četrām aitām”. (2. Moz. 22:1.) Taču pasludināt, ka zaglis ir pelnījis nāvessodu? Tas nu gan bija par bargu! Bet tad izrādījās, ka Nātāns šo stāstu ir pavēstījis tikai tādēļ, lai Dāvids aptvertu, cik smagi ir grēkojis viņš pats. Kā rīkojās Jehova? Jehovas spriedums Dāvidam bija daudz žēlsirdīgāks nekā Dāvida spriedums bagātniekam, kas bija nolaupījis nabadzīgā vīra aitiņu. (2. Sam. 12:7—13.)

20. Ko var mācīties no dažiem notikumiem Dāvida dzīvē?

²⁰ Nābalu un visus tā vīrus Dāvids gribēja nogalināt tad, kad bija aizsvilies dusmās. Vēlāk viņš bija gatavs piespriest nāvessodu bagātniekam, par kuru bija stāstījis Nātāns. Kāpēc cilvēks, kas parasti bija labsirdīgs, izteica tik bargu spriedumu? Atsauksim atmiņā, kas bija noticis Dāvida dzīvē. Tajā laikā Dāvidu mocīja sirdsapziņa. Ja cilvēks ir bargs un skarbs pret citiem, var noprast, ka ir iedragātas viņa attiecības ar Jehovu. Jēzus stingri brīdināja savus sekotājus: ”Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti, jo, kā jūs tiesājat, tā tiesās jūs.” (Mat. 7:1, 2.) Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai nekad nebūtu bargi un neiejūtīgi pret citiem, un centīsimies līdzināties Dievam, kas ir ”bagāts žēlastībā”.

21., 22. Kādas ir dažas iespējas paust žēlsirdību?

²¹ Žēlsirdība ir kaut kas vairāk par līdzjūtību. Žēlsirdīgs cilvēks cenšas palīdzēt tam, kuram viņš jūt līdzi. Mums visiem jācenšas pamanīt, kas ir vajadzīgs mūsu ģimenes locekļiem, kristīgajiem brāļiem un māsām, kā arī citiem cilvēkiem. Ir skaidrs, ka ir daudz iespēju izpaust žēlsirdību. Varbūt kādam ir vajadzīgs mierinājums vai atbalsts. Iespējams, mēs varētu palīdzēt praktiski, piemēram, pagatavot ēst vai paveikt kaut ko citu. Varbūt kāds nesen ir pieņemts atpakaļ draudzē un viņam ir nepieciešami labi draugi, kas viņu uzmundrinātu. Un viena no vislieliskākajām iespējām izpaust žēlsirdību ir stāstīt citiem cilvēkiem Bībeles labo vēsti. (Īj. 29:12, 13; Rom. 10:14, 15; Jēk. 1:27.)

²² Ja būsim vērīgi, mums radīsies daudz iespēju palīdzēt tiem, kam vajadzīga mūsu žēlsirdība un līdzjūtība. Izturēdamies pret citiem žēlsirdīgi, mēs priecējam mūsu debesu Tēvu — Dievu, kas ir ”bagāts žēlastībā”.