21. Skaidrojošā vārdnīca

A Ā B C D E F I K Ķ L M N P R S T V

A

• Aizrautības stāvoklis.

  Sava veida transs, dziļas koncentrēšanās vai miegam līdzīgs stāvoklis. Grieķu vārds, ko burtiski var tulkot ”likšana projām” vai ”pārvietošana”, pārnestā nozīmē izsaka domu par apziņas izmainīšanu. Acīmredzot Dieva gara ietekmē cilvēki reizēm nonāca šādā stāvoklī un redzēja parādības, kurās tika atklāts Dieva nodoms. Šādā stāvoklī cilvēks neuztvēra apkārtni un redzēja tikai parādību.

• Alabastrs.

  Domāts minerāls, ko veido kalcija karbonāts, pēc cietības tuvs marmoram. Parasti balts, reizēm ar krāsainu dzīslojumu. No alabastra izgatavoja nelielas krūkas šķidrumu, parasti smaržvielu, glabāšanai.

• Alfa un Omega.

  Grieķu alfabēta pirmais un pēdējais burts; tituls, kas Atklāsmes grāmatā trīs reizes attiecināts uz Dievu.

• Altāris.

  Mākslīgs vai dabisks paaugstinājums, uz kura ziedoja upurus vai dedzināja kvēpināmās vielas patiesajam Dievam vai kādai dievībai.

• Antikrists.

  Burtiskā tulkojumā no grieķu valodas — ”pret Kristu” vai ”Kristus vietā”. Bībelē vārds attiecināts uz tiem, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus un ka Jēzus ir Dieva Dēls, kas ”nācis miesā” (2Jņ 7). Plašākā nozīmē attiecināts uz visiem, kas pretojas Kristum vai arī nepatiesi uzdodas par Kristu vai tā pārstāvjiem, un uz tiem, kuri noliedz to, kas Bībelē teikts par Kristu.

• Apģērbs.

  Kā vīrieši, tā sievietes parasti nēsāja divas apģērba kārtas. Uz miesas valkāja garu kreklu ar piedurknēm (gr. kitōn), kurš sniedzās līdz ceļiem vai potītēm, un virs tā — virsdrēbes (gr. himation). Virsējais apģērbs dažreiz bija garš, brīvi krītošs tērps, bet visbiežāk tas bija vienkāršs četrstūrains auduma gabals, ko brīvi apmeta sev apkārt.

• Apustulis.

  Grieķu vārds nozīmē ”sūtnis”. Galvenokārt tā saukti 12 mācekļi, ko Jēzus pats izraudzījās par saviem pārstāvjiem.

• Armagedons.

  Tulkojumā ”Megidas kalns”. Apzīmējums karam, kurš nākotnē risināsies uz visas zemes un kurā Jehovas ieceltais Ķēniņš Jēzus Kristus darīs galu Dieva ienaidniekiem.

• Augstais priesteris.

  Galvenais tautas pārstāvis Dieva priekšā. Viņam bija jāpārrauga visi pārējie priesteri. Sk. arī ”Virspriesteri”.

• Augstsirdīga labestība.

  Grieķu vārds karis galvenokārt izsaka domu par kaut ko jauku un patīkamu. Plašākā nozīmē attiecas uz dāvanu, dāvinājumu un augstsirdību, ar kādu kaut kas tiek dāvināts. Tas var apzīmēt arī pateicību, ko liek izjust īpaša augstsirdības izpausme, vai labestību un labvēlību, kas tiek izrādīta kādam, kurš nav izdarījis neko tādu, lai būtu to pelnījis. Šajā tulkojumā minētais grieķu vārds tulkots dažādi, atkarībā no konteksta, bet lielākoties tas ir tulkots ”augstsirdīga labestība”. Ar šiem vārdiem tiek uzsvērts dāsnums un augstsirdība, kas raksturīga devējam, kurš neko negaida pretī.

Ā

• Āzija.

  Grieķu rakstos — Romas province Mazāzijas rietumos, nevis pasaules daļa.

B

• Bauslība.

  Likumu jeb baušļu kopums, ko Dievs ar Mozus starpniecību bija devis Izraēla tautai. Bauslību veidoja desmit galvenie baušļi un vēl aptuveni 600 citu likumu, tie visi izraēliešiem bija vienlīdz svarīgi un saistoši.

C

• Cilvēka dēls.

  Apzīmējums, kas evaņģēlijos sastopams gandrīz 80 reižu un vienmēr attiecas uz Jēzu Kristu. Ar to tika norādīts, ka Jēzus būs tas, kas izpildīs Daniēla 7:13, 14 lasāmo pravietojumu. Jēzus sevi sauca par ”Cilvēka dēlu”, lai uzsvērtu, ka viņš, Dieva Dēls, tiešām bija kļuvis par cilvēku, nevis bija cilvēka izskatā materializējies eņģelis.

D

• Dārgakmeņi, pusdārgakmeņi.

  Ametists. Purpursarkans vai violets. Berils. Parasti dzeltenzaļš, bet mēdz būt dažādās krāsās, arī bezkrāsains. Halcedons. Caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs, daudzās krāsās. Hiacints. Bībelē šādi saukts tumši zils pusdārgakmens. Hrizolīts. Caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs, dzeltens vai zaļš. Hrizoprazs. Puscaurspīdīgs, ābolzaļš. Jašma. Minerāls, ko mūsdienās sauc par jašmu, nav caurspīdīgs un mēdz būt visdažādākajās krāsās, piemēram, balts, sarkans, dzeltens, brūns un melns. Pēc dažu zinātnieku domām, tas, ko senatnē dēvēja par jašmu, ir bijis daudz vērtīgāks akmens, iespējams, pat dimants. Safīrs. Caurspīdīgs, mēdz būt dažādās krāsās, augstāk tiek vērtēti zilie safīri. Bībelē acīmredzot runāts par zilajiem safīriem. Sardonikss. Joslains: pienbaltas joslas mijas ar sarkanām, zeltainām vai brūnām. Serdoliks. Puscaurspīdīgs, sarkanbrūns. Smaragds. Caurspīdīgs, zaļš. Topāzs. Caurspīdīgs, mēdz būt gan bezkrāsains, gan dažādās krāsās. Visizplatītākais ir dzeltens.

• Dedzināmais upuris.

  Labprātīgs upuris, ko pilnībā atdeva Dievam; no upurējamā dzīvnieka upurētājs sev nepaturēja neko. Šādi ziedoja buļļus, aunus, āžus, ūbeles un jaunus baložus.

• Dekapole.

  Desmit pilsētu savienība, grieķu kultūras centrs. Lielākā daļa šo pilsētu atradās austrumos no Jordānas.

• Dēmoni.

  Neredzamas, ļaunas garīgas būtnes ar pārdabiskām spējām. Eņģeļi, kas Noasa laikā nepaklausīja Dievam un pievienojās Sātanam viņa dumpī pret Dievu. Saukti arī par nešķīstiem gariem.

• Denārijs.

  Romiešu sudraba monēta, kas svēra 3,85 g. Uz tās bija imperatora attēls, un ar to maksāja galvasnaudu — nodokli, ko romieši pieprasīja no jūdiem. Jēzus laikā viens denārijs bija laukstrādnieka vidējā alga par 12 stundu garu darbadienu.

• Dieva priekšā noliktās maizes.

  Divpadsmit maizes, kas bija noliktas uz galda saiešanas telts vai tempļa svētajā vietā. Katru sabatu tās nomainīja ar svaigām maizēm. Sauktas arī par skatāmajām maizēm.

• Dievbijība.

  Cieņas pilna attieksme pret Dievu Jehovu, vēlēšanās viņu pielūgt un kalpot viņam; tās pamatā ir uzticība viņa augstākajai varai.

• Dievišķais noslēpums.

  Informācija, kas nāk no Dieva, kas netiek izpausta līdz viņa noteiktajam laikam un ko viņš atklāj tikai tiem, kuriem vēlas.

• Draudzes kalpotājs.

  Grieķu vārda diakonos pamatnozīme ir ”kalps; kalpotājs”. Tā kā visi kristieši ir Dieva kalpotāji (kalpi), ir skaidri redzams, ka dažreiz, runājot par kārtību draudzē, šis vārds ir lietots īpašā nozīmē. Tādos gadījumos ar to ir apzīmēti vīrieši, kam draudzē ir uzticēts pienākums palīdzēt draudzes vecākajiem.

E

• Elkdievība.

  Elks ir tēls, kaut kā atveidojums vai kaut kā reāla vai iedomāta simbols, kas tiek pielūgts. Elkdievība ir elka godināšana, dievināšana un pielūgšana.

F

• Farizeji.

  Ievērojams jūdaisma novirziens pirmajā gadsimtā. Daļa sinedrija locekļu bija farizeji. Stingri ievēroja daudzas jūdu tradīcijas, ar kurām bija papildināta Mozus bauslība.

I

• Izpirkums.

  Maksa par kāda atpirkšanu vai atbrīvošanu no kādām saistībām vai nevēlamas situācijas. Vārds ietver domu par apmaiņu, kā arī atbilstību, līdzvērtību un aizstāšanu.

K

• Kristīšana.

  Iegremdēšana ūdenī. Tas ir apliecinājums, ka kristietis pilnībā, bez jebkādiem nosacījumiem ar Jēzus Kristus starpniecību ir atdevis sevi Dieva Jehovas gribas pildīšanai. Bībelē ir runāts arī par Jāņa kristību (jeb kristīšanu, ko veica Jānis), kristīšanu ar svēto garu, ar uguni u.c.

• Kristus.

  Jēzus tituls; grieķu ekvivalents ebreju cilmes vārdam ”Mesija”, kas nozīmē ”Svaidītais”.

Ķ

• Ķerubs.

  Augstas kārtas eņģelis ar īpašiem pienākumiem; atšķiras no serafiem.

L

• Labā vēsts.

  Vēsts par Dieva valstību un glābšanu, ko dod ticība Jēzum Kristum.

• Laikmets.

  Grieķu vārds aiōn var apzīmēt laikposmu, piemēram, senatni, arī mūžību, bet bieži vairāk attiecas nevis uz laika jēdzienu, bet uz apstākļu, parādību, pazīmju kopumu, kas raksturo kādu periodu, atšķirot to no citiem. Bieži, kaut arī ne vienmēr, runa ir par apstākļu kopumu, kas pastāv visā pasaulē.

• Lejamais upuris.

  Vīns, ko izlēja uz altāra un ziedoja kopā ar lielāko daļu citu upuru. Pāvils šos vārdus lietoja pārnestā nozīmē, lai aprakstītu savu gatavību ziedot sevi citu kristiešu labā.

• Lēnprātība.

  Laipnība, miermīlība, nosvērtība; izpaužas attiecībās ar citiem. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēks ir lēns vai ka viņam trūkst rakstura stingrības.

• Līdzība.

  Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums. Grieķu vārda parabolē burtiskā nozīme ir ”nolikšana līdzās, blakus”. Līdzības izmantoja, lai kaut ko mācītu vai izskaidrotu, salīdzinot vienu parādību vai lietu ar kādu citu.

• Līguma šķirsts.

  Jeb derības šķirsts. Svēts šķirsts jeb lāde, kas atradās saiešanas telts, bet vēlāk Salamana celtā tempļa vissvētākajā vietā. Izgatavots pēc Jehovas pavēles un saskaņā ar viņa norādījumiem. Tajā atradās divas plāksnes ar desmit baušļiem.

M

• Maisa drēbe.

  Parasti austa no tumšas kazu vilnas. Maisa drēbes bija tradicionāls sēru tērps.

• Manna.

  Galvenais izraēliešu ēdiens 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi. To brīnumainā veidā sagādāja Jehova. Manna parādījās uz zemes, un pēc salasīšanas izraēlieši to samala vai sagrūda un tad vārīja vai cepa no tās plāceņus. Mūsdienās neviena dabā zināma viela pilnībā neatbilst Bībelē aprakstītajai mannai.

• Mesija.

  Tulkojumā no ebreju valodas — ”svaidīts, svaidītais”. Grieķu ekvivalents ir ”Kristus”.

• Mirres.

  Aromātiski sveķi, ko ieguva no balzamkoku dzimtas krūmiem un kokiem ar smaržīgu koksni un mizu.

N

• Nekautrīga rīcība.

  Apzīmē nopietnus Dieva likumu pārkāpumus, ko izdara ar nekautrīgu, nekaunīgu attieksmi, kurā izpaužas necieņa, pat nicinājums pret varu, likumiem un pieņemtajām morāles normām. Neattiecas uz nenozīmīgiem pārkāpumiem.

• Netīrība.

  Grieķiski akatarsia; no trim vārdiem, kas tulkoti ”netiklība”, ”nekautrīga rīcība” un ”netīrība”, jēdziens ar visplašāko nozīmi. Apzīmē jebkāda veida netīrību, kas var izpausties gan runā, gan rīcībā; tā var būt seksuāla rakstura, var attiekties arī uz garīgiem jautājumiem. Sevī ietver ļoti dažādus nopietnus grēkus.

P

• Pamatlicējs.

  Vai Virsvadītājs. Grieķu vārda pamatnozīme ir ”galvenais vadītājs”. Jēzus Kristus tituls, kas norāda uz viņa būtisko nozīmi mūžīgas dzīves piešķiršanā cilvēkiem. Piepildīdams pravietojumus un darīdams zināmus Dieva nākotnes nodomus, kā arī ar to, ko viņš teica un darīja un kas viņš bija, viņš ielika stingru pamatu, uz ko jābalstās patiesai ticībai.

• Pārraugs.

  Vispārīgā nozīmē cilvēks, kas pārraudzīja, pārbaudīja, apmeklēja, iecēla amatā. Grieķu vārds galvenokārt izsaka domu par vadīšanu ar mērķi pasargāt. Kristiešu ”pārraugi” ir tie paši draudzes ”vecākie”, kuru galvenais uzdevums ir gādāt par draudzes locekļiem, lai tie paliktu Dieva ganāmpulkā.

• Pasaule.

  Grieķu vārds kosmos apzīmē: 1) visu cilvēci kopumā neatkarīgi no cilvēku morālās stājas un dzīvesveida; 2) vidi, apstākļu kopumu, kādā cilvēks piedzimst un dzīvo; 3) cilvēkus, kas nekalpo Jehovam.

• Pasha.

  Svētki, kas iedibināti pirms izraēliešu iziešanas no Ēģiptes, viņu izceļošanas priekšvakarā. Tajos piemin izraēliešu atbrīvošanu no Ēģiptes un ”paiešanu garām” (ebr. pesah ”paiet garām”) viņu pirmdzimtajiem, kad Jehova nonāvēja ēģiptiešu pirmdzimtos. Pirmo Pashu svinēja 1513. gadā p.m.ē., 14. ābībā (vēlāk sauktā par nīsānu), ap to laiku, kad bija pilnmēness. Pēc tam to svinēja ik gadu.

• Priesteris.

  Kalpošanā tautai oficiāli pārstāvēja Dievu, mācot tautai par Dievu un viņa likumiem. Savukārt Dieva priekšā pārstāvēja tautu, nesot upurus un aizlūdzot par to.

• Psalms.

  Slavas dziesma Dievam. Ļaudis dziedāja psalmus, kad pielūdza Dievu Jehovu Jeruzālemes templī un citur.

R

• Rakstu mācītāji.

  Sākotnēji — Ebreju rakstu pārrakstītāji. Jēzus laikā par rakstu mācītājiem sauca īpašu cilvēku grupu, kas labi pārzināja bauslību.

S

• Sabats.

  Diena, kad pēc Dieva pavēles bija jāatpūšas no ikdienas darbiem (ebreju darbības vārds, no kura cēlies vārds ”sabats”, nozīmē ”atpūsties; mitēties, pārstāt”). Septītā diena jūdu kalendārajā nedēļā, kas bija paredzēta reliģiskai darbībai, tā ilga no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam. Jehova sabatu bija devis par zīmi starp sevi un Izraēla dēliem. Mozus bauslībā ir minēti arī sabata gadi. Ar laiku likumam par sabatu ebreji pievienoja daudz papildu noteikumu.

• Saduceji.

  Ievērojams jūdaisma novirziens. Vairākums saduceju bija priesteri; saduceji ietilpa arī sinedrijā.

• Saiešanas telts.

  Pārvietojama telts, ko izraēlieši izmantoja, pielūdzot Dievu.

• Samierināšanas vāks.

  Līguma šķirsta vāks; šķirsta priekšā augstais priesteris Salīdzināšanas dienā slacīja par grēkiem ziedoto dzīvnieku asinis.

• Sātans.

  Vārds, kas ebreju valodā nozīmē ”pretinieks”. Tā tiek saukts galvenais Dieva ienaidnieks.

• Sekta.

  No citiem atšķēlusies cilvēku grupa, kas seko savām mācībām.

• Sinagoga.

  Grieķu vārds nozīmē ”sapulce”, bet Bībelē ar to visbiežāk apzīmēta vieta, kur jūdi pulcējās lūgšanām un Rakstu lasīšanai.

• Sinedrijs.

  Jūdu augstākā tiesa, kas atradās Jeruzālemē. Jēzus laikā šo tiesu veidoja 71 loceklis — augstais priesteris, bijušie augstie priesteri un viņu dzimtas locekļi, vecākie un rakstu mācītāji. Sinedrijam piederēja civilā, administratīvā un reliģiskā vara.

• Spiritisms.

  Šādi tulkots grieķu vārds farmakia, kas burtiski nozīmē ”zāļu gatavošana; zāļošana”. Šis vārds sāka saistīties ar spiritismu, jo senatnē buršanā un ļauno garu piesaukšanā tika izmantotas reibinošas vielas. Spiritisms ir saistīts ar ticību mirušo gariem, kas var kontaktēties ar dzīvajiem, īpaši ar tāda cilvēka (medija) starpniecību, kurš viegli pakļaujas viņu ietekmei.

• Svaidīt.

  Tiešā nozīmē — ieziest cilvēku vai priekšmetu ar eļļu vai arī izliet eļļu uz tā. Bībeles laikos, apstiprinot valdnieku un priesteru iecelšanu amatā, ebreji īpašā ceremonijā izlēja uz viņu galvas eļļu. Vārds lietots, arī runājot par personu, ko iecēlis Dievs, un tiem, kas ir ”svaidīti” ar svēto garu, lai kļūtu par Dieva dēliem.

• Svētais gars.

  Dieva neredzamais spēks darbībā; Dievs to izmanto savas gribas īstenošanai. Ar šo spēku Dievs ir radījis debesis, zemi un visu dzīvo.

• Svētā vieta.

  Pirmais, lielākais saiešanas telts, vēlāk arī tempļa, nodalījums, nošķirts no iekšējā nodalījuma — vissvētākās vietas. Tajā atradās zelta gaismeklis, zelta kvēpināmais altāris, galds ar skatāmajām maizēm un zelta piederumi.

T

• Talents.

  Lielākā svara un naudas vienība, ko izmantoja ebreji. I gadsimtā talents svēra 20,4 kg. Sudraba talents atbilda strādnieka 14 gadu algai.

• Tautas.

  Bībelē ar grieķu vārda etnos (”tauta”) daudzskaitļa formu parasti apzīmēti nejūdi un tie, kas nav ticīgi.

• Tiesas diena.

  Noteikta ”diena” jeb laikposms, kad Dievs sauc pie atbildības ļaužu grupas, tautas vai cilvēci kopumā. Var apzīmēt laiku, kad tiem, kas jau ir saņēmuši nāves spriedumu, šis spriedums tiek izpildīts. Daļai cilvēku tiesa var pavērt iespēju tikt atbrīvotiem, pat saņemt mūžīgu dzīvi.

• Tuksnesis.

  Bībelē visbiežāk apzīmē nevis smilšu tuksnesi, bet reti apdzīvotu, neauglīgu, bieži vien klinšainu un sausu apvidu, kurā tomēr bija atrodamas pat ganības.

V

• Vasarsvētki.

  Jeb Pentakosts (no grieķu vārda, kas nozīmē ”piecdesmitā [diena]”). Tā Grieķu rakstos saukti Pļaujas svētki (2Mz 23:16) jeb Nedēļu svētki (5Mz 16:10, 16). Pēc ebreju kalendāra tos svinēja 6. sīvānā, t.i., 50 dienas pēc 16. nīsāna.

• Vecākais.

  Bībelē par vecākajiem galvenokārt saukti tie, kam ir ietekmīgs stāvoklis un kas pilda atbildīgus pienākumus kādā ļaužu grupā, piemēram, tautā vai draudzē. Atklāsmes grāmatā šis vārds attiecināts arī uz debesu būtnēm.

• Velns.

  Šādi tiek tulkots grieķu vārds diabolos, kas nozīmē ”apmelotājs”. Bībeles Grieķu rakstos tā tiek saukts Sātans, jo viņš ir galvenais Jehovas apmelotājs un nepatiesais apsūdzētājs, kas nomelno Jehovas labo slavu un svēto vārdu.

• Vērsis.

  Vārds lietots plašākā nozīmē. Buļļus mēdz kastrēt, lai tos padarītu pakļāvīgus un varētu izmantot par jūga lopiem, tomēr izraēlieši acīmredzot buļļus nekastrēja, jo šādi dzīvnieki nebija derīgi upurēšanai. Pastāv uzskats, ka tās šķirnes lopi, ko turēja izraēlieši, bija rāmas dabas.

• Virspriesteri.

  Ievērojamākie priesteri, to vidū augstais priesteris, bijušie augstie priesteri, viņu radinieki un, iespējams, arī 24 priesteru vienību vadītāji. Sk. arī ”Augstais priesteris”.

• Vissvētākā vieta.

  Saiešanas telts, vēlāk arī tempļa, iekšējā telpa, kur tika glabāts līguma šķirsts.